Jaunākais izdevums

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Diplomāti apstiprināja, ka šīs valstis ir Polija un Ungārija.

Abas valstis ir atkārtoti draudējušas uzlikt veto ES budžetam un tautsaimniecības atveseļošanas paketei, jo tās iebilst pret likuma varas principu ievērošanu sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.

Veto piemērošana, visticamāk, aizkavēs ES finansējuma piešķiršanu, jo nākamais daudzgadu budžets sāksies jau 1.janvārī. Kāda ES amatpersona izteicās, ka Polija un Ungārija ar šo soli ir sagrābusi ES daudzgadu budžetu par ķīlnieku.

"Polija cer uz saprātīgu pieeju no mūsu partneriem un izstrādā noteikumus, kas ļaus panākt vienošanos. Mēs esam atvērti konstruktīviem risinājumiem, kamēr vien tie ir savienojami ar Eiropadomes secinājumiem un esošajiem ES līgumiem," tviterī paziņoja Polijas valdības preses pārstāvis.

Iepriekš šodien augsta ranga Polijas amatpersona aizstāvēja veto tiesību izmantošanu, paužot bažas par to, cik likumīgi ir sasaistīt likuma varas principu ievērošanu ar ES finansējuma saņemšanu.

"Ja ES velēsies pārkāpt līgumus, ja ES līderu tikšanās laikā pieņemtie lēmumi netiks respektēti, Polija nepiekritīs ES budžeta pieņemšanai," intervijā radio sacīja Polijas premjerministra kancelejas vadītājs Mihals Dvorčiks.

Mehānisms, kas sasaistītu likuma varas principu ievērošanu ar ES finansējuma sadali, varētu tikt iedarbināts gadījumos, kad ES līdzekļi tiek izšķērdēti, piemēram, korupcijas gadījumā. Mehānisms sasaistītu ES finansējuma sadali ar tiesu sistēmas neatkarību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, cilvēktiesību ievērošanu un citām pamata tiesībām.

Tiek uzskatīts, ka šis mehānisms galvenokārt domāts, lai novērstu atkāpšanos no demokrātijas Polijā un Ungārijā.

Pret Ungāriju un Poliju Eiropas Komisija (EK) ir ievadījusi pārkāpuma procedūras par ES demokrātijas standartu neievērošanu, kas, pēc Briseles domām, apdraud tiesu un mediju neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.

Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par "priekšlikuma uzlabošanu". Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm "par" un 150 balsīm "pret", bet 67 deputāti balsojumā atturējās.

EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien. Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa. EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.

"Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs," teikts rezolūcijā. Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam. Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam Latvijai kopumā būs izdevīgs, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ ļaus saņemt ap 3,60 eiro, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Kā informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, vienlaikus politiķe kā netaisnīgu kritizē tiešmaksājumu apjomu Latvijas zemniekiem, kas, kaut arī jaunajā budžetā pieaugs, tomēr joprojām nesasniegs Eiropas vidējo līmeni.

Eiropas budžets top pārāk lēni 

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka...

Politiķe skaidroja, ka līdz 2027.gadam Latvija grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā kopā saņems vairāk nekā desmit miljardus eiro Eiropas naudas. Pēc viņas paustā, no daudzgadu budžeta Latvija iegūs astoņus miljardus eiro, bet vēl virs diviem miljardiem eiro no īpašā ekonomikas atveseļošanas fonda "Next Generation EU" jeb "Nākamās paaudzes ES".

Eiroparlementāriete, kura strādā EP Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās, norādīja, ka EP jau septembrī apstiprinājām lēmumu, lai ļautu ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos un atveseļošanas fondu varētu ieviest. Tagad jāgaida ratifikācija dalībvalstu parlamentos.

ES līderi vienojušies ar Poliju un Ungāriju par ES budžetu 

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies ar Poliju un Ungāriju par daudzgadu...

"Patiešām ceru, ka fonda apstiprināšana notiks bez liekas kavēšanās, jo grūtībās nonākušie iedzīvotāji un uzņēmumi gaida ES līdzekļus pēc iespējas ātrāk," uzsvēra Vaidere, izsakot prognozi, ka "Nākamās paaudzes ES" varētu stāties spēkā nākamā gada pavasarī vai vasarā.

Tāpat politiķe atzīmēja, ka EP smagās sarunās ar dalībvalstīm ir izdevies izcīnīt papildu 16 miljardus eiro veselības, zinātnes, jauniešu, uzņēmēju atbalsta programmās, kas, salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, tieši palīdzēs daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Politiķe atzīmēja, ka ES daudzgadu budžeta pieņemšana EP ir gaidītas ziņas, jo šie līdzekļi ļaus Latvijai gan straujāk atgūties no vīrusa krīzes, gan risināt svarīgus jautājumus ilgtermiņā - ieviest Eiropas zaļo kursu un digitālās tehnoloģijas, modernizēt uzņēmumus, renovēt ēkas, stiprināt drošību.

Viņa īpaši izcēla to, ka EP izdevās trīskāršot finansējumu veselības aprūpei. Pēc deputātes paustā, nesen veikta aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji patlaban kā ļoti svarīgu jomu ES budžeta ieguldījumiem redz tieši veselības aprūpi.

Vaidere norādīja, ka nozīmīgs solis šajā virzienā no nākamā gada būs ES vēsturē pirmā veselības programma. Tā ar vairāk nekā pieciem miljardiem eiro palīdzēs stiprināt veselības aprūpi, padarīt pieejamāku ārstēšanu citās valstīs, kā arī sākt mazināt cenas zālēm.

Deputāte uzsvēra, ka EP jauno daudzgadu budžetu var pieņemt un tas stāsies spēkā jau no 2021.gada 1.janvāra, jo Ungārija un Polija pagājušonedēļ atsauca savu veto, kas draudēja ar visiem eiropiešiem nelabvēlīgu fondu pārrāvumu.

Jau rakstīts, ka iepriekš Ungārija un Polija bija uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Abas valstis iebilda pret tā dēvētās likuma varas sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 08.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikas reforma tiek īstenota, neskatoties uz uzņēmēju un ekspertu ieteikumu krīzes laikā apturēt plānotās izmaiņas.

Ja arī nākamajā gadā turpināsies ierobežojumi, daudzas nozares valsts budžetā neienesīs cerētos miljonus. Gaidīšanas režīmā ir arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam, uz kuru daudzas dalībvalstis liek lielas cerības.

Lasi žurnāla #DienasBizness 8. decembra numurā:

  • viedokļi - kāds ir2021. gada budžets?
  • tēma - valsts budžets optimisma burbulī; atalgojuma statistika ministrijās; Eiropas budžets top pārāk lēni; Poliju un Ungāriju var atstāt ārpusē
  • zinātne un inovācijas - vai zinātne un inovācijas glābs ekonomiku?
  • nafta - kartelis vienojas, bet izskatās nestabils
  • finanses - bitkoina rekords, tulpju sīpoli un pārmērības
  • e-komercija - bez internetveikala nav nopietns tirgus spēlētājs
  • pilsētvide Ziemassvētkos - pašvaldību Ziemassvētku dekorāciju izmaksu TOP
  • brīvdienu ceļvedis - Iluta Gaile, Astral Executive Search vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte.

Valsts kontrolē (VK) norāda, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro.

Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējuma periods beidzas 2027.gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi.

Līdz rudenim cer izdomāt, kur rast finansējumu Rail Baltica projektam 

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam,...

VK norāda, ka ES dalībvalstu sarunas par 2028.-2034.gada Daudzgadu finanšu shēmu sāksies 2025.gadā, un nav zināms, vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vispār tiks turpināts pēc 2027.gada un, cik daudz naudas būs pieejams, ja tas turpināsies, un kāda būs līdzfinansējuma likme.

VK atzīmē, ka atbilstoši ES finansēšanas noteikumiem ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas - aptuveni 500 miljoni eiro gadā - nevar tikt finansētas no ES fondiem, kas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāparedz Baltijas valstu nacionālajos budžetos. Turklāt projekta budžetā nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa ekspluatācijas sākšanai nepieciešamajiem vilcieniem starptautiskajiem vai reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem.

Pēc Satiksmes ministrijas datiem, Baltijā nepieciešami aptuveni 23-25 reģionālie vilcieni, kuru iegādes izmaksas būtu 300 miljoni eiro. VK norāda, ka 2024.gada vasarā neviena no trim valstīm vēl nav sākusi šo vilcienu iepirkumu vai izlēmusi par alternatīvu pieeju.

Finansējuma palielinājums no valstu budžetiem, saņemot valsts aizdevumu, projekta pušu ieskatā ir visreālākā alternatīva finansēšanas iespējām, norāda VK, piebilstot, ka budžeta palielinājums "Rail Baltica" finansēšanai patlaban nav paredzēts nevienā no triju Baltijas valstu budžeta stratēģijām.

Ziņojumā teikts, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas nav tieši iesaistījušās finansējuma piesaistē "Rail Baltica" projekta īstenošanai, un to rīcībā nav aktuālākās informācijas. Piemēram, Latvijas Finanšu ministrija galvenokārt pārrauga Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu un ar to saistīto valsts līdzfinansējuma izlietojumu, taču līdz 2024.gadam tā joprojām strādāja ar novecojušu projekta budžetu no 2017.gada izmaksu un ieguvumu analīzi, ko iesniedza Satiksmes ministrija.

Tikmēr Igaunijas Finanšu ministrija ir nedaudz vairāk iesaistījusies projektā, taču ministrijas pārstāvji kontroles iestādēm norādījušas, ka viņiem nav aprēķinu no Klimata ministrijas par naudas summu, kas vēl ir nepieciešama projekta pabeigšanai. Arī Lietuvā Finanšu ministrijā norādīts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, kāds ir projekta budžeta pieaugums, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai.

Lai iekļautu nepieciešamos līdzekļus nākamajās budžeta stratēģijās, Igaunijā Finanšu ministrijai šīs aplēses ir nepieciešamas līdz 2024.gada augustam. Lietuvā Finanšu ministrijā minēts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, cik pieaudzis viss projekta budžets, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai. Savukārt 2024.gada maijā Latvijas Finanšu ministrijā tika iesniegta valsts budžeta līdzekļu pieprasījums vairāk nekā 2,8 miljardu eiro apmērā, lai īstenotu projekta aktivitātes 2025.-2027.gadā.

VK norāda, ka līdz 2024.gada februārim projektam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ir piešķirti aptuveni 2,4 miljardi eiro un vēl 2,1 miljards eiro tiek lēsts no pieteikšanās kārtām 2021.-2027.gada Daudzgadu finanšu shēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunvedēji otrdien panākuši politisku vienošanos par bloka daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam, kura apmērs ir triljons eiro, paziņoja EP un ES Padomes pārstāvji.

ES prezidējošās valsts Vācijas preses pārstāvis Sebastians Fišers tvitera ierakstā to nodēvēja par "vienošanos Eiropai". Vācija sarunās pārstāvēja visas ES dalībvalstis, taču tagad dalībvalstīm jāapstiprina Vācijas panāktā vienošanās.

EP sarunu delegācijas dalībnieks Jans Olbrihts sacīja, ka vienošanās paredz 16 miljardu eiro papildu finansējumu vairākām programmām, tostarp pētījumu un veselības jomās. Lielākā daļa šo līdzekļu tiks iegūta no sodanaudām, kuras maksā uzņēmumi par ES konkurcences noteikumu pārkāpumiem.

No iegūtā papildinājuma 15 miljardus eiro novirzīs ES pamatprogrammām, lai labāk aizsargātu iedzīvotājus no Covid-19 pandēmijas sekām, sniegtu iespējas nākamajai paaudzei un sargātu Eiropas vērtības. Vēl miljardu eiro ieguldīs, lai palielinātu ES noturību un spēju rīkoties nākotnes krīzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.

ES grib nākamgad tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.

Vienošanās tika panākta neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika). Ja šī vienošanās līdz pusnaktij netiktu panākta, Eiropas Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu budžeta projektu.

Finanšu ministrija (FM) informēja, ka budžeta pieņemšana ļauj izvairīties no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu un izvairīties no situācijas, kad nākamā gada ES budžets netiek savlaicīgi apstiprināts, apdraudot ES programmu ieviešanai nepieciešamo resursu pieejamību.

Nākamā gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 168,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,14% un 1,03% no ES nacionālā kopienākuma. Šādi apropriāciju kopapjomi veido 1% palielinājumu salīdzinājumā ar šī finanšu gada budžetā pieejamo resursu kopapjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija ir oficiāla atpalicēja Baltijā

Jānis Goldbergs, 05.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Latvija jau 16. gadu saņem Eiropas Savienības dažādu fondu intensīvu atbalstu kā mazattīstītā valsts un varētu būt pašpietiekamāka.

Eiropas Savienības fondu un atbalsta instrumentu ietekme, šķiet, visspilgtāk tika novērtēta pēc iepriekšējās krīzes, kas skaidri parādīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bez Eiropas atbalsta būtu audzis teju divas reizes lēnāk, sākot jau kopš 2012. gada un tā līdz 2015. gadam.

Par to, cik labi ir saņemt naudu un ieguldīt to Latvijas ceļos, māju siltināšanā, degradētu teritoriju sakopšanā, visbeidzot – sabiedrības integrācijā un daudzās citās lietās, ir ļoti daudzas valsts amatpersonu atskaites. Teju katrā Latvijas stūrī ir kāda sakopta vieta, kuru rotā zils karogs ar zeltainām zvaigznēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 28.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji "Dienas Biznesam" pauduši bažas, ka, īstenojot Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādāto nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projektu, sekas var būt graujošas.

Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos, tādēļ tas ietekmēs vairumu nozaru.

Nekustamo īpašumu nozari ietekmēs arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura būtisks līdzekļu apjoms ieplūdīs arī būvniecības sektorā. Tas var radīt pārkaršanas riskus nozarē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. jūlija numurā:

  • viedokļi - tiks noslogotas būvniecības jaudas
  • aktuāli - vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?
  • tēma - kultūras ministrijas naudas projekti
  • intervija - ar uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu
  • statistika - prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos
  • finanses - audzis pieprasījums pēc ASV dolāra
  • pārtikas ražošana - vismaz nav pārtikas krīze
  • lauksaimniecība - Latvijas cūkaudzētājs "Kunturi" piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas
  • brīvdienu ceļvedis - Zane Čulkstēna, Stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" īpašniece, Laikmetīgā mākslas centra kim? dibinātāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas ar pašvaldībām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījuma maiņu no 2021.gada būtībā ir beigušās, savukārt turpmāk pašvaldības sadarbosies ar nozaru ministrijām par nepieciešamajiem ieguldījumiem reģionos, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Leonīds Salcevičs.

Šodien notika Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvju tikšanās ar FM pārstāvjiem, lai pārrunātu ar 2021.gada budžetu saistītus jautājumus, tostarp par valdības priekšlikumu no 2021.gada mainīt proporciju, kādā IIN ieņēmumi tiek ieskaitīti pašvaldību budžetā un valsts budžetā. Salcevičs atzina, ka sarunas ar LLPA bijušas labas un auglīgas, turklāt lielo pilsētu vadītāji ar izpratni attiekušies pret 2021.gada budžetu.

"Loģiski, ka pašvaldībām ir uztraukums par IIN sadalījumu, tomēr visi ar cerībām raugās uz tiem līdzekļiem, kas tiks sadalīti no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda un ES daudzgadu budžeta," klāstīja ministra padomnieks, piebilstot, ka turpmāk ir jāaktivizē pašvaldību un nozaru ministriju sarunas, lai meklētu risinājumus, kur tieši nākamajos gados ieguldīt no ES pieejamos līdzekļus, kas būtībā būs vienīgais valsts piedāvātais mehānisms pašvaldību papildus ienākumiem. Salcevičs norādīja, ka pašvaldībām ir jāvēršas pie nozaru ministrijām ar pragmatiskiem un reāliem investīciju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies ar Poliju un Ungāriju par daudzgadu budžetu un tautsaimniecības atveseļošanas paketi, ko abas valstis līdz šim bija nobloķējušas.

"Tagad mēs varam sākt īstenošanu un atjaunot mūsu ekonomikas. Mūsu vēsturiskā atveseļošanas pakete vadīs mūsu zaļās un digitālās pārmaiņas," tviterī paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Eiropas budžets top pārāk lēni 

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka...

Kā ziņots, Ungārija un Polija bija uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes.

Abas valstis iebilda pret tā dēvētās likuma varas sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.

Šīs domstarpības draudēja aizkavēt 1,8 triljonu eiro lielā ES budžeta un 750 miljardu eiro lielā palīdzības plāna pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru