Jaunākais izdevums

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Šis septembris arī, šķiet, apstiprināja savu mēneša kā tāda ne pārāk labo reputāciju. Vēsturiski tieši septembris akcijām bijis pats sliktākais mēnesis - kopš 1950. gada ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība vidēji tā ietvaros sarukusi par 0,57%. Jaunākos laikos – kopš 2000. gada – šis rādītās ir vēl sliktāks – rudens pirmā mēneša ietvaros S&P 500 indeksa vērtība vidēji samazinājusies vēl vairāk – par procentu (šajā aprēķinā vērā gan nav ņemts šā gada septembra ļoti vājais sniegums).

Neskaidrā politika

Daudzus finanšu tirgus dalībniekus pēdējās nedēļas arvien tramīgākus dara politika. ASV vēja spārniem tuvojas prezidenta vēlēšanu datums. Bažas ir par to, kas ASV varētu notikt pēc šīm vēlēšanām - pastāv iespējamība ļoti plaši protestiem un potenciāli neskaidram varas nomaiņas procesam.Nupat notikušas visai haotiskas pirmās abu ASV prezidenta amatu kandidātu – Donalda Trampa un Džo Baidena – debates.

Abi ASV līderi nekautrējās viens otru visai rupji pārtraukt un nobārstīt apvainojumiem. Katrā ziņā notiekošais neliecina, ka pasaules varenākajā ekonomikā uz politiskās skatuves (un sabiedrībā) pārskatāmā periodā, lai kāds būtu minēto vēlēšanu iznākums, valdītu kaut kas vismaz daļēji līdzīgs vienprātībai. Faktiski par tradīciju sāk kļūt situācija, ka ASV politiķi jau nākamajā dienā pēc to ievēlēšanas sola īstenot kaut ko līdzīgu revolūcijai pret līdzšinējo kārtību.

Šajās debatēs D. Tramps arī kārtējo reizi deva mājienus, ka gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs Baidens, viņš varētu šādu iznākumu nepieņemt (ja būs aizdomas, ka vēlēšanu iznākums nav godīgs). Jau ziņots - parasti ierasts, ka vēlēšanu rezultātu zaudējošā puse atzīst. Tomēr šobrīd ASV Demokrātu partijas pretstāve Trampam faktiski jebkurā jautājumā ir ļoti asa, un arī pats Tramps var nebūt tas, kas seko kādām šādām normām. Proti, ja Baidens zaudēs, iespējams, var gaidīt papildu plašus protestus un otrādi. Sliktākajā gadījumā ASV var pārņemt dziļa politiskā krīze un, iespējams par konstitucionālā krīze, kas satricinātu visas Rietumu pasaules kārtību.

Tāpat pamata pieņēmums ir, ka Baidena uzvara akciju Volstrītai varētu būt salīdzinoši nepateicīgāka. Tas tādēļ, ka viņa varas laiki tiek saistīti gan ar augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem uzņēmējdarbības regulējumiem.Katrā ziņā – jo tuvākas būs ASV vēlēšanas, jo lielāks stress var pārņemt finanšu tirgus dalībniekus. Tādēļ nav izslēgts, ka daļa investoru oktobrī var mēģināt mazināt riskus, lai ieturētu pauzi pirms ASV prezidenta vēlēšanu sāgas, kas var izvērsties gan garāka, gan krietni neskaidrāka nekā pēdējos desmitos gados ierasts.

“Kapitulācijas” oktobris

Vidēji oktobrī akcijām klājies daudzmaz OK. Kopš 1950. gada ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa vērtība vidēji ir palielinājusies par 0,68%, kas uzskatāms par visai labu sniegumu. Šajā periodā ASV akciju cenu pieaugums ir bijis vērojams 43 oktobra mēnešos, bet kritums – 27 oktobra mēnešos. Vidējais oktobra sniegums pievilcīgs izskatās arī jaunākos laikos. Kopš 1980. gada vidējais S&P 500 pieaugums šajā rudens mēnesī bijis 0,95% apmērā, bet kopš 2000. gada – pat 1,03% apmērā.

Šajā pašā laikā šīs mēnesis bieži vien tiek gaidīts ar zināmām bažām, jo tieši tā laikā finanšu tirgi piedzīvojoši dažus no saviem pašiem lielākajiem sabrukumiem vēsturē. Kopumā tas ir bijis mēnesis, kurā fiksēts arī vislielākais skaits ar pēkšņiem akciju cenu kritumiem vismaz par 5%.

No pašiem lielākajiem var izcelt, piemēram, to, ka 1987. gada 19. oktobra melnās pirmdienas ietvaros ASV Dow Jones Industrial Average vērtība saruka par 22,6%. Tas joprojām ir lielākais ASV akciju vienas dienas kritums vēsturē. Tāpat oktobra laikā akciju cenas faktiski brīvajā kritienā atradās 1929. gadā un 2008. gadā. Tajā pašā 2008. gadā, finanšu tirgū esot aktuālai panikai par globālās finanšu sistēmas dzīvotspēju, S&P 500 vērtība oktobrī saruka par 17%.

Briesmīgs akcijām izvērtās arī nesenais 2018. gada oktobris, kad S&P 500 indeksa vērtība tā ietvaros saruka par 7,35%.Dažkārt oktobris tiek saukts par akciju “kapitulācijas” mēnesi. Tas ir kā skan dramatiski slikti, lai gan šajā pašā laikā nozīmē, ka sasniegts akciju cenu zemākais punkts, un attiecīgi – atsākas to vērtību pieaugums. Katrā ziņā, ja skatās vēsturiski, tad akcijām pats veiksmīgākais kalendārais periods vēl ir vien priekšā. Ir pat dažas tirdzniecības stratēģijas, kas paredz akciju izpārdošanu maijā un atgriešanos tirgū pirms tā saucamajiem Helovīniem (parasti oktobra otrajā pusē).

Kopumā gada beigu periods ieguldījumiem akcijās parasti ir bijis ļoti labvēlīgs periods. Jāteic gan, ka akla sekošana kādām kalendārajām sakritībām nebūt nav vēlama. Katra situācija mēdz būt unikāla, un kāda biežāka tirdzniecība gluži kā par spīti mēdz novest pie tā, ka daļa investoru attiecīgi biežāk arī pieļauj kļūdas. Ilgtermiņa investoriem drīzāk būtu jāmēģina ticēt tam, ka fondu tirgi šajā periodā ir tendēti uz izaugsmi. Pagaidām to pierāda vēsture un nekas neliecina, ka šajā ziņā kaut kas dzelžaini būtu mainījies.

Sagaidāms, ka vērstpapīru cenu izteikti ietekmēs arī notiekošais pandēmijas frontē. Ja jaunu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits strauji augs, droši vien būs sagaidāmi papildu valdību ierobežojumi, kas slāpes ekonomikas liesmu. Tirgus dalībnieku omu savukārt var uzlabot, piemēram, jauna valdību ekonomikas stimulu kārta. Rezumējot – prognozes jau tā parasti nav diez ko vērtas, bet šobrīd tā vispār ir taustīšanās tumsā.Iespējams, var mēģināt teikt, ka nesenā akciju cenu samazināšanās bija pat vajadzīga, lai finanšu tirgus atgrieztu tuvāk realitātei.

Var spekulēt, ka situācija, kad akcijas aizsniedzas līdz jaunām virsotnēm (septembra sākums) un šajā pašā laikā ekonomika piedzīvo vienu no izaicinošākajiem brīžiem mūsdienu vēsturē, nav īsti “normāla.” No otras puses - jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes laiki finanšu pasaulē izpelnījušies salīdzinājumu ar “jauno normālo”. Iespējam, nu dzīvosim “jaunajā normālajā kvadrātā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada septembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja samazināties, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 805 EUR/m², liecina Arco Real Estate apkopotie tirgus dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,7 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas septīto mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties. Jūlijā cenu kritums bija vislielākais šogad, tomēr augustā un septembrī tas vairs nebija nebija tik izteikts. Septembrī gandrīz visos Rīgas mikrorajonos netika konstatētas cenu izmaiņas. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits septembrī samazinājās par 8 %. Tas arī joprojām bija būtiski zemāks nekā pērn. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā arī pazeminājās (-3 %).

Kopš 2020. gada sākuma dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos saglabājās Bolderājā (+ 0,2 %), turpretī visos pārējos Rīgas lielākajos mikrorajonos, ņemot vērā pēdējo mēnešu cenu lejupslīdi, cenas kopumā samazinājās. Lielākais cenu samazinājums kopš gada sākuma Rīgas mikrorajonos novērots Pļavniekos (- 3,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpoti vien 1,8 miljoni pasažieru - tikai aptuveni trešā daļa no pagājušā gada pasažieru apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir samazinājies par 69,6%.

Septembrī lidosta "Rīga" apkalpoja 113,6 tūkstošus pasažierus - par 77 tūkstošiem ceļotāju mazāk nekā augustā. Salīdzinot ar 2019.gada septembri, pasažieru skaits ir samazinājies par 85%.

"Lai gan septembrī no lidostas "Rīga" bija iespēja doties uz 51 galamērķi - par diviem galamērķiem vairāk nekā augustā, tomēr lielākā daļa galamērķu atradās augsta riska zonā, no kuras atgriežoties, pasažieriem bija jāievēro pašizolācija. Tas būtiski samazināja reisu piepildījumu," norāda lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vidējais gaisa kuģu piepildījums septembrī bija 31% - ievērojami mazāk nekā augustā, kad piepildījums sasniedza 57%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izsolīs iepriekš emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase šodien biržā "Nasdaq Riga" izsolīs iepriekš starptautiskajos tirgos emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā.

Biržā "Nasdaq Riga" notiks konkurējošā daudzcenu izsole, kurā piedāvās iegādāties 2016.gada oktobrī emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu līdz 20 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju emisijas datums ir 2020.gada 21.oktobris, bet dzēšanas datums - 2026.gada 7.oktobris. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 0,375%.

Jaunemitētās obligācijas tiks apvienotas un veidos vienu sēriju ar līdz šim emitētajiem attiecīgajiem vērtspapīriem kopumā 1,5 miljardu eiro apmērā. Obligācijas tiks izlaistas Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros.

Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Šmite-Krēgere norādīja, ka atšķirībā no emisijām starptautiskajā tirgū, eiroobligāciju papildu laidienu sākotnējā izvietošana ir paredzēta tikai Latvijas tirgū, vērtspapīru izplatīšanu organizējot ar primāro dīleru starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mutes un deguna aizsegu varēs nelietot persona, kas ir pārslimojusi Covid-19, kā arī pie konkrētiem nosacījumiem apmeklētāji tādos pasākumos, kuros ir fiksētas vai personalizētas sēdvietas, vienlaikus sejas maska turpmāk būt jāvelk arī taksometru pasažieriem un vadītājiem.

To paredz šodien spēkā stājušies grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Veselības ministrijā skaidro, ka nav precīzu pierādījumu, cik noturīga ir imunitāte pēc Covid-19 pārslimošanas, bet aplēses liecinot, ka sešu mēnešu laikā pēc pārslimota Covid-19 atkārtoti inficēties ar jauno koronavīrusu praktiski nav iespējams.

Ņemot vērā minēto, tiek noteikts, ka, ja persona, uzrādot antivielu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātus un izrakstu no pacienta slimības vēstures, var pierādīt, ka ir pārslimojusi Covid-19 pēdējo sešu mēnešu laikā un šo faktu apliecina ārsta izsniegta izziņa, persona var nelietot mutes un deguna aizsegu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā kreditoriem uzlikto ierobežojumu atcelšanu no 2020.gada 2.septembra iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, dati par ierosinātajām maksātnespējas procesa lietām šī gada septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada to pašu periodu liecina, ka maksātnespējas procesu skaits nav palielinājies, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

No 2.septembra ir atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šogad septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas, kas ir par 9 lietām mazāk nekā pērnā gada septembrī, kad tika ierosinātas 54 lietas. Tai skaitā, pamatojoties uz kreditoru pieteikumiem, šī gada septembrī iesniegti 23 maksātnespējas procesa pieteikumi, kas salīdzinājumā ar 2019.gadu ir par trim mazāk nekā pērn. Attiecīgi no kopējā ierosināto maksātnespējas procesu skaita 2020.gada septembrī 22 maksātnespējas procesus pieteikuši paši parādnieki, iepretim 28 pieteikumiem, kas ir pašu parādnieku iesniegti 2019.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nav pieļaujama jaunu izdevumu plānošana pirms uzņemto saistību izpildes

Māris Ķirsons, 20.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Latvijai jāuzmanās no izdevumu plānošanas, kas pārsniegtu ekonomikas reālās iespējas atgūt ieguldījumus un veicinātu vienīgi deficīta un valsts parāda pieaugumu.

Atsākoties ekonomikas izaugsmei, uzkrātais deficīts un parāds būs jāsedz, intervijā Dienas Biznesam norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja uzsver, ka Latvijā ir pieņemta virkne likumu, kas paredz saistības atalgojuma un atbalsta pieaugumam dažādās sociālās un nodarbināto grupās. Līdz ar to nav pieļaujama jaunu izdevumu plānošana pirms jau uzņemto saistību izpildes.

Vai Latvijas valsts 2021. gada budžeta projektā paredzētā IKP pieaugums 5,1% ir reāli sasniedzams mērķis, it īpaši, ja saistībā ar Covid-19 apturēšanu noteiktie ierobežojumi ir visās ES dalībvalstīs un Latvijas preču un pakalpojumu lielākajos noieta tirgos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Soda pensiju krājējus

Jānis Šķupelis, 22.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Šā gada notikumiem bijusi plaša ietekme uz lielas daļas pasaules cilvēku dzīvi. Viena no jomām, kur pandēmijas nospiedumu vēl izjutīsim, ir uzkrājumi nākotnei. Pie apvāršņa pagaidām nespīd procentu likmju palielināšana. Tas savukārt nozīmē, ka fiksētā ienesīguma tirgū sagaidāmā atdeve ir ļoti liesa.

Kopumā zemās likmes ir labvēlīgas kredītu ņēmējiem, bet šāda realitāte var apbēdināt krājējus, ja tie izvēlas kādus nosacīti drošus, konservatīvus ieguldījumus. Savukārt ideju virzītāji – tie, kas aizņēmās, – var tikt pie vairāk vai mazāk naudas par brīvu. Nodoms negatīvo likmju ieviešanai, protams, ir izaugsmes veicināšana. Šajā pašā laikā pastāv risks, ka cilvēki gluži kā par spīti vēl piesardzīgāk tērē naudu, jo saprot, ka uzkrāt vajag vairāk.

Pastāv arī uztraukums, ka aktuālās ekonomikas nedienas un bezdarba pieaugums galu galā novedīs arī pie mazākiem nodokļu ieņēmumiem, kas tiek virzīti valstu pensiju fondēšanai. Savukārt kādus smagus lēmumus, piemēram, par krasu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, papildu maksājumiem un nodokļiem negrib pieņemt neviena aktuālā valdība. Līdz ar to tie var tikt novilcināti līdz pēdējam iespējamajam brīdim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 20.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot Latvijas valsts parāda palielināšanās dinamiku un iedzīvotāju skaita kušanu, var izdarīt secinājumu, ka esošo 12 miljardus eiro lielo valsts parādu vajadzēs atdot vēl mazākam iedzīvotāju skaitam nekā šobrīd.

Latvijas iedzīvotāju skaits šobrīd ir 1,9 miljoni iedzīvotāju. Turpinoties iedzīvotāju skaita samazinājumam, valsts parādu būs jānodrošina vēl mazākam skaitam darbaspējīgo cilvēku nekā šobrīd.

Veids, kā iekasēt vairāk naudas, ir nodokļu paaugstināšana, kas jau nemitīgi notiek.

Lasi žurnāla #DienasBizness 20.oktobra numurā:

  • viedokļi - nepietiek tikai ar infrastruktūru
  • aktuāli – sociālā budžeta glābšanu uzticēs mazo algu saņēmējiem
  • tēma - premjerministri un valsts parāda tendences
  • finanses - soda pensiju krājējus
  • intervija - Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja
  • biznesa prognozes - kā uzņēmēji plāno nākamā gada budžetu
  • TOP 60 Latvijas straujāk augošie uzņēmumi
  • investīcijas - kas uzņēmējus piesaista Ādažiem
  • inovācijas - maģiskie Latvijas 2%, kas var mainīt krāsu tirgu pasaulē
  • brīvdienu ceļvedis - Andrjus Pranckevičs AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dzīve bez Londonas

Jānis Šķupelis, 07.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Paredzēts, ka šā gada beigās Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības (ES). Jāņem vērā, ka Londona Eiropā ir pats nozīmīgākais finanšu centrs.

Lielāka britu izolēšanās attiecīgi nozīmēs, ka mainās spēles nosacījumi finanšu pasaulē, kur daudzas lietas kontinentālajai Eiropai nu būs jāspēj darīt pašai. Tas arī var nozīmēt, ka briti zaudē kādu, iespējams, būtisku daļu no sava finanšu centra svara. Darījumi būs Apvienotās Karalistes pētnieki no New Financial rēķina, ka Londona ir atbildīga aptuveni par trešo daļu no visas Eiropas kapitāla tirgus aktivitātes. Tur visvairāk tiek mītas ārvalstu valūtas, dažādi finanšu atvasinājumi un akcijas.

Tieši Londonā bāzējusies Eiropas aktīvu pārvaldīšanas industrija. Londonā atrodas arī liela daļa attiecīgo juridisko un konsultāciju pakalpojumu. Tādējādi viss var nebūt tik vienkārši un atkarību no Londonas var neizdoties mazināt tik strauji. Pēkšņs pieejas zudums Londonas finanšu centram pat tiek minēts kā risks finanšu stabilitātei, par ko brīdinājušas gan Eiropas Centrālās bankas, gan Apvienotās Karalistes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 75 013 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemes reģionā, kamēr lēnākais bezdarba līmeņa kritums bijis Latgalē un Vidzemē.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,4%, kas arī ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem.Zemgalē reģistrētā be

zdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nenoteiktu laiku no 26.oktobra tiek slēgta vecākā Rīgas viesnīca – “Metropole,” informē uzņēmumā.

“Semarah Hotels” grupā ietilpstošās viesnīcas finanšu apgrozījums 2020. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada septembri, krities par 83%. Vasaras mēnešos, kad lielākoties Baltijas robežās ceļoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūristi, “Metropoles” noslodze bija 26% no maksimālās kapacitātes, septembrī – vien 18%.

Tūrisma industrijas katastrofālās situācijas dēļ Latvijā dibinātajā “Semarah Hotels” grupā, kurā ietilpst viesnīcas “Metropole”, “Grand Poet Hotel” un “Lielupe”, ar aptuveni 50% darbinieku tika pārtrauktas darba tiesiskās attiecības.

Uz laiku apturēs Tallink Hotel Riga darbību 

ViesnīcasTallink Hotel Riga darbība tiks īslaicīgi apturēta no oktobra vidus, līdz uzlabosies...

2019. gada septembrī viesnīcā nakšņoja 3112 viesi, turpretī šī gada septembrī tikai 713.

"Visi zinām, ka starptautiskā tūrisma nozare ir viena no tām, kas Covid-19 ierobežojumu dēļ cietusi ļoti dramatiski. Lai kā mēs censtos izdzīvot, ir zināma robeža, pie kuras tas kļūst finansiāli neiespējami, jo jāuztur infrastruktūra, jāalgo darbinieki, jāmaksā nodokļi. 2019. gadā “Semarah Hotels” nodokļos valstij samaksāja vairāk nekā 2,5 miljonus eiro. Šajā laikā mēs un visa viesnīcu nozare sagaida lielāku atbalstu no valsts, Ekonomikas ministrijas, Ministru prezidenta, lai varētu izdzīvot, līdz tūrisma nozare atkopsies,” komentē viesnīcas “Metropole” direktore Alisa Ratkeviča.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

Viesnīcas “Metropole” 2019. gadā infrastruktūras uzlabošanai ieguldīts 1 367 225 eiro.

“Esam darījuši visu iespējamo, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, taču ir skaidrs, ka viesnīca, kuras pamatdarbība ir balstīta uz starptautisku tūristu piesaisti, nevar finansiālos zaudējumus kompensēt, cenšoties Rīgā piesaistīt tikai vietējo iedzīvotāju uzmanību. Kopā ar nozares pārstāvjiem un sadarbības partneriem esam organizējuši dažādas aktivitātes, lai izdzīvotu šajos apstākļos, taču šobrīd esam sasnieguši kritisku robežu, kad daudz lielākus finanšu zaudējumus nes atvērta viesnīca nekā slēgta. Tādēļ esam spiesti spert šādu soli. Ļoti ceru, ka Rīgas vecākā viesnīca, ar kuru ļoti lepojamies, pēc kāda laika varēs savu darbību atsākt,” teic A.Ratkeviča.

Četrzvaigžņu viesnīca “Metropole” savu darbību uzsākusi 1871. gadā. Viesnīca 2014. gadā tika pilnībā renovēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Igaunija varētu ierobežot Ķīnas tehnoloģiju izmantošanu 5G tīklu veidošanā

LETA--ERR, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija izstrādā lēmumu, kas ļautu ierobežot to vai citu uzņēmumu tehnoloģiju izmantošanu telekomunikāciju tīklos, un tas būtībā var nozīmēt, ka Ķīnas kompānijas "Huawei" tehnoloģijas nedrīkstēs izmantot 5G tīklu veidošanā Igaunijā, vēsta sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņu portāls.

Šādi ierobežojumi nepieciešami, lai varētu turpināties konkurss par nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla frekvenču sadali.

Kā uzsvēris atbildīgais par Igaunijas valsts kiberdrošības politiku Rauls Riks, Ķīnas tehnoloģijas pieder pie paaugstināta riska kategorijas. Ņemot vērā, ka valsts ne vienmēr spēj kontrolēt tehnoloģiju, tai jāpieņem fundamentāls lēmums attiecībā uz to, vai tā uzticas tam vai citam ražotājam, viņš norādījis.

"Ja kompānijas akcijas tiek kotētas biržā, ja tās pārvaldība ir caurskatāma, ja tā atrodas Eiropas Savienībā, ar to vienmēr var sazināties, vienmēr var ātri un viegli atrisināt problēmas, tad ar šādu ražotāju saistītie riski ir krietni zemāki. Taču, ja kompānija atrodas ārpus ES, nav pārstāvēta biržā un tās vadība nav caurskatāma, riski ir augstāki. Visiem šiem kritērijiem ir sava nozīme," skaidrojis Riks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra, ērta loģistika, darbaspēka pieejamība, bet arī pašvaldības atbalsts, tomēr pašvaldības iespējas bieži vien ir ierobežotas, un tālākai attīstībai nepieciešama jau valsts pārvaldes iesaiste.

Tā, piemēram, Ādažu novads ap sevi pulcē vairumu pārtikas ražotāju. Iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas Ādažus, ir ļoti dažādi un individuāli – ir uzņēmumi, kas jau vēsturiski ilgus gadus darbojušies šajā teritorijā, kā, piemēram, Berlat Grupa un Ādažu Čipsi (tagad Orkla), un turpina savu attīstību, ir uzņēmumi, kas attīstījušies, jo to īpašniekiem šajā novadā ir piederējuši īpašumi, bet citi ir mērķtiecīgi meklējuši ļoti specifiskām vajadzībām atbilstošas telpas.

Nozīmīgs ir arī novada ģeogrāfiskais novietojums tuvu Rīgai un labi attīstīta sauszemes transporta ceļu infrastruktūra, uzņēmējdarbības vidi Ādažu novadā komentē Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Jātniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā pieaugs vēl vairāk un starpība ar kaimiņvalstu galvaspilsētās esošajām viesnīcām palielināsies teju astronomiski.

Šogad Covid-19 vīrusa noteikto ierobežojumu dēļ tūrisma sezona Rīgā beidzās, īsti nemaz nesākusies. Šādos apstākļos arī nekustamā īpašuma nodokļa apmērs var kļūt par sava veida katalizatoru viesnīcu nākotnes nogremdēšanai.

“Ar kadastrālās vērtības izmaiņām – vairākkārtīgu pieaugumu – faktiski tiks nogremdēts Latvijas viesnīcu bizness, kas grimst jau šobrīd,” secina BDO Law zvērināts advokāts Rolands Valdemārs. Zvērinātu advokātu birojs BDO Law apkopojis datus par Baltijas valstu vairākām viesnīcu ķēdēm. R. Valdemārs secinājumus pamato ar to, ka jau tā augstais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ar jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā pieaugs divas līdz pat piecas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas farmācijas nozare šobrīd nevar justies stabili, jo Veselības ministrija ir paziņojusi, ka piedāvās virkni regulējuma izmaiņu aptieku darbībā, taču vēl aizvien nav skaidrs, kādas tās būs.

"Ik pa laikam tiek virzīta kāda likumdošanas iniciatīva. Nesenais piemērs ar aptieku izvietojuma kritēriju maiņu – virzība sākta, bet turpinājuma pagaidām nav. Trūkst stratēģiska redzējuma par farmācijas tirgus virzību Latvijā vismaz tuvāko 5–7 gadu laikā. Turklāt šis viss notiek Covid-19 pandēmijas laikā, kas prasa no aptiekām papildu slodzi," situāciju nozarē raksturo Aptieku īpašnieku asociācijas (AĪA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Aptieku izvietošanas kritēriju analīze var novirzīt no galveno problēmu izpratnes nozarē, Dienas Biznesam atzīst AS Repharm neatkarīgais padomes loceklis Juris Bundulis. Viņš norāda, ka ļoti svarīgs aspekts nozarē, par ko ir jārunā valsts līmenī, – kompensējamo zāļu iegāde un pieejamība. Ja iedzīvotājam izdevumi par medikamentiem ģimenes budžetam ir pārāk lieli, viņš nespēj iegādāties tos nepieciešamajā apjomā. Nepietiekams finansējums ir lielākā problēma kompensējamo zāļu nodrošināšanas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Nokia kosmētikā

Anda Asere, 09.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kosmētiķe Ludmila Stavro-Freiberga radījusi jaunu kosmētikas zīmolu Response by Dr. Stavro lielpilsētu iedzīvotājiem, kuri saskaras ar augstu gaisa piesārņojumu un lielu stresa līmeni.

"Šķiet, ka ir izdevies radīt labu produktu. Biju ļoti pagodināta brīdī, kad profesionāļi no malas nosauca manu produktu par Latvijas Nokia. Tāpēc zīmols domāts ne tikai Latvijas tirgum. Neskatoties uz lielo kosmētikas tirgus piesātinātību, tas ir globāli konkurētspējīgs. Šobrīd biznesā robežu nav. Kāpēc lai nepiedāvātu savu produktu arī ārpus Latvijas?" uzskata L. Stavro-Freiberga, Response by Dr. Stavro (SIA Stavro) īpašniece.

Uzņēmuma direktore Daina Inne papildina: “Tas ir brīnums, ka Latvijā var dabūt gatavu tādu super produktu. Šobrīd intensīvi darbojamies pie tā, lai palaistu to tautās.” L. Stavro-Freiberga apgalvo, ka šobrīd uzņēmumam pasaulē korneoterapijas jomā ir divi tiešie konkurenti un arī starp tiem Response by Dr. Stavro esot savas priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiecas uz būvgružu zero waste

Monta Šķupele, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan jaunu materiālu ražošanā.

Lielu daļu būvniecības atkritumu var veiksmīgi pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Šādi atkritumu apsaimniekotāji izpilda ES prasības, kas ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas, un tas ir liels izaicinājums nozarei. Proporcionāli klasisko būvgružu ir pat vairāk nekā sadzīves atkritumu.

“Ir maza nianse – tie neož, līdz ar to necērtas acīs vai nāsīs, bet to apjoms patiesībā ir ļoti liels. Nojaucot vienu māju, iegūstam tūkstošiem tonnu, ko iedzīvotāji nerada pat gada laikā,” komentē vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Jāizglīto sabiedrība

Sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanu vērtējama no vidējas līdz pat ļoti sliktai. Uzņēmums bieži vien saskaras ar to, ka iedzīvotāji remonta atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. “Pirmkārt, tas ir slikti, jo lauž konteinerus, atkritumu mašīnas, iekārtas, kas šķiro, un dienas beigās tas viss nonāk atkritumu kalnā. Tas nav ne videi draudzīgi, ne atbalstāmi. Otrkārt, mūsu darbs un pienākums ir nodrošināt iespējas, kur šos atkritumus likt. Tas nav tikai viena vai otra operatora darbs. Tas ir visas nozares, ministrijas, Valsts vides dienesta sabiedrības izglītošanas darbs visos iespējamajos kanālos,” norāda G. Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sacensība par digitālo valūtu

Jānis Šķupelis, 13.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Paši par savu digitālu valūtu radīšanu domā gan monetārās politikas noteicēji, gan pasaules tehnoloģiju sektora milži.

Centrālās bankas arvien aktīvāk pēta savas digitālās naudas ideju un pat veic eksperimentus. Par šādas sistēmas ieviešanu domā, piemēram, Eiropas Centrālā banka (ECB) un ASV, Ķīnas, Šveices, Zviedrijas u.c. banku institūcijas.

"Eiropieši arvien vairāk pievēršas digitālajiem risinājumiem, kā tērēt, krāt un ieguldīt. Mūsu uzdevums ir nodrošināt uzticību naudai. Tas nozīmē, ka jāpārliecinās, vai eiro ir piemērots digitālajam laikmetam. Mums vajadzētu būt gataviem izdot digitālo eiro, ja radīsies tāda nepieciešamība," atklāta bijusi ECB vadītāja Kristīna Lagarda.

Uzlabotais digitālisms

Elektronisko naudu vismaz daļēji var uzskatīt par visai digitālu. Parasti elektroniski tā tiek piešķirta komercbankām. Savukārt komercbankas to elektroniski atkal aizdod mājsaimniecībām un biznesam, kā arī ļauj veikt digitālus maksājumus. Šajā pašā laikā tā reprezentē reālu fizisko naudu. Pamatā gan šādas jaunās elektroniski emitējamas uzlabotās digitālās valūtas paredz to, ka katram šādam eiro, dolāram, mārciņai vai juaņai ir savs unikāls identifikators – kods, kas attiecīgi tās emitētājam var ļaut saprast, kur konkrētajā brīdī atrodas katra konkrētā šāda valūtas vienība. Vajadzības gadījumā tas ļauj spert attiecīgos soļus un, piemēram, ātri vien bloķēt šādu digitālo maciņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekmē cilvēki pierod iepirkties retāk un pēc saraksta; darbinieku aizplūšanu uz Lidl pārējie mazumtirgotāji nejūt.

Rimi uz 2020. gada finanšu rezultātiem augās pozitīvi. SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais teic, ka, neskatoties uz straujajām ekonomiskās situācijas izmaiņām pēdējo divu ceturkšņu laikā, pārtikas tirgus ir palicis stabils un, salīdzinot ar citiem ekonomikas sektoriem, piedzīvo nelielu izaugsmi.

“Redzam, ka cilvēki daudz biežāk gatavo mājās, iepērkas retāk, bet pirkuma grozi ir lielāki,” viņš norāda. Šogad Rimi plāno pabeigt Baltijas galvenā loģistikas centra būvniecību Rīgā, tādējādi šī brīža četru noliktavu vietā varēs izmantot vienu, kas ietaupīs izmaksas.

Pirmajā pusgadā Maxima ir vērojams aptuveni 5% apgrozījuma pieaugums, liecina provizoriskie dati. Tomēr vēl esot pāragri spriest par kopējiem 2020. gada rezultātiem. “Ekonomikā kopumā vērojama atdzišana, līdz ar to pašreiz koncentrējamies uz zemu cenu nodrošināšanu augstas kvalitātes produktiem drošā veikala vidē, tādējādi sniedzot iespēju cilvēkiem saglabāt esošo dzīves līmeni,” teic Viktors Troicins, SIA Maxima Latvija vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nostiprinās valdību monopols ekonomikā

Jānis Šķupelis, 28.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Pasaule jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes radusi dzīvot dažādu valdību stimulu apstākļos. Izskan viedokļi, ka šādas politikas ilgstoša turpināšana jau pirms Covid-19 bija novedusi pie zemākas izaugsmes.

Šī gada pandēmijā varas iestāžu stimulēšanas politika tiek ielikta vēl nākamajā pakāpē un tai īsti vairs nav redzams gals. Izskan bažas, ka notiekošais galu galā būs pamatīgs trieciens kapitālismam un brīvajam tirgum – vismaz tādam, kādu to pārsvarā cilvēki pazinuši līdz šim.

Periodiski dažādi eksperti vērsuši uzmanību uz to, ka vairāku pēdējo desmitgažu laikā modernās sabiedrības pakāpeniski aizdzīvojušās līdz situācijai, kad tās jebkādu krīžu apstākļos gaida arvien lielāku palīdzību no valdībām. Līdzīgi ir arī šobrīd, kad vien retais uzskata, ka nav nepieciešama krasa intervence Covid-19 pārvarēšanā. Tā droši vien arī ir pareizā pieeja: ja pacienta – ekonomikas – izdzīvošana kā tāda ir uz strīpas, tad valdību bezprecedenta iejaukšanās ir pilnībā saprotama. Tomēr pēdējās desmitgadēs ierasts, ka daudzas valdības programmas turpina darboties arī pēc kādiem ekonomikas nedienu periodiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail" izsludinājis iepirkumu par pagaidu darbinieku nomu uz diviem gadiem, un tā prognozētā līgumcena ir 5,5 miljoni eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Pieteikšanās termiņš noteikts 29.oktobris.

"RB Rail" pārstāve Līva Biseniece informēja, ka iepirkums ir paredzēts uz diviem gadiem, un to izmantos visās trijās Baltijas valstīs.

Primāri, iepirkums ir nepieciešams, lai nodrošinātu darbinieku piesaisti īstermiņa darbiem. Šāda nepieciešamība projektā rodas gadījumos, kad paredzēts veikt konkrētus vienreizējus uzdevumus, kā arī situācijās, kad paredzams straujš darba apjoma pieaugums, bet nav racionāli veidot jaunas pastāvīgas štata vietas.

Tāpat īstermiņa darbinieku noma ir plānota gadījumos, kad pastāvīgo darbinieku atlase aizņem ilgu laiku. Lai atrastu ātrgaitas, Eiropas platuma dzelzceļa ekspertus, kandidātu atlases notiek gan Baltijas valstīs, gan citviet Eiropā un var aizņemt pat vairāk nekā sešus mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā uzņēmēji plāno nākamā gada budžetu

Māris Ķirsons, Anda Asere, 20.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

2021. gads daudziem uzņēmumiem būs izaicinājumu pilns laiks – kā uzdevums ar daudziem nezināmajiem, kuru risināšanā būs jāspēj ātri reaģēt uz radušos situāciju, tomēr ir uzņēmumi, kuri plāno lielākus ienākumus un investīcijas ražotnēs.

"Politiķi rāda, ka 2021. gads ir absolūti prognozējams, taču ne Latvijas, nedz arī ārvalstu uzņēmēju pusē šādas pārliecības nebūt nav, taču tas jau nenozīmē patēriņa neesamību,” vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis.

Viņš nezinot, kur Latvijas politiķi redzot IKP pieaugumu 2021. gadā 5% apmērā, kaut arī pats vēlētos iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 10%. “Strādājam tikai uz pasūtījumiem, bet tie pārskatāmi īstermiņā, jo ir sava veida panika, kura tad arī rausta ekonomiku, tas nozīmē saraustītas piegādes, ko bizness izjūt,” tā J. Griķis.

Viņaprāt, pašreizējā situācija ir pielīdzināma tādam gadījumam, kad jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem, kuri var mainīties. “Viens liels nezināmais ir potenciālo pircēju uzvedība ne tikai Latvijā, bet visās Eiropas valstīs, otrs ir katras valsts vai pat atsevišķa reģiona ieviestie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, trešais – piegāžu jautājumi gan izejvielām, gan gatavajiem izstrādājumiem klientiem ārvalstīs,” uz lūgumu nosaukt svarīgākos nezināmos atbild J. Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru