Jaunākais izdevums

ASV prezidents Donalds Tramps, nododot atklātībai savu sengaidīto Tuvo Austrumu miera plānu, otrdien paziņojis, ka Izraēla esot spērusi "lielu soli miera virzienā".

"Šodien Izraēla sper lielu soli miera virzienā," kopīgā preses konferencē Baltajā namā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja Tramps.

Neskatoties uz to, ka palestīnieši jau pirms tā publiskošanas plānu ir noraidījuši, Baltā nama saimnieks norādīja, ka tā esot palestīniešiem "vēsturiska iespēja" sasnieg savas neatkarīgas valsts izveidošanu.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka tā var izrādīties arī palestīniešu "pēdējā iespēja, kas tiem jebkad tiks dota".

"Palestīnieši slīgst nabadzībā un vardarbībā, viņus ekspluatē tie, kas nolūkā veicināt terorismu un ekstrēmismu cenšas tos padarīt par bandiniekiem," uzsvēra Tramps. "Viņi pelnījuši daudz labāku dzīvi."

ASV prezidents norādīja, ka viņš piedāvā "reālistisku" divu valstu risinājumu, no kura iegūs abas puses. Viņš piebilda, ka saskaņā ar plānu nedz kādam izraēlietim, nedz palestīnietim nebūs jāpamet savas mājas.

Saskaņā ar plānu paredzēts uz četriem gadiem iesaldēt ebreju apmetņu celtniecību teritorijās, kuras paredzētas iekļaut nākotnes palestīniešu valstī.

Tajā pašā laikā viņš paziņoja, ka Jeruzaleme paliks par nedalītu Izraēlas galvaspilsētu.

Tomēr arī palestīniešiem tikšot nodrošināta galvaspilsēta okupētajā Austrumjeruzalemē.

Netanjuahu apsveica Trampa plānu un paziņoja, ka šodien ir "vēsturiska diena" ebreju valstij.

Viņš norādīja, ka plāns paredz attiecināt Izraēlas likumus uz Jordānas ieleju un visām ebreju apmetnēm Rietumkrastā, kuras ASV piekritušas atzīt par Izraēlas sastāvdaļu.

"Pārāk daudzi plāni mēģināja piespiest Izraēlu aiziet no tādām tās izdzīvošanai svarīgām teritorijām kā Jordānas ieleja. Taču Jūs prezidenta kungs atzināt, ka Izraēlai jābūt suverenitātei pār Jordānas ieleju un citām stratēģiskām teritorijām Jūdejā un Samarijā," uzsvēra Izraēlas premjers.

Viņš piebilda, ka saskaņā ar Trampa plānu arī ANO ir jāatzīst ebreju apmetnes par Izraēlas teritoriju.

80 lapaspuses biezais Trampa Tuvo Austrumu miera plāns izstrādāts lielā slepenībā viņa znota Džareda Kušnera vadībā. 50 lapaspuses atvēlētas konflikta atrisināšanas politiskajai programmai, bet atlikušās 30 - palestīniešu teritoriju tautsaimniecības atdzīvināšanas plānam, kas tika publiskots jau pagājušā gada jūlijā un kas paredz atvēlēt šim nolūkam līdz pat 50 miljardiem dolāru.

Tā publiskošanas brīdī Baltajā namā nebija neviena palestīniešu pārstāvja, lai gan bija ieradušies triju arābu valstu - Omānas, Apvienoto Arābu Emirātu un Bahreinas - vēstnieki.

Neilgi pēc Trampa preses konferences Baltais nams publicējis karti ar piedāvātajām Izraēlas un jaunveidojamās Palestīnas valsts robežām.

Kartē iezīmētas aptuveni 15 ebreju apmetnes, bet Rietumkrastu un Gazas joslu paredzēts savienot vienīgi ar tuneli, kas tādējādi acīmredzami nodrošinās Trampa apsolīto palestīniešu valsts teritorijas "nepārtrauktību".

Tomēr Palestīnas valsts teritorija būtu divtik liela kā teritorijas, ko šobrīd kontrolē palestīniešu pašpārvalde.

Tajā pašā laikā palestīniešu valstiskums būs atkarīgs no palestīniešu pašpārvaldes pašattīstības spējām, īstenojot pasākumus cilvēktiesību un runas brīvības nodrošināšanai, kā arī izveidojot caurskatāmas un uzticamas institūcijas.

Baltais nams arī paziņojis, ka jaunveidojamajai Palestīnas valstij jābūt demilitarizētai un miermīlīgi jādzīvo blakus Izraēlai, kura uzņemas "atbildību par drošību uz rietumiem no Jordānas upes".

Tikmēr radikālais palestīniešu islāmistu grupējums "Hamas" jau noraidījis ASV un Izraēlas "sazvērestību" un paziņojis, ka apsver jebkādas reaģēšanas iespējas.

"Hamas" pārstāvis arī norādīja, ka atbildība par to būs jāuzņemas izraēliešiem un ASV administrācijai.

Savukārt ASV vēstnieks Izraēlā Deivids Frīdmens jau paziņojis, ka Izraēla nekavējoties var ķerties pie to ebreju apmetņu aneksijas okupētajā Rietumkrastā, kuras Trampa plāns paredz iekļaut tās teritorijā.

Uz žurnālistu jautājumu, vai arī Izraēlai būs jāgaida līdz miera sarunu iznākumam, lai anektētu apmetnes, kuras Trampa plāns paredz iekļaut tās teritorijā, Frīdmens atbildēja: "Nē, Izraēlai nepavisam nav jāgaida."

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Telefonsarunas atšifrējums apstiprina, ka Tramps lūdzis Zelenski veikt izmeklēšanu par Baidenu

LETA--DPA/AFP, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams trešdien nodevis atklātībai ASV un Ukrainas prezidentu Donalda Trampa un Volodimira Zelenska jūlijā notikušās telefonsarunas atšifrējumu, kas apstiprina, ka Tramps lūdzis Zelenski veikt izmeklēšanu par savu politisko konkurentu, bijušo viceprezidentu Džo Baidenu.

Saruna izklāstīta uz piecām lapām.

«Ir daudz runu par Baidena dēlu, ka Baidens apturējis kriminālprocesu, un daudz cilvēku vēlas par to zināt, tāpēc būtu lieliski jebkas, ko jūs varat izdarīt ar ģenerālprokuroru,» Zelenskim 25.jūlija sarunā pavēstījis Tramps.

«Baidens lielījās, ka viņš apturējis kriminālprocesu, tāpēc vai jūs varētu to apskatīt (..) tas man šķiet šausmīgi,» mudinājis Tramps.

Sarunā pieminēta arī ārvalstu palīdzība, un Tramps sacījis Zelenskim, ka ASV dara daudz vairāk nekā Eiropas valstis, lai palīdzētu Ukrainai.

Kā trešdien sacīja Tramps, telefonsarunas atšifrējumā redzams, ka pret Zelenski nav vērsts spiediens centienos panākt, lai Ukraina veic izmeklēšanu saistībā ar viņa politisko sāncensi Baidenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps apstiprina sankcijas Turcijas līderiem, atjauno tarifus un izbeidz tirdzniecības sarunas

LETA--AFP, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības organizācijai (PVO), jo šī ANO aģentūra, pēc viņa teiktā, slēpusi jaunā koronavīrusa uzliesmojuma nopietnību Ķīnā pirms tā izplatīšanās pa visu pasauli.

Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir devis savai administrācijai norādījumus apturēt finansējumu, kamēr "tiek veikta pārbaude, lai izvērtētu Pasaules Veselības organizācijas lomu koronavīrusa izplatības nopietni aplamā pārvaldībā un slēpšanā".

Tramps sacīja, ka PVO ir liegusi pārredzamības iespēju saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un ka ASV tagad "apspriedīs, ko darīt ar visu naudu, kas tiek nodota PVO". PVO lielākais finansējuma avots ir ASV, kas pērn tai piešķīra 400 miljonus ASV dolāru.

"Pēc Covid-19 pandēmijas izcelšanās mums ir dziļas bažas, vai Amerikas dāsnums ir izmantots vislabākā iespējamā veidā," sacīja ASV prezidents.

Jau vēstīts, ka Tramps 7.aprīlī paziņoja, ka viņš apsver ASV finansējuma apturēšanu PVO, un apsūdzēja šo ANO aģentūru Ķīnai labvēlīgā neobjektivitātē jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV uz 30 dienām aizliegs ieceļošanu no Eiropas, lai apturētu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Lai apturētu jaunu [koronavīrusa] gadījumu nonākšanu mūsu krastos, mēs uz nākamajām 30 dienām apturēsim visus ceļojumus no Eiropas uz ASV. Jaunie noteikumi stāsies spēkā pusnaktī" uz sestdienu, Tramps sacīja uzrunā valsts iedzīvotājiem no Ovālā kabineta.

Viņš precizēja, ka šis aizliegums "neattieksies uz Lielbritāniju". Tas arī netiks attiecināts uz "amerikāņiem, kas izgājuši attiecīgas pārbaudes".Baltais nams vēlāk nāca klajā ar paziņojumu, precizējot aizliegumu un tā izņēmumus.

Ieceļošanas aizliegums attieksies uz cilvēkiem, kas fiziski atradušies Šengenas zonā pēdējās 14 dienās pirms sava mēģinājuma ierasties ASV.

Aizliegums tomēr neattieksies uz tiem Šengenas zonu apmeklējušajiem cilvēkiem, kas ir ASV pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, ASV pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju dzīvesbiedri vai ASV pilsoņu vecāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

G7 samits ASV ekonomiskā nacionālisma ēnā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.

Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.

Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams otrdien paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nesadarbosies ar demokrātu kongresmeņu uzsākto impīčmenta izmeklēšanu pret viņu, un nosauca šo izmeklēšanu par «konstitucionāli spēkā neesošu».

Astoņas lappuses garā vēstulē demokrātu līderiem, kuru parakstījis Baltā nama advokāts Pats Čipolone, tika noraidīta Pārstāvju palātā uzsāktā impīčmenta izmeklēšana par to, vai Tramps ļaunprātīgi izmantojis savu amatu, mēģinot Ukrainā panākt korupcijas izmeklēšanu, lai kaitētu viņa potenciālajam vēlēšanu sāncensim Džo Baidenam.

«Prezidents Tramps nevar ļaut savai Administrācijai piedalīties šajā partejiskajā izmeklēšanā šajos apstākļos,» teikts vēstulē.

«Jūsu izmeklēšanai trūkst jebkāda leģitīma konstitucionāla pamata, jebkādas godīguma šķietamības, vai pat viselementārākās pienācīga procesa aizsardzības,» teikts šajā vēstulē.

Baltais nams paziņoja, ka īpaši iebilst pret faktu, ka Kongresa apakšpalātā netika sarīkots oficiāls balsojums par impīčmenta izmeklēšanas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā paziņojis, ka pasaulei ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību saistībā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Runā, kas bija iepriekš ierakstīta video un tagad atskaņota ANO Ģenerālās asamblejas zālē, Tramps pārmeta Pekinai, ka tā ļāvusi Covid-19 izkļūt no Ķīnas un inficēt visu pasauli.

"Apvienotajām Nācijām ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību," sacīja Tramps.

Tramps, kuru 3.novembrī gaida smaga cīņa par pārvēlēšanu prezidenta amatā, centies kliedēt vēlētāju kritiku par viņa politiku pandēmijas laikā, vainojot šajā nelaimē Ķīnu.

"Mums jāsauc pie atbildības valsts, kas palaida šo sērgu pasaulē," uzsvēra Tramps.

Viņš pārmeta Ķīnai, ka tā rūpējusies tikai un vienīgi par savām interesēm, kad potenciāli letālais vīruss pagājušajā gadā pirmo reizi parādījās Uhaņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Realitāte, kad tirgus pagrieziena punkti var būt viena tvīta attālumā

Jānis Šķupelis, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zinātu nākamās tirgus noskaņojuma izmaiņas, ir jāzina, ko un kad Tramps tvītos

Finanšu tirgus dalībniekiem jau kādu laiku jārēķinās, ka straujas cenu svārstības var izraisīt politikas veidotāju ziņojumi sociālajos tīklos. Slavenākais personāžs, kurš aktīvi piekopj šādu praksi, nenoliedzami ir ASV prezidents Donalds Tramps – viņš sevišķi iemīlējis izpausties ar Twitter starpniecību.

Tramps ir kolorīta personība, un diez vai viņš nākotnē gribēs mainīt savus šādus komunicēšanas ieradumus. Līdz ar šādu situāciju tirgus dalībnieki lauza galvu par to, kā pareizāk tirgot Trampa Twitter nelielos – maksimums 140 rakstu zīmju – paziņojumus pasaulei, kuriem mēdz būt ietekme gan uz obligāciju un akciju, gan izejvielu un valūtu vērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Tiesa Ņujorkā liek Trampam maksāt divus miljonus dolāru par labdarības organizācijām nodarītiem zaudējumiem

LETA/AFP, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesnese Ņujorkā likusi ASV prezidentam Donaldam Trampam samaksāt divus miljonus ASV dolāru (1,8 miljonus eiro) par viņa bijušās labdarības organizācijas izmantošanu saviem politiskajiem un biznesa mērķiem.

Ņujorkas Augstākās tiesas tiesnese Salienna Skarpulla paziņoja, ka Trampam ir jāsamaksā zaudējumi vairākām bezpeļņas organizācijām, lai panāktu izlīgumu civilprasībā, ko iesniedza štata ģenerālprokurore Letīcija Džeimsa, kas ir demokrāte.

Džeimsa prasību pret fondu «Trump Foundation» iesniedza pērn jūnijā, apsūdzot to par «nemitīgi nelikumīgu rīcību», kas ietvēra neatbilstošu koordināciju labdarības organizāciju un Trampa priekšvēlēšanu kampaņas komandu laikā, kad viņš gatavojās 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām.

Decembrī Tramps piekrita slēgt savu personīgo labdarības fondu, bet prasība tiesā tāpat tika izskatīta, prokuratūrai vēloties panākt miljoniem dolāru vērtus atlīdzinājumus un sodus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāts, kurā vairākums ir republikāņiem, trešdien attaisnoja prezidentu Donaldu Trampu abās impīčmenta apsūdzībās.

Senāts vispirms nobalsoja, ka Tramps nav vainīgs varas ļaunprātīgu izmantošanā, un pēc tam otrā balsojumā - ka viņš nav vainīgs šķēršļu likšanā ASV Kongresam.

Tramps uzreiz pēc balsojumiem paziņoja par uzvaru, un Baltais nams pavēstīja, ka prezidents ir pilnībā attaisnots. Demokrāti savukārt nodēvēja to par "bezvērtīgu netaisnīgas tiesas iznākumu".

Apsūdzības Trampam tika izvirzītas saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par sava politiskā sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis, ka viņam ir interese par iespēju, ka Savienotās Valstis no Dānijas varētu iegādāties Grenlandi.

«Mēs par to runājām,» svētdien sacīja Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumu par mediju ziņoto, ka viņš ar saviem padomniekiem apspriedis iespējas nopirkt pasaules lielāko salu, kas ģeogrāfiski ir tuvāk Ziemeļamerikai nekā Eiropai.

«Parādījās šī koncepcija un es teicu - noteikti, stratēģiski tas ir interesanti un mēs būtu ieinteresēti,» ASV prezidents sacīja reportieriem pirms iekāpšanas lidmašīnā Ņūdžersijas štatā, kur viņš pavadīja brīvdienas savā golfa klubā.

Viņš norādīja, ka «vispirms mums jānoskaidro, vai viņiem [Dānijai] ir kāda interese».

Tramps arī sacīja, ka Grenlandes iegāde nav jautājums numur viens viņa administrācijas darba kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Tramps draud anulēt TikTok darījumu, ja ByteDance saglabās jebkādu kontroli

LETA--AFP, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņojis, ka darījums starp ASV uzņēmumiem "Oracle" un "Walmart" un Ķīnas kompāniju "ByteDance" par "TikTok" ASV segmenta pārdošanu tiks anulēts, ja "ByteDance" saglabās jebkādu kontroli.

"ByteDance" ir panākusi principiālu vienošanos ar diviem ASV uzņēmumiem - datorprogrammatūru kompāniju "Oracle" un mazumtirdzniecības tīklu "Walmart". Paredzēts, ka "Oracle" kļūs par "TikTok" datu partneri un "Walmart" - par komerciālo partneri Savienotajās Valstīs. Šim nolūkam tiks izveidots uzņēmums "TikTok Global", kas būs reģistrēts ASV un kura akcijas paredzēts kotēt biržā, kā arī īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Plānots, ka "ByteDance" piederēs 80% "TikTok Global" akciju.

Jautāts, vai "ByteDance" saglabās kādu iesaisti, Tramps telekanālam "Fox News" sacīja, ka "viņiem ar to nebūs nekādas darīšanas un, ja būs, tad mēs vienkārši neslēgsim darījumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja par 10% muitas tarifa noteikšanu alumīnijam no Kanādas, un šis lēmums tiek uzskatīts par atbildi uz alumīnija importa apjoma palielināšanos no Kanādas.

Tramps 2018.gadā bija noteicis palielinātus tarifus Kanādas tēraudam un alumīnijam, bet pērn tos atcēla. Tramps paziņoja par plānotā tarifa noteikšanu, sakot runu kādā fabrikā Ohaio štatā. Viņš šajā runā arī apgalvoja, ka Kanāda "izmanto" ASV.

ASV Tirdzniecības pārstāvja biroja paziņojumā teikts, ka alumīnija imports no Kanādas "pieaudzis virs vēsturiskiem līmeņiem" un tas attaisno tarifa noteikšanu, kas tikusi apsvērta kopš jūnija.

Pirms piecām nedēļām stājās spēkā jauna Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības vienošanās, kas nosaukta par USMCA, starp ASV, Meksiku un Kanādu.

Tramps bija centies panākt tās pieņemšanu, lai nomainītu iepriekšējo vienošanos NAFTA, kas bija pieņemta 1994.gadā un kuru viņš uzskatīja par neizdevīgu ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas pieaug, neraugoties uz neskaidrību par tirdzniecības konfliktiem

LETA--AFP, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien pieauga, neraugoties uz vilšanos par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps nav nodrošinājis jaunas pozitīvas pazīmes par tirdzniecības konfliktu risināšanu.

Tramps ļoti gaidītā runā sacīja, ka tirdzniecības vienošanās ar Ķīnu ir «tuvu», tomēr viņš arī draudēja vēl vairāk pacelt muitas tarifus, ja nekāda vienošanās netiktu panākta.

Tramps arī neatlika muitas tarifu noteikšanu Eiropā būvētām automašīnām, bet termiņš šāda lēmuma pieņemšanai beigsies trešdien.

Volstrītas indeksi mēreni pieauga, bet indeksa «Dow Jones Industrial Average» pieaugums bija niecīgs.

Tramps «sniedza mazāk komentāru, nekā bija gaidīts, par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Tomēr, kamēr pazīmes ir pozitīvas, vilcināšanās ar vienošanās noformēšanu var arī nebūt nelabvēlīga riska aktīviem un patiesībā var pat būt atbalstoša,» teica Heilings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Impīčmenta izmeklēšanā pret Trampu sāksies pirmās publiskās sēdes

LETA--DPA, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien ASV Pārstāvju palātas impīčmenta izmeklēšanā pret prezidentu Donaldu Trampu sāksies pirmās publiskās sēdes.

ASV likumdevēji izvaicās divus karjeras diplomātus, kuri pauduši bažas, ka Tramps militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai saistījis ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska gatavību izmeklēt korupcijas lietu, kurā varētu būt iesaistīts Trampa politiskais pretinieks Džo Baidens un viņa dēls Hanters. Šo epizodi demokrāti uzskata par varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Demokrāti arī apsūdz Trampa administrāciju paralēla diplomātiskā dienesta izveidē ar Trampa personīgā advokāta Rūdija Džuliāni iesaistīšanu, kas varētu potenciāli apdraudēt nacionālo drošību.

Pirmie liecības sniegs ASV pilnvarotais lietvedis Ukrainā Viljams Teilors un karjeras diplomāts Džordžs Kents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pauda kritiku gubernatoram republikānim, kas gadās ļoti reti, norādot, ka nepiekrīt Džordžijas lēmumam no jauna atvērt Covid-19 uzliesmojuma dēļ slēgtos mazos uzņēmumus.

Trampa administrācija aizvadītajā nedēļā izklāstīja plānus tam, kā ASV pakāpeniski var atgriezties pie darba, vienlaikus maksimāli ievērojot vadlīnijas, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Tomēr Džordžijas un Floridas gubernatori Braiens Kemps un Rons DeSantis, kas abi ir republikāņi, pauduši radikālākus soļus ierobežojumu mazināšanas virzienā.

Kemps paziņojis, ka, sākot ar piektdienu, ļaus atsākt darbu trenažieru zālēm, boulinga zālēm, tetovēšanas saloniem, frizētavām, manikīra saloniem un citiem maziem uzņēmumiem.

Preses brīfingā trešdien Tramps žurnālistiem sacīja, ka šo uzņēmumu darbības atsākšana ir pāragra.

"Es Džordžijas gubernatoram Braienam Kempam sacīju, ka es stingri nepiekrītu viņa lēmumam atvērt atsevišķus uzņēmumus, kas ir pretrunā ar [aizvadītajā nedēļā izziņotajām] pirmās fāzes vadlīnijām," sacīja Tramps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka viņš piekritis atlikt par divām nedēļām 1.oktobrī plānotu muitas tarifu pacelšanu Ķīnas precēm 250 miljardu ASV dolāru vērtībā, un sacīja, ka šādu atlikšanu bija lūgusi Pekina.

«Mēs esam piekrituši, izrādot labas gribas žestu, pārcelt tarifu paaugstināšanu (no 25% līdz 30%) precēm 250 miljardu dolāru vērtībā no 1.oktobra uz 15.oktobri,» tviterī rakstīja Tramps.

Viņš paskaidroja, ka šīs tarifu celšanas atlikšanu bija lūdzis «Ķīnas vicepremjers Liu He saistībā ar faktu, ka Ķīnas Tautas Republika [1.oktobrī] svinēs savu 70.gadskārtu».

Šāds lēmums pieņemts arī pēc tam, kad Ķīna trešdien paziņoja, ka no palielināto muitas tarifu piemērošanas izslēgs 16 ASV produktu kategorijas, šādi rīkojoties pirms nākamajā mēnesī paredzētā jauna tirdzniecības sarunu raunda.

Šis Ķīnas lēmums spēkā stāsies 17.septembrī un būs spēkā gadu. Šī ir pirmā reize, kad Ķīnas valdība paziņojusi par produktu izslēgšanu no paaugstināto tarifu saraksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Džo Baidens: Man drīkst, jo neesmu krievs

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliāni ir pieminējis Latviju, apsūdzot bijušo ASV viceprezidentu Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru iespējamā korupcijā un jautājot, kāpēc to nebija izmeklējis toreizējais prezidents Baraks Obama, pirmdien vēstīja konservatīvais ASV žurnāls «National Review» savā interneta vietnē.

Džuliāni, kurš tagad ir ASV prezidenta Donalda Trampa privāts advokāts, tviterī apgalvoja, ka Hanters Baidens «pelnīja miljonus, esot vienas no viskorumpētākajām Ukrainas kompānijām [uzraudzības] padomē». Džuliāni arī deva mājienu, ka šī kompānija atmazgājusi trīs miljonus ASV dolāru, pārskaitot šo naudu no Ukrainas uz Latviju, no turienes – uz Kipru, un pēc tam – uz ASV.

«Šodien tas ir atmazgāts 3 miljonu dolāru maksājums – netīru zināšanu un nolūka klasisks pierādījums, ko no jums slēpa Purva Mediji. Ukraina-Latvija-Kipra-ASV ir ierasts maršruts naudas atmazgāšanai. Obamas ASV vēstniecība pateica Kipras bankai, lai tā neizpauž [maksājuma] Baidenam apjomu. [Tas] smird!» tvītoja Džuliāni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien apstiprināja, ka ir nomainījis savu galveno dzīvesvietu un pēc Baltā nama atstāšanas apmetīsies Floridas štata Palmbīčas pilsētā, nevis atgriezīsies tā sauktajā Trampa tornī Ņujorkā.

Tramps ceturtdienas vakarā tviterī ierakstīja, ka viņš mīl Ņujorku. Viņš gan piebilda, ka, «par spīti faktam, ka es katru gadu samaksāju miljoniem dolāru pilsētas, štata un vietējos nodokļos, gan pilsētas, gan štata politiskie līderi ir ļoti slikti izturējušies pret mani».

Laikraksts «New York Times» (NYT) pirms tam ceturtdien ziņoja, ka Tramps ir aizpildījis «dzīvesvietas deklarāciju», izvēloties par savu «dominējošo un galveno mājokli» viņam piederošo Maralago kūrortu Palmbīčā.

NYT vēstīja, ka attiecīgie dokumenti iesniegti Palmbīčas apgabala tiesā jau septembra beigās. Arī pirmā lēdija Melānija Trampa nomainījusi savu dzīvesvietu uz Palmbīču, iesniedzot analogus dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien oficiāli sāka ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), īstenojot savus draudus par galvenā finansējuma avota atņemšanu PVO tās reakcijas uz Covid-19 dēļ.

Veselības nozares pārstāvji un Trampa politiskie pretinieki pauda sašutumu par ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas, kura vada globālo cīņu pret slimībām, tai skaitā Covid-19.

Tramps paziņo par finansējuma apturēšanu PVO 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības...

Trampa administrācija, kas bija draudējusi apturēt ikgadējo finansējumu PVO 400 miljonu ASV dolāru apmērā un pēc tam paziņojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, otrdien oficiāli nosūtīja izstāšanās paziņojumu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, pavēstīja Valsts departamenta preses sekretāre.

Izstāšanās stāsies spēkā pēc gada - 2021.gada 6.jūlijā.

Ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarētu Trampa sāncensis Džo Baidens, tad ir gaidāms, ka viņš apturētu šo izstāšanos un ASV paliktu PVO sastāvā.

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru 

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara...

Gutērreša preses sekretārs un PVO apstiprināja, ka PVO dibinātājvalsts ASV ir nosūtījusi šādu paziņojumu.

PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien teica runu, kurā sacīja, ka "nacionāla vienotība un globāla solidaritāte ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, lai sakautu kopīgu ienaidnieku".

Saskaņā ar PVO dibināšanas 1948.gadā nosacījumiem ASV var izstāties gada laikā, bet valstij ir jānokārto atlikušās finanšu saistības.

Tramps maija beigās paziņoja, ka Ķīnai ir ''pilnīga kontrole" pār PVO, un apsūdzēja šo organizāciju reformu neīstenošanā.

Tramps, kurš bieži kritizējis ANO, vainoja Ķīnu jaunā koronavīrusa pandēmijā un sacīja, ka ASV novirzīs finansējumu "citām pasaules mēroga un steidzamām, globālām sabiedriskās veselības vajadzībām".

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka PVO ignorēja agrīnās pazīmes par Covid-19 nodošanu no cilvēka cilvēkam Ķīnā, kā arī brīdinājumus no Taivānas, kura Ķīnas spiediena dēļ nav PVO dalībniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Junkers: Tramps jaunus muitas tarifus automobiļu importam no ES nepiemēros

LETA/DPA, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paudis pārliecību, ka ASV prezidents Donalds Tramps tuvākajās dienās nenoteiks jaunus muitas tarifus no Eiropas Savienības (ES) importētiem automobiļiem, kā viņš to draudējis, vēsta vācu laikraksts «Sueddeutsche Zeitung».

«Tramps nedaudz pakurnēs, taču tarifus automobiļu importam nenoteiks,» intervijā laikrakstam sacījis Junkers. «Jūs šobrīd runājat ar pilnībā informētu cilvēku,» viņš uzsvēris.

Tramps draudējis šomēnes noteikt jaunus muitas tarifus automobiļu importam no ES, ja abas puses nespēs panākt vienošanos par tirdzniecības līgumu.

Šāda rīcība jo sevišķi smagi skartu Vāciju, kurā ir plaša autoražošanas nozare.

Šobrīd no ES importētiem automobiļiem ASV noteikusi 2,5% muitas tarifu, taču Tramps draudējis to paaugstināt līdz 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tramps brīdina par augstiem tarifiem, ja netiks panākta tirdzniecības vienošanās ar ES

LETA--DPA, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV noteiks ļoti augstus importa tarifus precēm no Eiropas Savienības (ES), ja bloks nespēs ar Savienotajām Valstīm panākt tirdzniecības vienošanos, trešdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Ar Eiropu panākt vienprātību ir ļoti, ļoti grūti," intervijā ASV raidorganizācijai CNBC Davosā notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā sacīja Tramps.

Viņš norādīja, ka ES valstis eksportē ievērojami vairāk preču uz Savienotajām Valstīm nekā ASV uz bloka valstīm.

Tāpat Tramps apgalvoja, ka līdz šim viņš ir atturējies no tarifu paaugstināšanas importam no ES, jo bijis aizņemts ar tirdzniecības nesaskaņu risināšanu ar Ķīnu.

"Ja mēs nespēsim vienoties, mums nāksies rīkoties, un šī rīcība būs ļoti augsti tarifi automobiļiem un citām precēm, kas tiek importētas mūsu valstī," uzsver Tramps.

Vienlaikus ASV prezidents gan pauda pārliecību, ka vienošanās ar ES galu galā tiks panākta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kabulā izšauta raķete uz Aizsardzības ministriju 11.septembra teroraktu gadskārtā

LETA--AFP, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru