Citas ziņas

Mediji kritizē Rasnača apmelojošos izteikumus

Db.lv, 14.06.2018

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) apsūdzēja zvērinātu advokātu Aldi Gobzemu (KPV LV) apmaksātas kampaņas pasūtīšanā medijos Dienas Bizness un RīgaTV 24.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Trešdienas, 13. jūnija LTV1 raidījumā Tieša runa tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) apsūdzēja zvērinātu advokātu Aldi Gobzemu (KPV LV) apmaksātas kampaņas pasūtīšanā medijos Dienas Bizness un RīgaTV 24.

Rasnačs sacīja, ka Gobzems pretojas maksātnespējas nozares sakārtošanai, pasūtot apmaksātas kampaņas. «118 maksātnespējas administratoru ir zaudējuši darbu, un tas turpināsies. Jūs esat tas, kas tam aktīvi pretojas – ar apmaksātām kampaņām Dienas Biznesā un RīgaTV 24. Nezinu, kāpēc jūs te šodien atrodaties. Acīmredzot, lai sabiedrība redzētu, kas aiz jums stāv - Māris Sprūds. Pēc tam, kad viņu izlaida no apcietinājuma, sākās jūsu aktivitātes. Mēs atklāsim, cik daudz finansējuma ir ziedots jūsu šiem pasākumiem, un jūs atbildēsiet likuma priekšā,» raidījumā solīja Rasnačs.

«RīgaTV 24 ir dzīvā satura televīzija, kur viedokļi lielākoties tiek atspoguļoti tiešraidē, un tie netiek cenzēti. Tas, ka šie viedokļi var būt kādam nepatīkami vai netīkami, ir pašsaprotami, jo gan politikā, gan sabiedrībā domas, idejas un uzskati dalās. Mūsu mērķis ir demonstrēt pēc iespējas vairāk skatupunktu. Apvainot televīziju tāpēc, ka tiek atspoguļots tieslietu ministram nepatīkams viedoklis, no viņa puses ir augstprātība. Ja ministrs vēlas, lai RīgaTV 24 izskanētu arī viņa pārstāvēti viedokļi, laipni aicinu viņu atsaukties uz kādu no mūsu vairākkārtējiem ielūgumiem, kurus līdz šim viņš ir noraidījis,» komentē kanāla direktors Klāvs Kalniņš.

Viņš norādīja, ka izteikumi no tieslietu ministra puses ir pilnīgi nepamatoti. «Acīmredzot, cilvēki, kas uzskata, ka publikācijas un mediju uzmanību var nopirkt, šādas shēmas redz it visur. Tomēr ir nepareizi pieņemt, ka tas tā ir. Vakardienas izteikumi ir nepamatoti un nepieņemami ministra amatam. Tieslietu ministrs ir tiesiskuma garants valstī. Ja tieslietu ministram ir informācija par apmaksātiem vai pirktiem viedokļiem RīgaTV 24, aicinu dalīties ar faktiem, nevis izteikt apmelojošus apgalvojumus citos medijos,» uzstāj kanāla direktors.

Arī laikraksts Dienas Bizness noraida izskanējušos pārmetumus par organizētas kampaņas rīkošanu. «Par politiskās varas un preses attiecībām savulaik precīzi izteicās ASV prezidents Džons Kenedijs, norādot, ka politiķu uzdevums nav cenzēt presi, bet preses uzdevums ir kontrolēt politiķus. Tieši to Dienas Bizness ar savām publikācijām arī dara, pievēršot sabiedrības uzmanību svarīgiem jautājumiem finanšu sektorā. Ja premjerministrs Māris Kučinskis vai finanšu ministre Dana Reizniece- Ozola redz lietas citādāk, kā tas ir bijis minēts Dienas Bizness (DB) publikācijās, viņi jebkurā brīdī var DB sniegt savu redzējumu intervijas vai viedokļa formātā. Viņiem ir tiesības uz savu viedokli, tāpat kā tiesības uz savu viedokli ir žurnālistiem. Preses brīvība Eiropas Savienībā pieder pie cilvēka pamattiesībām. Jebkādi draudi vai ierobežojumi pret to ir vērtējams kā nopietns pārkāpums demokrātiskā valstī,» norāda laikraksta galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Jānis Goldbergs, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 14. jūnijā vienojās atlikt lemšanu par tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisiju. Deputāti pie jautājuma par tieslietu ministra demisiju plāno atgriezties 20. jūnijā, ziņo aģentūra LETA.

Diskusijas vidū par opozīcijas izteiktajiem demisijas pieprasījumiem pārtrauca parlamenta sēdi, jo vairāki deputāti piedalījās padomju represiju upuru piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa. Parlamenta sēde tika pārtraukta, kad deputāti ilgāk nekā stundu bija diskutējuši par pirmo no diviem opozīcijas ierosinātajiem Dz. Rasnača demisijas pieprasījumiem, bet lēmums vēl nebija pieņemts.

Dz. Rasnačs noraida sev adersētos pārmetumus par maksātnespējas nozari un tajā valdošajām nelikumībām. Tieslietu ministrs pauž, ka neviens viņu nenovērsīs no «pareizā ceļa» par reformu īstenošanu maksātnespējas nozarē. Dz. Rasnačs norādīja, ka demisijas iesniedzēji esot izvēlējušies atceres dienu, kad skatīt šo jautājumu. Tāpēc ministrs solīja, ka izvairīsies no izprovocētiem emocionāliem uzplaiksnījumiem un savu pozīciju paudīs pragmatiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Iesākumā bija vārds

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2018. gada jūlijā, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto «nosaukšu uzvārdus, rīt!» kustību.

Līdz šim mēs tikām «baroti» ar gaudeniem solījumiem par atmaskošanu un faktiem, ar mūžīgo piebildi «vārdus šobrīd vēl nesaukšu, ...» un tad gļetu taisnošanos, kādēļ atmaskot var, bet nosaukt nevar. Cik atminos, tā ir bijis kampaņu pēc kampaņas, sākot jau ar Repšes kga solījumu izķert visus korumpantus, vārdos nesauktus, un iedot veselībai papildu 400 miljonus latu. Repšes kgs iejāja valdībā baltā zirgā, ķēra pie zobena un tad tik sākās! Nu ja... Kad putekļi nosēdās, izrādījās, ka vienīgais tai laikā noķertais un notiesātais valsts naudas izkrāpējs bija paša Repšes kga valdības loceklis un partijas dibinātājs Audera kgs, un nekādi miljoni valsts kasē nesabira.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam būs jāiztur uzticības balsojums – eksāmens – saistībā ar maksātnespējas jomā notiekošo, kas gan esot stipri ielaista kaite

DB aptaujāto uzņēmēju un maksātnespējas pārzinātāju viedokļi par tieslietu ministra amatā ilgdzīvotāja Dzintara Rasnača «atbildības līmeni» atšķiras. Pirmo reizi Dz. Rasnačs par tieslietu ministru kļuva 1995. gada decembrī Andra Šķēles valdībā un, neraugoties uz pārmaiņām Ministru kabineta sastāvā, šo amatu saglabāja arī otrajā Andra Šķēles valdībā un arī sava tā brīža partijas biedra Gundara Krasta vadītajās valdībās. Savukārt pašlaik Dz. Rasnačs tieslietu ministra amatu ieņem kopš 2014. gada novembra, kad tika apstiprināta Laimdotas Straujumas 2. vadītā valdība, un arī pēc tam, kad valdības vadītāja amatā nāca Māris Kučinskis, šo amatu saglabāja. Tieši iespaidīgi ilgā Dz. Rasnača atrašanās tieslietu ministra amatā neļauj visu «nofutbolēt» uz priekšteču kļūdām vai «sarežģīto situāciju», un vēl jo vairāk, ja tie ir bijuši no tā paša politiskā spēka, kurā ir Dz. Rasnačs. Protams, ir viens «bet» – labi iestrādātu sistēmu nav iespējams uzreiz mainīt – salauzt, «taču» ir jautājums, vai izmantotie instrumenti bija pareizākie.Tieslietu ministram Dz. Rasnačam būs jāiztur eksāmens ne tikai attiecībā uz pārmetumiem no politisko opozicionāru – konkurentu – nometnes Saeimā publiski, bet arī no valdību veidojošo partiju frakciju deputātiem ārpus kamerām. To, ka ir neatbildēti jautājumi par maksātnespējas jomā notiekošo – paveikto vai nepaveikto –, liecina arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma rakstīt oficiālu vēstuli – pieprasījumu premjeram, jo «saņēmuši atrakstīšanos, nevis atbildes pēc būtības».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums trešdien, 20.jūnijā nolēma noraidīt opozīcijas ierosināto tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisijas pieprasījumu.

Demisijas pieprasījumu atbalstīja 33 deputāti, pret bija 41 parlamentārieši, bet vēl deviņi atturējās. Saeimas darba kārtībā šodien bija divi demisijas pieprasījumi Rasnačam. Otro pieprasījumu atbalstīja 32 deputāti, pret balsoja 42, bet vēl astoņi atturējās.

Deputāti debates par šo jautājumi sākuši pagājušajā nedēļā, bet šodien tās turpināja. Par paveikto deputātiem atskaitījās arī Rasnačs.

Vienu no pieprasījumiem tika iesniegts pēc parlamenta deputāta Romāna Mežecka iniciatīvas, un to bija parakstījuši 16 opozīcijas deputāti, tajā skaitā no partijām «Saskaņa» un «No sirds Latvijai» un pie frakcijām nepiederošie deputāti, tajā skaitā pats Mežeckis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs atbild par tiesiskumu valstī, Kučinska kungs, šajā mafijas valstī! Jūs taču neapgalvosiet, ka visi, kas runā par organizēto noziedzību Latvijā, ir sazvērējušies pret Māri Kučinski, Danu Reiznieci-Ozolu un Dzintaru Rasnaču. Kura organizētās noziedzības nozare pašlaik ir nonākusi preses krustugunīs? Pareizi, maksātnespējas administrācija. Kurš ministrs ir atbildīgs par maksātnespējas administratoru mafijas izdarībām? Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Taču jūs tā vietā, lai atbrīvotu Rasnaču no darba, pirms Saeimas balsojuma par viņa demisiju atklāti draudat presei ar «drošības iestāžu uzmanību». Par ko? Ar tādām karikatūrām ir pilna Rietumu prese! To sauc par izpausmes un vārda brīvību, ja jums tas nav skaidrs. Brīvajā pasaulē cilvēki rīko demonstrācijas, lai aizstāvētu pašu asāko karikatūru autorus, kad kāds draud izrēķināties ar viņiem. Jūs piedraudat, lai mēs neizsakāmies, nezīmējam. Mēs nedrīkstam apspriest Rasnaču un Reiznieces kundzi? Ko vēl mēs nedrīkstam?

Ja jūs tiešām gribētu, lai lieta tiek izmeklēta, jūs taču neizpaustu operatīvo informāciju televīzijas tiešraidē!

Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu vadīja nelaiķis Mārtiņš Bunkus ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem eiro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti atsevišķu «KPV LV» deputātu izteikumiem, politiķi pēc kārtējām sarunām uzskata, ka ir soli tuvāk valdības apstiprināšanai.

Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pēc kārtējām partiju sarunām pauda, ka šodien ir panākta gala vienošanos par sadarbības līgumu. Tāpat partijas spērušas krietnu soli uz priekšu valdības deklarācijas ziņā. Rīt, 19.janvārī, iecerēts iziet cauri visam deklarācijas tekstam.

Kariņa vērtējumā topošo partneru sarunas ir ļoti koleģiālas. Komentējot «KPV LV» deputātu izteikumus, Kariņš norādīja, ka politiķi strādā ar «KPV LV» kā ar līdzvērtīgu kolēģi un potenciālu sadarbības partneri. Kariņš tic, ka partijas var kopā strādāt un viņam neesot iemelsu domāt, ka tas nav iespējams.

Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns norādīja, ka pie sarunu galda «KPV LV» pārstāvji tik kategorisku viedokli kā sociālajos tīklos nav pauduši. Par redakciju attiecībā uz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanu partijas runāšot rīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Facebook atļaus verbālu vardarbību pret Krievijas armiju, Putinu un Lukašenko

LETA/UKRAINSKA PRAVDA/REUTERS, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem dažās valstīs būs atļauts aicināt uz vardarbību pret Ukrainā iebrukušo Krievijas armiju, kā arī vēlēt nāvi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vai Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko, liecina "Facebook" māteskompānijas "Meta" iekšējas e-pasta vēstules.

"Meta" atļaus agresīvus izteikumus, kas mērķēti uz Krievijas karavīriem, izņemot karagūstekņus, vai uz Krievijas pilsoņiem vispār, ja ir skaidrs, ka šo izteikumu konteksts ir Krievijas iebrukums Ukrainā.

Saskaņā ar vienā e-pasta vēstulē rakstīto šīs "Facebook" politikas pagaidu izmaiņas attiecas uz lietotājiem Armēnijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Igaunijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Ukrainā un Ungārijā.

Sociālais tīkls arī pagaidām atļauj aicinājumus uz Putina vai Lukašenko nāvi vairākās valstīs, tai skaitā Krievijā, Polijā un Ukrainā. Tika precizēts, ka šie aicinājumi ir atļauti, ja tiem nav citu mērķu un tie neietver datus par nāves vietu un metodi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma jomas eksperti jaunajā kadastrālo vērtību noteikšanas metodoloģijā saskata netaisnību – lai tuvinātu tirgus cenu līmenim, pēc jaunās metodoloģijas izstrādātās kadastrālās vērtības ēkām un zemei varētu augt vidēji par 25% līdz 40%, izņemot ekskluzīvos īpašumus, kas netiek īsti identificēti.

Tikmēr Finanšu ministrija gatava būtiskām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām tikai vienlīdzīgas situācijas gadījumā, ziņoja LNT TOP10.

Ar kavēšanos Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) izstrādājis jaunu versiju tam, kā turpmāk dažādiem īpašumiem noteiks kadastrālās vērtības, kuras pēc tam izmanto nodokļu aprēķiniem. Jaunais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts līdz 14. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja metodoloģiju valdība akceptēs, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, LNT Top10 norāda eksperti. Pirmkārt tāpēc, ka VZD uzstādījis augstāku latiņu kadastrālās vērtības atbilstībai tirgus cenām, kas tagad plānota ap 100%. Tas vien jau nozīmē kadastrālās vērtības pieaugumu vismaz par 15%. Tomēr lielai daļai dzīvokļu un māju izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos tiks ņemtas vērā arī tirgus cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

61 % uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzskata par sliktu, tostarp katrs devītais (13 %) – par ļoti sliktu, bet katrs otrais (48 %) – par drīzāk sliktu, arī nomaksājamo nodokļu apjomu 90 % valsts uzņēmēju uzskata par pārlieku augstu, tostarp vairāk nekā puse (54 %) norāda, ka tas ir «krietni par augstu», liecina Turības Biznesa indekss.

Saskaņā ar aptaujas datiem vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē mazie uzņēmumi, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 38 %, tikmēr starp lielo uzņēmumu pārstāvjiem katrs piektais (20 %) to uzskata par ļoti sliktu.

Skatot datus par uzņēmējdarbības vides novērtējumu pēc uzņēmumu pārstāvētajām nozarēm, secināms, ka vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi vērtē tirdzniecības nozares uzņēmēji, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 41 %, bet par ļoti labu – 2%. Tikmēr visnegatīvāk uz situāciju raugās ražošanas nozares uzņēmēji, kuru vidū uzņēmējdarbības vidi valstī kā ļoti sliktu vērtē 15%.

Savukārt, skatot šos datus pēc uzņēmumu atrašanās vietas, vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi vērtē Kurzemes uzņēmēji, kuru vidū to par drīzāk labu uzskata 44 %, bet visnegatīvāk – Latgales uzņēmēji, kur katrs piektais (19 %) uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē kā ļoti sliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zariņš piedāvā risinājumu OIK afēras likvidācijai

Armanda Vilcāne, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tramps: Federālā rezervju sistēma ir mans lielākais drauds

LETA--FOX BUSINESS, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača rīkojumu, Uzņēmumu reģistra galvenajai valsts notārei Gunai Paiderei no šā gada 1. augusta pagarināts pilnvaru termiņš vēl uz pieciem gadiem. G. Paidere Uzņēmumu reģistrā strādā kopš 2007. gada, iepriekš pildot gan nodaļas vadītāja vietnieces un vadītājas, kā arī galvenā valsts notāra vietnieces pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē nekustamā īpašuma saimnieka piekrišanu uzņēmuma juridiskās adreses reģistrācijai vairs nevajadzēs, bet valdes locekļiem par adreses atbilstību tiks noteikta atbildība.

To paredz Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums. Valdība uzdeva Tieslietu ministrijai līdz 2019. gada 1. aprīlim izstrādāt grozījumus Komerclikumā, Šķīrējtiesu likumā, kā arī Civillikumā. Savukārt, atbilstoši valdības uzdevumam, Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāpārskata komersanta sasniedzamības izpratne nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

«Šobrīd ir pāragri minēt konkrētu termiņu, taču, visticamāk, tas varētu būt no 2020. gada, jo grozījumu iesniegšanas termiņš valdībā ir sava veida starta brīdis, tāpēc ka attiecīgo likumu izmaiņu normas ir jāakceptē parlamentā,» uz jautājumu par to, kad varētu stāties spēkā jaunā kārtība, atbild Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atzīst, ka valdības informatīvais ziņojums nozīmē to, ka visas ministrijas ir vienojušās par izmaiņām juridisko adrešu jautājumā un šī jautājuma virzība būs atkarīga no nākamā Saeimas sasaukuma un arīdzan tās izveidotās valdības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

LANĪDA rosina starpnieku pakalpojuma komisijas maksu iekļaut attaisnojamos izdevumos

Db.lv, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) rosina nekustamo īpašumu nozarē starpnieku pakalpojuma komisijas maksu iekļaut attaisnojamos izdevumos, informē LANĪDA pārstāvji.

LANĪDA valde otrdien tikās ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai pārrunātu ēnu ekonomikas ierobežošanu nekustamo īpašumu darījumos.

Pēc asociācijas aplēsēm tikai aptuveni 20% no darījumiem nekustamo īpašumu nozarē notiek, izmantojot nekustamo īpašumu aģentūras vai izmantojot Ekonomikas ministrijas (EM) reģistrā esošos nekustamo īpašumu starpnieku pakalpojumus. Pārējie darījumu notiek pašu spēkiem, ar juristu konsultantu palīdzību, vai, iespējams, nelegālo mākleru atbalstu, kā rezultātā nav jāveic ne klientu izpētes, ne sankciju pārbaudes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Izdevēja komentārs: «Kampaņa» pret valdību

Jānis Maršāns, DB valdes loceklis un līdzīpašnieks, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Dienas Bizness piedzīvojis interesantus kontaktus ar vairākiem Latvijas valdības ministriem.

Nedēļas sākumā LR finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka pēdējās nedēļās pret viņu un līdz šim pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz ABLV Bank ir izvērsta informatīvā kampaņa. Ministre atzina, ka, ticamākais, ar šīm aktivitātēm kāds vēlas ātru lēmuma pieņemšanu, kas paredzētu mazāku kontroli un varētu pēc iespējas ātrāk no bankas izmaksāt naudu: «Pieņemu, ka tie ir kādi tuvās kaimiņvalsts uzņēmēji, kuri izmantojuši mūsu finanšu sistēmu, un viņu partneri šeit, Latvijā. Bet mēs nebaidāmies no atbildības un no šādām kampaņām. Mēs esam šeit, lai darītu savu darbu – profesionāli, atklāti un caurredzami.»

Politiķus nāksies apbēdināt. Varam apsolīt, ka šādas, valdībasprāt, «kampaņas» mēs turpināsim arī nākotnē. Sevišķi, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, uzskatām par savu pienākumu maksimāli informēt sabiedrību par atšķirību starp politiķu vārdiem un darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

CryproPolice kļūst par TrustSearch

Anda Asere, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar koncepcijas maiņu un fokusu uz uzticamības veidošanu internetā, kompānija maina arī nosaukumu un tagad strādā kā "TrustSearch"

"Iepriekš aizsargājām no krāpniecības internetā, secinājām, ka cilvēkiem tas ir svarīgi tikai tad, kad krāpniecība jau ir notikusi. Piemēram, pēc tam, kad veiktas transakcijas ar zagtiem karšu datiem. Taču pamanījām, ka interneta lietotājam interesē atsauksmes par uzņēmumiem. Viņi nemeklē informāciju par krāpniekiem, bet gan lasa atsauksmes, lai saprastu, vai uzņēmumam var uzticēties kā labam pakalpojuma sniedzējam. Uzņēmumi – potenciālie klienti – nebija gatavi saistīt savu vārdu ar "CryptoPolice", turklāt mūsu darbībai vairs nebija ciešas saistības ar "kripto" kā agrāk. Šie bija iemesli, kāpēc nolēmām mainīt arī nosaukumu," skaidro Mikus Losāns, "TrustSearch" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vēstule redakcijai: Gaišās skumjās atvadāmies...

Paliekot Jūsu vēstuļdraugs – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2018. gada oktobrī, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, atļaujiet caur jūsu ietekmīgo un reizēm milzu tirāžās iznākošo laikrakstu sveikt tos, kuri vēlēšanu rezultātu gaidīšanas un apspriešanas karuselī nepamatoti palikuši ēnā.

Uzmanība dabiskā kārtā ir safokusēta uz tiem 100, kas turpmāk savu pārliecību un prasmi veltīs mūsu neatlaidīgajai virzībai pretī pilnai laimei. Tas ir labi, ka uzteicam uzvarētājus, mūsu sabiedrības avangardu, kas nonācis līdz finišam, bet mani kremt, ka šai eiforiskajā demokrātijas svētku atmosfērā nepelnīti piemirstam tos, bez kuriem šis karnevāls nebūtu iespējams.

Lūgtum pievērst uzmanību skaitļiem. Kopā partiju listēs bija pieteikts 1461 kandidāts. Tātad garantēti no šīs armijas pirmajā piegājienā līdz mērķim tikuši 100. Vēl kādam ducim vai diviem ir cerība tur nonākt, kad kāds no pirmā simta noliks mandātu uz ministrēšanas laiku vai arī dosies pildīt kādus citus pienākumus, kas nebūs savienojami ar pamatdarbu.

Komentāri

Pievienot komentāru