Rīgā atklāts pirmais “Wolt Market” pārtikas veikals Latvijā ar vairāk nekā 2500 preču piegādi uz mājām vai saņemšanu uz vietas veikalā.

“Wolt Market” Grīziņkalnā ir tehnoloģiju uzņēmuma “Wolt” mākoņveikals Rīgā, kas klientiem nodrošinās pasūtījumu saņemšanu līdz 30 minūtēm. Šādus veikalus plānots atvērt arī citās reģionālajās pilsētās.

“Esam gandarīti, ka beidzot arī Latvijas iedzīvotājiem varam piedāvāt “Wolt Market” pakalpojumu. Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ietaupīt laiku, padarot iknedēļas pārtikas preču iepirkšanos vienkāršu un ātru. Mūsu pieredze citos pasaules tirgos apliecina, ka esam atraduši labi funkcionējošu pakalpojuma modeli,” stāsta Bruno Grandi, “Wolt Market” attīstītājs Latvijā.

“Wolt Market” sortimentā ir dažādas Latvijā ražotas preces, iecienītākie zīmoli un uzņēmumi vietējā biznesa atbalstam, kā arī starptautiski pazīstami pārtikas produkti un ikdienas preces. Veikala piedāvājums tiks regulāri papildināts, balstoties uz klientu vēlmēm un vajadzībām.

Uzņēmums “Wolt” atvēris jau otro mākoņveikalu Rīgā - “Wolt Market” Mežciems, informē uzņēmumā.

“Wolt” mākoņveikalus tuvākajā laikā plānots atvērt arī citās Latvijas pilsētās.

“Pieprasījums pēc risinājumiem, kas palīdz cilvēkiem ietaupīt laiku, turpina pieaugt, tāpēc pārtikas preču iegāde internetā un ātrās piegādes gūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē. Izmaiņas klientu uzvedībā ietekmē arī “Wolt Market”, kas strauji paplašinās visā Eiropā,” stāsta Bruno Grandi, “Wolt Market” attīstītājs Latvijā.

Rīgā darbu uzsāk pirmais Wolt Market Latvijā

Rīgā atklāts pirmais “Wolt Market” pārtikas veikals Latvijā ar vairāk nekā 2500...

Atšķirībā no ierastās ikdienas preču iegādes veikalā uz vietas, mākoņveikalā “Wolt Market” iepirkumu grozu nodošanai pircējam komplektē veikala darbinieki. Aptuveni 30 minūšu laikā klients to pēc izvēles var saņemt savā adresē vai dodoties uz “Wolt Market” veikalu.

“Wolt Market” Mežciems apkalpos klientus Purvciemā, Teikā, Juglā, Pļavniekos, Dārzciemā, Dreiliņos, Jaunbrūnavās, Ulbrokā, Brekšos un, protams, Mežciemā. Pirmās divas nedēļas piegādes no “Wolt Market” klientiem pieejamas bez maksas, taču pēc tam tās saglabāsies bezmaksas pirkumiem virs 30 eiro.

Pirmo “Wolt Market” veikalu atklāja 2020. gadā Helsinkos, Somijā. Šobrīd iedzīvotājiem pieejami jau vairāk kā 50 uzņēmuma veikali 15 dažādās valstīs, no kuriem tagad jau divi pieejami arī Rīgā - “Wolt Market” Grīziņkalns un “Wolt Market” Mežciems.

18.jūlijā aprit pieci gadi, kopš tika atvērts pirmais VP Market veikals Latvijā. Šajā laikā, ieguldot uzņēmuma attīstībā vairāk nekā 53 milj. Ls, VP Market izveidojis vienu no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā. Piecu gadu laikā VP Market veikalos nopirkts tāds pārtikas produktu daudzums, ka vidēji uz katru Latvijas iedzīvotāju sanāk, piemēram, aptuveni 45 klaipi maizes un 19 litri piena. Nopirkto produktu daudzums atbilst aptuveni 700 vilciena cisternām piena un 200 kartupeļu vagoniem. Piecu gadu laikā atklāti pavisam 103 veikali. VP Market veikalos Saulīte (sākotnēji – T-Market) un Maxima Latvijas iedzīvotāji šajā laikā kopumā iegādājušies 44.3 miljonus litru piena, 103 miljonus maizes klaipu un 13 250 tonnas kartupeļu. Kopējais apgrozījums, ko VP Market panācis piecu darbības gadu laikā Latvijā, ir 861 milj. Ls. Lai vēlreiz ļautu atcerēties VP Market pirmos soļus Latvijā pirms pieciem gadiem, pirmajā VP Market veikalā – toreizējā «T-Market» un tagadējā «Saulītē» Rīgā, Jūrmalas gatvē – vairāki produkti šodien, 18.jūlijā, nopērkami par cenām, kādas šajā veikalā bija atklāšanas dienā – 2001.gada 18.jūlijā: viens litrs piena maksā 0.19 latus, 250 grami kafijas – 0.49 latus, viens kilograms kartupeļu 0.01 latu, bet cukurs 0.44 latus, informē VP Market sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ercmane.

Latvijā lielākā pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA VP Market pirmā pusgada apgrozījums, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, pieaudzis par 42 %. un bijis 93.3 milj. Ls, Db informēja VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. «Strauji pieaugušais apgrozījums izskaidrojams gan ar jaunu veikalu atvēršanu Latvijā, gan sekmīgu Maximu pircēju lojalitātes karšu klajā laišanu,» uzsver VP Market izpilddirektore Egle Marcinkevičute. Pašlaik SIA VP Market Latvijā ir 73 T—Market un 10 Maxima lielveikali, kā arī 4 T—Market veikali Igaunijā. Līdz gada beigām kompānija plāno atvērt vēl līdz 7 T—Market veikaliem Latvijā un 9 T—Market veikaliem Igaunijā. Uzņēmumā Latvijā strādā 4700 darbinieku. Kopējais VP Market apgrozījums pirmajā pusgadā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārsniedzis 571.3 milj. eiro jeb 381, 6 milj. Ls.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

Vortāls CV Market (www.cvmarket.lv), kurš piedāvā personāla atlases pakalpojumus internetā ir ieguvis jaunu starptautisko sadarbības partneri, StepStone, kas ieņem vadošo pozīciju Eiropas interneta personāla atlases tirgū. CV Market vortālam, kura galvenā mītne atrodas Tallinā, ir 160 000 CVs, 205 000 reģistrēto lietotāju un septiņi miljoni lapu pārskatu katru mēnesi Baltijas valstīs. Kompānija StepStone, kura dibināta Norvēģijā 1996.gadā, strādā ar lokāliem tirgus līderiem 23 no 25 Eiropas Savienības valstīm. Pavisam pasaulē nosaukums StepStone ir pazīstams 36 valstīs, ieskaitot ASV, Kanādu, Meksiku, Austrāliju, Jaunzēlandi un Dienvidāfriku. Jo Goosens, StepStone korporatīvās un biznesa attīstības vadītājs: «Kompānijas arvien vairāk novērtē iespēju smelt kandidātus dinamiskajā Centrālās un Austrumeiropas tirgū. Ar CV Market mēs turpinām sava tīkla ilgtermiņa stratēģiju – piedāvāt darba devējiem vienkāršu pieeju starptautiskajam darba tirgum.» *** Par CV Market CV Market (www.cvmarket.lv) ir karjeras vortāls, kas Latvijā darbojas kopš 2003. gada jūnija un nodrošina kvalitatīvus un progresīvus personāla atlases risinājumus Internetā. Šodien CV Market zīmols ir pazīstams 8 Eiropas Savienības valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā un Holandē. CV Market ir izstrādājis personāla atlases algoritmu, kas ir gan izmantojams atsevišķi, gan adaptējams kādas citas kompānijas iekšējai sistēmai. Tas ļauj kontrolēt darbinieku rotāciju kompānijas iekšienē un piesaistīt speciālistus no ārpuses. McDonald's, Aldaris, Čili Pizza, Double Coffee, Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Raugs, Valdo, Reaton, Alan Deko, Aigas Nams, Senukai, Latvijas Pasts, Rimi, Seppala, Falck Apsargs, Latvenergo, Lursoft, LAMB, RVR, LR Tieslietu Ministrija, Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūra – šīs, kā arī daudzas citas kompānijas pašlaik izmanto CV Market pakalpojumus, lai atlasītu personālu visā Latvijas teritorijā.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Tehnoloģiju uzņēmums Wolt līdz šā gada beigām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno atklāt virtuālo veikalu tīklu Wolt Market un šobrīd jau ir uzsācis jaunu darbinieku meklēšanu vairākiem amatiem visā Baltijas reģionā.

Šis ir jauna veida tirdzniecības tīkls, kurā veikali darbojas tikai un vienīgi kā noliktavu veikali jeb tā dēvētie “tumšie veikali” (dark stores). Šajos veikalos tiks pieņemti tikai tie pasūtījumi, kas veikti tiešsaistē caur Wolt aplikāciju. Klātienes iepirkšanās šajos veikalos nenotiks.

Wolt pārtikas piegāžu apjoms audzis vairāk nekā astoņas reizes

Tehnoloģiju uzņēmuma Wolt ātro pārtikas piegāžu apjoms gada laikā pieaudzis vairāk nekā...

Wolt Market noliktavu veikali klientu izvēlei piedāvās 1500-2000 preces, kuras tiks piegādātas 15-25 minūšu laikā pēc pasūtījuma veikšanas aplikācijā.

Wolt Market noliktavu veikali darbosies kā neatkarīgi, Wolt platformā strādājoši, sadarbības partneri, līdzīgi, kā visi citi tirdzniecības sadarbības partneri, bet ar kopēju Wolt Market zīmolu. "Mums ir prieks, ka varam atvērt Wolt Market veikalus Baltijā. Mūsu mērķis ir piedāvāt klientiem vēl nebijušu pieredzi šajā jomā, un atsauksmes, ko esam saņēmuši par mūsu veikaliem citās valstīs, ir devušas pārliecību, ka mēs esam uz pareizā ceļa,” saka par jaunajiem tirgiem atbildīgā Wolt viceprezidente Marianne Vikula.

"Mēs meklējam jaunus veidus, kā apkalpot mūsu klientus. Mūsu biznesa stūrakmens ir sadarbības stiprināšana un paplašināšana ar mūsu sadarbības partneriem, tādiem kā Rimi, Mego, Aibe, LaTS un vēl daudziem citiem, kas mums pievienosies nākotnē," papildina Wolt Baltics darbības vadītājs Simons Runcheimers.

Pirmais Wolt Market veikals tika atvērts Helsinkos 2020. gada pavasarī. Kopš tā laika Wolt Market tīkls ir paplašinājies, atverot veikalus Grieķijā un citviet Somijā, kā arī paziņojot par drīzu ienākšanu Čehijā, Polijā un Dānijā.

Maxima grupė piederošais uzņēmums Maxima Bulgaria iegādājies 12 Vācijas tirdzniecības tīkla Penny Market veikalus. Jau šogad tie kļūs par T Market tīkla daļu. Pēc šā darījuma uzņēmuma veikalu tīkls Bulgārijā pieaugs no 48 līdz 60 veikaliem. Jauno veikalu iegādē, rekonstrukcijā un aprīkošanā ieguldīti 7,6 miljoni eiro un tiks radītas vairāk nekā 200 jaunas darba vietas.

«Bulgārijas mazumtirdzniecības tirgū konkurence ir ļoti liela. Mēs redzam, ka pat starptautiski tīkli neiztur šo konkurenci un aiziet. Savukārt T Market popularitāte Bulgārijā pieaug,» uzskata Maxima grupė ģenerāldirektors Alvīds Šustiks (Alvydas Šustikas).

Maxima Bulgaria ir nopirkusi trīs veikalus, bet nomās deviņus veikalus, kas piederēja Vācijas tirdzniecības tīklam Penny Market, kas pamet Bulgārijas tirgu. Iegādātie veikali ir izvēlēti, ņemot vērā to ģeogrāfisko atrašanās vietu un iespējas piesaistīt jaunas pircēju plūsmas, kā arī telpu atbilstību T Market veikalu formātam.

Jaunu veikalu pārņemšanas rezultātā Maxima Bulgaria paplašinās savas darbības ģeogrāfiju, līdz ar ko veikalu tīkls pārklās lielāko valsts daļu. Jaunie veikali tiks atvērti Sofijā un 11 mazākās pilsētās, kurās T Market līdz šim nav darbojies.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Pārtikas preču piegādes serviss "Bolt Market" sadarbībā ar "Latvijas Maiznieks" Rīgā atvēris tiešsaistes beķereju, informē uzņēmumi.

Rīgas iedzīvotājiem piedāvā "Bolt Food" mobilajā lietotnē pasūtīt katru rītu svaigi ceptu maizi un smalkmaizītes ar piegādi līdz pašām namdurvīm pusstundas laikā.

"Nemitīgi sekojam līdzi klientu vajadzībām un, lai tās apmierinātu, pastāvīgi strādājam pie veikalā pieejamo produktu un preču klāsta paplašināšanas. Priecājamies, ka mūsu klienti novērtē ieviestos jauninājumus un iespēju saņemt maizītes tieši no cepeškrāsns, neizejot no mājām. Tiešsaistes beķerejas pirmajās darbības nedēļās esam novērojuši, ka aptuveni 15 % no visiem pasūtījumiem ietver vismaz vienu svaigi ceptu produktu. Šobrīd "Bolt Market" tiešaistes beķerejas piedāvājumā ir teju 20 dažādi produkti, un joprojām "Bolt Market" tiešsaistes beķerejā ik rītu svaigi cepto produktu klāsts tiek papildināts," saka Jānis Rimicāns, "Bolt Market" vadītājs Latvijā.

Latvijā lielākā pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA VP Market centrālais birojs atradīsies Rīgā, Db apliecināja kompānijas preses sekretārs Ivars Andiņš. Jau šonedēļ tiks sākti sagatavošanās darbi un piemērotas vietas meklēšana biroja pārcelšanai, bet Rīgā ofiss varētu tikt atklāts augusta pirmajā pusē. Pārceļot centrālo biroju, darboties turpinās arī vietējais — Latvijas birojs, «līdz ar to tiks radītas papildu darba vietas,» norādīja I. Andiņš. «VP Market atzīst Rīgu par Baltijas valstu ģeogrāfisko un darījumu centru, turklāt mūsu stratēģijā ietilpst pastiprināta biznesa izvēršana Latvijā un Igaunijā,» uzņēmuma pārcelšanās motīvus skaidroja uzņēmuma preses sekretārs. Šobrīd apmēram 70% no kopējā VP Market apgrozījuma veido tā darbība Lietuvā, taču tuvākā gada vai divu gadu laikā 50% apgrozījuma būtu jānāk no Latvijas un Igaunijas, vienlaikus nemazinot kompānijas apgrozījumu Lietuvā, viņš norādīja. VP Market ir piedzīvojis arī izmaiņas tā vadības sastāvā — izpilddirektors Ignass Staškēvičs ir iecelts par koncerna valdes priekšsēdētāju Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, un no 12. jūlija viņa līdzšinējā amatā stāsies šābrīža tirdzniecības departamenta direktore Vega Vaitkēvičiene. Šobrīd VP Market Baltijas valstīs ir 274 veikali, tostarp 187 veikali Lietuvā, 83 Latvijā un 4 Igaunijā. Lietuvas tirgū kompānija ieņem apm. 30% daļu, bet Latvijā — 22%. VP Market šā gada pirmo sešu mēnešu apgrozījums bija apm. 0.38 mljrd. Ls, un tas ir par 18.8% lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā.

Latvijā lielākais veikalu tīkls T-Market tuvākajā laikā mainīs nosaukumu un līdz nākamā gada sākumam 60 veikali pārtaps par Saulītēm, Db informēja SIA VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. Pirmais veikals Saulīte durvis vērs 24.novembrī. Gaidāmā veikalu nosaukumu maiņa tiek pamatota ar to, ka vārds ir latvisks, labskanīgs un cilvēkiem asociāējas ar pozitīvām domām, skaidro SIA VP Market valdes priekšsēdētājs Igns Staškevičs. Vienlaikus uzņēmuma vadītājs uzsver, ka Saulīte, tāpat kā T- Market, turpinās piedāvāt preces par zemām cenām, paliekot un nostiprinoties zemo cenu veikalu grupā. Veikalos Saulīte būs no T—Marketiem atšķirīgs telpu iekšējais dizains un logotips. Paaugstināta tiks arī veikalu darbinieku alga, kas ļaus nodrošināt augstāku apkalpošanas kvalitāti. Šogad vēl četri T-Market veikali tiks pārveidoti par MiniMaxima lielveikaliem. Pašlaik Latvijā strādā 73 T-Market veikali.

Latvijā lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls T-Market atklājis savu 74. veikalu – par to kļuvis autoveikals Fiesta, Db informēja VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. Kā norādījusi VP Market Mārketinga departamenta direktore Tatjana Kuļikova, izbraukuma tirdzniecību VP Market varētu attīstīt arī turpmāk. T-Market veikals Fiesta no ierastajiem autoveikaliem atšķiras ar plašāku preču klāstu, kā arī to, ka tas katrreiz dodas uz citu pilsētu, kur piedalās vietējo uzņēmēju vai pašvaldību rīkotajos gadatirgos. Fiesta jau viesojusies Gulbenē, Talsos, Rūjienā, Cēsīs, Valmierā, Limbažos, Liepājā un Valmierā, bet tuvākajā laikā dosies uz Ventspili un Viļāniem. Fiesta veikalā ir nopērkamas 385 dažādas sadzīves tehnikas, trauku, apģērbu, apavu un sporta preces. Pēc uzņēmuma aplēsēm, ik dienu autoveikalā iepērkas ap pusotru tūkstoti pircēju, un tā apgrozījums jau sasniedz viena neliela stacionārā T-Market veikala apgrozījumu.

Latvijā un Lietuvā uzņēmumi saskārušies ar jauna veida krāpniecības mēģinājumiem, izmantojot rēķinu finansēšanas pakalpojumu (faktoringu), brīdina faktoringa kompānijas “Factris Latvia” izpilddirektors Kaspars Barons.

Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību. Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, K. Barons iesaka dažus vienkāršus, konkrētus ieteikumus potenciālo sadarbības partneru piedāvājumu patiesuma pārbaudei.

Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces. Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu, stāsta K. Barons. Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu (līdz 90% apmērā) no tās.

Otrdien Ministru kabinets (MK), uzklausot Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto ziņojumu par Par Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas kompetenču pārdali pārtikas preču marķēšanas jomā, uzdeva Zemkopības ministrijai no Ekonomikas ministrijas ar 2008.gada 1.janvāri pārņemt normatīvo aktu izstrādes funkcijas pārtikas preču marķēšanas jomā, Db.lv informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska.

Kā norādīts ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, pašlaik normatīvo aktu izstrāde tādā pārtikas aprites posmā kā pārtikas preču marķēšana ir gan Ekonomikas, gan Zemkopības ministrijas kompetencē. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par vispārīgās pārtikas preču marķēšanas normatīvo aktu izstrādi, bet ZM izstrādā normatīvo aktu projektus par marķējuma prasībām konkrētām pārtikas produktu grupām, piemēram, gaļai, piena produktiem, augļu sulām, cukuram, kafijai un cigoriņu ekstraktam, diētiskajai pārtikai, dzeramajam ūdenim u.c.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Zemkopības ministrijas nolikums, ZM piedalās pārtikas aprites politikas izstrādāšanā un īstenošanā, izstrādājot normatīvo aktu projektus par valsts politikas realizāciju un valsts uzraudzības nodrošināšanu pārtikas apritē. Bez tam atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasībām pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli visos pārtikas aprites posmos veic ZM pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde - Pārtikas un veterinārais dienests, tajā skaitā arī pārtikas preču marķēšanas atbilstības kontroli normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Turpmāk visi Latvijā otra lielākā mazumtirgotāja SIA VP Market veikali, kas līdz šim darbojās ar nosaukumu Saulīte vai MiniMaxima, tiks pārveidoti par Maximām. Veikalu pārveide, ko paredz tīkla kvalitātes paaugstināšanas programma, jau ir sākta, Db pastāstīja VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. Līdz ar to visi Maxima veikali atkarībā no to platības un piedāvāto preču klāsta tiks apzīmēti vai nu ar X vai XX vai XXX. Par Maxima X veikaliem kļūs līdzšinējie MiniMaxima un Saulīte veikali, par Maxima XX — pašreizējās Maximas, bet par Maxima XXX – tagadējie HyperMaxima. Līdz šim par Maximām pārtapuši 22 veikali — 19 no tiem darbojas Rīgā, bet pa vienam — Tukumā, Jūrmalā un Siguldā. «Tīklu apvienošana ļaus VP Market strādāt gan ekonomiskāk, gan efektīvāk. Šo pārmaiņu augļus drīz izjutīs pircēji — daudzas cenas drīzumā tiks pazeminātas,» sola VP Market valdes priekšsēdētājs Jānis Stakens. Esošo veikalu pārveide par Maximām ilgs līdz septembrim. Līdztekus tam durvis vērs arī jauni veikali — pavisam šogad to skaits palielināsies par 18. Līdz šim VP Market Latvijā strādāja ar 23 Maxima un MiniMaxima, un 80 veikaliem Saulītes. SIA VP Market apgrozījums pērn sasniedza 261 milj. Ls.

Ceturtdien 10. ikgadējās Baltic Market Awards ceremonijas laikā paziņoti Nasdaq Baltijas biržās kotētie uzņēmumi ar labākajām investoru attiecībām astoņās nominācijās 2015.gadā, tostarp arī desmitgades nominācijā Labākais sniegums 10 gados.

Svinīgā apbalvošanas ceremonija ar video tilta starpniecību norisinājās vienlaicīgi Rīgā, Viļņā un Tallinā.

Atzīmējot Baltic Market Awards desmitgadi, Nasdaq Baltijas biržas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā piešķīra īpašās balvas - Labākais sniegums 10 gados – katrā valstī vienam uzņēmumam par lielāko akciju cenas pieaugumu un kāpumu Baltic Market Awards vērtējumā. Visi trīs uzvarētāji – Olainfarm, Tallinna Kaubamaja Grupp un Apranga – saņēma uzaicinājumu svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas atvēršanas zvanu Nasdaq MarketSite studijā Ņujorkas Taimskvērā.

«Mums ir liels gandarījums sveikt 10. Baltic Market Awards uzvarētājus un visus Baltijas biržās kotētos uzņēmumus, kas īstenojuši labas investoru attiecības, nodrošinot caurskatāmu darbību atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem,» saka Nasdaq Baltijas tirgus vadītāja Arminta Saladžiene. «Algoritms ir vienkāršs: labas investoru attiecības un korporatīvā pārvaldība veicina uzticēšanos uzņēmumiem un kapitāla tirgum. Kapitāla tirgus nodrošina piekļuvi finansējumam, veicina likviditāti un kalpo uzņēmuma reputācijas stiprināšanai,» viņa piebilst.

CV Market vortālu š.g. septembrī ir apmeklējuši vairāk kā 70’000 unikālo lietotāju*, un tas ir par 218% vairāk nekā pagājušā gada septembrī. CV Market CV datu bāze ir palielinājusies par 66%** salīdzinājumā ar 2005.gada septembri.

Kopējais CV Market reģistrēto lietotāju (darba meklētāju) pieaugums pēdējā gada laikā ir 75%**, kas, savukārt, ir daudz vairāk nekā CV Market tuvākiem konkurentiem CV-Online (www.cv.lv) un E-darbs (www.e-darbs.lv), kam pieaugums bija 17%** un 24%** attiecīgi. Kompānijas (neauditēts) bruto apgrozījums š.g. septembrī ir palielinājies par 350% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušā gadā.

CV Market (www.cvmarket.lv) ir karjeras vortāls, kas Latvijā darbojas kopš 2003. gada.

* TNS Metrix dati.

** CV Market, E-darbs un CV-Online mājas lapās publicēta statistika.

CV Market izpētījis, kādi ieguvumi ir darbiniekiem valsts iestādēs.

Visaktīvākā valsts iestāžu darbinieku aizplūšana uz komerciestādēm bija vērojama 20.gadsimta 90.to gadu vidū, kad notika nacionālās ekonomikas kapitalizācijas process. Šodien šāda veida kustība aktuāla trim sociālajām grupām. Pirmā ir jaunie speciālisti, kas studiju laikos praktizējās valsts iestādē, bet pēc diploma iegūšanas meklē darbu komercstruktūrā. Otrā grupa ir ierēdņi, kas kādreiz ir ieņēmuši augstus amatus, bet ir to zaudējuši. Trešā grupa ir sociāli nozīmīgie darbinieki ar lielu darba pieredzi – skolotāji, ārsti, inženieri, pētnieki, norāda CV Market.

Saskaņā ar CV Market novērojumiem jaunā darba meklēšanā valsts iestāžu darbinieki neizmanto personāla atlases kompāniju piedāvātos sludinājumus, bet gan izmanto draugu un paziņu ieteiktas vakances. "Ja kādreiz darbu valsts iestādē izvēlējās tikai tāpēc, ka citas alternatīvas nebija, tad šobrīd to izvēlās personas ar noteiktām rakstura īpašībām un vērtībām, kas ir gatavi, ka labs atalgojums, vara un citi labumi tiks saņemti tikai pēc vairākiem gadiem. Speciālisti, kas iziet šo grūto ceļu, parasti nav ieinteresēti mainīt darbu pret neparedzamiem apstākļiem privātajās kompānijās. Taču tie, kas nav spējīgi sagaidīt rezultātus valsts iestādē, nav īpaši interesanti personāla atlases kompānijām kā iespējamie darbinieki," skaidro CV Market.

Pārtikas ražotājiem jāsāk izvērtēt izmantoto pārtikas piedevu nepieciešamība un ietekme uz vidi.

Tas jādara, jo jau pēc pāris gadiem spēkā stāsies regula, kas varētu liegt izmantot dažus konservantus, garšas pastiprinātājus un krāsvielas. Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā apstiprinājis regulu, kura paredz stingrāku kontroli pār pārtikas ražošanā izmantotajām piedevām, aromatizētājiem un fermentiem. Regula tālākai izskatīšanai tiks nodota ES dalībvalstu pārstāvjiem Eiropas Savienības Padomē. Taču ziņojuma par pārtikas piedevām autore eiroparlamentāriete Asa Vestlunde (Asa Westlund) Db pastāstīja, ka jau šobrīd ar padomi uzsāktas pārrunas par šo regulu un tās liecinot, ka vienoties par to dalībvalstīm nebūs problēmu. Tas nozīmē, ka jau pēc pāris gadiem attiecīgā regulu pakete varētu stāties spēkā.

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.