Bankas

Papildināta - Ukrainas centrālā banka brīdina par naudas atmazgāšanas riskiem Reģionālajā investīciju bankā

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Ukrainas centrālā banka izplatījusi rekomendācijas ievērot piesardzību darījumos ar bankas Pivdennij meitasuzņēmumu Latvijā Reģionālā investīciju banka (RIB), norādot, ka pastāv riski, ka šajā bankā notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, vēsta žurnāla Forbes Ukrainas izdevums.

Forbes rīcībā esošā informācija liecina, ka vienas no Ukrainā lielākajām bankām meitasbanka Latvijā pieļauj naudas atmazgāšanas darījumus, tādēļ Ukrainas Nacionālā banka ir iekļāvusi RIB starp «bīstamajām bankām», kuru sarakstā ir tādas bankās kā Meinl, Winter un citas.

Izdevums norāda, ka lielākā daļa banku, kas iekļautas Ukrainas centrālās bankas bīstamo banku sarakstā, ir nelielas bankas, kam ir specifisks klientu loks, kā arī Baltijas valstu bankas, bet RIB ietilpst banku grupā, kur naudu glabā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas Nacionālās bankas Finanšu monitoringa nodaļas augustā sagatavotā vēstulē, kas nonākusi Forbes redakcijas rīcībā un kurā uzskaitītas Eiropas bankas, «kuru darbība saistīta ar riskantu finanšu operāciju veikšanu», RIB ierindota pirmajā vietā.

Forbes Ukrainas centrālajā bankā noskaidroja, ka saraksts izveidots, analizējot Ukrainas banku klientu finanšu operācijas ar ārvalstu banku starpniecību, kas liecina par palielinātu risku, ka šīs bankas tiek izmantotas noziedzīgā ceļā gūtu ienākumu legalizācijai (naudas atmazgāšanai).

Izvērtējuma procesam pietuvināti avoti Forbes atklāja, ka saraksts veidots, ņemot vērā dažādus kritērijus, tostarp informāciju par nerezidentu darījumu īpatsvaru. Tiek pieļauts, ka caur RIB tika veikti daudzi Pivdennij klientu pārskaitījumi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas finanšu tirgus uzraugam ar Ukrainas pusi nav bijušas nekādas sarunas par šāda veida dokumentu un Latvijas banku uzraugs nekādu oficiālu dokumentu no Ukrainas centrālās bankas nav saņēmis. Ja nopludinātais dokuments ir īsts, tad tas ir vēl viens apliecinājums, ka bankām ikdienā ir jādomā par savu reputāciju, rezumēja Putniņš.

Pivdennij, atbildot uz Forbes lūgumu komentēt situāciju, uzsvēra, ka «Ukrainas Nacionālās bankas vēstulē runa ir par paaugstinātu risku, nevis par konkrētiem faktiem naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumos».

«Mūsuprāt, Reģionālās investīciju bankas iekļaušana šajā sarakstā visupirms saistāma ar būtisku operāciju apjomu. Tas saistāms ar bankas aktīvo darbību Ukrainas tirgū, kur RIB ir trīs oficiālas pārstāvniecības. RIB ir Pivdennij meitasbanka (..) un apkalpo lielu skaitu eksporta-importa līgumu,» informēja Ukrainas bankas preses dienestā.

Lai gan vēstule nekādas konkrētas sekas banku darbībā nerada, tā nozīmē, ka bankām ir īpaša uzmanība jāpievērš klientu darījumu apkalpošanā, lai novērstu naudas atmazgāšanas riskus. Tomēr baņķieri atzīst, ka centrālās bankas vēstule ir kā rekomendācija izvairīties no sadarbības ar sarakstā iekļautajām bankām, jo tas var graut bankas reputāciju un tēlu, kā arī rada līdzekļu zaudēšanas riskus.

Pēc Forbes rīcībā esošās informācijas, Reģionālās investīciju bankas kontos glabājās Ukrainas banku līdzekļi apmēram 200 miljonu grivnu (7,3 miljonu eiro) apmērā. Tomēr, visticamāk, šie līdzekļi pieder tikai bankai Pivdennij.

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija liecina, ka vairāk nekā 50% RIB pastarpināti pieder Ukrainas uzņēmējam Jurijam Rodinam, 30-50% kontrolē Latvijas uzņēmums SKY Investment Holding, bet 10-20% - banka Pivdennij.

Savukārt, pēc Ukrainas Nacionālās bankas datiem, 38% Pivdennij akciju pieder Rodinam, 23% - Markam Bekeram, 13% - Allai Baņecjancai, bet atlikušās akcijas - 31 mazākuma akcionāram.

2014.gadā FKTK Reģionālajai investīciju bankai noteica 70 tūkstošu eiro sodu par nepilnībām nerezidentu klientu darījumu izpētē un uzraudzībā.

Problēmas ar darījumu caurskatāmību bijušas arī citas Ukrainas bankas PrivatBank meitasuzņēmumam Latvijā, kā arī sodi piemēroti vairākām citām bankām.

Juridiskā biroja Amond&Smith partneris Deniss Kuzņecovs Forbes uzsvēra, ka sodi nav piemēroti par Baltijas valstu banku dalību naudas atmazgāšanā, bet gan par nepietiekamu naudas plūsmas analīzi un izvērtējumu.

Ukrainas Nacionālās bankas «bīstamo banku» sarakstā PrivatBank nav iekļauta.

pievienots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas komentārs 7.rindkopā

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālā investīciju banka, ieguldot 700 tūkstošus eiro, reģistrē jaunu meitas uzņēmumu

Dienas Bizness, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Reģionālā investīciju banka» pagājušajā nedēļā reģistrējusi meitas uzņēmumu SIA «Ikšķiles ielas nams», tā pamatkapitālā ieguldot 700 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Ikšķiles ielas nams» pamatkapitāls ir sadalīts 700 000 kapitāla daļās, ar katras daļas nominālvērtību 1 eiro. Visas uzņēmuma kapitāla daļas pieder AS «Reģionālā investīciju banka».

SIA «Ikšķiles ielas nams» pamatkapitāls apmaksāts ar mantisko ieguldījumu - AS «Reģionālā investīciju banka» piederošu nekustamo īpašumu Ikšķiles ielā 2, Ogrē.

Jaundibinātā uzņēmuma valde sastāv no viena valdes locekļa. Šajā amatā iecelts Edgars Vadzītis.

Uzņēmums komercreģistrā ierakstīts 16.februārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka AS «Reģionālā investīciju bankai» bez jaundibinātā ir vēl viens meitas uzņēmums - SIA «Grunewald Residence», kas reģistrēts 2016.gadā un kura pamatkapitāls ir 6 600 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Uzziņai:

Bankām piemērotā soda nauda, kas jāieskaita valsts budžetā:

AS Baltikums Bank 35 575 EUR*

AS Privatbank 35 575 EUR*

AS Reģionālā investīciju banka 570 364 EUR (Izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām.)

*Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem var būt 142 300 EUR. Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Nepilna gada laikā caur Latvijas bankām plūduši aptuveni 28 miljoni eiro pasaulē lielākā autortiesību pirāta ieņēmumu

LETA, 22.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākās interneta autortiesību pirātisma vietnes Kickass Torrents (KAT) ieņēmumi plūduši arī caur Latvijas bankām, liecina ASV izmeklētāju dokumenti.

Kā vēsta portāls rus.lsm.lv, KAT sāka darbību 2008.gadā un pakāpeniski kļuva par vienu no lielākajām nelegālo failu apmaiņas vietnēm, kur, neievērojot autortiesības, pieejama mūzika, filmas, televīzijas raidījumi, grāmatas elektroniskā formātā un cits saturs. KAT ik mēnesi apmeklē vairāk nekā 50 miljoni cilvēku, apsteidzot Pirate Bay un līdzīgas vietnes.

KAT lielākos ieņēmumus guvis no reklāmas, un pēdējā gada laikā pirātiskās vietnes ieņēmumi sasnieguši 22,3 miljonus dolāru. Kā apgalvo ASV izmeklētāji, laikā no pagājušā gada augusta līdz šā gada martam caur kontiem Latvijā pārskaitīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Izmeklētāji KAT finanšu mehānismu sāka pētīt pagājušā gada rudenī, bet novembrī lietā parādījās pēdas, kas veda uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Valsts budžetā ieskaitīs 29 miljonus eiro arestētus līdzekļus, kas atrodas Reģionālās investīciju bankas kontos

Žanete Hāka, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, izskatot Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora protestu, nolēmusi atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu un atzīt par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā, kas atrodas nerezidenta kontos AS «Reģionālā investīciju banka».

Naudas līdzekļus nolemts ieskaitīt valsts budžetā.

Kriminālprocess uzsākts 2016.gada 25.oktobrī saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, izmantojot vairāku nerezidentu kontus, kas tika atvērti AS «Reģionālā investīciju banka».

Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, kuru veic Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālā investīciju banka neattīstīs pārvedumu biznesu, bet orientēsies uz investīciju un kreditēšanas produktiem

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn AS Reģionālā investīciju banka turpināja 2015. gadā uzsākto darbu pie ar klientu bāzi saistītā riska mazināšanas (de-risking), kā rezultātā 2017. gada laikā klientu skaits kritās par 20%, liecina informācija bankas pārskatā.

Klientu bāzes samazināšanās rezultātā kritās arī pārskata par finanšu stāvokli rādītāji, noguldījumu apjoms gada laikā saruka par 30,73%.

No 2016. gada jūlija līdz 2017. gada maijam Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bankā veica vairākas pārbaudes, kuras aptvēra deviņu gadu periodu no 2008. līdz 2016. gadam. Rezultātā 2017. gada 26. jūnijā banka un FKTK noslēdza administratīvo līgumu, kura ietvaros banka apņēmās samaksāt naudas sodu 570 tūkstošu eiro apmērā.

Pērn banka ir notikušas vairākas strukturālas izmaiņas, skaidro bankas pārstāvji. Jūnijā valdes priekšsēdētāja amatu atstāja Aleksandrs Kovaļskis un valdes priekšsēdētāja pienākumus uzņēmās veikt valdes loceklis Aleksandrs Jakovļevs. Sakarā ar izmaiņām vadības sastāvā tika pārskatīta arī bankas iekšējā struktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Spānijas ekonomikas augšāmcelšanās receptes

Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Cērpa, 15.02.2017

1. attēls. Reālā IKP gada pieauguma temps, % (* - Eiropas Komisijas 2016. gada novembra prognoze)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot tiesas konfiscētos 29 miljonus eiro

LETA, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, kurus Rīgas apgabaltiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi, liecina Ukrainas Ģenerālprokuratūras otrdien izplatītais paziņojums.

«Pateicoties Ukrainas Ģenerālprokuratūras un Latvijas atbildīgo iestāžu kopīgajiem pūliņiem, Latvijas tiesa (..) atzinusi, ka vairāk nekā 30 miljoniem ASV dolāru, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām, ir krimināla izcelsme, un nolēmusi tos konfiscēt,» teikts paziņojumā.

Tajā arī minēts, ka šie līdzekļi tika arestēti 2015.gada sākumā saistībā ar Ukrainas Ģenerālprokuratūras lūgumu sniegt tiesisko palīdzību.

«Jautājums par noziedzīgas izcelsmes aktīvu atdošanu Ukrainai tiks risināts starpvaldību līmenī,» piebilsts paziņojumā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija oktobra sākumā atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu un atzina par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā. Šie naudas līdzekļi pašlaik atrodas nerezidenta kontos «Reģionālajā investīciju bankā». Tos nolemts ieskaitīt valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālā investīciju banka finansējuma avotu dažādošanai sākusi sadarbību ar vācu depozītu brokeri

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesardzīgākas kreditēšanas politikas rezultātā 2018. gada laikā AS Reģionālā investīciju banka izsniegusi jaunus kredītus 17,25 miljonu eiro apmērā, liecina bankas gada pārskats.

Kopumā bankā dzēstas kredītsaistības 36,45 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā kopējais kredītportfeļa apjoms samazinājās par 12,28%. Neskatoties uz to, efektīvās gada procentu likmes pieauguma rezultātā procentu ienākumi no izsniegtajiem kredītiem pārskata gadā samazinājās vien par 6,35% un sasniedza 6,5 miljonus eiro.

2018. gada 31. decembrī kredītportfeļa kopsumma sasniedza 110,49 miljonus eiro.

Bankas uzkrājumu apjoms pārskata gadā samazinājās par 18%. Pārskata periodā banka īstenoja 2 Investīciju depozīta programmas, kas noslēdzās janvārī un jūnijā.

Tāpat banka ir uzsākusi sadarbību ar vācu depozītu brokeri «Deposit Solutions», un sadarbības mērķis ir dažādot bankas finansēšanas avotus, nodrošināt stabilāku noguldītāju bāzi, kā arī koncentrēties uz darbu ar ES rezidentu tirgu. Piesaistītos līdzekļus banka plāno novirzīt kredītu projektu finansēšanai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai optimizētu starpbanku un klientu sadarbību kredītsaistību pārkreditēšanas gadījumos, Latvijas Komercbanku asociācijas biedri - 16 bankas Latvijā - parakstījuši sadarbības līgumu par atvieglotu pārkreditēšanas kārtību, informē Latvijas komercbanku asociācija.

Līgums stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, un nosaka, ka turpmāk, veicot saistību pārkreditēšanu šo banku starpā, sadarbības noteikumi jau būs skaidri un papildu vienošanās ar klientu un abām iesaistītajām bankām nebūs jāparaksta.

Sadarbības līgumu parakstījušas un jauno atviegloto pārkreditācijas darījumu noformēšanas kārtību piemēros: AS «Baltic International Bank», AS «Blue Orange Bank», AS «Citadele Banka», AS «Danske Banka» filiāle Latvijā, AS «Expobank», AS «LPB Bank», «Luminor Bank» AS, AS «Meridian Trade Bank», AS «Norvik Banka», «OP Corporate Bank PLC» filiāle Latvijā, AS «Privatbank», AS «Reģionālā Investīciju Banka», AS «Rigensis Bank», AS «SEB Banka», AS «Signet Bank» un «Swedbank» AS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālās investīciju bankas auditētā peļņa pērn – 2,99 miljoni eiro

Db.lv, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) noslēgusi 2019. gadu ar 2,99 miljonu eiro auditēto peļņu, bankas pašu kapitālam pieaugot līdz 47,2 miljoniem eiro. Bankas aktīvi gada beigās sasniedza 286,3 miljonus eiro.

RIB pagājušajā gadā veiksmīgi īstenoja bankas biznesa modeļa transformāciju saskaņā ar attīstības stratēģiju 2019. – 2022. gadiem, kas paredz uzsvaru maiņu no universālas bankas darbības uz kreditēšanu un finanšu pakalpojumiem Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Bankas rezultātu auditors bija "EY".

Jaunās stratēģijas ietvaros banka pērn jau izsniedza jaunus kredītus 29,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 41,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Gada beigās bankas kredītportfelis bija 71,2 miljoni eiro.

"Pēc vairākiem pārmaiņu gadiem Latvijas banku sektorā, RIB ir skaidra attīstības perspektīva. Pagājušajā gadā mēs fokusējāmies uz mūsu jaunā biznesa modeļa ieviešanu – veicām padziļinātu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas vajadzību izpēti, stiprinājām mūsu kreditēšanas komandu un izvērtējām mūsu risku pieeju šim biznesa virzienam. Iepriekšējā gada rezultāti un bankas spēcīgie bilances rādītāji mums dod pārliecību, ka bankas attīstības ceļš ir izvēlēts pareizi," saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Labvēlīgie finansēšanas nosacījumi veicinājuši privātā sektora parāda vērtspapīru emisijas Latvijā

Žanete Hāka, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas padomes 8. decembra lēmums par aktīvu iepirkumu programmas turpināšanu vismaz līdz 2017. gada beigām nozīmē, ka Latvijas Banka tās ietvaros turpinās pirkt gan Latvijas valdības, gan starptautisko institūciju vērtspapīrus robežās no 150 miljoniem eiro līdz 200 miljoniem eiro mēnesī.

Tādējādi LB veiks pirkumus, samazinot apjomu finanšu tirgū mēnešos, kad ir mazāka vērtspapīru tirgus likviditāte, un attiecīgi palielinot pirkuma apjomu pārējos mēnešos, liecina LB Makroekonomisko norišu pārskatā publicētā informācija.

Kopš septembra eiro zonas valstīs vērojams valdības vērtspapīru peļņas likmju pieaugums, ieguldītājiem pārvērtējot zemo procentu likmju ilgtspēju un nostiprinoties pārliecībai par tuvošanos infl ācijas mērķim vidējā termiņā. Ārējos tirgos emitēto Latvijas eiroobligāciju peļņas likmes turpināja samazināties no jūnija līdz oktobrim. Tirgus dalībnieki vēl septembrī gaidīja, ka 2017. gadā eiro zonas valstu valdības obligāciju peļņas likmes palielināsies inflācijas pieauguma dēļ, tomēr, tā kā būtisks peļņas likmju kāpums jau bija oktobrī un novembrī, vairs netiek prognozēts 10 gadu obligāciju peļņas likmju kāpums 2017. gadā. Valsts kasei nākamā liela apjoma obligāciju atmaksa paredzēta 2017. gada 22. februārī, kad tiks dzēstas obligācijas 1 mljrd. ASV dolāru apjomā (pēc nominālvērtības).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lēnāka izaugsme par prioritāti izvirza produktivitāti

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka savā šomēnes izdotajā kārtējā Makroekonomisko norišu pārskatā ir samazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 3.5% uz 2.9%, norādot, ka IKP kāpuma temps 2019. gada 1. ceturksnī bija lēnāks, nekā gaidīts.

Lielā mērā to noteica vājais ārējais pieprasījums, kas negatīvi ietekmēja mūsu eksportētāju sniegumu. Ja runājam par ārējiem riskiem, tad Latvijas ekonomikas izaicinājumi vispirms ir saistīti ar lēnāku izaugsmi galvenajos eksporta tirgos, kas nozīmē mazāku pieprasījumu. Tāpat jāņem vērā, ka manevra iespēju procentu likmju pazemināšanai arī nav, jo Eiropas Centrālā Banka joprojām tās tur rekordzemā līmenī, komercbankām par saviem noguldījumiem piemaksājot. Protams, neskaidrību rada Brexit, kur lielais jautājums ir par to, vai tas notiks ar vai bez vienošanās.

Pasaules ekonomikas izaugsmi noteikti negatīvi ietekmēs arī neatrisinātais ASV un Ķīnas tarifu karš. Ja runājam par mūsu ekonomikas iekšējiem riskiem, tad tie ir saistīti ar darbaspēka deficītu un salīdzinoši zemo produktivitāti. Labā ziņa gan ir tā, ka Latviju sagaida apjomīgais Rail Baltica projekts, kas paredz nopietnu investīciju ieplūdi. Vismaz būvnieki pagaidām par savām nākotnes izredzēm ir gana optimistiski, ko gan nevar teikt par radniecīgo ceļu būves nozari, kas ir neziņas un pesimisma pārpilna. Ja runājam par tādiem mūsu eksporta flagmaņiem kā kokapstrāde un metālapstrāde, tad tur veiksmi lielā mērā noteiks pieprasījums ārējos tirgos. Zināms iekšējs risks ir mūsu budžets, kas vēl joprojām ir ar deficītu. Gan Latvijas Banka, gan Fiskālās disciplīnas padome jau ilgstoši norāda, ka ir īstais laiks, lai veidotu, līdzīgi kā Igaunijā, budžetu vismaz bez deficīta, ja ne ar pārpalikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas dēļ bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā, informēja Finanšu nozares asociācijā.

Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 13 182 līgumiem.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek, notiek saistībā ar Covid-19. Ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad jāsaka, ka apstāklis, ka cilvēks saskāries ar kādām problēmām, bet atbilstoši tās risinājis, vērsies pie bankas, apņēmīgi rīkojies un pārvarējis grūtības, tas ir pat pozitīvs signāls," pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Finanšu nozares asociācijas biedri ir "Swedbank", "Luminor Bank" filiāle Latvijā, "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "LPB Bank", "Reģionālā investīciju banka", "Expobank", "Rigensis Bank", "Industra Bank", "Signet Bank", "PrivatBank" un "OP Corporate Bank" filiāle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rekonstruēts un paplašināts Panatta sporta klubs

Zane Atlāce - Bistere, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā «Mūkusala» pēc vērienīgas rekonstrukcijas durvis vēris fitnesa klubs «Panatta», kurā pēc atjaunošanas darbiem ir plašākas telpas un jauns aprīkojums.

Kluba rekonstrukcijā ieguldīti aptuveni 640 tūkstoši eiro. Aprīkojuma iegādi klubam palīdzēja finansēt «Reģionālā investīciju banka» (RIB).

«Panatta» tagad aizņem visu tirdzniecības ēkas otro stāvu. Līdztekus plašai trenažieru zālei un sporta zālei grupu nodarbībām klubā pēc pārbūves pieejama arī boksa zāle ar pilnvērtīgu ringu un virkne citu pakalpojumu, tostarp masāža, fizioterapeits, kosmetologs, solārijs, manikīrs, pedikīrs.

«Panatta» īpašnieki ir Agris un Līga Baltmaņi. Abi ir ieguvuši gan atbilstošu izglītību, gan ilgstošu pieredzi fitnesa jomā. Pateicoties RIB finansējumam, sporta klubs ir iegādājies mūsdienīgus trenažierus, garderobju aprīkojumu un mēbeles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) izsniegusi 1,7 miljonu eiro kredītu traumatoloģijas - ortopēdijas, mugurkaula specializācijas un reimatoloģijas klīnikai SIA "Orto klīnika".

Kredīts ir izsniegts, lai refinansētu esošās saistības.

"Šis refinansēšanas darījums stiprinās bankas pozīciju Latvijas un Baltijas uzņēmumu kreditēšanas tirgū," norāda Armands Kokainis, RIB Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

RIB pagājušajā gadā īstenoja bankas biznesa modeļa transformāciju saskaņā ar attīstības stratēģiju 2019. – 2022. gadam, kas paredz uzsvaru maiņu no universālas bankas darbības uz kreditēšanu un finanšu pakalpojumiem Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

2020. gada pirmo pusgadu banka noslēdza ar peļņu 731 tūkst. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reģionālā investīciju banka dibina jaunu uzņēmumu

Žanete Hāka, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīts 209 jauns subjekts, kas ir par 8 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 21 subjekts. No kopējā skaita visvairāk jeb 200 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 8 individuālie komersanti.

Lielākais reģistrētais uzņēmums aizvadītajā nedēļā bijis SIA Grunewald Residence ar 6,6 miljonu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Jura Alunāna iela 2, bet vienīgais valdes loceklis – Edgars Vadzītis. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Reģionālā investīciju banka.

Otrs lielākais uzņēmums, vērtējot pēc pamatkapitāla, bijusi SIA Jaunā Teika Ausma ar 5,2 miljonu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Ropažu iela 10 k-1 - 1, bet vienīgais valdes loceklis – Andrejs Martinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) vienojusies ar SIA "Vaiņodes bekons" par 1,2 miljonu eiro apgrozāmo līdzekļu kredīta izsniegšanu.

Tas vienam no Latvijas lielākajiem cūku audzētājiem ļaus finansēt sezonai nepieciešamo izejvielu iegādi.

"Mēs aktīvi meklējam sadarbību ar veiksmīgiem Latvijas uzņēmumiem, kuru mērķis ir izaugsme. "Vaiņodes bekons" ir ne tikai starp lielākajiem Latvijas cūku audzēšanas uzņēmumiem, bet arī viens no lielākajiem darba devējiem novadā," saka Armands Kokainis, RIB Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

""Vaiņodes bekons" plāno izmantot iegūto finansējumu lopbarības graudu iepirkumam uzņēmuma lopbarības ražotnei. Graudu iegāde pārsvarā tiek veikta no vietējiem graudu audzētājiem, nodrošinot līdzekļu ieplūdi novada ekonomikā," stāsta Māris Kannenieks, SIA "Vaiņode Agro Holding" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru