Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Finanšu krīzes iznākumā banku regulēšana ir pieaugusi, bet tā ir tikai viena no vienādojuma daļām. Otra daļa ir regulējuma kvalitāte, un mēs esam pārliecinājušies, ka ECB cilvēku darbs līdz šim ir bijis ļoti augstā kvalitātē.

Darba sloga pieaugums to nekompromitēs?

Jo caurskatāmāka ir banku industrija ar tās aktīvu kvalitāti un visu citu, jo tā ir vieglāk regulējama, tāpēc regulatoram uzstādītie noteikumi nav jāpavairo, un tā darbs ir padarāms vieglāk. Tā ir metode, ko saviem jaunajiem pienākumiem ir izvēlējusies ECB, un tas ir ceļš, ko mēs, Swedbank, izvēlējāmies pirms pieciem gadiem – kā investoru uzticības radīšanai gan kapitāla, gan parādsaistību pusē, arī vietējā sabiedrībā ir jāsaprot mūsu bilance. Mēs krīzi uzņēmām ļoti atklāti ne vien investoru un sabiedrības informētības ziņā, bet arī norakstījām nelikvīdos aktīvus jau 2009. gadā. Kaut arī tika izteiktas šaubas, mums bija pietiekami spēcīga bilance, lai to izdarītu, un turpmākos piecus gadus uzticība ir pieaugusi.

Ja regulatori nedabūs tos datus, ko grib, viņi, protams, taisīs jaunus regulējumus un rak-sties, kamēr tos dabūs. Tāpēc, ja banku sektora aina būs caurskatāma, ir ļoti iespējams, ka pēc pieciem gadiem regulējumu būs kļuvis mazāk. Piemēram, Zviedrijas regulatoram ir savs viedoklis par to, cik liels pašu kapitāls ir nepieciešams kādai Zviedrijas bankai. Mēs esam samērā maza, atvērta, no eksporta atkarīga ekonomika ar daudzām cikliskas dabas industrijām, tāpēc globālas krīzes gadījumā ekonomikas ievainojamība ir lielāka.

Latvijā tas ir vēl vairāk.

Tieši tā. Tāpēc es domāju, ka tas nav nesaprātīgi no regulatora puses – šādā ekonomikā uzstādīt augstākas banku pašu kapitāla prasības nekā Amerikā vai citās zemēs ar lielu iekšējo tirgu. Saprotams, ar eirozonas atgūšanos šie riski zudīs, un varētu mazināties arī daži regulējumi.

Vai pašreizējās paaugstinātās kapitāla prasības nozīmēs arī banku komisijas maksu celšanos?

Pašreizējo regulējumu pamata ideja ir tāda, ka Eiropas ekonomikas pirmskrīzes gados ir stimulētas pārlieku, tās ir pārkreditētas, un pašlaik ar šiem regulējumiem notiek parādu un pašu kapitāla līdzsvarošana sabiedrībā. To darot, protams, pati nauda kļūs dārgāka. Labs skaidrojums tam, kāpēc iepriekšējā sistēma nespēja turpināties, ir piemērs, ka riska procentlikmju atšķirība starp Vācijas un Grieķijas parādzīmēm bija tik maza. Pašreizējo regulējumu mērķis ir šos un citus riskus izcenot pareizi, lai nerastos aktīvu burbuļi. Uz izaugsmi tam būs negatīvs efekts, tomēr, cerams, ekonomika kopumā kļūs ilgtspējīga un paredzama.

Paredzams posts?

Ja skatāmies uz zviedru un Baltijas korporācijām, tās pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē. Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr nogaida, jo nav šādas paredzamības. Šādu korekciju mēs pieredzējām pēc Zviedrijas krīzes 1991. gadā. Tagad Latvijā ir daudzas kompānijas, kuru ražotnes un citas struktūras tuvojas jaudas maksimumam, un es ticu, ka «aiz stūra» mūs gaida investīciju laiks šajās industrijās, un tas nozīmēs arī vairāk aizdevumu. Mūsu iespējas aizdot ir ļoti lielas, un tas notiks, kad vien kompānijām būs pārliecība par investīciju lēmumiem.

Kā to ietekmēs apkārtējā ģeopolitiskā ķēpa?

Mēs tikko kā esam publicējuši jaunāko ekonomisko prognozi Latvijā un pasaulē. Globāli ASV ir pozitīvas iezīmes, Eiropa mokās, un Ķīna pašlaik daudz nepalīdz. Neparedzamību vairo arī ar Krievijas un Ukrainas konfliktu saistītās sankcijas. Lai gan uz Latvijas ekonomiku kopumā tām līdz šim nav nozīmīgas ietekmes, tās tomēr ir nospiedošas kopējai sajūtai, principā arī uz kreditēšanu.

No otras puses jebkuri riski rada arī iespējas. Sankcijas nenozīmē, ka krievi tagad sāks ēst mazāk. Nē, nesāks, un varbūt pat vēl vairāk. Turklāt Baltijas valstis tirgu apgūšanas ziņā ir vēl ļoti, ļoti jaunas. Un, ja paskatāties arī šai nelielajā pieredzē, ir labi redzams, ka līdzšinējās krīzes un sankcijas Latvijas uzņēmējdarbību ir vienmēr padarījušas tikai konkurētspējīgāku. Ir jau ērti paļauties uz tādu tirgu kā Krievija, bet arī nedroši. Iznākumā pēdējos piecos gados Eiropas kompānijas no it kā starptautiskām ir kļuvušas tiešām par starptautiskām, un tas ir pozitīvi, jo stiprina visu korporatīvo vidi. Vērtīgākais ir pati šī atklātā un apgūtā spēja atrast citus tirgus un pārslēgties uz tiem, un esmu pat izbrīnīts, cik sekmīgi Baltijas korporatīvajā vidē tas notiek.

Jūsu jaunajām ekonomikas prognozēm ir drosmīgs virsraksts – «Ne visi dūmi ir ugunsgrēks». Tas piesaista retoriski, tomēr ir pretrunā ar tautas novērojumiem.

Protams, «ugunsgrēks» ir visai burtiski, un ģeopolitiskā nedrošība ir ne vien Ukrainā, bet arī Sīrijā, Irākā, Palestīnā, un satraukums ir liels. Tāpat Eiropā, ja paskatāmies pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanas, ir liela neapmierinātība, un vēlētāji balso par dusmīgajām partijām. Eiropas gadījumā tas nozīmē, ka ir jānotiek bagātības pārdalei, lai cilvēki pozitīvāk raudzītos nākotnē. Otra iespēja ir pieaugoša neapmierinātība un nemiers.

Arī tāpēc es domāju, ka veids, kā Baltijas valstis pārvarēja krīzi, tieši uzņemoties tās smagumu, ir vislabākais, jo tā jūs no krīzes izkļūsit ātrāk un sekmīgāk. Mākslīgi atliekot to, sabiedrība dzīvotu maldos, un patiesības brīža iestāšanās būtu vēl sāpīgāka. Šā paša iemesla dēļ es uzskatu, ka ECB veiktā banku aktīvu kvalitātes pārbaude, kam jānoslēdzas novembrī, ir tik svarīga. Jo, ja virkne Eiropas banku būs spiestas uzņemties zaudējumus, tas būs spēcīgs signāls, ka mēs ejam pareizā virzienā un nepaslaukām šā brīža problēmas zem paklāja.

Runājot par bagātības pārdalīšanu, ir O.K. to dzirdēt no zviedra mutes, tomēr no baņķiera mutes tas skan eksotiski.

Lai būtu iespēja attīstīties, visās sabiedrībās ir nepieciešams taisnīgs līdzsvars. Proti, lai cilvēki būtu spējīgi pārcelties uz turieni, kur ir darbs. Ja viņiem nav drošības par darba iespējām, viņi kļūst satraukti. Globāli ir redzams, ka notiek urbanizācija, pārcelšanās uz lielajām pilsētām, un tā tas turpināsies. Tāpēc ir svarīgi, lai politiķi to nodrošinātu, būvējot infrastruktūru un radot dzīvesvietas, sevišķi jau pieejamas, lētas dzīvesvietas jauniešiem, kas tikko sāk savu karjeru. Saprotams, viņu pirmās darbavietas būs tieši pilsētās vai to apkaimēs, un tur ir jārada iespējas šiem cilvēkiem dzīvot, to atļauties.

Šai ziņā Eiropā ir dilemma, un tā ir acīmredzama, jo 30% elektorāta nobalsoja par dusmīgajiem politiķiem. Tā ir acīmredzama politiska problēma, kas attiecīgi ir arī risināma.

Ar pilsētplānošanu?

Jā. Urbanizācijas temps mūs ir pārsteidzis nesagatavotus, un pieejamu mājokļu lielajās pilsētās vienkārši trūkst, kas savukārt dzen augšup īpašumu cenas. Kā tās segt? Vēsturiski atbilde ir bijusi – ar banku kredītiem, tomēr mājsaimniecības savu pašreizējo parāda līmeni celt nevar, tas ir jātur ilgtspējīgā līmenī. Līdz šim varianti ir bijuši divi: cenu uzņemas valdība – kā Grieķijā, vai mājsaimniecības – Zviedrijā, un ar laiku tas ir jānoved līdzsvarā.

Ja aktīvu cenas kļūst pārlieku augstas, rodas divu slāņu sabiedrība – tie, kas var atļauties, un tie, kas nevar. Pat, ja tu dzīvo mazā pilsētiņā un tev ir itin labi nodrošināta dzīve, tev var būt ieskats, ka nākotne tomēr nepieder tavai pilsētiņai, bet gan Stokholmai, Malmei vai Gēteborgai. Un, ja cilvēks jūt, ka nevar atļauties turp pārcelties un viņa nākotnes izredzes nav tik labas, kā varētu vēlēties, viņam ir tendence justies kā ārpusniekam tai sistēmā, un dusmīgās partijas viņam sāk šķist piemērota atbilde.

Tāpēc bankai ir svarīgi domāt, kādi ir ilgtspējīgas izaugsmes nosacījumi. Mēs pēdējos piecus gadus Zviedrijā pastāvīgi runājam, ka ir nepieciešami jauni mājokļi un ir jātiek kaut kādos vārtos ar mājsaimniecību parādu jūgu. Citādi iznākums ir tikai augstākas un augstākas mājokļu cenas un vēl lielāki parādi.

Vai bankām tajā nav savs izdevīgums?

Īstermiņā ir. Bet mēs šeit esam uz palikšanu, mēs šeit esam ilgtermiņā, un, ja šodien uzpūtīsim burbuli, tad rīt par to maksāsim. Es vienmēr esmu teicis, ka parādos ieslīdzis klients nav laimīgs klients, un mūsu pienākums kā pret privātiem, tā korporatīviem klientiem ir gādāt, lai viņu finanšu situācija būtu stabila. Saprātīgs parādu līmenis, protams, ir izdevīgs arī mums, bet – saprātīgs un ilgtermiņā.

Ko sakāt par ECB ekonomikas stimulēšanas plāniem, kas acīmredzot tiks konkretizēti 4. septembrī?

Kaut kāds stimuls ir vajadzīgs, tomēr vēl vairāk ir nepieciešamas politiskas reformas, kas novērstu fundamentālas strukturālās problēmas.

Kur?

Eiropā. Grieķijā tas ir valdības parāds, Zviedrijā – mājokļu tirgus. Dažādās valstīs tās ir atšķirīgas dilemmas.

Tādas arī ir manas bažas – ka Eiropā nevar vienkārši izbērt naudu no helikoptera un ekonomika uzsils, jo šeit nav vienas ekonomikas, bet ir 28 ekonomikas, katra ar savām dilemmām.

Tas ECB noteikti ir izaicinājums, un šī teritorija, kurā mēs ieejam, nav iezīmēta kartē. Tomēr ir skaidrs, ka no vienas puses ir vajadzīgs atbalsts nepieciešamām reformām, un no otras – banku aktīvu kvalitātes pārbaude. Tas iet roku rokā. Struktūra, kas pašlaik tiek radīta, nozīmē, ka sliktās bankas būs ECB rokās, un, kad šie aktīvi atkal sāks atgūt savu vērtību, ECB atgūs arī savu naudu. No otras puses ES atbalstīs ar naudu valstis, kurās nepieciešamas reformas. Reformām daudzās jomās jāturpinās vēl agresīvāk, un likviditāte vien šeit tiešām neko nelīdzēs. Tad mūs aiz nākamā pagrieziena gaida vēl lielākas problēmas.

Tā arī ir atšķirība no Federālo rezervju kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem?

Eiropas problēma bija tajā, ka pirms krīzes procentmaksājumi par labu risku un sliktu risku gandrīz izlīdzinājās. Šai atšķirībai ir jāatjaunojas, citādi mēs pieļausim jaunas kļūdas.

Latviju ir pametusi UniCredit un GE Money. Kā jūs vērtējat šo tirgu?

Baltijā vispār ir drusku par daudz banku, tāpēc es saprotu, ka daži mazāki spēlētāji aiziet. Bet mēs jau 2009. gadā pateicām, ka esam šeit uz palikšanu, ka šeit ir mūsu mājas tirgus. Tāpēc strādājam pie daudz kā, kas nav tieši banku bizness, bet arī dažādi sabiedriskie projekti, un cenšamies būt pastāvīgā kontaktā ar politiskajām partijām, piemēram, lai bankrota procedūru padarītu efektīvāku. Visi šie jautājumi par uzlabojumiem un nostiprināšanos nozīmē Latvijas neatkarības stiprināšanu un arī pakāpenisku Latvijas pacelšanos līdz Eiropas vidējam pārticības līmenim.

Sevišķi pirms eiro ieviešanas aktualizējās nerezidentu naudas jautājums. Kā vērtējat nerezidentu naudas klātbūtni Latvijā?

No vienas puses tas ir bizness, kas rada finanšu pakalpojumu eksportu, jo tas ir pakalpojums cilvēkiem ārpus Latvijas, kuri par to maksā šeit. Tas Latvijā rada nodarbinātību, algas, papildu nodokļus utt. Tas ir normāls bizness, un tāds tas ir arī Šveicē, Luksemburgā, Londonā un citur, kur cilvēki no tā pārtiek.

Jautājums šai gadījumā ir par risku pārvaldību – vai tu zini savu klientu, vai darbojas naudas atmazgāšanas novēršanas mehānismi, vai nenotiek ilgtermiņa kreditēšana, ko sedz īstermiņa aizņēmumi, u.tml. Šiem diviem aspektiem ir jābūt sabalansētiem. Kā banka mēs gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju – vai tā šo biznesu šeit grib, negrib un tieši kādā veidā to grib vai negrib. Ja tas ir noskaidrots, nav problēmu.

Mēs uzraudzījām situāciju, piemēram, Kipras krīzes laikā, vai neieplūst pārāk daudz šādas naudas, kas varētu radīt nestabilitāti, bet tas nenotika. Pašreizējais kontroles līmenis par naudas izcelsmi utt. ir pietiekams. Protams, sava klienta zināšanas u.c. standarti pasaulē attīstās nemitīgi, un pēc pieciem gadiem tie būs citi, kad pašreizējie standarti būs nepietiekami.

Jāatceras arī, ka Kipras problēma nebija nerezidenti, bet gan tas, ka viņi paņēma šos aktīvus un ieguldīja Grieķijas parādzīmēs. Latvijas atšķirība ir tajā, ka šeit nerezidentu nauda ir viņu pašu darīšana un daudz netiek ieguldīta citur. Šo aktīvu arī nav tik daudz, un to plūsma tiek uzmanīta.

Principiāls jautājums par banku sektora neprātīgo apmēru Eiropā – ko ar to iesākt?

Ir jābūt salīdzināmai saistībai starp vietējo ekonomiku un banku sektoru. Es vienmēr esmu teicis, ka nobriedušos tirgos banku sektors nedrīkst būt pārāk liels, salīdzinot ar vietējo iekšzemes kopproduktu.

Tad jau Francijā ir akmens laikmets.

Es nevērtēšu Franciju, bet tāds ir mans viedoklis. Latvijā pirms krīzes Zviedrijas bankas vietējām operācijām deva vairāk naudu, nekā pieauga darba ražīgums un IKP. Tas deva tādu likviditāti, ko tirgus nespēja uzsūkt, un aktīvu cenu burbuli. Mūsu viedoklis ir, ka banku sektora saprātīgs lielums šai tirgū ir kādi 130% līdz 150% no IKP, bet 2008. gadā tas bija ap 300%. Tagad tas ir ap 100%, kas ir ievērojama korekcija, bet tam vajadzētu normalizēties ar pieaugumu līdz kādiem 130%.

Latvija ir maza, salīdzinot ar Franciju, un mūsu ekonomikai ir cita struktūra, bet vai tomēr arī tādās valstīs kaut kādai korekcijai nav jānotiek?

ASV tagad ir ļoti stingrs viedoklis par to, cik lielas bankas drīkst būt.

Tieši tā. Virsrakstos kā banku Meka vīd Volstrīta, bet patiesībā amerikāņu finanšu sektors ir ziediņi pret Eiropas banku apmēriem.

Jā, un šī Amerikas sistēma ir radījusi tādu parādu kapitāla tirgu, kurā lielākais vairums kompāniju izdod savas obligācijas. Viņi pēc naudas neiet uz banku, bet pa taisno uz naudas tirgu, turpretī Eiropā korporācijas iet uz banku. Pēdējos gados šai ziņā arī Eiropā ir notikusi daudz racionālāka attīstība, kad bankas vairs nenodarbojas ar kredītu subsidēšanu, lai tikai dabūtu klientus, un tas ir veicinājis ar normālāka korporatīvo obligāciju tirgus attīstību.

Baltijā alternatīvie kapitāla avoti bija ļoti vārgi, un kādā 2006. gadā viss bija banku rokās. Tagad ir parādījies riska kapitāls u.tml., tomēr iepriekšējo pārmērību dēļ kapitāla avotu dažādībā aizvien paliek pārrāvums, jo nav uzradies spēlētājs, kas agrāko banku pārklājumu spētu kompensēt.

Un Baltijas biržu aktivitāte ir samērā niecīga.

Jo sabiedrība ir nabadzīga. Lielākoties jau akcijas pērk fondi, bet kas tos finansē? – Uzkrājumi.

Un tie Latvijā aizvien ir zemi. Individuālie ieguldījumi nebanku sektorā arī ir zemi, jo cilvēki šādas investīcijas slikti pazīst un tām neuzticas. Vienīgais vērā ņemamais uzkrājumu apjoms Baltijā, kas netiek turēts banku depozītu formā, ir pensiju otrais līmenis, bet tam jau tirgū pretī nav piemērotu investīciju iespēju. Tāpēc tas iegulda tikai nelielu savas naudas daļu nelielā akciju tirgus daļā.

Bet jūs sakāt, ka Eiropā šī situācija mainās?

Jā. Atkal jau šīs pārmaiņas varbūt prasīts pārlieku ilgu laiku, tomēr virziens ir pareizais.

ASV bankas nesen piedzīvoja izsmalcinātus kiberuzbrukumus, un aizdomas ir, ka aiz tiem stāv Kremlis. Arī Latvijā ir dzirdams par kontu iztukšošanu. Kaut arī nauda tiek atgūta, sajūta ir nepatīkama un neērtības ir lielas. Cik nopietni ir kiberdraudi, un ko jūs to sakarā darāt?

Kā bankas, tā sabiedrība aizvien vairāk digitalizējas, un to dara arī blēži. Digitālā pasaule ir tā vieta, kur viņi mūsdienās ir. Mums ir aizsardzības sistēmas pret ielaušanos, un mēs arī pastāvīgi mainām procesu analīzi atkarībā no tā, kādi ir mēģinājumi mūsu sistēmu uzlaušanai. Tiesa, ielaušanās gadījumus vispār novērst nevar, bet var mazināt to nodarīto postu.

Kiberuzbrukumi ir realitāte, ko mums nāksies pieņemt un ar to sadzīvot. Galu galā cilvēki no bankām mūsdienās sagaida pieejamību diennakts garumā visas dienas nedēļā. Šāda darījumu vienkāršība ir arī biznesa dzenulis. Ja vien cilvēkam ir iespēja atvieglot savu dzīvi, viņš to darīs, un digitalizācija šādu iespēju dod.

Man vairs nav fiziski jāiet uz banku, nav nevienam pat jāzvana pārskaitījuma veikšanai, es to varu izdarīt no sava mobilā tālruņa.

Mēs lietojam banku pat daudzas reizes dienā, nedomājot par to. Mūsu klienti Baltijā un Skandināvijā lieto mobilos bankas pakalpojumus vidēji 20 reižu mēnesī, bet gandrīz nekad ne fiziski kādā filiālē. Tāpēc mēs ļoti rūpīgi analizējam riska tolerances limitus, un, ja tādi riski ir, mainām procesu. Piemēram, nosakām zemākus viena pārskaitījuma griestus, lai kontu nevarētu iztukšot vienā rāvienā. Arī veicam operāciju biežuma uzraudzīšanu, vai tās nenotiek netipiski un aizdomīgi bieži.

Būs aizvien jauna līdzsvara meklēšana starp pakalpojumu drošību un ērtumu, bet šķietiami ērti pakalpojumi, diemžēl arī riski paliks, un abi šie lielumi tikai pieaugs. Kad es sāku strādāt Swedbank 2009. gadā, mūsu filiāles Zviedrijā piedzīvoja 40 laupītāju uzbrukumus. Tad bija milzu problēma. Zviedrijas sabiedrība sāka pāriet uz viedajiem norēķiniem – mobilajiem un karšu maksājumiem, un tagad mūsu filiālēm nav neviena uzbrukuma.

Bet paši laupītāji tepat kaut kur ir.

Jā, un to es arī saku. Ar tiem mums bija jācīnās analogajā vidē, un tas būs jādara digitālajā vidē – pastāvīgi un neizbēgami. Pats pamats un sākums viedo norēķinu drošībai ir klientu uzmanība pret saviem datiem un drošu paroļu izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virs Ukrainas austrumiem ceturtdien notriekta lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, kas atradusies ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, vēsta Ukrainas amatpersonas un mediji. 280 pasažieri un 15 apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā.

Sakari ar lidmašīnu Boeing 777, kas atradusies 10 000 metru augstumā virs Ukrainas teritorijas starptautisko lidojumu koridorā, pazuduši plkst.16.20. Lidmašīna esot nogāzusies Hraboves apkārtnē netālu no Krievijas robežas.

Ziņas par aviokatastrofu apstiprinājis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko. Viņš paziņojis, ka teroristi virs Torezas, Doņeckas apgabalā, notriekuši Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu.

Tikko teroristi pie Torezas no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vēlīgi piešķirtā zenītraķešu kompleksa Buk notriekuši reisa Kualalumpura-Amsterdama civilo lidmašīnu, Geraščenko pavēstīja sociālajā tīklā Facebook. Šodien no rīta vietējie patrioti piefiksējuši šī kompleksa pārvietošanos no Torezas uz Sņižni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Ukrainas centrālā banka brīdina par naudas atmazgāšanas riskiem Reģionālajā investīciju bankā

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas centrālā banka izplatījusi rekomendācijas ievērot piesardzību darījumos ar bankas Pivdennij meitasuzņēmumu Latvijā Reģionālā investīciju banka (RIB), norādot, ka pastāv riski, ka šajā bankā notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, vēsta žurnāla Forbes Ukrainas izdevums.

Forbes rīcībā esošā informācija liecina, ka vienas no Ukrainā lielākajām bankām meitasbanka Latvijā pieļauj naudas atmazgāšanas darījumus, tādēļ Ukrainas Nacionālā banka ir iekļāvusi RIB starp «bīstamajām bankām», kuru sarakstā ir tādas bankās kā Meinl, Winter un citas.

Izdevums norāda, ka lielākā daļa banku, kas iekļautas Ukrainas centrālās bankas bīstamo banku sarakstā, ir nelielas bankas, kam ir specifisks klientu loks, kā arī Baltijas valstu bankas, bet RIB ietilpst banku grupā, kur naudu glabā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas Nacionālās bankas Finanšu monitoringa nodaļas augustā sagatavotā vēstulē, kas nonākusi Forbes redakcijas rīcībā un kurā uzskaitītas Eiropas bankas, «kuru darbība saistīta ar riskantu finanšu operāciju veikšanu», RIB ierindota pirmajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētājs: noticis «tiešs Krievijas iebrukums»

LETA, 22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas humānās palīdzības autokolonnas iebraukšana Ukrainas teritorijā bez Kijevas valdības atļaujas ir tiešs Krievijas iebrukums Ukrainā, piektdien paziņoja Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētājs Valentīns Naļivaičenko.

«Mēs to saucam par tiešu iebrukumu. Ciniski slēpjoties aiz Sarkanā Krusta, tie ir militāri automobiļi ar aizsega dokumentiem,» norādīja amatpersona.

«Pēdējās dienās mēs esam kļuvuši liecinieki rūpīgi izplānotai un bīstamai, riskantai provokācijai pret Ukrainu ar bezkaunīgu un cinisku cienījamās Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) izmantošanu - provokācijai ar tā dēvēto humāno konvoju,» norādīja Naļivaičenko.

Viņš sacīja, ka vairāk nekā 30 kravas automašīnu nelikumīgi startējušas Ukrainas teritorijas virzienā. Tiesa gan, ukraiņu mediji jau vēsta par 70 humānā konvoja automašīnām, kas šķērsojušas robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina premjeru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt olu importu no trešajām valstīm, tostarp Ukrainas, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Asociācijā atgādināja, ka šā gada jūnijā Latvijas valdība lēma piešķirt papildus līdzekļus pastiprinātai importa olu un olu produktu no Ukrainas kontrolei. «Papildus pārbaužu laikā ir atklāts, ka salmonellu satur pat termiski apstrādāti produkti, kas liek domāt par higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs,» norāda asociācijā, paužot bažas par Latvijas patērētāju veselības drošību, jo imports no Ukrainas veido trešdaļu no visu importēto olu apjoma. Asociācija 14.augustā nosūtījusi premjeram aicinājumu nekavējoties apturēt olu un olu produktu importu no trešajām valstīm.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija vēstulē premjeram norāda uz tās rīcībā esošo zvērinātu advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» ziņojumu par tiesiskajiem pamatiem aizliegumam importēt olu izstrādājumus no Ukrainas uz Latviju un Eiropas Savienību (ES). Ziņojuma secinājumos norādīts, ka pēc tam, kad ES dalībvalsts ziņojusi par konstatēto neatbilstību saistībā ar importēto pārtiku un pastāv risks, ka sabiedrības veselība var tik apdraudēta, dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamību noteikt kādu no ES normatīvajos aktos noteiktajiem pasākumiem, kuru starpā ir konkrētās pārtikas importa no attiecīgās trešās valsts aizliegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK seko līdzi situācijai ar Ukrainas PrivatBank un gaida informāciju no Ukrainas kolēģiem

LETA, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ukrainas valdības lēmuma nacionalizēt Ukrainas PrivatBank Latvijas finanšu tirgus uzraugs seko līdzi situācijai Ukrainā un sola sniegt detalizētāku skaidrojumu par situāciju ar Latvijā strādājošo Ukrainas bankai piederošo PrivatBank uzreiz, kā būs saņemta nepieciešamā informācija no Ukrainas kolēģiem.

To aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

Vakar vakarā Ukrainas nacionālās drošības sēdē tika pieņemts nacionalizēt PrivatBank, kas Ukrainā ir sistēmiska banka. Nacionalizācija nozīmē, ka 100% PrivatBank akcijas pāriet valsts īpašumā. Tāds lēmums pieņemts, lai stabilizētu bankas darbību un aizsargātu klientu intereses. Pārejas posms sākas 19.decembrī.

Ukrainas oficiālajā paziņojumā teikts, ka Ukrainas valsts nodrošinās, ka pāreja būs gluda un bankas darbība stabila. Tāpat Ukrainas centrālā banka paziņojusi, ka nebūs pārrāvumu bankas darbībā, atzīmē FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: Jāsaglabā vienota Eiropas Savienības politika attiecībā pret Ukrainu

Žanete Hāka, 04.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāsaglabā starptautiskā solidaritāte un vienota Eiropas Savienības politika attiecībā pret Ukrainu, jo tas ir svarīgs atbalsts Ukrainas centieniem stabilizēt situāciju reģionā un veicināt ilgtspējīgu mieru savā valstī. Mūsu un visas Eiropas interesēs ir demokrātiska un ekonomiski spēcīga Ukraina, otrdien paziņoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija tāpat kā visa starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas pussalas aneksiju, kā arī pret Ukrainu vērsto agresiju valsts austrumos.

Esam vienmēr iestājušies par Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Uzskatām, ka ieviesto sankciju pret Krieviju pārskatīšana ir iespējama tikai pēc pilnīgas Minskas vienošanās izpildes, teica Raimonds Vējonis, norādot, ka vienošanās ietver visu ārvalstu militāro formējumu, militārās tehnikas un algotņu izvešanu no Ukrainas teritorijas, kā arī pilnu Ukrainas Krievijas robežas kontroles atjaunošanu.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Ukrainas valdības līdz šim paveikto, īstenojot valsts pārvaldes un ekonomiskās reformas, vienlaikus aicinot nezaudēt reformu tempu. Šajā procesā nepieciešams aktīvs Eiropas Savienības un citu starptautisko partneru atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina atgūs Krievijas okupēto Krimas pussalu, piektdien solīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Ukraina atgūs Krimu demokrātiskā ceļā, sasniedzot augstu dzīves līmeni, forumā Jaltas Eiropas stratēģija, kas šogad notiek Kijevā, sacīja prezidents.

«Mums ir būtiska problēma. Runā, ka mēs esam zaudējuši Krimu. Nē - mums ir iebrukums Krimā. Krima atkal būs kopā ar mums,» uzsvēra Porošenko.

«Mēs būsim efektīvāki, demokrātiskāki. Dzīves līmenis aiz Krimas robežām būs daudz labāks, un tas ir vienīgais ceļš [Krimas atgūšanai],» sacīja Ukrainas prezidents.

Tāds pats ceļš būs Donbasam, piebilda Porošenko.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Jaltas konferencei izdosies atgriezties tur, kur tā tika rīkota līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

airBaltic paplašinās lidojumus starp Ukrainu un Krieviju caur Rīgu; pēc gaisa telpu slēgšanas pieprasījums varētu augt

LETA, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no septembra beigām jau piedāvā izdevīgus nosacījumus lidojumiem uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām un norāda, ka ir ērti izmantot Rīgu kā tranzītpunktu lidojumiem no Maskavas uz Kijevu, īpaši pēc tam, kad Ukraina, atbildot uz identisku Maskavas lēmumu, no 25.oktobra slēgs savu gaisa telpu Krievijas aviolīnijām.

Kā aģentūrai LETA skaidro airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, šajā situācijā varot vilkt paralēles ar situāciju Gruzijas un Krievijas konflikta laikā, kad tika noteikti līdzīgi aizliegumi. Arī tad daudzi pasažieri izvēlējās lidot caur Rīgu. Kopš septembra beigām airBaltic sākusi paplašināt lidojumus starp Krieviju un Ukrainu caur Rīgu.

Jau līdz šim abu valstu iedzīvotāji izmantojuši Rīgu kā tranzītlidostu ceļojumiem gan uz Ziemeļeiropu, gan citiem reģioniem. «Rīga ir tradicionāla pārsēšanās vieta gan Krievijas, gan Ukrainas ceļotājiem,» secina lidsabiedrības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ukraiņiem kārotās Eiropas vīnogas pagaidām skābas

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Retoriskas kaislības un politiskus demaršus izraisījusī Ukrainas un ES asociācijas līguma «atcelšana» bija paredzama un nav trokšņa vērta.

Ukrainas un ES asociācijas nolīgums šodien vienlaikus tiek apspriests un pieņemts Eiropas Parlamentā Strasbūrā un Augstākajā radā Kijevā. Proti, tas ne tuvu nav «atlikts» vai «atcelts», kā lasāms šur tur gan krieviski, gan angliski publicējošajā plašsaziņā. Dokumenta politiskā daļa stājas spēkā pilnībā. Spēkā paliek arī ukraiņu eksportētājiem vienpusīgi piešķirtie atvieglojumi piekļuvei ES tirgum. Vienīgais, kas līdz 2015. gada beigām tiešām tiek piebremzēts, ir atbildes gājiens no Ukrainas puses, simetriskā apmērā atceļot uzliktās nodevas importam no ES – tas arī viss.

Attiecīgi ir grūti saprast histērisko reakciju uz šo faktiski neko, sevišķi Ukrainā un Rietumos. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņilo Lubkivskis, protestējot pret sava šefa Pavela Kļimkina paziņojumu, ka nolīgums pilnībā spēkā vēl nestāsies, iesniedzis atlūgumu, jo notiekošais «dod nepareizu signālu kā agresoram (t.i., Kremlim), tā arī Ukrainas pilsoņiem». Viceministram Twitter vietnē pievienojas arī britu domnīcas Centre for European Reform ārlietu politikas šefs Ians Bonds – ka šodien Kijevā un Strasbūrā notiekošais iedrošinās Krieviju un novilcinās Ukrainai tik nepieciešamās reformas. Pirmais apgalvojums ir absurds, otrs – apšaubāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments otrdien Strasbūrā sniedza piekrišanu ES-Ukrainas asociācijas nolīgumam, kas ietver arī brīvās tirdzniecības nolīgumu. Vienlaikus Kijevā līgumu ratificēja arī Ukrainas Parlaments. Nolīgums izveido padziļinātu ES un Ukrainas politisko asociāciju, kā arī nodrošina abpusēji brīvu tirgus piekļuvi, skaidro Marta Rībele, EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja.

Deputāti atbalstīja nolīgumu ar 535 balsīm par, 127 pret un 35 atturoties.

«Ar šodienas ratifikāciju mēs institucionalizējam Ukrainas izvēli par labu kopīgai nākotnei ar Eiropas Savienību. Ukrainas sabiedrība ir samaksājusi augstu cenu par savu Eiropas izvēli, zaudējot daudzu cilvēku dzīvības un piedzīvojot Krievijas okupāciju un ekonomisku lejupslīdi. Ar šo ratifikāciju Eiropas Savienība apliecina savu atbalstu Ukrainai, neraugoties uz nožēlojamo lēmumu atlikt tirdzniecības nolīguma piemērošanu,» sacījis ziņotājs Jacek Saryusz-Wolski (EPP, Polija) pirms balsojuma. Viņš piebildis, ka nolīgums nav «ES un Ukrainas attiecību galamērķis» un uzsvēris, ka ES un Ukrainas kopīgā nākotne tagad ir jāaizsargā no Krievijas agresijas, piemērojot arvien stingrākas sankcijas, līdz tās Krievijai izmaksās pārāk dārgi, lai tā varētu turpināt uzsākto politikas kursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Sarunās Minskā izstrādā vienošanos, kas paredz pārtraukt uguni Donbasā no 14.februāra

BNS/INTERFAX, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

«Dokuments, kas tiek gatavots parakstīšanai Minskā, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu, drošības zonas izveidošanu,» pavēstīja vēstniecība savā Twitter kontā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien paziņoja, ka sarunas Minskā vēl turpinās, jo Krievija uzspiež «nepieņemamus» nosacījumus.

Informācijas aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas informācijas aģentūru DPA, pirms tam ziņoja, ka sarunās Minskā esot panākta vienošanās, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos 48 stundu laikā.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunas Minskā sākās trešdienas vakarā un turpinājās apmēram 14 stundas līdz ceturtdienas rītam. Tajās tika apspriesta Merkeles un Olanda iniciatīva Ukrainas konflikta izbeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom vienojušies par sadarbības sākumu, tā Ukrainas klientiem nodrošinot iespēju nomāt virtuālo datu centru un virtuālo serveri, kas atrodas Lattelecom datu centrā Dattum Rīgā, informē Lattelecom.

13. oktobrī Juris Gulbis, Lattelecom valdes priekšsēdētājs un Jurijs Kurmazs, Ukrtelekom direktors, Latvijas Republikas vēstniecībā Jura Poikāna, ārkārtējā un pilnvarotā Latvijas Republikas vēstnieka Ukrainā klātbūtnē parakstīja vienošanos par sadarbības uzsākšanu. Līgums Ukrainas uzņēmumiem nozīmē iespēju, noslēdzot vietēju līgumu ar Ukrtelekom, nomāt virtuālo serveri vai mākoņa datu centru (IaaS), kas atrodas Rīgā.

Lattelecom infrastruktūra ir izvietota Tier III līmeņa sertificētā datu centrā Dattum, kas ir viens no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā, un visi datu apstrādes centra pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Platforma izstrādāta, izmantojot vadošo pasaules ražotāju risinājumus (Cisco, HPE, VMware), un tai ir augstā drošības pakāpe – garantētais sistēmas pieejamības līmenis ir 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - ĀM aicina Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta»

LETA, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ārlietu ministrija iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta».

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta», aģentūrai LETA pavēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Papildināta visa ziņa

Ukrainas pilnvarotais lietvedis notas saņemšanai šorīt bija uzaicināts uz Latvijas ĀM.

Ārlietu ministrs skaidroja, ka sākotnējā situācija izveidojās, nepareizi interpretējot Latvijas jauno nodokļu regulējumu, kas paredz 0% nodokli reinvestētajai peļņai. Taču tā nav vērtējama kā beznodokļu sistēma, jo Latvijā par dividendēm ir jāmaksā nodokļi.

Ministrs šodien žurnālistiem skaidroja, ka Latvija ar šo jautājumu strādā vairāk nekā divas nedēļas, tomēr process nevirzās uz priekšu, tāpēc tiek meklēti dažādi mehānismi, kā mudināt Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas austrumos uzsprādzis gāzes cauruļvads; Ukraina vaino Krieviju

LETA-UNIAN, 18.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas austrumos, Poltavas apgabalā, uzsprādzis gāzes cauruļvads Urengoja-Pomari-Užgoroda, ziņo Ukrainas mediji

Liesmas, kas šāvās 100 metru augstumā, izdevies apdzēst nepilnu divu stundu laikā. Cilvēki sprādzienā nav cietuši.

Sprādziena cēlonis pagaidām nav zināms, taču tas noticis dienu pēc Krievijas lēmuma apturēt gāzes piegādes Ukrainai. Krievijas gāzes tranzīts klientiem Eiropā tiek nodrošināts pilnā apjomā pa cauruļvada rezerves atzaru.

Kā paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs, tiek izskatītas vairākas notikušā versijas un galvenā no tām ir terora akts.

Tuvākās apkaimes iedzīvotāji stāstījuši, ka tieši pirms tam viņi dzirdējuši "divus spēcīgus blīkšķus", kas varētu liecināt par tīši sarīkotiem sprādzieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts Ukrainas Tirdzniecības nams, kura uzdevums ir ekonomiskās sadarbības stiprināšana starp Latviju un Ukrainu.

Latvijas uzņēmējiem tiek sniegti vairāki pakalpojumi: Ukrainas tirgus analīze nozaru un preču kategoriju šķērsgriezumā, pilnīga juridiska uzņēmējdarbības uzraudzīšana un atbalstīšana Ukrainas teritorijā, partneru atrašana, veicot maksimālu finanšu un reputācijas risku pārbaudi, Latvijas produkcijas virzīšana tirdzniecības tīklos un citi.

Ņemot vērā pasaulē valdošo situāciju un koronavīrusa Covid-19 izplatību, pieņemts lēmums, ka šobrīd Ukrainas Tirdzniecības nams gan Rīgā, gan arī Kijevā darbosies aktuālajā tiešsaistes režīmā. Pēc karantīnas atcelšanas Tirdzniecības nams uzsāks darbu pilnvērtīgā darba režīmā.

"Ideju par Ukrainas Tirdzniecības nama izveidošanu jau sen apsprieda ieinteresētās puses. Notika tikšanās un pārrunas vēstniecību un resoru līmenī. Diskusijas un apmaiņas braucieni ar prezentācijām ilga vairākus gadus. Pašreizējā situācija mūs ir piespiedusi aktivizēt darbu un mēs beidzot esam pārgājuši no runām pie darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Īslaicīga finanšu rādītāju pasliktināšanās Baltijas valstīs ir neizbēgama

Žanete Hāka, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Baltijas valstu eksportētāji bruģē ceļu uz alternatīviem tirgiem, tāpēc īslaicīga finanšu rādītāju pasliktināšanās visās trijās valstīs ir neizbēgama, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

No otras puses, Krievijas sankcijas pret Baltijas biznesu nav nekas ārkārtējs, tāpēc alternatīvu tirgu meklēšana tika aizsākta vēl pirms Krievijas un Ukrainas konflikta. Galvenais uzdevums arī turpmāk uzņēmumiem visās Baltijas valstīs būs jaunu eksporta tirgu meklēšana. Igaunijas eksporta īpatsvars uz Krieviju veido aptuveni 10%, Latvijas – 16% un Lietuvas - gandrīz 21%.

Visā pasaulē jau labu laiku ekonomisko izaugsmi ietekmē pretrunīgie faktori. Naftas cenu samazināšanās un rekordzemās procentu likmes ir pozitīvs stimuls gan Baltijas valstīm, gan daudzām citām pasaules valstīm.

Šā brīža ģeopolitiskie faktori, Krievijas recesija un sarežģītā ekonomiskā situācija atsevišķās eirozonas valstīs rada zināmas bažas, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempi Baltijas valstīs turpinās būt starp augstākajiem Eiropas Savienībā. 2015. gadā sagaidāms, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 2,6%, bet Latvijas un Igaunijas - attiecīgi par 2,4% un 2,2%. Jaunu tirgu apgūšana Baltijas valstīm kādu laiku būs nopietns izaicinājums, kas liek sagaidīt arī vājākus eksporta un finanšu rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropas Parlaments atbalsta 1,8 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai

Dienas Bizness, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien vēlu vakarā atbalstīja priekšlikumu aizdot Ukrainai €1,8 miljardus, lai palīdzētu tai segt steidzamus izdevumus, kuriem trūkst līdzekļu valsts budžetā, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Naudu aizdevumam Eiropas Savienība aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos un pēc tam aizdos to tālāk Ukrainai. Līdzekļu izmaksās apmaiņā pret Ukrainas apņemšanos risināt strukturālās problēmas, kas daļēji izraisījušas pašreizējo krīzi.

«Šodienas balsojums ir pārliecinošs politisks vēstījums ne tikai Ukrainai, ka ES joprojām ir tās pusē, bet arī tām valstīm, kas vēlas redzēt šķelšanos Eiropas Savienībā attiecībā uz atbalstu Ukrainai», norādīja ziņotājs Gabrielius Landsbergis (EPP, LT). Deputāti atbalstīja priekšlikumu ar 492 balsīm par, 107 pret un 13 atturoties.

Ukrainas smagā ekonomikas krīze sakņojas ilgstošās strukturālās problēmās, piemēram, korupcijā un oligarhu ietekmē, bet to īpaši saasinājis bruņotais konflikts valsts austrumos, Krievijas tirdzniecības ierobežojumi un konflikts par gāzes piegādi. Ukraina ir zaudējusi piekļuvi starptautiskajiem valsts parāda vērtspapīru tirgiem, tāpēc nevar šos līdzekļus aizņemties pati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirms lauzt līgumu ar Baltic Restaurants Latvia, Siguldas pašvaldība gaidīs SPKC atzinumu

LETA, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

ZM plāno pārbaudīt ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā

LETA, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijai (ZM) plāno ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā, informēja ZM, komentējot rīcību saistībā ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumu veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai LETA sacīja, ka ZM, atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai, ir sagatavojusi un iesniegusi valdībai informatīvo ziņojumu par plānotajām un veicamajām ārpuskārtas pirmsskolas iestāžu inspekcijām.

Ziņojumā norādīta arī informācija par pārbaužu īstenošanai nepieciešamo finansējumu - 51 989 eiro, lai īsos termiņos teju vienlaikus veiktu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās Latvijas pirmskolas izglītības iestādēs. ZM par pārbaužu rezultātiem ziņos valdībai līdz 20.novembrim. Jau ziņots, ka Kariņš ir uzdevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

Komentāri

Pievienot komentāru