Šogad aprit simts gadi kopš Rīgā uzbūvēts RUSSO – BALT automobilis. Tam par godu Rīgas motormuzejā eksponētajam RUSSO – BALT ugunsdzēsēju auto tika uzmontēti jauni riteņi.

Līdz šim Rīgas vecākais ugunsdzēsēju auto „stāvēja” uz pietuvinātiem kravas auto GAZ riteņiem, kuri speciāli šim transportlīdzeklim tika izgatavoti 70-tajos gados. Pēdējos gados ir veikta detalizēta riteņu konstrukciju izpēte, izstrādātas skices un apzināti izgatavotāji. Jaunie riteņi ir tapuši vairāku valstu speciālistu sadarbības rezultātā. Koka daļas ir izgatavotas Francijā, metāla aploces – Anglijā, atbilstoša parauga un izmēra riepas un kameras – ASV, bet „zeltītās riteņu rumbu cepures” un citas sīkdetaļas izgatavotas Latvijā. Riteņu komplektāciju veica Rīgas Motormuzeja speciālisti.

Projekta realizācija bija iespējama, pateicoties Latvijas Antīko automobiļu kluba biedra Jāņa Priedes mecenātismam. Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā redzamo ugunsdzēsēju auto pēc Rīgas Pētera ugunsdzēsēju biedrības pasūtījuma izgatavoja 1912.gadā uz 1 tonnīgās D- modeļa kravas šasijas. Ugunsdzēsēju auto apkalpoja 10 cilvēki un tas varēja attīstīt ātrumu līdz 45 km/ stundā. Pirmā pasaules kara laikā automobilis tika pārbūvēts par sanitāro auto un kopā ar komandu piedalījās ievainoto evakuēšanā piefrontes zonā Lietuvas teritorijā. Pēc kara tas atkal pārtapa par ugunsdzēsēju auto un konstruktīvi tika nedaudz pārveidots 20-to gadu beigās auto nonāca Raunā pie ugunsdzēsēja – Jāņa Mežpapāna, kurš to pārbūvēja par kravas auto. Tas Mežpapānu ģimenes īpašumā atradās līdz 1976. gadam. Diemžēl pēc šiem gadiem auto vairāk līdzinājās lūžņu kaudzei nevis transportlīdzeklim. 1976.gadā senais ugunsdzēsēju auto tika atdāvināts LPSR Antīko automobiļu klubam. Restaurāciju 1977. – 1978.g. veica kluba biedri ar Valsts Ugunsdzēsības pārvaldes finansiālu atbalstu.

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja Ugunsdzēsēju laukuma nosaukuma piešķiršanu laukumam starp Hanzas un Strēlnieku ielām pie Emiļa Melngaiļa ielas sākuma. Galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5 ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, kas izveidots 20.gadsimta sākumā. Patlaban ēkā darbojas VUGD struktūrvienības – Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, Operatīvās vadības pārvalde un Rīgas reģiona pārvaldes 9.daļa, informē Rīgas dome.

Laukumā pie ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5 gadsimta garumā notika intensīvas praktiskās nodarbības un treniņi, kur ugunsdzēsēji ieguva iemaņas darbā ar ugunsdzēsības aprīkojumu un iekārtām, kā arī paaugstināja profesionālo meistarību. Gadu gaitā laukums pieredzējis zirgu vilktu ugunsdzēsības tehniku, pirmos tvaika sūkņus pašgājējus, laikam atbilstošus modernus pagājušā gadsimta un šodienas ugunsdzēsības automobiļus, kā arī vairāku ugunsdzēsēju paaudžu soļus.

Zagļi vai zaglis ir izdemolējuši ne tikai laikraksta Neatkarīgā redakcija un izdevēja SIA Mediju nams telpas, bet arī blakus esoša uzņēmuma telpas.

Arī šajās telpās it kā kaut kas ticis meklēts, bet kriminālpolicija pagaidām neko vēl neesot apstiprinājusi un nekādu sīkāku informāciju par šo gadījumu nesniedz, Db pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāve Sigita Pildava.

Kā liecina informācija nra.lv zagļi ielauzušies uzņēmuma Pilsētas līnijas birojā, kur savandītas vairākas darbavietas un mēģinājis atlauzt uzņēmuma vadītājas kabinetā esošo seifu. Pagaidām gan nav zināms, vai kaut kas ir pazudis. Pilsētas līnijas darbinieki pieļauj, ka zaglis viņu biroju vandījis, domādams, kā tās ar ir Mediju nama telpas.

Db jau ziņoja, ka naktī uz sestdienu tika izlaupīta un izdemolēta laikraksta Neatkarīgā redakcija. Zagļi izdemolējuši arī izdevēja Mediju nams telpas, kas atrodas vienā ēkā ar avīze redakciju.

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Cēsīs likts pamatakmens Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo jaunbūvei. Šis būs pirmais ugunsdzēsēju depo Latvijā, kas projektēts pēc Eiropas Savienības standartiem.

Jaunais depo būšot mūsdienīga tehniskā bāze ugunsdzēsējiem, kuri ikdienā rūpējas par Cēsu un arī Vidzemes reģiona drošību.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda, ka Latvijas glābšanas dienestu tehniskā stāvokļa uzlabošana ir viena no Iekšlietu ministrijas prioritātēm: «Iekšlietu nozares galvenais resurss ir cilvēks, un profesionālu darbinieku piesaistei ugunsdrošības jomā būtisks ir ne tikai atalgojums, bet arī tādi motivācijas faktori kā kvalitatīvi darba apstākļi un atbilstošs materiāli tehniskais nodrošinājums. Jāuzsver, ka Cēsu ugunsdzēsēju depo ir pirmais Latvijā, kas pēdējo gadu laikā tiks celts kā jaunbūve un projektēts atbilstoši ugunsdzēsēju vajadzībām.»

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā nozagta 421 automašīna, kas ir par 53 automašīnām vairāk nekā pērn šādā laika periodā, liecina Valsts policijas dati.

No tām 159 automašīnas bijušas ražotas laika posmā no 2006.gada līdz 2015.gadam. Analizējot zādzības, redzams, ka zagļu pielietotās tehnoloģijas arvien attīstās – gada otrajā pusē zagļi iemanās nozagt pat tajā pašā gadā ražotas automašīnas. Šāda tendence tika novērota jau pagājušajā gadā, kad rudenī, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tika nozagtas vairākas 2014.gadā ražotas automašīnas. Policija prognozē, ka tuvākajos mēnešos zagļi būs iemanījušies aizdzīt arī vairākus šogad ražotos auto – pagaidām Latvijā nozagtas divas 2015.gadā ražotas automašīnas, taču līdz gada beigām šis skaitlis varētu krietni pieaugt.

Naktī uz sestdienu izlaupīta un izdemolēta laikraksta Neatkarīgā redakcija. Zagļi izdemolējuši arī izdevēja SIA Mediju nams telpas, kas atrodas vienā ēkā ar avīze redakciju, vēsta nra.lv.

Neatkarīgās galvenā redaktore Anita Daukšte uzsvērusi: «Lai arī kādi bija zagļu nolūki, ielaušanās pamatīgi traucēs redakcijas darbu.» Zagļi izdemolējuši arī galvenās redaktores kabinetu, bet pagaidām nav zināms, kas konkrēti no tā pazudis.

Izdemolēti arī maketēšanas un grāmatvežu kabineti. Zagļi atlauzuši vairākus Mediju nama telpās esošus seifus, kā arī nozaguši dažus monitorus. Lai iekļūtu redakcijas telpās, zagļi, iespējams, izmantojuši elektronisko durvju karti. Savukārt vairākus aizslēgtus kabinetus zagļi nav atlauzuši, bet gan izsituši durvju stiklus. Patlaban redakcijā strādā policijas eksperti.

«Visvienkāršāk būtu pieņemt, ka zagļi ir meklējuši naudu. Tomēr, iespējams, tas ir mēģinājums iebiedēt redakciju, un kavēt redakcijas darbu,» piebildusi A. Daukšte.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Šonakt Ogrē, Upes ielā 10, nodegusi vēsturiskā ugunsdzēsēju depo ēka. Liesmas izpostījušas ēkas iekšpusi un sabojājušas jumta konstrukcijas. Ēkai nav vēstures pieminekļa statuss, un tā ir privātīpašums, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ogres daļas komandieris Artūrs Umulis informē, ka izsaukums uz notikuma vietu saņemts ap pusnakti, bet liesmas pilnībā noslāpētas ap sešiem rītā.

Tā kā ēka ir neapdzīvota, ugunsdzēsēji uzskata, ka notikusi neuzmanīga rīcība ar uguni vai arī ļaunprātīga dedzināšana. Policija uzsākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu aizdegšanās cēloni.

Pilsētā jau izskanējušas aizdomas, ka ēka, visticamāk aizdedzināta tīšām, lai atbrīvotu vietu citai būvei.

Ogres Vēstures un mākslas muzejā portāls daugavasbalss.lv uzzināja, ka ēka uzcelta 1932. gadā kā Ogres brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo. Ogres brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība gan dibināta ievērojami agrāk — 1910. gadā.

Veikalu zagļi Baltijas valstīs mazumtirgotājiem šogad rada zaudējumus aptuveni 1,4% apmērā no to apgrozījuma. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropā aiz Krievijas, kur zagļi mazumtirgotājiem rada zaudējumus 1,61% apmērā no apgrozījuma, un Turcijas (1,52%), ziņo ERR.

Mazumtirgotāju veiktajā pētījumā konstatēts, ka visvairāk veikalu zagļi tīko pēc pārtikas, alkohola, cigaretēm, kosmētikas un elektroierīcēm.

Pozitīvais aspekts pētījumā ir tas, ka šogad, salīdzinot ar 2009. gadu zagļi mazumtirgotājiem rada par vidēji 4,4% mazākus zaudējumus, tādējādi Eiropas mazumtirgotājiem zagļu radītie zaudējumi šogad līdz šim samazinājušies līdz 29,5 miljardiem eiro.

No visiem zagšanas izraisītajiem mazumtirgotāju zaudējumiem lielāko daļu veido tieši veikalu zagļu darbības (47,8% gadījumu), taču aktīvi mazumtirgotājus «aptīra» arī paši darbinieki (29,8% gadījumu).

Pēdējā pusgada laikā par 30% pieaudzis kravas pārvadājumu apzagšanas gadījumu skaits, liecina apdrošināšanas sabiedrība Balta dati par kravu apdrošināšanu.

Pieaug kravu pārvadājumu apzagšanas tendence, turklāt zagļi kļūst arvien nekaunīgāki un veic zādzības pat no kustībā esoša transporta.

«Eiropas teritorijā, piemēram, Lietuvā, Lielbritānijā, Spānijā, Zviedrijā un Itālijā apzagšana notiek samērā tradicionāli: nakts laikā vai brīžos, kad autovadītājs nolēmis atpūsties, apstājoties ceļmalās esošās stāvvietas vai degvielas uzpildes stacijās,» stāsta Balta drošības dienesta vadītājs Egils Sīlis-Jaunsīlis.

Ceturtdaļa jeb 25% no apzagšanas gadījumiem ir notikuši Krievijā. Krievijas teritorijā arvien biežāk apszagšana notiek no braucoša transporta, turklāt kravas zādzība ir samērā sarežģīts process, jo bieži vien tiek zagta, piemēram, aparatūra, kas atrodas masīvās, atbilstoši nostiprinātās kastēs, stāsta Balta pārstāvis. Zagļi labi pārzina kravu pārvadātāju maršrutus, atsevišķu ceļa posmu stiprās un vājās vietas, kurās, sarūpējot piemērotu tehniku, zādzības paveic tā, ka šoferis to pat var nepamanīt.

Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad sarukusi auto tirdzniecība, arī auto zagļi mainījuši darbības specifiku – papildu auto zādzībām, pievērsušies auto detaļu zādzībām. Proti, pēdējo divu mēnešu laikā strauji pieaugušas BMW 5. sērijas un Mecedes Benz S klases auto sānu skata spoguļu zādzības, tā liecina SIA Autonams dati.

Pērn strauji pieauga jaunu apvidus auto zādzību skaits, savukārt šobrīd, kad ekonomiskās situācijas ietekmē šādus auto ir kļuvis daudz grūtāk realizēt, auto zagļi ir atraduši jaunu veidu, kā gūt papildus ienākumus – dārgu auto daļu zādzības un to realizācija. Eksperti uzskata, ka situācija var tikai pasliktināties, pieaugot šo detaļu pieprasījumam melnajā tirgū. Viens no efektīvākajiem risinājumiem, kā sevi pasargāt no šīm zādzībām, ir auto detaļu marķēšana.

Edvīns Panders, Autonams Pārdošanas un attīstības direktors, valdes loceklis: "Jauno auto tirdzniecība samazinās, cilvēki vairs nevar atļauties iegādāties jaunu auto, bet remontē jau esošo, tādēļ arī zagļi papildu auto zādzībām sākuši pastiprināti pievērsties jaunai nišai, zogot un realizējot auto detaļas. Protams, arī līdz šim auto detaļu zādzības nebija retums, tomēr šobrīd aktualizējas tieši specifisku un dārgu detaļu zādzības – sānskata spoguļu un distances sensoru. Faktiski zagļi sākuši mākslīgi radīt pieprasījumu savai precei – bez sānskata spoguļiem saprotams braukt nav iespējams, tādēļ nāksies iegādāties jaunus nozagto vietā. Sarunās ar apdrošinātājiem esam secinājuši, ka pašlaik veidojas absurda situācija, kad auto īpašnieki un auto servisi faktiski palīdz zagļiem biznesu vērst plašumā un, paši nezinot, iepērk nozagtos spoguļus. Ja spogulis nav marķēts, tad nav iespējams noteikt tā izcelsmi - vai spogulis ir zagts vai tiešām jauns un pieder pārdevējam."

Lai gan zagļi iecienījuši jaunākus auto, pērn visvairāk zagtas bija desmit gadus un vecākas mašīnas.

Latvijā pēdējos gados nozagto transportlīdzekļu skaits turpina samazināties, tomēr kopumā tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Aplūkojot 10 gadu posmu, secināms, ka nozagto auto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi. Proti, 2008. gadā Latvijā gada laikā tika nozagti vairāk nekā divi tūkstoši automašīnu, bet pagājušajā gadā tie bija 760 spēkrati. Vēl 2017. gadā kopumā tika nozagtas 854 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra apkopotie dati. Arī apdrošinātāja Gjensidige Latvija pieejamā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā. Vairākus gadus zagļi visvairāk bija iecienījuši Volkswagen markas automašīnas, kā arī Audi un BMW. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā tendences ir mainījušās un BMW zagto auto topā ir izvirzījies vadībā – pērn kopumā tika nozagtas 212 BMW markas automašīnas. Pagājušajā gadā visvairāk zagtas BMW X5 – kopumā 42 šādas automašīnas. Otrajā vietā Volkswagen ar 133 nozagtām automašīnām, bet trešajā vietā ir Audi (113).

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 18.februārī, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā.

Likuma izmaiņas paredz – ja pārkāpējs atzīst savu vainu, amatpersona var lemt par viņa daļēju atbrīvošanu no naudas soda nomaksas. Tādā gadījumā pārkāpējam 15 dienu laikā jāsamaksā puse no uzliktā naudas soda.

Jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 19.janvārī, konceptuāli izskatīšanai Saeimā atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma grozījumus. Tie paredz pilnveidot regulējumu attiecībā uz KNAB biroja darbu un tā vadītāja atbrīvošanu no amata, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojekts izstrādāts pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, kas Latvijai būtu jāievēro korupcijas apkarošanas jomā, šodien sēdē deputātus informēja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Viņš arī sacīja, ka valdība līdz septembrim uzdevusi KNAB izstrādāt jaunu biroja likumu, lai izpildītu OECD rekomendācijas.

Patlaban KNAB likuma piemērošana praksē pilnībā nenodrošina OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, teikts likumprojekta anotācijā.

Komisijas deputāti šodien vienojās likumprojektu izskatīt trīs lasījumos un par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nākamajam lasījumam noteikt piecas dienas.

Bijušajam Ēģiptes diktatoram Hosni Mubarakam pēc atbrīvošanas no apcietinājuma tiks piemērots mājas arests.

H. Mubaraka atbrīvošana notiek «saskaņā ar ārkārtas stāvokļa likumu», kas šobrīd noteikts valstī, pavēstījusi Ēģiptes pagaidu valdība. Paredzēts, ka 85 gadus vecais H. Mubaraks no cietuma tiks atbrīvots ceturtdien. Pret viņu gan joprojām būs noteiktas apsūdzības saistībā ar protestētāju nogalināšanu 2011. gada sacelšanās laikā, kas beidzās ar H. Mubaraka gāšanu un apcietināšanu. H. Mubarakam tika piespriests mūža ieslodzījums cietumā, tomēr pēc viņa apelācijas tiesa lika lietu izskatīt no jauna.

Ēģiptes notikumu vērotāji norāda, ka H. Mubaraka atbrīvošana no cietuma liecina par pazīmēm, ka valstī – vismaz īstermiņā – atgriežas represīva iekārta. «Mubaraka atbrīvošana ir pašsaprotama, vidē, kura šobrīd, diemžēl, ir redzama [Ēģiptē]. Nav īpašas nozīmes tam, ka Mubaraks ir atpakaļ, jo visi viņa [režīma] simptomi ir atpakaļ jau kādu laiku,» atzīmēja Kairas Cilvēktiesību pētniecības institūta direktors Ziads Abdels Tavabs.

Piektdien, 8. maijā, Latvijas Banka sāks tirgot eiro sudraba kolekcijas monētu Ugunsdzēsībai Latvijā 150, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silkalns.

Latvijā pirmā pilsētas ugunsdzēsēju komanda radās 1845. gadā Dinaburgā (tagad Daugavpils). Rīgā brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība sāka veidoties 1864. gadā, un 1865. gada 17. maijā tās komanda pirmo reizi organizēti izbrauca uz ugunsgrēku Aleksandra ielā (tagad Brīvības iela) Rīgā.

Arī citur Latvijā arvien jaunas komandas ķērās pie sarkanā gaiļa apkarošanas, un pirms 2. pasaules kara te rosījās jau vairāk nekā 200 ugunsdzēsēju komandu. Nozīmīga bijusi Latvijas ugunsdzēsības transporta un ekipējuma attīstība no rokas un tvaika sūkņiem, zirgu ekipāžām līdz lieljaudas automobiļiem. Tagad Latvijā izveidots starptautiskiem standartiem atbilstošs ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tradicionālo darbību paplašinot ar civilās aizsardzības un glābšanas funkcijām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 17.maijā atzīmē profesionālos svētkus – Ugunsdzēsēju dienu, Db.lv informē VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.

Svētku priekšvakarā 16. maijā plkst. 10.00 Latvijas ugunsdzēsības muzejā notiks svinīgs pasākums, kurā piedalīsies iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, Iekšlietu ministrijas, valsts sekretārs Aivars Straume, VUGD priekšnieks Ainars Pencis un labākie VUGD darbinieki.

Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu un sakarā ar Ugunsdzēsēju dienu apbalvos labākos darbiniekus. Viņi saņems Iekšlietu ministrijas Goda rakstus un Pateicības, kā arī VUGD Goda rakstus un Pateicības. Par ieguldījumu civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanā, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstībā ar VUGD Zelta zīmi Par nopelniem apbalvos: Ļudas Jonkus, bijušo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes komandieri; Nikolaju Bočkovu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Dobeles brigādes komandieri; Raimondu Rožkalnu, Valsts prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos; Daili Lūku, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku.

Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonam 12.septembra vēlā vakarā dedzis jumts, liecina gan ugunsdzēsēju, gan Rīgas Centrāltirgus mārketinga vadītāja Ivara Jakovela sniegtā informācija.

Vakar plkst. 22:34 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis informāciju, ka Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonam deg jumts. Pirmajai ugunsdzēsēju glābēju vienībai ierodoties notikuma vietā, bijis redzams, ka no zivju paviljona jumta ceļas balti dūmi. Lai nepieļautu liesmu izplatību plašākā teritorijā, šis izsludināts par paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku un uz notikuma vietu devušās papildus ugunsdzēsēju glābēju vienības.

Nekavējoties uzstādītas autokāpnes, lai varētu veikt dzēšanas darbus no augšas un veikt jumta konstrukciju uzlaušanu.

Kopējā degšanas platība bijusi 10m2.

Šā gada velosezonā garnadži visaktīvākie bijuši maijā un augustā. Vidējā skāde, kas atlīdzināta saimniekam par velozādzību, ir bijusi vairāk nekā 120 latu, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa).

Bet rudenī, kad kļūst arvien tumšāks, velosipēdu zagļi tādas iecienītas noziegumu pastrādāšanas vietas kā velonovietnes un veikalu ieejas nomaina pret šķūnīšiem un pagrabiem, kur velosipēdi novietoti glabāšanai pa ziemu.

Šogad lielākoties zagļi savus nodomus realizējuši, vienā reizē nozogot vienu vai divus velosipēdus, taču ir fiksēti gadījumi, kad zagļi vienā reizē nozaguši pat četrus velosipēdus, kas ir arī iepriekšējo gadu «antirekords». Balta šogad fiksējusi septiņus šādus gadījumus. Reģistrēts arī gadījums, kad visa ģimene palikusi bez saviem braucamrīkiem, jo zagļi no šķūnīša piesavinājušies uzreiz četrus velosipēdus.

Iestājoties rudenim, būtiski pieaug pieteikto KASKO atlīdzību gadījumu skaits par automašīnu zādzībām un trešo personu prettiesiski nodarītajiem bojājumiem automašīnām, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (BTA) apkopotie dati. Septembra sākumā nedēļas laikā BTA saņēmusi sešus atlīdzību pieteikumus par nozagtajām automašīnām, kas ir trīs reizes vairāk nekā augustā kopumā, kad tika nozagtas tikai divas automašīnas.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad septembrī, kad vakaros arvien ātrāk paliek tumšs un zagļiem vieglāk netraucēti realizēt savus plānus, aktivizējušies automašīnu zagļi. BTA dati liecina, ka zagļi visvairāk iecienījuši Toyota markas automašīnas. Četras no šā gada septembrī sešām BTA klientiem nozagtajām automašīnām ir Toyota markas automašīnas, bet divas – Volkswagen markas automašīnas. Četras no nozagtajām automašīnām nav bijušas vecākas par pieciem gadiem.

«Izvērtējot saņemtos atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām, jāsecina, ka automašīnu zagļi, tāpat kā pērn, arī šogad visaktīvāk darbojas Rīgā un Pierīgā, zogot automašīnas gan no neapsargātiem stāvlaukumiem, gan privātmāju pagalmiem. Šobrīd zagļu rīcībā ir pietiekami modernas tehnoloģijas, lai attālināti iegūtu datus un uzlauztu visjaunākās automašīnas, tādēļ auto īpašniekiem būtu arvien vairāk jādomā par papildu drošības pasākumiem. Ja, piemēram, automašīna ir aprīkota ar Keyless Go iedarbināšanas sistēmu, iesakām atslēgas glabāt pēc iespējas tālāk no mājokļa logiem un durvīm, lai samazinātu iespēju, ka tiek nolasīts automašīnas Keyless atslēgu signāls. Papildu aizsardzībai noteikti automašīnu īpašniekiem būtu vērts apsvērt iespēju uzstādīt automašīnās papildu drošības sistēmas. Lai sarežģītu apstākļus zagļiem, kuri vairumā gadījumu paļaujas uz savā rīcībā esošajām modernajām elektronikas iekārtām, noderīga varētu būt, piemēram, stūres saslēdzēju izmantošana, papildu imobilaizera, slepenās pogas vai meklēšanas sistēmas uzstādīšana automašīnā,» skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece

Iedzīvotāji dažkārt neveic pat elementārus mājokļa pasargāšanas pasākumus. Turklāt nereti viņu priekšstats par to, kā labāk pasargāt savu īpašumu no zādzībām, krasi atšķiroties no metodēm, kas patiešām spējot aizkavēt zagļus.

Rīgas reģionā pērn izdevies panākt īpašuma zādzību skaita samazinājumu par 5,3%, tomēr, citos reģionos to skaits pieaugot, liecina Valsts policijas darbinieku un apdrošināšanas sabiedrības Balta sniegtā informācija.

Pētījumu aģentūru Data Serviss veiktās aptaujas dati liecina, ka 47,1% no aptaujātajām iepriekš tiesātājām personām norādīja, ka ielauzties īpašumā un paveikt zādzību ir ļoti vienkārši. Turklāt 63% norādījuši, ka zādzību parasti spēj paveikt ātrāk par 15 minūtēm un tās var notikt jebkurā diennakts laikā.

Gan iedzīvotāji, gan zagļi norāda, ka visbiežāk tiek zagta nauda un dažādas sīklietas: juvelierizstrādājumi un nelielas elektropreces. Vērā ņemams tas, ka zagļi atšķirībā no iedzīvotājiem norāda, ka tos interesē arī dokumenti.

Latvijas laukos garnadži ne tikai zog visu, kas nav piesiets, bet sabojā labi iesāktas lietas. Viņus aizturēt nākas pašiem saimniekiem, trešdien vēsta Latvijas Avīze.

Vārves pagasta Akmeņkalnu saimnieks Kārlis Akums aprēķinājis, ka viņa īpašumā vien zagļi sapelnījuši vairāk nekā 100 gadus reāla un 120 gadus nosacīta soda.

18. augusta naktī zagļi no noliktavas iznesuši dažādu agregātu motorus un citas daļas. Zagļi nofilmēti, taču paspējuši aiziet. Saimniekam gribējies garnadžus noķert pie rokas ar visiem pierādījumiem, tāpēc naktī uz nākamo svētdienu zagļus jau gaidījuši īpaši kustību sensori, kas nosūtījuši signālu uz Akuma kunga mobilo telefonu.

Viņš ar pistoli zagļus devies aizturēt viens. 22. augusta naktī aizturētie izrādījušies vīrietis un sieviete no Kuldīgas. Lai abus nomierinātu, vajadzējis izšaut brīdinājuma šāvienu gaisā, likt apgulties un sasiet rokas. Pēc tam K. Akums izsaucis policiju, kam zagļi nodoti ne tikai kopā ar nozagtajām mantām un automašīnu, bet arī ar nofilmēto zādzību. Nu gaidāmi tiesas darbi. Vainīgie gan liedzoties: esot gājuši garām un meklējuši pajumti, kur pamīlēties... «Saimnieka zaudējumi no šīs «mīlēšanās» ir 4000 latu, kas galvenokārt salasās no darbgaldu izrautajām un sabojātajām elektriskajām detaļām – tāda ir cena dažiem simtiem elektrisko vadiņu, kas tā kārojās zagļiem,» vēsta laikraksts.