Jaunākais izdevums

Vairāk nekā puse nodarbināto strādā virsstundas, un 55% no viņiem tās netiek apmaksātas, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs strādājat virsstundas?» 30% respondentu apgalvojuši apstiprinoši, norādot, kas tās gan nav apmaksātas, 26% aptaujāto virsstundas nestrādā vispār, 25% aptaujas dalībnieku to dara un saņem papildus samaksu, savukārt 19% strādājošo virsstundu darbu izvēlas reti.

No visiem tiem, kuri apstiprinājuši, ka strādā virsstundas, 55% tās netiek apmaksātas, savukārt 45% saņem papildu samaksu.

«Nereti darba līgumos jau pienākumu aprakstā tiek paredzēts darba laiks ārpus vispārpieņemtajām darba stundām, līdz ar to liekot darbiniekam domāt, ka tas ietilps viņa pamatpienākumos, un papildu samaksa nepienākas. Taču tā tam nebūtu jābūt,» aptauju komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. Viņš skaidro, ka šādu tendenci bieži rada arī situācijas, kurās virsstundu darbu ir grūti precīzi definēt. Piemēram, darbiniekam tiek uzdots konkrēts pienākumu apjoms ar noteiktu gala termiņu, taču netiek prasīts, lai tas tiek darīts ārpus oficiālā darbalaika, lai gan ir skaidrs, ka šādu apjomu nav iespējams paveikt noteiktajās darba stundās.

Aptaujas dati arī parāda, ka vairākumā gadījumu virsstundas strādā vīrieši. Gan stiprā dzimuma pārstāvji, gan sievietes vecumā līdz 35 gadiem biežāk norādījušas, ka papildu darbs ir apmaksāts, savukārt nodarbinātie virs 35 gadiem biežāk apgalvo, ka virsstundas strādā bez papildu atalgojuma.

Papildu darbs biežāk tiek apmaksāts transporta un loģistikas nozarē, klientu apkalpošanas, būvniecības un nekustamā īpašuma jomā, savukārt biežāk virsstundas neapmaksā asistēšanas, administrēšanas, cilvēkresursu un finanšu nozarēs. Izteikti nevienlīdzīga situācija ir pārdošanas un mazumtirdzniecības jomās strādājošajiem. Ievērojams skaits aptaujas dalībnieku, kuri darbojas šajā nozarē, norādījuši, ka virsstundas viņu darbadevējs apmaksā, tikpat daudz respondentu atklājuši, ka par šādu papildu darbu lielāku atalgojumu nesaņem.

Lai šādas situācijas nerastos, K.Kolosovs iesaka, jau slēdzot darba līgumu, īpašu uzmanību pievērst darba stundu skaitam un to samaksai, kā arī atalgojumam svētku dienās un nakts stundās. Savukārt, uzņemoties papildpienākumus, darbiniekam izvērtēt, vai tas neprasīs papildu laiku ārpus noteiktā darba laika, un ja tā, pārrunāt ar darba devēju atalgojuma sistēmu šādā gadījumā. Savukārt, darba devējiem jāatceras, ka apmaksāt virsstundas ir ne tikai pienākums, bet arī uzticams veids, kā iegūt lojālus darbiniekus un kvalitatīvi paveiktu darbu.

Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā situācija ir nedaudz labāka. Tur CV Market veiktā aptauja liecina, ka 54% strādājošo virsstundas tiek apmaksātas, 46% darbinieku naudu par papildus darbu nesaņem.

CV Market aptaujā «Vai Jūs strādājat virsstundas?» kopumā piedalījās 740 respondenti vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem.

Aptauja tika veikta no 17.11.2017 - 7.12.2017

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vilks badā un kaza beigta

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozarēs, kurās noslēgtas ģenerālvienošanās, uzņēmumi varēs paši lemt par piemaksu apmēru par virsstundām, bet ne mazāk kā 50% no darba algas. Tāda vienošanās ir panākta Nacionālās trīspusējās sadarbī­bas padomes sēdē.

Tas nozīmē, ka tajās nozarēs, kurās šādas ģenerālvie­nošanās nav (un pagaidām tādas nav nevienā nozarē), uzņēmumi turpinās par virstundām maksāt piemaksas 100% apmērā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība līksmo par no­sargātajām pozīcijām, savukārt neapmierinātību neslēpj uzņēmēju organizācijas. Protams, tas, ka piemaksu līdz 50% varēs samazināt ģenerālvienošanos noslēgušie uz­ņēmēji, ir solis uz priekšu. Tomēr jāapzinās, ka tuvākajā laikā ne visās nozarēs tas būs iespējams. Kaut vai pārlie­ku lielo uzņēmumu un reģionālo atšķirību dēļ. Pašlaik vistuvāk ģenerālvienošanās noslēgšanai ir būvniecības nozare, principā tam lēnām briest arī apsardzes uzņē­mumi. Taču tas arī viss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba likuma grozījumi virsstundu apmaksai – kompromiss kompromisa vārdā

Irina Kostina - advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētā partnere, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmsvēlēšanu gaisotnes aizsegā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot grozījumus Darba likumā par piemaksas apmēru par virsstundu darba veikšanu, nolēma arī otrajam lasījumam Saeimā virzīt likumprojektu, kas, domājams, būtiski ietekmēs Latvijas konkurētspēju un ekonomiku kopumā.

Šis variants, ko ilgstoši un mērķtiecīgi lobējusi būvniecības nozare, visas pārējās nozares nostāda nevienlīdzīgā situācijā, paredzot virsstundu piemaksu samazināšanu no pašreizējiem 100% uz 50% tikai tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos, tajā paredzot būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu.

Savukārt, iepriekšējā Saeima «uz atvadām» šos grozījumus atbalstījusi arī 2. lasījumā 11. oktobra Saeimas sēdē. Tagad šie grozījumi raitiem soļiem turpina savu ceļu uz 3. lasījumu. Proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas nākamajā sēdē 17. oktobrī paredzēts lemt par to virzīšanu 3. lasījumam. Minētais liek domāt, ka iepriekšējās Saeimas deputāti vēl steidz padarīt apsolītos darbus. Tomēr rodas jautājums, vai tiešām šāda steiga ir nepieciešama un kam tā ir izdevīga?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deputātu vingrinājumi darba tautas aizstāvībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu svarīgu lietu novilcināšana un atlikšana ar aizbildinājumu, ka nepieciešamas diskusijas un padziļināta izpēte, ir spilgta šā priekšvēlēšanu laika iezīme. Uzskatāms piemērs tam ir Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Darba likumā, par kuriem lēmuma pieņemšanu atkal atlika Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Grozījumi paredz iekļaut Darba likumā punktu par ģenerālvienošanos nozarē, nosakot, ka uzņēmumiem, kas pievienojušies nozares ģenerālvienošanai, būs iespējas iekšēji vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% no darba algas.

Jāatgādina, ka ģenerālvienošanās pašlaik ir aktuāla būvniecības nozarei, un tas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem ēnu ekonomikas, īpaši aplokšņu algu, samazināšanai. Vienošanās paredz noteikt minimālās algas nozarē, tās sadalot pa amatu kategorijām. Līdz ar to neviens būvniecības uzņēmums nevarēs maksāt mazāk par minimālo algu nozarē. Taču, lai ģenerālvienošanās tiktu attiecināta uz visiem nozares uzņēmumiem, ir jābūt likumā noteiktam kvorumam. Līdz ar to nepieciešams «burkāns» tiem uzņēmējiem, kas pievienojas ģenerālvienošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Precizēta - Slimnīcu biedrība brīdina par ārkārtas situāciju veselības aprūpes sistēmā no nākamā gada

LETA, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu ierobežot medicīnas darbinieku virsstundu darbu, aģentūru LETA informēja biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Šī gada maijā ST nosprieda, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, neatbilst Satversmei, un to atcēla.

Kalējs norādīja, ka izmaiņas, saistībā ar tiesas spriedumu, paredz virsstundu darba ierobežojumus, kas var būtiski ietekmēt ne tikai mediķu atalgojumu, bet apdraudēt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu.

Kā skaidroja Kalējs, patlaban, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu, ārsti un medicīnas māsas strādā vidēji 1,5 slodzi jeb aptuveni 20 virsstundas nedēļā. Bet jaunās likuma izmaiņas paredz, ka 2019.gadā virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 13 stundas nedēļā jeb 1,3 slodzi, savukārt no 2020.gada virsstundu skaits tiks samazināts līdz astoņām virsstundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Virsstundu apmaksas sastrēgums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vien izskatās, ka ģenerālvienošanās noslēgšana būvniecības nozarē ir iestrēgusi uz nezināmu laiku. To «iestrēdzinājis» grozījums Darba likumā, kas ietver punktu, ka ģenerālvienošanos noslēgušie uzņēmumi varēs iekšienē vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% apmērā no darba algas.

Faktiski tas nozīmē to, ka daļa uzņēmumu – tie, kas noslēguši ģenerālvienošanos – varēs maksāt uz pusi mazākas piemaksas par virsstundām nekā citi uzņēmumi. Pret to protestē gana dažādi interešu grupējumi, tikai katrs savu motīvu dēļ. Piemēram, tiesībsarga iebildumi pamatojas visai populistiskos argumentos, ka tas pasliktinās šo uzņēmumu darbinieku stāvokli salīdzinājumā ar citiem strādājošajiem. Tas nekas, ka ģenerālvienošanās dēļ darbinieku minimālā alga nozarē ievērojami pārsniegs minimālo algu valstī.

Tiesībsargs savā retorikā lieto pat tik prastus argumentus kā to, ka nevar izsvērt, kāda minimālā alga nozarē ir ievērojami vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga. Par to tiešām var diskutēt bezgalīgi, ja ir vēlme, bet var arī ieslēgt veselo saprātu. Skaidrs, ka ģenerālvienošanos, nosakot minimālo algu nozarē, slēdz tur, kur ir liela ēnu ekonomika, aplokšņu algas, kas apgrūtina godīgu konkurenci publiskajos iepirkumos. Un, vēloties pietuvināt oficiālo minimālo algu nozarē tai, kas tiek maksāta reāli, tostarp aploksnē, skaidrs, ka nav runa par desmit vai divdesmit eiro pielikumu. Tas ir labs nozares pašregulācijas mehānisms godīgas un legālas algas virzienā, un sākt spekulēt, vai ģenerālvienošanās ietvertā minimālā alga nozarē ir pietiekami liela salīdzinājumā ar valstī noteikto, nezin vai ir prāta darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā dzīvot laukos, bet saņemt Rīgas algu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars veidoja 2,1% no kopējā strādājošo skaita, kas ir mazāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie dati.

Jāmin, ka Lietuvā pērn attālināti strādājuši 2,6% no kopējā strādājošo skaita, bet Igaunijā – 5,9%. Visaugstākais attālināti strādājošo īpatsvars pagājušajā gadā fiksēts Nīderlandē (13,7% no kopējā strādājošo skaita), Luksemburgā (12,7%), Somijā (12,3%), Austrijā (9,5%), Dānijā (8,6%) un Slovēnijā (7,2%).

Neiedziļinoties varētu šķist, kāpēc gan šāda ekstra kā strādāšana attālināti vispār ir pieminēšanas vērta un vai tas kaut ko liecina par ekonomiku. Taču attālinātais darbs gana daudz pasaka par ekonomikas struktūru. Jo tas ir iespējams tikai tā sauktajās gudrajās nozarēs, kas pārsvarā ir informāciju un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un radošajās jomās, piemēram, rakstveida tulkošanā. Skaidrs, ka attālināti nevar strādāt apkalpojošā sfērā, kur darbs ir ar klientiem, tāpat arī ražošanā. Tādējādi attālināti nodarbināto īpatsvars noteikti liecina par to, kādas nozares dominē konkrētajā tautsaimniecībā un cik liels un attīstīts ir IKT sektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba likuma grozījumi ar iespējamu Satversmes tiesas risku

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat publiskajā telpā ir sabadījušās vairākas uzņēmēju organizācijas. Iemesls – jaunie grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs vienoties par virsstundu apmaksu 50% apmērā no darba algas.

Šo normu aizstāv Latvijas Darba devēju organizācija (LDDK), taču iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), kas jau ir paudušas, ka jaunie grozījumi varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. LTRK līdz ar tiesībsargu Juri Jansonu ierosināja, ka 50% apmērā no darba algas visiem strādājošajiem tiktu apmaksātas pirmās divas virsstundas, bet 100% apmērā visas pārējās. To gan noraidīja Saeima, jo tam nepiekrīt arodbiedrības. Faktiski iemesls LTRK un FICIL negatīvajai attieksmei pret grozījumiem Darba likumā ir saistīts ne tikai ar Satversmes tiesas riskiem, bet arī ar to, ka tie aizcērt durvis uz mazāku virsstundu apmaksu tām nozarēm, kurās nav noslēgta ģenerālvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mediji kritizē Rasnača apmelojošos izteikumus

Db.lv, 14.06.2018

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) apsūdzēja zvērinātu advokātu Aldi Gobzemu (KPV LV) apmaksātas kampaņas pasūtīšanā medijos Dienas Bizness un RīgaTV 24.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas, 13. jūnija LTV1 raidījumā Tieša runa tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) apsūdzēja zvērinātu advokātu Aldi Gobzemu (KPV LV) apmaksātas kampaņas pasūtīšanā medijos Dienas Bizness un RīgaTV 24.

Rasnačs sacīja, ka Gobzems pretojas maksātnespējas nozares sakārtošanai, pasūtot apmaksātas kampaņas. «118 maksātnespējas administratoru ir zaudējuši darbu, un tas turpināsies. Jūs esat tas, kas tam aktīvi pretojas – ar apmaksātām kampaņām Dienas Biznesā un RīgaTV 24. Nezinu, kāpēc jūs te šodien atrodaties. Acīmredzot, lai sabiedrība redzētu, kas aiz jums stāv - Māris Sprūds. Pēc tam, kad viņu izlaida no apcietinājuma, sākās jūsu aktivitātes. Mēs atklāsim, cik daudz finansējuma ir ziedots jūsu šiem pasākumiem, un jūs atbildēsiet likuma priekšā,» raidījumā solīja Rasnačs.

«RīgaTV 24 ir dzīvā satura televīzija, kur viedokļi lielākoties tiek atspoguļoti tiešraidē, un tie netiek cenzēti. Tas, ka šie viedokļi var būt kādam nepatīkami vai netīkami, ir pašsaprotami, jo gan politikā, gan sabiedrībā domas, idejas un uzskati dalās. Mūsu mērķis ir demonstrēt pēc iespējas vairāk skatupunktu. Apvainot televīziju tāpēc, ka tiek atspoguļots tieslietu ministram nepatīkams viedoklis, no viņa puses ir augstprātība. Ja ministrs vēlas, lai RīgaTV 24 izskanētu arī viņa pārstāvēti viedokļi, laipni aicinu viņu atsaukties uz kādu no mūsu vairākkārtējiem ielūgumiem, kurus līdz šim viņš ir noraidījis,» komentē kanāla direktors Klāvs Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vēl arvien visizplatītākā telpa darba veikšanai ir kabineti – trešā daļa (33%) Latvijas strādājošo savus darba pienākumus veic kabinetā, ko dala kopā ar vēl dažiem kolēģiem, kamēr piektā daļa (19%) Latvijas strādājošo savus darba pienākumus veic individuālā kabinetā. Tikmēr 16% strādājošo šobrīd strādā tā dēvētajā atvērtā tipa darba telpā jeb open office.

To atklāj Kantar TNS veiktais pētījums.

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri strādā atvērtā tipa darba telpā, ir gados jaunākie strādājošie (vecumā no 18 līdz 34 gadiem), kā arī Rīgas iedzīvotāji un pakalpojumu nozarē nodarbinātie.

Ja būtu iespējams izvēlēties, Latvijas nodarbinātie iedzīvotāji vislabprātāk turpinātu strādāt kabinetos – gandrīz puse (47%) vislabprātāk strādātu individuālā kabinetā un ceturtā daļa (25%) – kabinetā kopā ar vēl dažiem kolēģiem. Interesanti, ka desmitā daļa (9%) nodarbināto vislabprātāk strādātu ārpus telpām, brīvā dabā. Tikmēr atvērtā tipa darba telpu jeb open office kā visvēlamāko darba vietu norādījuši vien 8% strādājošo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada Latvijā Eiropas veselības apdrošināšanas kartes jeb EVAK pienāksies tikai personām, kurām būs valsts veselības apdrošināšana, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc viņas teiktā, EVAK kartes, kas nodrošina nepieciešamo ārstēšanos Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs, nav iekļautas valsts apmaksātās veselības aprūpes pamata grozā, kas pienāksies visiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp tiem, kas neveic sociālās iemaksas.

Ministre nevarēja pamatot, kāpēc šāds lēmums pieņemts, tomēr sacīja, ka, lemjot par pakalpojumiem, kas jāiekļauj pamata grozā, eksperti neizteica nepieciešamību EVAK karti iekļaut veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozā.

Vienlaikus Čakša pieļāva iespēju, ka par šo jautājumu varētu diskutēt un, iespējams, EVAK karti pat iekļaut minimālajā grozā.

Nacionālajā veselības dienestā aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar ES regulu cilvēks var būt apdrošināts tikai vienā valsti. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri apdrošināti citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, jāpieprasa veidlapa «S1» no attiecīgās valsts, ja viņi Latvijā vēlas saņemt aprūpes pilno grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Klimata pārmaiņas ir stimuls tehnoloģiskām inovācijām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Tieto Latvia darbiniekiem piedāvā psihologa konsultācijas

Anda Asere, 10.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"TietoEVRY" grupas uzņēmums "Tieto Latvia" saviem darbiniekiem jau desmit gadus nodrošina apmaksātas psihologa konsultācijas un tās izmantojuši aptuveni 10% darbinieku.

"Šajā ziņā esam viens no nedaudziem uzņēmumiem Latvijā. Liels ir gandarījums, ka arī citi uzņēmumi Latvijā sāk sekot šim piemēram, novērtējot darbinieku mentālās labjūtības un veselības lielo nozīmi," saka Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja. Šogad pirmo reizi uzņēmuma darbiniekiem pieejamas arī apmaksātas psihiatra konsultācijas.

Viņa novērojusi, ka, cenšoties piesaistīt un noturēt labākos prātus un talantus, uzņēmumi visā pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš darba videi un darbinieku labsajūtai. Bieži vien darbinieku mentālā veselība cieš, ja viņi pilnībā neizjūt kontroli pār savu darbu, viņiem nav skaidri organizācijas mērķi un darbinieki nejūt vadītāju atbalstu. Mūsdienās tam var arī pieskaitīt milzīgo informācijas aprites tempu un apjomu, kas pat ļoti atbalstošā darba vidē darbinieku var izsist no līdzsvara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tad pienāca tiesībsargs un deputāts Putra…

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noticis teju neticamais! Sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienojušies, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtiski augstāku minimālo algu nekā valstī noteiktā, būs iespējams vienoties par virsstundu darba samaksu, bet ne mazāk kā 50% no algas.

Līdz šim darba devēji bija tie, kas lūdzās atcelt anahronisko normu par 100% virsstundu apmaksu. Gan tāpēc, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā par virsstundām maksā dubultā, gan tāpēc, ka tieši šīs absurdās normas dēļ daudzviet virsstundas netiek uzskaitītas vispār un darbinieks nesaņem neko. Taču arodbiedrības iespītējās kā āži un paziņoja, ka virsstundu dubulta apmaksa ir viņu sarkanākā no sarkanākajām līnijām.

Tiesa, bez kādiem nozīmīgiem argumentiem, īpaši ņemot vērā straujo ikgadējo algu pieaugumu. Vienkārši kliedza, ka nedrīkst pasliktināt darbinieku tiesības un viss. Tas, ka de facto tieši dubultā samaksa ir veicinājusi virsstundu neuzskaitīšanu, arodbiedrību bosus nekad nav uztraucis. Tagad nu rasts kompromiss, ka nozarēs, kurās ir ģenerālvienošanās, varēs nemaksāt par virsstundām dubultā. Vakar Saeimai šos grozījumus vajadzēja apstiprināt trešajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Fromane: Būvniecības nozarē jāatrisina virsstundu apmaksas jautājums

LETA, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai būvniecības nozare varētu noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, Darba likumā būtu jāatrisina jautājums par virsstundu apmaksu, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

«Patlaban Darba likumā ir paredzēta virsstundu apmaksa 100% apmērā. Tomēr, ja nozare gatavojas parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas ir būtiski augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga, likumā būtu jāparedz iespēja, ka darba devējs var vienoties ar arodbiedrību par virsstundu apmaksas likmi,» skaidroja Fromane.

Viņa sacīja, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība par šo jautājumu ir uzrunājusi gan premjeru, gan valdību, norādot, ka nepieciešama diskusija par virsstundu apmaksu.

«Būvniecībā, sevišķi sezonas laikā, virsstundas ir izplatīta parādība. Ja Darba likumā paliek tikai līdz šim noteiktā 100% virsstundu apmaksas likme, tas nemotivē uzņēmumus parakstīt vienošanos par lielāku algu nozarē. Tāpēc būtu jāparedz iespēja vienoties ar arodbiedrību par citu likmi,» skaidroja Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Stambulas jaunajā lidostā investēti aptuveni 8 miljardi eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas Republikas dibināšanas 95.gadadienā 29.oktobrī atklāta Stambulas jaunā lidosta, kas pēc pilnīgas pabeigšanas 2030.gadā pretendē kļūt par lielāko lidostu pasaulē, vēsta ārvalstu mediji.

Lidostas izmaksas tiek lēstas aptuveni 8 miljardu eiro apmērā. Pēc atklāšanas sāks darboties lidostas pirmā kārta, kuras jauda ir 90 miljoni pasažieru gadā.

Līdz 2030.gadam plānots pabeigt arī otro kārtu, kas ļaus apkalpot 150 miljonus pasažieru gadā, tādējādi stiprinot izredzes kļūt par lielāko lidostu pasaulē. Pašlaik pasaules lielākās lidostas tituls pieder Hārtsfīlda-Džeksona lidostai Atlantā, kas pērn apkalpoja 104 miljonus pasažieru.

Pēc otrās kārtas pabeigšanas Stambulas lidostā būs seši skrejceļi, pašlaik ir uzbūvēti divi.

Pirmie regulārie reisi no jaunās lidostas tiks sākti 1.novembrī - Turcijas nacionālā aviokompānija Turkish Airlines dosies uz Ankaru, Izmiru un Antalju, Turcijā, kā arī uz Erdžanu, Kipras turku daļā, un Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM pārstāvju neierašanās dēļ, nolemj pārcelt sēdi par Reverta likvidācijas gaitu

LETA, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Sociālās iemaksas nav tikai privāta lieta

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā ir septiņi nodokļu režīmi, no kuriem četri neparedz sociālo aizsardzību, tāpēc šī sistēma būtu jāpārskata. To intervijā aģentūrai LETA norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijā ir šādi nodokļu režīmi: vispārējais nodokļu režīms, mikrouzņēmumu nodoklis (MUN), saimnieciskās darbības veicēji, personas, kuras gūst ienākumus uz uzņēmumu līguma pamata, personas, kas gūst ieņēmumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, kā arī patentmaksātāji. Saskaņā ar J. Reira teikto, 600 000 strādājošo strādā vispārējā nodokļu režīmā, maksājot pilnu sociālo iemaksu likmi, bet 300 000 strādājošo ir nodarbināti tādos nodokļu režīmos, kuros ir krietni zemāka sociālo iemaksu likme vai iemaksu objekts, līdz ar to šie nodarbinātie saņem daudz zemākus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, bezdarbnieku pabalstus, maternitātes pabalstus, pensijas utt. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga ir 926 eiro, bet MUN gadījumā tā ir 231 eiro. Tas uzskatāmi parāda, cik atšķirīgā apjomā būs arī cilvēku saņemtie sociālās apdrošināšanas pakalpojumi. 2017. gadā Pasaules Banka savā pētījumā par Latvijas nodokļu sistēmu norādīja, ka īpaši nodokļu režīmi mazajam biznesam pastāv daudzās OECD valstīs, bet Latvijas atšķirība un īpatnība ir niecīgās sociālās apdrošināšanas iemaksu summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina atbildīgo Saeimas komisiju noteikt samazinātu jeb 50% virsstundu apmaksu visās nozarēs, nevis tikai tajās, kas būs noslēgušas ģenerālvienošanos, kā arī ņemt vērā tiesībsarga norādi uz Satversmes tiesas riskiem, apstiprinot šādu iespēju tikai vienā jeb būvniecības jomā, kas jau uzsākusi darbu pie ģenerālvienošanās.

Biedrība jau vairākkārt norādījusi, ka pašreiz Latvijā virsstundas saviem darbiniekiem uzrāda ļoti neliels skaits komersantu, tādējādi darbinieki tiek nostādīti situācijā, kad vai nu visi darbi jāpaveic darba laikā vai arī par papildu paveikto netiek samaksāts vispār. Lai nāktu pretī kā uzņēmējiem, tā arī strādājošajiem, LTRK aicina līdzīgi kā citās valstīs noteikt 50% piemaksu par virsstundām.

Savukārt Tiesībsarga birojs, izvērtējot pašreiz iesniegtos grozījumus Darba likumā Saeimas Sociālo lietu komisijai, norādījis, ka likuma anotācija ir neskaidra, kā arī pastāv risks, ka likumprojektā ietvertā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei par vienlīdzības principu, nosakot zemāku virsstundu apmaksu tādās nozarēs, kur noslēgta ģenerālvienošanās, paredzot «būtiski» augstāku minimālo algu. Šajā dokumentā arī norādīts, ka nav skaidrs, kurš vērtēs, vai minimālais atalgojums ir «būtiski» lielāks un kurš vispār spēs šādu viedokli sniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Daudzveidīga darbaspēka plusi

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad mūsu valsts uzņēmēji arvien biežāk sūdzas par darbaspēka trūkumu teju visās uzņēmējdarbības jomās, tikai neliela daļa no tiem ir gatavi pieņemt darbā tādu sabiedrības grupu pārstāvjus kā imigranti, bijušie ieslodzītie, jaunās māmiņas un citi. Tajā pašā laikā pasaules pieredze liecina, ka dažādības veicināšana sekmē ne tikai efektīvāku darbinieku piesaisti, bet arī sniedz konkrētajam biznesam finansiālu ieguvumu.

Ārvalstīs darba devēji par dažādību sāka rūpēties jau pirms vairākām desmitgadēm, bet tematam īpaša uzmanība tika pievērsta pēc tam, kad vairākas tiesas prāvas sakustināja globālo biznesu jaunās tūkstošgades sākumā. Cilvēki, kuri sūdzējās par dzimumu diskrimināciju savā darba vietā, saņēma kompensācijas daudzu miljonu ASV dolāru apmērā. Nav brīnums, ka ap to laiku visas lielās Volstrītas kompānijas sāka aktīvi strādāt pie dažādības sekmēšanas savos uzņēmumos.

Viena no pasaules ietekmīgākajām finanšu konsultāciju kompānijām McKinsey & Company 2015. gada sākumā publicēja pētījumu par darbinieku dažādības ietekmi uz uzņēmuma biznesa sniegumu. Eksperti norādīja, ka viens no dažādībai atvērta uzņēmuma ieguvumiem ir iespēja sekmīgāk piesaistīt izcilākos talantus. Arī tāds globālais milzis kā Procter&Gamble savā dažādībai veltītajā ziņojumā kā vienu no būtiskākajiem dažādības vadības īstenošanas ieguvumiem min tieši talantu piesaisti. Dažādības vadība ir izšķiroši svarīgs faktors, lai organizācija spētu pielāgoties strauji mainīgajā globālā tirgus vidē. Atslēga ir darbinieki, kuri, pateicoties savai pieredzei, spēj efektīvāk reaģēt uz daudzveidīgāku klientu grupu vajadzībām. Kādā Forbes pētījumā 85% globālo uzņēmumu piekrita apgalvojumam, ka daudzveidībai ir izšķiroša nozīme inovāciju veicināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsstundu apmaksas samazināšana no pašreizējiem 100% līdz 50% būs tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu; darba devējiem nebūs tiesību prasīt svešvalodu, ja tā nav vajadzīga darbam.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Darba likumā. Interesanti, ka vakardienas parlamenta dienaskārtībā bija veseli trīs likumprojekti grozījumiem šajā likumā.

Otrajā lasījumā bez jebkādām diskusijām tika akceptēts priekšlikums par virsstundu apmaksas samazināšanu no pašreizējiem 100% līdz 50%. Tā būtu iespējama tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu. Vairāku DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis par šo normu bija ļoti atšķirīgs – vieni to vērtēja kā būtisku progresu daudzu gadu ilgajās šī jautājuma diskusijās, savukārt citi norādīja, ka šis risinājums radīs zināmas pārmaiņas vienā vai divās nozarēs, bet tas īsti nebūšot izmantojams daudzās citās.

Komentāri

Pievienot komentāru