Uzņēmuma «Trikātas piens», kas atjaunojis siera ražošanu vēsturiskajā Trikātas pienotavā, īpašnieki Kaspars un Rolands Putniņi kopā ar AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāju Ēvaldu Putniņu un kādu Somijas privātpersonu ir reģistrējuši jaunu SIA «Fruitis Foods», liecina informācija «Firmas.lv».

«Fruitis Foods» Komercreģistrā ir ierakstīta ceturtdien. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro.

«Fruitis Foods» lielākais īpašnieks ir Somijas pilsonis Jari Peteri Hemelainens (50%), kurš ir arī kompānijas valdes loceklis. Savukārt «Limbažu siers» valdes priekšsēdētājam Ēvaldam Putniņam, kurš arī ir «Fruitis Foods» valdes loceklis, pieder 16,71% jaundibinātās kompānijas kapitāldaļu. «Trikātas piens» īpašniekiem Kasparam un Rolandam Putniņiem katram pieder 16,64% «Fruitis Foods» kapitāldaļu.

Uzņēmuma «Fruitis Foods» juridiskā adrese «Baltā Māja», Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads ir tāda pati, kāda bija kādreizējās vēsturiskās Trikātas pienotavas īpašniekam «Trikātas siers».

No 1. jūlija piena produktu ražotāja Trikātas siers ražotne tiks pārcelta no Trikātas uz Latvijas Piens rūpnīcu Jelgavā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jau aizvadītā gada nogalē, atklājot Jelgavas rūpnīcu, tika pieņemts stratēģisks lēmums Trikātas siers produktu ražošanu galvenokārt bāzēt Jelgavā. Liela daļa Trikātas siers produktu ražošanas līniju jau sākotnēji tika pārnestas uz jauno ražotni, kas ar modernajām tehnoloģijām spēj nodrošināt ievērojami lielākus ražošanas apjomus. Patlaban Trikātā tiek ražota tikai neliela daļa – četri no visiem Trikātas siers produktiem - Sniega bumbas, Sievas prieks, Vīra prieks un siers Beverīna.

Pateicoties Latvijas Piens rūpnīcas nodrošinātajai ražošanas jaudai, Trikātas siera produkcijas pārdošanas apjomi šī gada pirmajos mēnešos ir dubultojušies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada to pašu periodu. Tāpēc nolemts pārcelt uz Jelgavu arī gandrīz visu atlikušo produktu ražošanu un uzsākt Trikātas siers ražotnes reorganizāciju. Galīgais lēmums par Trikātas siers reorganizācijas gaitu tiks pieņemts jūlija beigās kooperatīva Trikāta KS biedru kopsapulcē. Līdz tam Trikātas siers ražotnē paliks kūpinātā siera Beverīna ražošana un citi atsevišķi pasūtījumi.

Viena no senākajām pienotavām – Trikātas pienotava – atsākusi ražošanu, plāno eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Pēc vairāku gadu pārtraukuma darbu atsākusi Trikātas pienotava, kur šogad maijā uzsākta siera ražošana. Pienotavu iegādājušies divi brāļi – Rolands un Kaspars Putniņi –, kas atjaunojuši ražošanu. Abiem brāļiem ir pieredze piena nozarē, abi ir apņēmības pilni izvērst bioloģiskā siera un citu produktu ražošanu. Viņi pērn septembrī nodibinājuši uzņēmumu SIA Trikātas piens, kur katram pieder 50 % kapitāldaļu, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma pamatnodarbe ir piena pārstrāde un siera ražošana. Trikātas pienotavu abi iegādājušies bankrotējušā kooperatīva Trikāta KS mantas publiskajā izsolē. Uzņēmuma iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem piesaistīts Altum finansējums. Ražotne atjaunota kā ģimenes uzņēmums ar mērķi ražot bioloģiskos un klasiskos Trikātas pienotavas sierus.

Nepilnas divas nedēļas pirms pamatakmens ielikšanas jaunajai SIA Latvijas Piens piena pārstrādes rūpnīcai no jauna aktivizējusies kampaņa, kas vērsta pret zemnieku – piena ražotāju apvienošanos kopīgā projekta īstenošanai, sūdzas projekta autori.

Īpaši aktīvi tiekot nomelnota lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Trikāta KS, kas apvieno 230 zemnieku saimniecības un ir viena no SIA Latvijas Piens dibinātājām. Tiekot apgalvots, ka LPKS Trikāta KS piederošie uzņēmumi Trikātas siers, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, un Trikātas loģistika, kuras uzdevums ir nodarboties ar Trikātas siera produkcijas pārdošanu, strādā nerentabli.

Šie apgalvojumi neesot patiesi un dziļi aizskarot zemniekus, kuri apvienojušies LPKS Trikāta KS, kā arī Trikātas siera darbiniekus. Šā gada sešos mēnešos: LPKS Trikāta KS strādājis ar 204 431 lata peļņu; kooperatīvam piederošā Trikātas siera peļņa bijusi 22 000 latu; Trikātas loģistikas pelņa esot 12 000 latu.

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Valsts augstākajos sakaru torņos šodien pacelti valsts karogi un, ja laikapstākļi ļaus, karogi 15 torņos plīvos līdz pat 19.novembrim, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Valsts un Eiropas Savienībā augstākajā karoga mastā Rīgā, Zaķusalā, karogs tiks pacelts 18.novembra rītā, klātesot Valsts robežsardzes priekšniekam ģenerālim Guntim Pujātam.

Karogi Vidzemē plīvo Siguldas, Valmieras, Viesītes un Cesvaines torņos. Latgalē karogi pacelti LVRTC torņos Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Preiļos un Līvānos. Kurzemē karogi plīvo Tukuma, Ventspils, Liepājas un Dundagas torņos. Karogs pacelts arī LVRTC tornī Jelgavā. Tāpat karogs plīvo arī Rīgā – vienīgajā pilsētas vēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā.

Karogu pacelšana kļuvusi par skaistu tradīciju, ko LVRTC īsteno 18.novembrī un 4.maijā. Tradīcija aizsākta 2014.gadā, kad pirmo reizi Zaķusalas TV tornī - 368m augstumā – tika pacelts 3x6 metrus plašs valsts karogs. Četrus gadus vēlāk LVRTC aprīkoja ar karoga mastiem un izgaismojumu arī citus savus augstākos torņus.

Pēc divu gadu zaudējumiem a/s Trikātas siers šī gada pirmos sešus mēnešus noslēdzis ar 22 477 latu lielu peļņu.

Salīdzinoši 2009. un 2010. gadu uzņēmums noslēdza ar 190 un 143 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem. Par pamatu veiksmīgai uzņēmuma darbībai šogad Trikātas siers valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis uzskata pārdomātu uzņēmuma attīstības stratēģiju, tajā skaitā eksporta attīstību, uz ko mērķtiecīgi iets pēdējos divus gadus. Uzņēmuma apgrozījums aizvadītajos sešos mēnešos bija 1,12 miljoni Ls. Uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis norāda, ka izaugsme viennozīmīgi balstās arī uz piena kooperatīva kā akcionāra atbalstu.

Runājot par šī gada mērķiem, uzņēmuma vadītājs skaidro: «Eksportā uzņēmums strādā pie tā, lai panāktu rentablu produktu paketi, pakāpeniski palielinot eksporta sadaļu uz Rietumu un Skandināvijas tirgiem. Noteikti turpināsim lielu vērību pievērst arī vietējam tirgum, neskatoties uz to, ka tas šajos gados nav vienkāršs Paralēli strādājam pie jaunās piena pārstrādēs rūpnīcas projekta attīstīšanas, kas perspektīvā izmantos Trikātas siera pieredzi un iestrādes.» Šobrīd Trikātas siers uz Krievijas tirgu eksportē vidēji 50% no saražotās produkcijas un plāno saglabāt eksporta apjomus arī šogad. Turpinot produktu līnijas attīstību, šogad Trikātas siers šogad sācis ražot sācis ražot puscieto Šveices tipa sieru - Trikantālers un Trikantālers ar amoliņu, kam pievienotas siera amoliņa sēklas. Receptes autore ir Trikātas siera ražošanas vadītāja Raisa Jablonska.

Jelgavas piena rūpnīcas attīstītājam SIA Latvijas piens ir nācies pavisam aiziet no Krievijas tirgus, kad kļuvis skaidrs, ka jaunajai piena rūpnīcai Krievijas sertifikāts tuvākajā nākotnē nav sagaidāms, savukārt vecajā SIA Trikātas siera ražotnē sieru Krievijai ilgāk ražot nebija iespējams.

To atzina uzņēmuma pārstāvis, kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Viņš skaidroja - ja rūpnīca pārceļ ražošanu uz jaunām ēkām, kā tas noticis Latvijas piena gadījumā, ražošanu pārceļot no Trikātas uz Jelgavu, nepieciešama jauna sertifikācija. Vecajai rūpnīcai tāda bijusi, tikmēr jaunā rūpnīca Jelgavā sertifikātu pieprasījusi un joprojām to vēl gaida.

Krievijas tirgus zaudēts tādēļ, ka Latvijā joprojām nav ieradusies Krievijas Federācijas sertifikācijas komisija, kuras uzdevums ir pēc attiecīgām pārbaudēm izsniegt sertifikātus Latvijas pārtikas ražotājiem preču eksportam uz Krieviju, norādīja uzņēmējs..

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma a/s Trikātas siers apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir sarucis par 59%, savukārt zaudējumi sasnieguši 538,8 tūkstošus eiro, liecina uzņēmuma finanšu gada pārskata dati.

Kompānija 2013. gadā apgrozīja 1,77 miljonus eiro. Zaudējumus vairāk nekā pusmiljona eiro apjomā uzņēmuma vadība skaidro ar produkcijas ražošanas procesa pārstrukturēšanu.

Pērn a/s Trikātas siers pakāpeniski pārtrauca esošā produkcijas sortimenta ražošanu, plānojot nākotnē attīstīt cita veida produktu ražošanu, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

2013. gadā 73% no savas saražotās produkcijas a/s Trikātas siers pagājušajā gadā realizējis Latvijā, savukārt pārējos 27% - Krievijas tirgū.

Pagājušā gada nogalē a/s Trikātas siers uzsācis sieru ražošanu no nepasterizēta piena, uzņēmums ražo puscieto sieru ar nogatavināšanas periodu 60 dienas, kā arī svaigos sierus ar dažādām garšvielām un mozarella sieru. Šī gada vidū tiek plānots uzsākt baltā pelējuma siera ražošanu, ko paredzēts piedāvāt restorānu tīkliem Latvijā.

Cēsu tirgū otrdien konstatēts Katrīnas un Tālavas siers, kas marķēts kā a/s Trikātas siers produkts, taču tā iesaiņojums, garšas un smaržas īpašības būtiski atšķiras no oriģināla.

Kā informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ābelīte – Medne, viltotā siera izcelsme vēl tiek noskaidrota.

A/s Trikātas siers vadība aicina pircējus būt vērīgiem un pievērst uzmanību tam, kā iesaiņots lielais siera gabals. Oriģinālie, Trikātā ražotie mazkaloriju sieri Katrīnas un Tālavas ir iesaiņoti tumši zaļā plēves apvalkā un uz tiem redzama a/s Trikātas siers etiķete, turpretim viltojuma apvalks ir sarkanā krāsā un etiķete piestiprināta pavirši.

«Varam būt pagodināti, ka mūsu produkts tiek kopēts, jo tas nozīmē, ka esam pamanīti. Tomēr jāuztraucas, lai šāds starpgadījums neiedragātu Trikātas zīmolu. Visa a/s Trikātas siers ražotā produkcija, tai skaitā arī sieri Katrīnas un Tālavas tiek gatavoti no augstākās kvalitātes piena, kas iegūts LPPKS Trikāta KS biedru saimniecībās. Produkcijai raksturīga teicama garša un smarža, kas, diemžēl nepiemīt pakaļdarinājumam,» situāciju komentē LPPKS Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

A/s Trikātas siers līdzšinējajam valdes priekšsēdētājam Raimondam Freimanim beigušās darbības pilnvaras, tādēļ viņa vietā šo amatu ieņems Sandris Brālēns, liecina Lursoft dati.

R. Freimanis a/s Trikātas siers vadīja kopš 2009. gada vidus.

Turpmāk a/s Trikātas siers valde darbosies trīs amatpersonu sastāvā - bez S. Brālēna uzņēmuma valdē darbojas vēl divi valdes locekļi – Juris Cīrulis un Aija Manika. Db.lv jau rakstīja, ka J. Cīrulis a/s Trikātas siers valdes locekļa amatā iecelts šā gada augusta sākumā, ieņemot Raisas Jablonskas vietu.

2012. gadā a/s Trikātas siers strādāja ar 2,93 miljonu latu apgrozījumu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn samazinājusies līdz 3,29 tūkstošiem latu. Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums reģistrēts 1993. gadā.

Maskavā notikušajā Prodexpo 2011 izstādē Latvijas produkts - Trikātas siera Sniega bumbas ar papriku ieguvis sudraba medaļu starptautiskā konkursā Labākais produkts 2011.

Konkursu organizēja Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrija. Kā atzīst uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis, Krievijas patērētāji ir novērtējuši Latvijas piena produktus un šobrīd mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas eksportā. Izstādē Prodexpo 2011 uzņēmuma mērķis bija iegūt padziļinātu pieredzi un paplašināt sadarbības partneru loku.

Izstādes laikā galvenokārt notika sarunas ar Trikātas siera esošajiem partneriem par sadarbību un turpmāko pārdošanas koncepciju 2011.gadam, kā arī tika apspiestas iespējas par atsevišķu jaunu produktu izstrādi Krievijas tirgum. Turklāt šobrīd jau norit sarunas par līguma slēgšanu par Trikātas siera bioloģiskās produkcijas eksportu. Prodexpo izstādē Trikātas siers piedalījās jau otro reizi. Pērn dalība izstādē un jaunu sadarbības partneru iegūšana palīdzējusi uzņēmumam sākt veiksmīgu produkcijas eksportu uz Krieviju. Trikātas siers investējis vairāk kā 150 tūkstošus eiro iekārtu un iepakojuma modernizācijā, kā arī eksporta atļaujas saņemšanai uz Krieviju.

Piena pārstrādes kompānija a/s Trikātas siers uzsākusi puscietā siera Trikantālers ražošanu.

Nozīmīgas investīcijas jaunā produkta izstrādē neesot veiktas, tikai iegādātas siera formas. Pieaugot tā ražošanas apjomiem, tiks domāts par papildu investīciju veikšanu, DB uzzināja uzņēmumā.

Trikātas siers valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis atklāj, ka produktu portfelī iekļauti divu veidu puscietie sieri – Trikantālers un Trikantālers ar amoliņu. Šobrīd jaunais siers pieejams Mildas tirgū Rīgā, bet jau šomēnes uzņēmums to piedāvās izvērtēšanai lielveikaliem. Jaunais produkts ļaus dažādot uzņēmuma piedāvāto produkcijas sortimentu, kas īpaši svarīgi eksportā.

Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts, sacīja Trikātas KS direktors, jaundibinātā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas piens projekta vadītājs Raimonds Freimanis.

Viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas pēdējos mēnešus ir bijušas ļoti stabilas un it kā esošais piena trūkums Latvijā to kāpumu nevarētu veicināt. «Īstermiņā [piena iepirkuma cenu izmaiņu] nebūs. Piena cena jau aptuveni astoņus mēnešus ir bijusi ļoti stabila. Tā drīzāk pēc mēneša vai diviem varētu mazliet samazināties. Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts,» uzsvēra Freimanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāju, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārmetumi par piena eksportēšanu nav pamatoti. «Publiski mūs visu laiku kritizē šīs savienības [LPCS] vadītājs Šolka kungs. Piemēram, runājot par piena eksportu uz Lietuvu, viņš nepārtraukti publiski kritizē kooperatīvus. Taču ir jautājums – vai Latvijas piena pārstrādātāji gribētu nopirkt to pienu, kas aiziet uz Lietuvu, vai arī tā ir tikai kritika kritikas pēc? Ja viņi gribētu šo pienu nopirkt, sadarbību nekādi nevar veicināt, kādu visu laiku kritizējot. Es pieņemu, ka vienkārši kāds ir jākritizē kritikas pēc, un viss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs savienības biedrs – Jēkabpils piena kombināts – ir viens no lielākajiem piena eksportētājam,» pavēstīja Trikātas KS direktors.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ar 500 Ls sodījis z/s Ezerkalni par iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas.

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, informē, ka Ezerkalni nebija reģistrēta PVD, bet no Vācijas Latvijā ieveda sieru, kuru pārdeva vairumtirgotājam SIA Mēmele PV, kas sieru, vienojoties ar Ezerkalni, pārmarķēja ar a/s Trikātas siers marķējumu.

Pārtikas aprites uzraudzības likumā ir noteikts, ka pārtikas uzņēmumi drīkst iesaistīties pārtikas apritē, ja to darbība katrā pārtikas aprites posmā un vietā ir atzīta un tiem ir piešķirts atzīšanas numurs, bet pārtikas uzņēmumi, kuru darbība nav jāatzīst, var iesaistīties pārtikas apritē, ja tie reģistrēti PVD.

Par Vācijā ražotā siera Edam izplatīšanu ar Trikātas siers marķējumu PVD vairumtirgotājam Mēmele PV ir piemērojis 500 latu naudas sodu. PVD vēl pārbauda lietas materiālus un pēc svētkiem pieņems lēmumu, kurai iestādei nodot lietu tālākai izskatīšanai.

Trikātas siers paziņojis par izstāšanos no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS).

Trikātas siers padomes priekšsēdētājs un piena ražotāju kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs uzņēmuma rīcību pamato ar to, ka pēdējā pusgada laikā LPCS tās valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka personā neskaitāmas reizes paudusi agresīvu un subjektīvu nostāju pret jaunās piena pārstrādes rūpnīcas attīstību.

Latvijas Piens rūpnīca ir Trikātas sierā ieguldītā darba un kooperatīvā Trikāta zemnieku ieguldīto līdzekļu attīstības turpinājums jaunā kvalitātē un apjomā, skaidro U. Krievārs, uzsverot, ka Šolka nostāja ir pret rūpnīcas realizēšanu, līdz ar to tas bijis arī pret Trikātas siera interesēm. Turklāt LPCS un tās vadītāja prasība piegādāt pienu esošajiem piena pārstrādātājiem neveicina sadarbības uzsākšanu starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem, tieši otrādi – tas samazina šādu iespēju, sacīja U. Krievārs. Viņaprāt, notiekošais liecina par cīņu, lai kooperatīvi Eiropas naudu nedabūtu.

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

A/s Trikātas siers atsākusi bioloģiskās produkcijas ražošanu, izmantojot tikai bioloģiskajās saimniecībās iegūto izejvielu.

Šobrīd uzņēmums atsācis ražot bioloģiskos Krievijas, Holandes un Blue sierus, kuriem veidots arī atšķirīgs iepakojums, informē Trikātas siers sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Smalkā. Ražotne šobrīd izmanto pienu no sešām bioloģiskajām saimniecībām, kas ir piena kooperatīva Trikāta KS biedri. Bioloģisko produkciju uzņēmums neražoja kopš šā gada jūnija, jo vajadzēja nodrošināt visus atbilstošos sertifikātus un pietiekamu piena apjomu.

Trikātas siera vadītājs Raimonds Freimanis uzsver, ka bioloģiskā sertifikācija, kas jāiegūst tām zemnieku saimniecībām, kuru ražotais piens tiek izmantots kā izejviela, garantē to, ka govis, tiek barotas tikai ar tādu barību, kuras audzēšanā nav izmantotas mākslīgās minerālvielas vai ķīmiski augu aizsardzības līdzekļi. Bioloģiski ražoto pienu savāc reizi trijos mēnešos, vidēji 6-7 tonnas vedumā.

Kooperatīvā sabiedrība Trikāta KS pārdod sev piederošās kapitāldaļas Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcā SIA Latvijas Piens, jo uzņēmums nav norēķinājies par iepirkto pienu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, pēc kooperatīva valdes sēdes informēja tā valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu un parāds turpina pieaugt. Patlaban tas ir 3 036 600 eiro, bet sarunas ar uzņēmuma vadību nav nesušas nekādu rezultātu,» teica Kreivārs.

«No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. Trikātas KS biedri ir bijuši ļoti pacietīgi un, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz un pārāk ilgā laika posmā. Valdes galvenā prioritāte vienmēr bijusi kooperatīva stabilas darbības nodrošināšana, tai skaitā savlaicīgi norēķini ar biedriem - piena piegādātājiem,» sacīja Krievārs.

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens izstrādājusi piedāvājumu parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas patlaban ir iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību apmēram divi miljoni eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, Trikāta KS būs tiesīga zīmolu pārdot.

Savukārt Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atturējās komentēt piedāvājuma nianses, tomēr apliecināja, ka rūpnīca izstrādājusi piedāvājumu vairāk nekā trīs miljonu eiro parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, kā arī šodien akcionāru sapulces laikā iesniegusi šo piedāvājumu kooperatīva vadībai.

«Latvijas Piens izteica piedāvājumu Trikātai KS, kā rūpnīca plāno risināt parādsaistību jautājumu, jo uzņēmums pilnībā nav norēķinājies par 2014.gadā piegādāto pienu no kooperatīva. Trikāta KS piedāvājumu pieņēma izskatīšanai. Citi jautājumi sapulces laikā nav skatīti,» sacīja Skudra.

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens turpina darbu ierastajā režīmā, neraugoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju - kooperatīvu Trikāta KS, pēc šī rīta tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) sacīja Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Vienlaikus viņa informēja, ka Latvijas Piens nosūtījis vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredītu brīvdienas uz pusgadu.

«Visi kredītu maksājumi patlaban tiek veikti regulāri, tomēr vēlamies izmantot iespēju sarežģītajā situācijā atlikt pamatsummas maksājumu uz zināmu laiku,» sacīja Skudra.

Tāpat viņa sacīja, ka tikšanās notika pēc ministra iniciatīvas un uz to bija izsaukta uzņēmuma valde un padome.

«Apliecinājām ministram, ka rūpnīca turpina darbu, kā ierasts, iepērk pienu no zemniekiem, norēķinās, kā arī ražo produkciju. Tāpat izklāstījām ministram redzējumu par kopējo situāciju piena tirgū,» sacīja uzņēmuma vadītāja.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daiļrade RC ražotnē, kur top Latvijas karogi.

Agrāk uzņēmumā notika vērienīga ražošana un strādāja 12 tūkstoši darbinieku, stāsta SIA Daiļrade RC rīkotājdirektore Gaļina Driviniece. 1995.gadā tika uzsākta uzņēmuma sadalīšana un tika atdalīta SIA Daiļrade RC (Daiļrade Radošais centrs). Tā kā šeit bija filiāle, tad tajā ietilpta arī eksperimentālā grupa ar dažādiem speciālistiem, kas radīja tehnoloģijas, pirmos rasējumus un produktus, un vajadzēja sākt tos pārdot.

Tajā laikā bija 350 darbinieki, bet nu palikuši vien 50, viņa stāsta.

Uzņēmums aizvien atrodas ražošanas ēkā Čiekurkalnā, kur četros stāvos izvietoti dažādi ražošanas sektori.

SIA Daiļrade RC patlaban darbojas četros virzienos – ādas izstrādājumi, tekstils, metāls un koks. Šos elementus iespējams arī kombinēt, tādēļ uzņēmumam ir plašas ražošanas iespējas, viņa stāsta.

Ritot mazās Latvjzemes 666. gadskārtai, viedi ļaudis apstiprināja tās 666. valdību, izvēlēdamies visnotaļ tautisku, tēvzemiski zaļu un pat jaunlaicīgu sastāvu. Ļaudis saprata, ka, ņemot vērā grūtos laikus, pienācis brīdis atgriezties pie vēsturiski pārbaudītām vērtībām, tādēļ tika atrasts Laimes lācis — pie valdības stūres tika Dombītis-Lāčukiņš.

Arī viņa izveidotā komanda bija ne mazāk raiba: finanšu ministra portfeli saņēma latvju aviācijas tēvs Eino Repsis, ekonomikas — Artis Kampareļļiņš, zemkopības — alus speciālists Janka Dūkulītis, iekšlietu — Linda Mūrētāja utt. Nācienu pie varas jaunā valdība sāka ar drūmiem draudiem par to, ka būšot jāsamazina algas, jāpārstrukturē visa valsts iekārta, bet, kas pats briesmīgākais — ministriem jāpārsēžas uz lētākiem auto. «Nasing spešal!» pie sevis murrāja bijušais finanšu ministrs Atis Slaktētājs, priecādamies, ka tagad Repsis var lauzīt galvu — kā izrunāt sarežģīto vārdu «taupīgi» un kā skaidrot citām valstīm — aizdodiet mums bikiņ «kāpostu», jo šausmīgi gribas ēst.