Latvijas iedzīvotāji pērn devās 2,4 milj. ārvalstu ceļojumos - par 9,6 % vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 milj. eiro, kas ir par 41,8 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 milj. vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12 % vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36 %, sasniedzot 57,7. milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (20 %). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,5 milj. vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2 %), Igaunija (10,9 %), Krievija (6,9 %) un Baltkrievija (5,3 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8 %), Vāciju (6,6 %) un Apvienoto Karalisti (4,7 %).

2011.gadā būtiski pieaudzis nakšņošanas ilgums Ventspils naktsmītnēs. Vidējais uzturēšanās ilgums 2011.gadā sasniedzis 2,4 diennaktis, bet 2010.gadā tas bija 1,6 diennaktis, informē Ventspils Tūrisma informācijas centrs.

2011.gadā viesu skaits naktsmītnēs salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par 6%. Kopumā Ventspils naktsmītnēs nakšņojuši gandrīz 95 tūkst. cilvēku.

Ventspils TIC tūristu ilgāku uzturēšanos pilsētā saista ar veiksmīgu mārketinga programmu, par ko pērn vienojās pašvaldība un nozares uzņēmēji. Latvijas un ārvalstu medijos četras reizes gadā izdotas tūrisma avīzes, rīkoti dažādi kultūras un sporta pasākumi, kā arī izveidoti jauni tūrisma objekti.

Pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma veiktais SKDS pētījums liecina, ka vidējais Ventspilī pavadīto nakšu skaits ir trīs naktis. Savukārt vidējā respondentu nosauktā vienā Ventspils apmeklējuma dienā uz vienu cilvēku iztērētā naudas summa ir 33,29 Ls, kas nozīmē, ka gadā vidējā nakšņojošo tūristu iztērētā nauda Ventspilī ir ap 7,6 milj. Ls. Pieņemot, ka vidējā naktsmītnes cena ir ap 10 Ls, par nakšņošanu Ventspilī gadā tiek tērēti ap 2,3 milj. Ls.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

ASV amatpersonas ir atklājušas shēmu, kas ļāva cilvēkiem krāpnieciskā veidā iegūt Ungārijas pases un ierasties ASV ar neīstu identitāti, un ASV tāpēc varētu izslēgt Ungārijas pilsoņus no vīzu režīma atcelšanas programmas (VWP), ceturtdien ziņoja ASV un Ungārijas mediji.

«Ievainojamība» Ungārijas pasu sistēmā ir novedusi pie «drošības pārkāpumiem», sacīja ASV amatpersonas, kuras tika citētas ASV laikraksta The Washington Post un Ungārijas vietnes Direkt36 kopīgā rakstā.

Saskaņā ar laikraksta iegūtu ASV Iekšzemes drošības ministrijas (DHS) dokumentu apmēram 700 cilvēku bija krāpnieciski ieguvuši autentiskas Ungārijas pases un pieņēmuši šo pasu sākotnējo īpašnieku identitāti.

«Ir acīmredzams risks, ka uz ASV dodas cilvēki, kuriem ir iemesls slēpt savu identitāti,» sacīja bijusī DHS amatpersona, kas citēta šajā rakstā.

DHS dokumentā teikts, ka vismaz 65 no šiem Ungārijas pasu ieguvējiem veiksmīgi iekļuvuši ASV. Neraugoties uz DHS mēģinājumiem atrast un izraidīt šos cilvēkus, pērnā gada oktobrī 30 no viņiem vēl nebija atrasti.

2022. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 1,7 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 27,5 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 425,8 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 3,6 reizēm vairāk nekā 2021. gadā, tomēr par 52,9 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Vienas dienas ārvalstu braucienu izdevumi palielinājās 3,3 reizes, sasniedzot 34,2 milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos apmeklēja Lietuvu (57,7 %) un Igauniju (33,8 %). Vidējie viena brauciena izdevumi bija par 7,8 eiro mazāki, samazinoties līdz 80,4 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,3 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 2,5 reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,9 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā.

Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2022. gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (18,1 %) un Lietuva (11,8 %), kam sekoja Itālija (7,4 %) un Spānija (6,2 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Apvienoto Karalisti (4,4 %), Poliju (4,3 %), Baltkrieviju (3,7 %) un Turciju (3,3 %).

Ungāriju šobrīd apmeklē Latvijas biotehnoloģiju un farmācijas sektora pārstāvji, lai meklētu sadarbība s iespējas starp abu valstu uzņēmējiem biotehnoloģiju un farmācijas jomās.

Uzņēmēju vizīti organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Ungārijā, Ungārijas Investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūru un Ungārijas Biotehnoloģiju asociāciju.

Vizītes ietvaros 1.decembrī Budapeštā notika seminārs Latvijas un Ungārijas biotehnoloģiju sektoru sadarbības iespējas. Semināra dalībnieki pārrunāja aktuālo situāciju un attīstības tendences Latvijas un Ungārijas biotehnoloģiju sektoros, kā arī sadarbības iespējas ķīmiskās ražošanas un farmācijas jomās.

Latvijas uzņēmēji apmeklēja Ungārijas biotehnoloģiju uzņēmumus un tikās ar Ungārijas farmācijas uzņēmumu pārstāvjiem. Savukārt šodien uzņēmēji apmeklē Ungārijas pilsētu Segedu, kur izvietots viens no Ungārijas biotehnoloģiju centriem. Segedā Latvijas uzņēmēji apmeklēs Ungārijas Zinātņu akadēmijas Bioloģisko pētījumu centru un vairākus biotehnoloģiju uzņēmumus.

2007.gadā Ventspils naktsmītnēs nakšņojuši 93 375 cilvēku, kas ir par 14% vairāk nekā 2006. gadā. No tiem 38 724 jeb 41% ir ārvalstu viesi. Ārvalstu viesu īpatsvars 2007. gadā salīdzinot ar 2006. gadu pieaudzis par 53% jeb 13 374 cilvēkiem, Db.lv informēja Ventspils Tūrisma informācijas centra pārstāve Inga Aulmane.

Vidējais nakšņošanas ilgums Ventspilī 2007. gadā sasniedzis 1,92 diennaktis, bet 2006. gadā bija 1,64.

Ventspils Tūrisma informācijas centra vadītājs Guntars Seilis: ''Var teikt, ka Ventspils tūrisma joma savā attīstībā sasniegusi jaunu pakāpi. Visbūtiskākais pieaugums vērojams tieši ārvalstu tūristu vidū. Pilsēta joprojām ir arī viens no populārākajiem ceļojumu galamērķiem mūsu valsts iedzīvotāju vidū. Pašmāju nakšņotāju skaits pēdējos divos gados ir nostabilizējies ap 55 000 – 57 000 tūkstošiem gadā.''

''Visstraujāk turpina augt Lietuvas, Vācijas, Igaunijas nakšņotāju skaits. Pateicoties tam, ka Latvija pievienojusies Šengenas līguma zonai, lielāka interese 2007. gadā par Ventspili ir arī Krievijas un Baltkrievijas ceļotājiem,'' turpina Guntars Seilis.

2008. gada jūnija sākumā Ventspilī nakšņošanas iespējas piedāvā 56 naktsmītnes ar apmēram 1421 gultasvietām. No kopējā naktsmītņu skaita 6 ir viesnīcas, 9 - viesu mājas, 4 - brīvdienu mājas, 15 - naktsmītnes privātmājā, 3 - jauniešu mītnes,1 - kempings un 18 dzīvokļi, liecina ventspils Tūrisma informācijas centra (TIC) apkopotā statistika.

Pilsētā darbību pieteikušas piecas jaunas naktsmītnes privātmājās - Aristokrāts ar 11 vietām, Bērzi ar 6 vietām, Laucis ar 10 vietām, Mazā magnolija ar 8 vietām un Oranžais nams ar 12 vietām. Ņemot vērā viesu skaita pieaugumu, Ventspils Piejūras kempings paplašinājis un modernizējis viesu uzņemšanas telpas, kā arī izveidojis 20 jaunas treileru pieslēguma vietas. Tagad kempingā ir 70 treileru pieslēguma vietas, 43 labiekārtotas kempinga mājiņas ar 172 vietām un telšu vietas ap 1,5 tūkstotim cilvēku.

Ventspils Tūrisma informācijas centrā pieejama arī informācija par apmešanās iespējām Ventspils rajonā. 2008. gada sezonā Ventspils rajonā pakalpojumus piedāvā 68 naktsmītnes ar apmēram 2000 gultasvietām. No tām 25 ir viesu mājas, 20 - lauku mājas, 14 - kempingi, 5 - jauniešu mītnes un 4 - telšu laukumi. Izmitināto viesu skaits var palielināties uz treilera pieslēgumu vietu un telšu vietu rēķina.

Lielbritānijas Metropolitēna policija aicina cilvēkus būt piesardzīgiem, rezervējot naktsmītnes Londonas Olimpisko un Paraolimpisko spēļu laikam. Šo aicinājumu publicējusi arī Latvijas Valsts policija. Aicinājumā būt uzmanīgiem, rezervējot naktsmītnes Olimpisko spēļu laikam, sevišķi akcentēta interneta vide un tajā iespējamie krāpniecības riski.

«Londonā ieradīsies ļoti daudz cilvēku no Lielbritānijas un visas pasaules, un diemžēl tas paver arī iespējas noziedzniekiem, kas centīsies pārdot vietas neeksistējošās naktsmītnēs,» norādīja Metropolitēna polcijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing), piebilstot, ka tādējādi var tikt apdraudēta arī sporta līdzejutēju personīgās informācijas drošība.

Lielbritānijas policija izteikusi padomus, kā pārliecināties, vai nakstmītnes un rezervācijas ir īstas.

- Drošākais veids, kā pasargāt sevi no neeksistējošu naktsmītņu rezervēšanas, ir veikt rezervāciju no konkrētas viesnīcas mājas lapas vai izmatot uzticamas ceļojumu aģentūras.

Latvijas iedzīvotāji 2023.gadā devās 2,1 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 21,8 % vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,6 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Šajos ārzemju ceļojumos iztērēti 1,11 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 401,3 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 24,6 tūkst. jeb 5,8 % mazāk nekā 2022. gadā, iztērējot 35,3 milj. eiro, par 1,1 milj. eiro jeb 3,1 % vairāk. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 87,9 eiro, kas ir par 7,6 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot ar 2019. gadu pirms pandēmijas, braucienu skaits 2023. gadā ir samazinājies par 55,6 % un kopējie izdevumi inflācijas dēļ sarukuši par 38,8 %. Vidējie izdevumi pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājušies par 24,1 eiro.

Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos 2023. gadā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (23,6 %).

Pērn iedzīvotāji devās 1,7 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 30,8 % vairāk nekā gadu iepriekš un par 15,2 % vairāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, līdz ar to 2023. gadā vairākdienu braucienu skaits pārsniedzis pirmspandēmijas laika līmeni.

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Pēc personāla atlases kompānijas veiktās analīzes, kā arī ņemot vērā kandidātu iniciatīvas un saskatītās perspektīvas attiecībā uz airBaltic tālāku attīstību, par «viscerīgāko» pretendentu airBaltic vadītāja amatam patlaban tiek uzskatīts Ungārijas aviokompānijas Malev vadītājs Martins Gauss.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji jaunais airBaltic vadītājs tiks pieņemts darbā uz kompānijas restrukturizācijas laiku. Pēc šī perioda, kas tiek minēts divi mēneši, tiks vērtēts airBaltic vadītāja darbs un, iespējams, darba attiecības varētu tikt pagarinātas.

Runājot par nākamā airBaltic vadītāja atalgojumu, Augulis sacīja, ka «Flika alga tā nebūs». Viņš pauda uzskatu, ka Latvijas lidsabiedrības vadītāja atalgojums nedrīkstētu pārsniegt 20 tūkstošus latu mēnesī.

Atspēkojot presē iepriekš izskanējušo informāciju, ka M. Gausa līdzšinējā darbība Ungārijas aviokompānijas Malev vadītāja amatā neesot bijusi diez ko spīdoša, satiksmes ministrs norādīja, ka Ungārijas aviokompānijas stāstu nevar salīdzināt ar airBaltic.

Ungārija ir atsākusi dabasgāzes piegādes kaimiņvalstij Ukrainai, kuras tā septembrī bija pārtraukusi uz nenoteiktu laiku, svētdien paziņoja Ungārijas gāzes cauruļvadu tīkla operators FGSZ.

«Es varu apstiprināt, ka ir sākusies gāzes piegāde Ukrainai no Ungārijas,» e-pasta vēstulē ziņu aģentūrai AFP pavēstīja FGSZ preses sekretāre Edina Lakatoša. Viņa apstiprināja, ka sestdien tika piegādāti apmēram 2,6 miljoni kubikmetru gāzes.

FGSZ 25.septembrī apturēja gāzes transportēšanu uz Ukrainu uz nenoteiktu laiku. Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānija Naftogaz Ukraini kritizēja šādu rīcību kā «negaidītu un neizprotamu», jo ir spēkā FGSZ un Ukrainas gāzes transporta sistēmas operatora Ukrtransgaz kontrakts, kas regulē gāzes plūsmu starp Ukrainu un Ungāriju abos virzienos.

Gāzes piegādes Ukrainai no Ungārijas tika pārtrauktas dažas dienas pēc tam, kad Budapeštā tikās Krievijas koncerna Gazprom vadītājs Aleksejs Millers un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš ir bieži brīdinājis nekaitēt tirdzniecības sakariem ar Krieviju.

Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Lai arī vācietis Martins Gauss tiek slavēts par spīdošu karjeru - no pilota līdz pat aviokompānijas vadībai -, pēdējie karjeras pakāpieni, vadot Ungārijas aviokompāniju Malev, nav bijuši izcili, liecina informācija, ko laikraksts Diena ieguvis sadarbībā ar Ungārijas žurnālistu neoficiālajiem avotiem.

M. Gauss ir viens no trim pretendentiem uz airBaltic vadītāja krēslu, ko pirms pāris nedēļām pēc akcionāru vienošanās atstāja Bertolts Fliks. Par jauno kompānijas vadītāju airBaltic padome lems piektdien. AirBaltic padomes priekšsēdētājs Ģirts Kiršteins tikai noteicis: «Par Malev mums Martins Gauss visu loģiski izstāstīja, un mums ir skaidrs, kas tur notika.» Ar pašu M. Gausu Dienai nav izdevies sazināties.

Laikraksts informē, ka jau pirms M. Gausa Malev mocījās ar lieliem zaudējumiem. 2006. gadā tie bija 36 miljonus eiro lieli, un 2007. gadā Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju privatizēt. Par vairākuma akcionāriem kļuva divi Ungārijas pilsoņi, lai lidsabiedrībai nodrošinātu Eiropas aviokompānijas statusu, raksta The Budapest Times, kā arī Krievijas pilsonim Borisam Abramovičam piederoša sabiedrība Airbridge, kam līdzekļus akciju iegādei garantēja Krievijas valdībai daļēji piederošā Vņeštorgbank (tagad Bank VTB). Taču kompānijas finanšu dati neuzlabojās. 2008. gadā Malev zaudējumi bija jau 49 miljonus eiro lieli, un 2009. gada sākumā VTB banka pārņēma B. Abramovičam piederošās kapitāla daļas, kļūstot par Malev 49% daļu īpašnieku. Uzņēmuma vadību pārņēma Krievijas valsts aviokompānija Aeroflot, un šajā brīdī par jauno Malev ģenerāldirektoru tika uzaicināts M. Gauss.

Ungārijas gāzes cauruļvadu operators FGSZ paziņojis, ka uz nenoteiktu laiku pārtraucis gāzes piegādes Ukrainai, šādu rīcību skaidrojot ar tehniskiem iemesliem.

Gāzes piegāžu apturēšanu ceturtdienas vakarā apstiprināja arī Ukrainas enerģētikas uzņēmums Naftogaz, Ungārijas lēmumu nodēvējot par negaidītu un neizskaidrojamu.

FGSZ paziņojumā Ungārijas ziņu aģentūrai MTI norāda, ka gāzes piegādes Ukrainai pārtrauktas ceturtdienas vakarā.

Tāpat FGSZ norāda, ka kopš pagājušā gada marta uzņēmums Ukrainai piegādāja 16,8 miljonus kubikmetru gāzes dienā.

FGSZ uzver, ka šo piegāžu apjoms neesot garantēts, jo tas esot atkarīgs no tehniskiem un komerciāliem apstākļiem.

Ungārijas uzņēmums skaidro, ka Ungārijā vērojams pieprasījuma pieaugums, ko esot nepieciešams apmierināt.

Tajā pat laikā gāzes tranzīta centrā Beregdarocā uz Ungārijas un Ukrainas robežas nepieciešams veikt tehniskus darbus, lai varētu nodrošināt lielāku gāzes importu.

Reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Ungārijas valdības parāda reitingu līdz «junk» (miskastes) statusam, vēsta BBC.

Reitingu aģentūra norādījusi uz Ungārijas parāda augstajiem apmēriem un vājajām izaugsmes perspektīvām, kā arī uz nenoteiktību, vai valdība spēs sasniegt izvirzītos ekonomiskos mērķus.

Ungārijas valdība pavēstījusi, ka Moody’s reitinga samazinājums ir «viens no finansiālajiem uzbrukumiem», kas tiek vērsti pret valsti. Ungārijas ekonomikas ministrs norādīja, ka šim Moody’s solim nav bijis nopietna pamatojuma, jo, neņemot vērā ārējās grūtības, pēdējā pusotra gada laikā lielākajā daļā Ungārijas ekonomikas ir notikušas pozitīvas izmaiņas.

Jau iepriekš reitingu aģentūra Standard&Poor’s samazināja Ungārijas reitingu. Šis samazinājums tika noteikts līdz Ungārija pabeigs sarunas ar Starptautisko Valūtu fondu (SVF) un Eiropas Savienību (ES). Aizvadītajā nedēļā Ungārijas valdība paziņoja, ka meklēs finansiālu atbalstu no iepriekš minētajām institūcijām.

Dzīvokļos izveidoti nelegāli hosteļi Rīgā ir zināma problēma, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste, komentējot trešdien notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Rīgā, Merķeļa ielā.

Pēc viņas teiktā, asociācijas ieskatā nelikumīgi izveidoti hosteļi, līdzīgi, kāds bija trešdienas rītā degušais hostelis, kopumā var tikt uzskatīta par aktuālu problēmu. "Asociācija vairākkārt ir aktualizējusi problēmu. Pagājušajā gadā mēs arī vēlējāmies, lai Tūrisma likumā iekļautu tādu terminu kā viesu dzīvoklis, tādējādi arī šīs īstermiņa uzturēšanās vietas vai apartamentus iekļaujot likumā un arī uz tiem attiecinot noteiktās prasības," sacīja Graikste.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Vienlaikus attiecīgais termins asociācijas izpilddirektorei nezināmu iemeslu dēļ pēdējos likuma grozījumos netika iekļauts. "Varbūt šis notikums [ugunsgrēks] būs iemesls, lai to aktualizētu atkal, un deputāti saprastu, ka tas ir svarīgi," teica Graikste.

Viņa uzsvēra, ka LVRA jau vairākkārt aktualizējusi nepieciešamību valstiskā regulējumā sakārtot jautājumu par tūristu izmitināšanu dzīvokļos.

Līdz 2005.gadam Latvijā naktsmītnēm bija obligāta sertifikācija, un Ministru kabineta deleģēta asociācija kopā ar uzraugošajām institūcijām naktsmītnes apsekoja, lai pārliecinātos par to drošību. Savukāt kopš 2005.gada tūrisms, pēc Graikstes teiktā, ir nereglamentētā sfēra visas Eiropas līmenī, tādējādi atzīstot, ka tūrismā netiek radīta bīstamība dzīvībai, veselībai un kaitējums videi. "Tomēr līdz ar to šāds obligātais novērtējums arī ir izkritis," teica Graikste.

Vienlaikus esot joprojām pietiekami daudz naktsmītnes, kas sertifikāciju, kas nav obligāta, tomēr izvēlas veikt. Mītni novērtē un sertifikātu piešķir LVRA izveidots uzņēmums SIA "Viesnīcu un restorānu centrs".

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Tūrisma likumā, kas tostarp paredz tajā iekļaut jaunu terminu - "viesu dzīvoklis" - valdībā tika apstiprināti 2019.gada oktobrī.

Bija paredzēts, ka par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis vai ēkas daļa, kurā tiek nodrošināta tūristu diennakts izmitināšana un apkalpošana, kas sekmētu kvalitātes un drošības prasību ievērošanu arī šāda veida tūristu naktsmītnēs.

Vienlaikus Saeimas deputāti, pagājušā gada rudenī par likuma grozījumiem lemjot trešajā lasījumā, attiecīgo terminu lēma izslēgt no grozījumiem. Kā liecina 2020.gada 8.oktobra Saeimas sēdes stenogramma, priekšlikums par termina izslēgšanu no likumprojekta nāca no parlamenta Juridiskā biroja puses.

Kā ziņots, ugunsgrēkā nelikumīgā hostelī Merķeļa ielā 8 trešdienas rīta gāja bijā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. No tiem slimnīcā vidēji smagā stāvoklī nogādāti seši cietušie.

Pēc publiski pieejamās informācijas minētajā adresē atradies hostelis "Japanese Style Centrum".

Internetā atrodamā informācija liecina, ka hostelis atradies 21.dzīvoklī. Zemesgrāmatas dati liecina, ka konkrētais īpašums kopš 2019.gada pieder 1996.gadā dzimušajam juristam Andrejam Gailim. Viņam pieder arī turpat netālu Marijas ielā 1 reģistrētais "Hotels & Apartments", kuram šajā adresē ir hostelis. 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 83 900 eiro un strādāja ar 31 788 eiro peļņu. Dati par 2019. un 2020.gadu nav pieejami.

Jau pēc ugunsgrēka Gailis trešdien sāka dzēst savus profilus dažādos sociālajos tīklos, novēroja aģentūra LETA. Piemēram, Gailis jau izdzēsis kontus no "Facebook" un "Linkedin".

Šā gada pirmajos sešos mēnešos gandrīz 1,2 milj. ārvalstu un vietējo tūristu ir izmantojuši Igaunijas naktsmītņu pakalpojumus, kas ir par 15% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn, liecina Igaunijas statistikas biroja dati.

Tūristu skaits, kas izvēlējušies pārnakšņot kādā no Igaunijas naktsmītnēm, pirmajā pusgadā ir par 10% pārsniedzis pēdējo desmit gadu labāko rezultātu, ko sasniedza 2008.gada pirmajā pusē

Ārvalstu tūristu skaits Igaunijas viesnīcās un citās naktsmītnēs sasniedzis gandrīz 80 tūkst. jeb par piektdaļu vairāk nekā 2008.gada attiecīgajā periodā, informē «Tallina -Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2011» sabiedrisko attiecību koordinatore Latvijā. Elīna Kalniņa.

Kopumā izaugsme tūrisma nozarē ir novērota visā Eiropā - gada pirmo četru mēnešu laikā pieaugums ir bijis 6%, 8% ieskaitot Centrāleiropu un Austrumeiropu.

Igaunijas Tūrisma padomes direktors Tarmo Mutso atzīmē: «Galvenais virzītājspēks tūristu pieplūdumam ir jaunu maršrutu un transporta ceļu izveidošana no Igaunijas uz citām valstīm. Arī Tallina kā Eiropas Kultūras galvaspilsēta, kultūras pasākumi, gadiem ilga sadarbība starp uzņēmumiem, pašvaldībām, tūrisma nozari, attīstot tūrisma pakalpojumus un popularizējot Igauniju citās valstīs, ir spēcinājusi tās tūrisma galamērķa lomu.»

Ventspils naktsmītnēs 2006. gadā uzturējušies 82 025 viesi, kas ir par 18 360 jeb 29% vairāk nekā 2005. gadā kopumā, Db.lv informēja Ventspils Tūrisma informācijas centra pārstāve Inga Aulmane.

25 350 jeb 31% tūristu bija ieradušies no ārvalstīm. Biežākie ārvalstu viesi ir lietuvieši - 10 867 (43%), vācieši – 3 799 (15%) un igauņi – 3 725 (15%). Ventspils tūrisma, kultūras un atpūtas piedāvājums spējis ieinteresēt ir arī Somijas, Krievijas, Polijas, Zviedrijas, Nīderlandes u.c. valstu ceļotājus.

Ventspils ir populārs tūrisma maršruts arī Latvijas ceļotāju vidū. Tā 2006. gadā Ventspili apmeklējuši 56 675 valsts iedzīvotāji, kas ir par 12 852 jeb 29% vairāk nekā pērn. Jāpiemin, ka 2006. gadā Ventspilī darbojās 60 naktsmītnes ar 1488 gultasvietām.

Statistikas dati liecina, ka 2006. gadā vislielākais viesu skaits – 37 533 apmeties Piejūras kempingā. Piejūras kempingā naktsmītnes tiek rezervētas jau nākamā gada vasaras sezonai, kā arī ir pieprasītas ziemas laikā, jo kempingā ir apkurināmas mājiņas.

2013. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 1,8 miljoni viesu, kuri naktsmītnēs pavadījuši 3,8 miljonus nakšu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto cilvēku skaits pieauga par 11,8%, bet nakšņojumu skaits par 6,4%. Pērn apkalpoto ārvalstu viesu un to nakšņojumu skaits, vērtējot pēdējo desmit gadu periodā, pieaudzis divas reizes.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 14%. Visvairāk pieauga viesu skaits no kaimiņvalstīm Baltkrievijas – 36,5% un Krievijas – 33,4%, kā arī Igaunijas – 21,3% un Lietuvas – 17%. Pieauga arī apkalpoto viesu skaits no Spānijas – 20,6%, Nīderlandes – 16,7%, Zviedrijas – 8,4% un Lielbritānijas – 5,4%. Samazinājums vērojams viesu skaitam no Skandināvijas valstīm: Somijas – 14,4%, Dānijas – 7,6% un Norvēģijas – 2,2%.

2012. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 3,6 milj. atpūtas un citos personiskajos vairākdienu ceļojumos, kas ir par 11,8% vairāk nekā 2011. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktais apsekojums par iedzīvotāju vietējiem ceļojumiem.

Atpūtas un citos personiskos vairākdienu braucienos 2012. gadā pavadītas 7,7 milj. naktis. Tas ir par 8,5% vairāk nekā 2011. gadā. Dodoties šādos braucienos, iedzīvotāji biežāk (76%) ir izmantojuši privātās naktsmītnes pie radiem un draugiem, vasarnīcas, īrētas mājas un dzīvokļus, u.c.

Atpūtas braucienos ar nakšņošanu nedaudz vairāk devās sievietes (55,6%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25 līdz 44 gadiem (43,5%). Šādos braucienos ceļotāji vidēji pavadīja 2 diennaktis un brauciena laikā vidēji iztērēja 23,7 Ls, kas ir par 3 Ls vairāk nekā 2011. gadā.

Kā viena no lielākajām izdevumu grupām braucienos ar nakšņošanu bija transporta izdevumi – 38,0%. Var pieminēt arī pārējos izdevumus uzturam, izklaidei, kultūrai, kas sasniedz 46,7% no visiem izdevumiem. Par naktsmītni ceļotāji tērēja tikai 8,9% no visiem izdevumiem.

15. maijā Ventspils tūrisma sezonas atklāšanas svētku ietvaros pilsētas naktsmītņu īpašnieki un Tūrisma informācijas centrs rīko Atvērto durvju dienu pilsētas naktsmītnēs.

Šāda veida pasākums Ventspilī tiek organizēts pirmo reizi, un tā iniciatori ir paši naktsmītņu īpašnieki. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un viesus ar naktsmītņu piedāvājumu. Ciemos pie kolēģiem dosies arī paši naktsmītņu īpašnieki, kur cer rast jaunu pieredzi un idejas. Naktsmītnes aplūkošanai būs atvērtas no plkst. 12:00 līdz plkst. 15:00. Apmeklētājiem būs atvērtas 20 naktsmītnes - viesnīcas, viesu nami, brīvdienu mājas, kempingi, privātmājas un hosteļi.

2008. gadā Ventspils naktsmītnēs nakšņojuši vairāk nekā 96 tūkstoši cilvēku, kas ir par 3% vairāk nekā 2007. gadā. No tiem vairāk kā puse bijuši ārzemnieki, informē Tūrisma informācijas centrs.

Aptuveni 51 tūkstotis jeb 54% Ventspils naktsmītnēs bijuši ārvalstu viesi, kas, salīdzinot ar 2007. gadu, ir par 34% jeb 13 tūkstošiem nakšņotāju vairāk.

2008. gadā Ventspils naktsmītnēs visvairāk uzturējušies Lietuvas, Vācijas un Igaunijas pilsoņi. Negaidīti pieaudzis nakšņotāju skaits no Spānijas, Francijas un Slovākijas. Nakšņotāju skaits no Slovākijas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis 38 reizes. Ventspils arvien interesantāka kļūst arī Ukrainas un Krievijas tūristiem, nakšņotāju skaitam attiecīgi pieaugot par 65% un 26%. Turpina pieaugt nakšņotāju skaits no Norvēģijas - 64%, Austrijas – 74% un Polijas – 79%, informē TIC.

Vispopulārākā apmešanās vieta joprojām ir Ventspils Piejūras kempings. Apmeklētākie sarīkojumi: Pilsētas svētki (70 tūkstoši apmeklētāju), Jūras svētki (30 tūkstoši) 4. Starptautiskais Baltijas jūras reģiona valstu motobraucēju salidojums, kas pulcēja ap 10 tūkstošus apmeklētāju