Jaunākais izdevums

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Pakalpojumu sektorā 2020. gada septembrī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -8,1. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 5,8 procentpunktiem. Konfidences rādītāji septembrī vēl joprojām ir negatīvi lielā daļā pakalpojumu nozaru, taču, salīdzinot ar augustu, pieaudzis to nozaru skaits, kurās sasniegtas pozitīvas rādītāja vērtības. Augstākie rādītāji bija ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos (12,8), datorprogrammēšanā (11,9), kā arī finanšu pakalpojumu darbībās, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (12,1). Arī ēdināšanas pakalpojumos, kas aprīlī un maijā ierindojās starp COVID-19 visvairāk ietekmētajām nozarēm, konfidences rādītājs septembrī bija pozitīvs (4,3). Viszemākie rādītāji joprojām bija izmitināšanas (-38,7) un ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs (-63,1).

Būvniecībā konfidences rādītājs septembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -18, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 1,1 procentpunktu. To ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, bet negatīvākas bija uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieauga specializētajos būvdarbos, bet samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā.

Salīdzinot ar šī gada augustu, septembrī nedaudz samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši COVID-19 ietekmi (6 % respondentu), kā arī laika apstākļu ietekmi, darbaspēku trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu, bet nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši finansiālās grūtības (16 % respondentu). 35 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību septembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības (attiecīgi par 11 % un 5 %), bet mazāk – darbaspēka trūkumu (par 8 %).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs septembrī bija -3,2 (par 4,2 procentpunktiem vairāk nekā šī gada augustā), ko ietekmēja uzņēmumu pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība). Septembrī turpināja uzlaboties uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Konfidences rādītāji septembrī, lai gan joprojām negatīvi lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru, tomēr visstraujāk ir uzlabojušies un sasnieguši pozitīvas vērtības tādās nozarēs kā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, mēbeļu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Savukārt vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, dzērienu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

2020. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 94,33, kas ir par 3,3 punktiem vairāk nekā augustā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vīruss atmasko ekonomikas ielaistās kaites

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēju noskaņojums tuvojas 2009. gada krīzes līmenim

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu.

Zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009. gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem.

"Šis ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja nevēlamies šos rādītājus redzēt valsts budžetā IKP kritumā, jāturpina pilnveidot atbalsta instrumentu kopums. Jārīkojas ir apsteidzoši, lai pētījuma datu scenāriju mēs nepiedzīvotu realitātē," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK Ekonomikas indeksa vērtības dažādās ekonomikas nozarēs liecina, ka 2020. gada 1. ceturksnī pesimistisks noskaņojums vērojams visās tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši nedaudz mazāk pesimistiski noskaņoti ir ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji (41.62); jau pesimistiskāk noskaņoti būvniecības jomas (39.15) un tirdzniecības jomas (38.28) uzņēmumu vadītāji, bet salīdzinoši vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji (37.66).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 25.04.2020

Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas ekonomika diezgan labi tikusi galā ar jaunā koronavīrusa krīzes izaicinājumiem un jaunākie rādītāji dod pamatu piesardzīgam optimismam attiecībā uz otro pusgadu, atzinis finanšu ministrs Viļus Šapoka, vienlaikus brīdinot, ka šī situācija var strauji mainīties.

Kā ceturtdien paziņojis Statistikas departaments, Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājies par 3,7% līdz 11,5 miljardiem eiro, bet salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem - par 5,1%.

Pašā pandēmijas karstumā daudzi ekonomisti prognozēja, ka ekonomikas kritums var sasniegt divciparu skaitli.

"Skaitļi patīkami pārsteidz," ceturtdien izteicies arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vits Vasiļausks. "Lietuvas ekonomika pagaidām pārsteidzoši labi izturējusi Covid-19 pandēmijas izaicinājumus. Neraugoties uz stipro šoku valsts ekonomikai, jau kopš maija vidus vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Savlaicīgā fiskālā reakcija - pasākumi iedzīvotāju ieņēmumu, darba vietu un uzņēmumu saglabāšanai - palīdzējuši amortizēt zaudējumus, ko ekonomika pieredzēja aprīlī," norādījis Šapoka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Laiks, kad līzingā frāze "vēlos maksimāli zemu pirmo iemaksu" izskan reti

SEB līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums visā pasaulē saistībā ar Covid-19 pandēmiju turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksportu, norāda Finanšu ministrija.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 906,1 milj. eiro, kas bija par 2,3% zemāka nekā aprīlī un par 16,8% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada maiju.

"Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme tieši uz preču eksportu ir atspoguļojusies nedaudz ar novēlošanas, jo koronavīrusa izplatība pirmām kārtām ietekmēja pakalpojumu sektorus, it īpaši pasažieru pārvadājumus, izmitināšanas, ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, par ko liecina arī statistiskie dati," skaidro ministrijā.

Šā gada martā, kad jau vairākās pasaules valstīs bija noteikti stingri ierobežojumi koronavīrusa izplatības mazināšanai, Latvijas preču eksporta vērtība bija iepriekšējā gada līmenī, neuzrādot pandēmijas ietekmes pazīmes. Savukārt, pakalpojumu eksporta vērtība jau martā būtiski samazinājās, kopumā par 13,8%, kritumam palielinoties aprīlī līdz 30,5% salīdzinājumā ar pērna gada martu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie darba laika ierobežojumi izklaides nozarei Covid-19 izplatības mazināšanai nostādījuši Latvijā šajā jomā strādājošos uzņēmumus nekonkurētspējīgā situācijā ar kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tajās pašās jomās strādājošajiem.

Tādēļ nozares uzņēmēji aicina valdību pagarināt darba laiku, lai uzņēmēji varētu "nostāties uz kājām" un pildīt uzņemtās saistības. "Ceru, ka valdība ieklausīsies," biznesa portālam db.lv sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Kā vēstīts, noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietās, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietās darbs sākams ne agrāk kā plkst.6 un beidzams ne vēlāk kā plkst.24, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus atļauts beigt ne vēlāk kā plkst.2.

«Pašlaik Lietuvā un Igaunijā strādājošajiem bāriem, naktslokāliem, diskotēkām ir ievērojama konkurētspējas priekšrocība, jo tie var strādāt, cik ilgi vēlas — līdz pēdējam apmeklētājam, savukārt Latvijā spēkā ir valdības noteikts ierobežojums līdz plkst.24,» uz jautājumu par Latvijā strādājošo konkurētspēju salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, atbild J. Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgā, Piņķos tapusi vēl viena kafijas bodīte "Coffee Stop", informē uzņēmuma īpašnieki Uģis Pinete un Mārtiņš Rozenbergs.

Kafijas namiņu Piņķos viņi plānoja atvērt jau vairāk nekā gadu. Pagājušajā pavasarī uzņēmēji nespēja ideju realizēt līdz galam, tādēļ šogad uzskatīja to par prioritāti.

"Piņķus jau no pašas idejas sākuma uzskatām par ļoti piemērotu vietu mūsu konceptam, priecājamies, ka arī vietējie iedzīvotāji novērtē mūsu kvalitāti," pauž uzņēmēji.

Coffee Stop paplašinās Rīgas mikrorajonā 

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv...

Kafijas namiņa koncepts un izskats Piņķos ir palicis nemainīgs - tas izskatās tieši tāpat kā Mārupē. Iļģuciema projektā vizuālais izskats mazliet atšķiras, taču piedāvājums visās četrās vietās ir identisks. Arī "Coffee Stop" mērķauditorija ir palikusi nemainīga - cilvēki, kuri savu darba ikdienu grib papildināt ar kafiju, ģimenes ar bērniem, kā arī ikviens, kas savā brīvajā laikā, pastaigā, izbraucienā vēlas sevi palutināt ar dzērienu vai desertu.

Šobrīd darbojas četri "Coffee Stop" kafijas namiņi - Mārupē - Rožu ielā un Lielā ielā, Piņķos - Rīgas ielā un Iļģuciemā - Vecā Buļļu ielā.

"Protams, rādītāji katrā vietā atšķiras, lielu lomu spēlē laika apstākļi un citas nianses. Taču priecājamies, ka spējam noturēt gan pastāvīgos klientus, gan katru dienu piesaistīt kādu jaunu kafijas baudītāju. Tālākie plāni un redzējums mums, protams, ir! Ir pieprasījums no klientiem dažādās Rīgas un Pierīgas vietās, taču mūsu mērķis ir nezaudēt produkta un apkalpošanas kvalitāti, lai cilvēki vienmēr būtu priecīgi iegriezties pie mums. Šis noteikti nav pēdējais "Coffee Stop"," atklāj uzņēmēji.

Pirmo kafijas namiņu "Coffee Stop" M. Rozenbergs ar draugu Uģi Pineti atvēra 2018.gada rudenī Mārupē. Iepriekš M.Rozenbergam piederēja uzņēmums "Boldžas kafija" Bolderājā. Savukārt otra kafijas bodīte "Coffee Stop" Mārupē tika atvērta 2019.gada rudenī.

Db.lv jau rakstīja par M.Rozenberga izveidoto kafijas bodīti "Boldžas kafija" Bolderājā, kuras darbība ugunsgrēka dēļ 2018.gada vasarā tika apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Latvijas iedzīvotājiem ar eID būs pieejami arī Igaunijas e-pakalpojumi

Žanete Hāka, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji turpmāk varēs saņemt noteiktus valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus Igaunijā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Savukārt pārrobežu pakalpojumu lietotāji no citām valstīm varēs saņemt noteiktus Latvijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus. Latvijas iedzīvotāji, tostarp uzņēmēji, turpmāk elektroniski varēs izmantot vairāk nekā 30 Igaunijas valsts iestāžu pakalpojumus.

Piemēram, Igaunijas Muitas pārvaldes e-pakalpojumus un veikt ienākumu vai preču deklarāciju, saņemt pārskatu par veiktajiem nodokļu maksājumiem, reģistrēt savu uzņēmumu kā nodokļu maksātāju, izmantot Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas pakalpojumu un reģistrēt savu ekonomisko darbību ekonomisko aktivitāšu reģistrā vai izmantot Patērētāju aizsardzības pakalpojumu centra informācijas sistēmu un virkni citus Igaunijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldnieka Indexo akcionāru rindām ir pievienojušies jauni investori gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Jaunie Indexo akcionāri ir pieredzējuši uzņēmēji un vadītāji, kas pārstāv dažādas nozares - telekomunikācijas, enerģētiku, celtniecību, finanses, kā arī citas nozares.

"Indexo atrodas straujas izaugsmes fāzē un saglabā būtisku izaugsmes potenciālu nākotnē. Mūsu darbības pamatā ir savstarpēji izdevīgas sadarbības (win-win) principi. Indexo akciju pensiju plāni klientiem šajos gados ir nodrošinājuši visaugstāko ienesīgumu Latvijas pensiju pārvaldīšanas tirgū, kā arī esam panākuši virkni citu pozitīvu izmaiņu Latvijas finanšu tirgū, piemēram, pensiju 2.līmeņa mantojamību. Īpaši zīmīgi ir tas, ka neraugoties uz pasaules koronavīrusa pandēmiju, tikko veiktie darījumi ar Indexo akcijām liecina par to, ka Indexo vērtība Covid-19 ietekmē nav mazinājusies," saka Indexo valdes loceklis un izpilddirektors Iļja Arefjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē Latvijas uzņēmumi ļoti piesardzīgi vērtē uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē, liecina pētījums.

Kā liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums, pandēmija ir radījusi negatīvu finansiālo ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām, maksājumu vidi un finansiālo uzvedību Eiropā, radot bažas par ekonomikas recesiju šoruden.

56% aptaujāto Eiropas uzņēmēju uzskata, ka recesija jau ir iestājusies vai tā iestāsies gada laikā. Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijas uzņēmēji ir visoptimistiskākie, jo recesiju paredz 45% Latvijas uzņēmēju, kas ir par 11% mazāk nekā vidēji Eiropā, kamēr Igaunijā 51%, bet Lietuvā 60%.

Uzņēmēji uzskata, ka recesijas iestāšanās Eiropā radīs lielu risku maksājumu apmaksai noteiktos termiņos, radot negatīvu ietekmi uz uzņēmumu likviditāti un spēju pastāvēt nākotnē. Vispesimistiskākā par pandēmijas radīto ietekmi uz uzņēmumu attīstību ir viesmīlības un izklaides industrija, kuras darbība, sākoties pandēmijai, tika visbūtiskāk ierobežota. Tās pārstāvji arī tuvākajā laikā strauju atveseļošanos neparedz un aptuveni 42% no šīs nozares aptaujātajiem Eiropā apgalvo, ka lejupslīdei būs smaga ietekme uz viņu uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredīts ir ilgtermiņa attiecības, ne vienas dienas randiņš

Vasilijs Karpovs, AS "Expobank" valdes loceklis, 20.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīta saņemšanā vai izsniegšanā (skatoties no klienta vai bankas puses) līguma parakstīšana ir līdzīgi kā laulības slēgšana – tas ir apliecinājums, ka abas puses ir nonākušas pie vienota viedokļa par turpmākām attiecībām.

Pirms kredīta izsniegšanas gan bankai, gan uzņēmējam ir daudz darba, lai sagatavotos, izpētītu, pārbaudītu, radītu uzticību. Tāpat kā cilvēciskās attiecībās, arī banku un klientu sadarbībā var rasties krīzes brīži un vēlme "visu mest pie malas", tādēļ allaž ir svarīgi atcerēties, ka kredīts – tās ir ilgtermiņa attiecības un, jo rūpīgāk šīm attiecībām sagatavosimies, jo vieglāk un ērtāk būs tās turpināt.

Atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbību

AS "Expobank" kreditēšanas tirgū Latvijā ir "jauns spēlētājs". Lemjot par bankas darbības virzienu maiņu pērn tika nolemts uzsākt uzņēmējdarbības kreditēšanu, sniedzot finansiālu atbalstu tieši Latvijas uzņēmējiem (rezidentiem) projektu attīstīšanai tieši Latvijā. Redzam, ka šis lēmums (juridisku personu – rezidentu kreditēšana) ir bijis pareizs, jo esošajā situācijā, kad pasauli skarusi Covid-19 izraisītā krīze, finansējuma pieejamība uzņēmuma darbības attīstīšanai vai uzturēšanai ir ārkārtīgi svarīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi brīdina par neatgriezenisku kaitējumu nozarei

Db.lv, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu, kas var "radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iecirst robu valsts ekonomikai un padarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku piegādātāju Ķīnas ekonomikas vajadzībām".

Uzņēmēji vēstulē Latvijas prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Kokrūpniecības federācijai un AS "Latvijas valsts meži" aicina politiķus apzināties nacionālās kokrūpniecības lomu reģionu ekonomikā, darbavietu nodrošināšanā un tāpēc nepieļaut pārsteidzīgus lēmumus, kas var vecināt nozīmīgu nacionālās ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu visas valsts mērogā.

Uzņēmēji aicina pārtraukt un nepieļaut pēdējo mēnešu centienus panākt būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas kokrūpniecībā, kas ir viena no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Šobrīd tiekot izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka AS "Latvijas valsts meži" valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm. Nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības varot iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir ievērojams valsts atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Jānis Palkavnieks, "Draugiem Group" runasvīrs, konkursa "Ideju kauss" žūrijas pārstāvis, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 37% iedzīvotāju uzskata, ka raksturīgākais stereotips par uzņēmējiem – negodīgi cilvēki, sekojot apgalvojumam – uzņēmēji nāk no pārtikušām ģimenēm.

Tas secināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa "Ideju kauss" ietvaros veiktajā pētījumā, kas realizēts sadarbībā ar kompāniju "Norstat".

Lai gan esam jauna valsts ar progresīviem un inovatīviem biznesa risinājumiem, tomēr iespaids par uzņēmējdarbību kopumā velkas līdzi kopš 90. gadiem, kad likumdošanas nepilnības un sava veida grēkošana raksturoja lielu daļu šīs vides, un tas aktīvi ietekmē sabiedrisko domu joprojām, bet kā to labot? Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Patlaban parādās arvien vairāk uzņēmumu, kur profesionālo darbību raksturo augsti ētikas standarti un godīga komercprakse. Taču galveno problēmu iezīmē publiskā komunikācija, jo uzņēmumu īpašnieki vai runas personas izvēlas klusēt. Šāda attiecību uzturēšana, nepopularizējot ilgtspēju, izraisa tieši pretēju efektu – palielina iespēju, ka cilvēki izvairīsies no debijas uzņēmējdarbībā un vairos stereotipus par biznesmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārskatīts LIAA ekonomisko pārstāvniecību tīkls

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Organizētais tūrisms kā šī brīža risinājums

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru