Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Attiecību saraušana ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) Ungārijai ilgtermiņā var izmaksāt dārgāk, jo SVF ieteiktās reformas, ko Ungārijas valdība noraidīja, tagad ar novēlošanos vienalga ir jāveic, vēsta laikraksts Diena.

Pērn Ungārija veica eksperimentu, cenšoties stimulēt krīzē nonākušu ekonomiku ar papildu tēriņiem, nevis griešanu. «Tas nenostrādāja,» laikrakstam atzinusi Ungārijas Centrālās bankas (UCB) Monetārās stratēģijas un ekonomiskās analīzes departamenta direktore Āgneša Čermelia Kaderjakne.

Neskaidrā eirozonas valstu nākotne, kas ir Ungārijas galvenais eksporta tirgus, nodokļu celšana pašu mājās un vērienīgie taupības pasākumi veido visai drūmu sajūtu par Ungārijas tuvāko nākotni. Ekonomikas norises spilgti ataino notikumi ungāru lepnuma - vieglo automašīnu - ražošanas segmentā. Piemēram, šogad 20 gadu jubileju (kopš Ungārijā atsāka ražot automašīnas) nosvinējušajam Suzuki nācies ražošanu samazināt par aptuveni 40%.

Ungārijas Ekonomikas ministrija apsūdzējusi ekonomistu Norielu Raubini, kuš dažreiz tiek dēvēts par Dr. Pastardienu, saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības krituma izraisīšanu. Forinta vērtība nedēļas sākumā samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā.

Budapešta atsaucās uz N. Raubini kompānijas Roubini Global Economics aizvadītajā nedēļā investoriem izteikto rekomendāciju pārdot forintu, kam sekoja Ungārijas valūtas kritums līdz 295,36 forintiem par vienu eiro. Pazīstamā ekonomista kompānija ieteica pārdot forintu pēc tam, kad Ungārija nespēja panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Ungārijas valdība norādīja, ka valūtas spekulanti izlēmuši uzbrukt forintam un izmantojuši N. Raubini ieteikumus kā attaisnojumu. Iepriekš valsts ekonomikas ministrs Ģērģs Matolči pauda, ka Ungārijai būtu jāatsakās no tradicionāliem ekonomikas modeļiem, ieskaitot mehānismus, kuri uztur forinta kursu, lai tādējādi apkarotu inflāciju. Tomēr vēlāk Ungārija paziņoja, ka forinta kursa kritumam nav nekāda sakara ar ministra izteikumiem, un visa atbildība gulstas uz N. Raubini.

Pēc septembrī ieviestā «čipsu nodokļa», Ungārija plāno nodokļus piemērot arī kafijai, alkoholu saturošiem kokteiļiem un aromatizētiem aliem, vēsta AFP.

Ungārija plāno piemērot nodokļus 250 forīnu (aptuveni 0,86 eiro) apmērā par kilogramu kafijas, 100 forīnu (aptuveni 0,337 eiro) apmērā par litru alkoholu saturošiem kokteiļiem un 35 forīnu (0,117 eiro) apmērā par litru aromatizētā alus.

Topošajā nodokļu plānā atzīmēs, ka alkoholu saturošie kokteiļi un aromatizētie ali «satur cukuru un ir pievilcīgi jauniem cilvēkiem, tādējādi tie sāk lietot alkoholu».

Db.lv jau vēstīja, ka 1. septembrī Ungārijā stājies spēkā pretrunīgi vērtēts likums, kurš paredz, ka ar nodokli tiks aplikti pārlieku saldi vai sāļi pārtikas produkti. Jaunais nodoklis jau ir ieguvis apzīmējumu «čipsu nodoklis».

Ungārija otrdien uzlikusi Eiropas Savienības (ES) plānam nākamgad nodrošināt Ukrainai palīdzību 18 miljardu eiro apmērā.

Tā vietā, lai vienprātīgu apstiprinātu palīdzību Ukrainai, Ungārijas veto liek pārējām 26 ES dalībvalstīm izstrādāt sarežģītāku tehnisku plānu, lai nodrošinātu palīdzības plūsmu uz Kijivu arī jaunajā gadā.

Palīdzības programma Ukrainai ir viena no ES prioritātēm, ko Ungārija pēdējos mēnešos ir nobloķējusi. Ungārija, kā izskatās, izmanto savas veto tiesības, lai panāktu, ka ES atbrīvo miljardiem eiro lielo finansējumu, kas Ungārijai aizturēts saistībā ar bažām par likuma varas ievērošanu un korupciju.

Šī mērķa sasniegšanai Ungārijas valdība arī iebildusi pret ES centieniem pieņemt 15% minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli, kam nepieciešams vienprātīgs bloka dalībvalstu atbalsts.

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Ungārija oficiāli lūgusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) finanšu palīdzību.

Aizvadītajā nedēļā Ungārija pārsteidza daudzus investorus, kad paziņoja, ka vēlas panākt jaunu līgumu ar SVF, pēc tam, kad pērn beidzās iepriekšējais, vēsta Reuters. Līdz šim Ungārijas valdība centās veicināt valsts ekonomikas izaugsmi saviem spēkiem.

Jaunākie dati liecina, ka Ungārijas parādsaistību apjoms veido 82% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un samazinājusies nacionālās valūtas forinta vērtība.

Atsevišķi analītiķi pieņem, ka Ungārijas valdība tādā veidā cenšas izvairīties no valsts kredītreitinga samazināšanas, «barojot» finanšu tirgus ar solījumu par starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanu, norāda Reuters.

Ungārijas valdība «iesaldēs» 40 miljardus forintu (180 miljoni ASV dolāru) no valsts izdevumiem, cerot, ka tas palīdzēs izpildīt solījumu starptautiskajiem kreditoriem samazināt budžeta deficītu, ziņo Bloomberg.

Premjerministra Viktora Orbana administrācija, kas savus pienākumus sāka pildīt 29.maijā, likusi «iesaldēt» izdevumus visās astoņās ministrijās un vairākās valsts aģentūrās.

Ungārija šomēnes apņēmās šogad turēties pie 3,8% no IKP deficīta mērķa, ko apstiprinājis gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība.

Valsts amatpersonas šomēnes sašūpoja pasaules tirgus, sakot, ka Ungārija tuvojas līdzīgai parādu krīzei, kāda tika piedzīvota Grieķijā, bet vēlāk trauksme tika atsaukta.

Līdz šā gada maija beigām budžeta deficīts Ungārijā sasniedza 84,6% no gada mērķa, liecina valdības sniegtā informācija 7. jūnijā.

Noskaidrojies, ka Ungārija ir bijusi pārprasta un tā nevēlas «boikotēt» jauno Eiropas Savienības (ES) līgumu par stingrāku fiskālo noteikumu ieviešanu. Tāpat papildus pārdomu laiks ir nepieciešams Dānijai un Bulgārijai. Zviedrija, kas, tāpat kā Čehija, ir viena no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kura jau iepriekš pavēstīja, ka nav izlēmusi pievienoties vai noraidīt dalību jaunajā starpvalstu līgumā eirozonas glābšanai, pārējo 23 ES valstu lēmumam - stiprināt eiro «ceļā nestāsies», raksta thelocal.se.

Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelds (Frederik Reinfeldt) medijam pauda šaubas par pievienošanos jaunajam ES mēroga līgumam. «Zviedrija, kas nav eirozonas valsts, nevēlas tikt saistīta ar noteikumiem, kas ir labvēlīgi pārējai eirozonai,» norādīja Zviedrijas premjerministrs.

Savukārt ES komisijas pārstāvji ir gan kritizējuši Lielbritāniju, gan norādījuši, ka iespēja vēlāk pievienoties līgumam nav izslēgta. «Mēs neesam pateikuši «nē». Mēs uzskatām, ka ir labi, ka eirozonas valstis šajā haosā ir nākušas klajā ar kādu ideju, un mēs nenoslēdzam savas durvis,» medijam norādīja ES komitejas pārstāve Marija Granlunda (Marie Granlund). Savukārt ES komisijas vadītājs Karls Hamiltons (Carl Hamilton) kritizēja Lielbritāniju, kas krasi noraidījusi pievienošanos jaunajam līgumam. «Šādā veidā viņi šķel Eiropu. Lielbritānija nav rīkojusies konstruktīvi,» viņš norādīja.

Šā gada sākumā Eiropas Savienībā reģistrēti 505,7 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 1,1 miljonu vairāk nekā pērnā gada sākumā, liecina Eurostat dati.

Pagājušajā gadā ES valstīs piedzima 5,2 miljoni jaundzimušo. Vidējais dzimstības rādītājs bija 10,4 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais dzimstības rādītājs bija Īrijā – 15,7%, Lielbritānijā – 12,8%, Francijā – 12,6%, Zviedrijā – 11,9% un Kiprā – 11,8%. Savukārt mazākais bijis Vācijā – par 8,4%, Portugālē – par 8,5%, Grieķijā un Itālijā – 9% un Ungārijā – 9,1%.

ES pērn kopumā miruši 5 miljoni cilvēku. Vidējais miršanas rādītājs bijis 9,9 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais mirstības rādītājs bijis Bulgārijā – 15%, Latvijā – 14,3%, Lietuvā – 13,7%, Ungārijā – 13%, Rumānijā – 12,7% un Horvātijā – 12,1%. Savukārt zemākais bijis Īrijā – 6,3%, Kiprā – 6,6%, Luksemburgā – 7,3%, Maltā – 8,1% un Nīderlandē – 8,4%.

Ungārija gatavojas lūgt no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) aizdevumu 15 – 20 miljardu eiro apmērā, kas tiktu izmantos gadījumā, ja sāks stagnēt valsts ekonomika.

Novembrī rekordlielu kritumu piedzīvoja Ungārijas nacionālās valūtas forinta kurss, kā arī investoru aprindās ir pieaugušas bažas par valsts «neparasto» ekonomikas politiku, vēsta Reuters.

Db.lv jau vēstīja, ka novembrī Ungārija ar paziņojumu, ka vēlas panākt jaunu līgumu ar SVF, pārsteidza daudzus investorus. Līdz tam Ungārijas valdība centās veicināt valsts ekonomikas izaugsmi saviem spēkiem.

Vēlāk reitingu aģentūra Moody’s samazināja Ungārijas valdības parāda reitingu līdz «junk». Reitingu aģentūra norādīja uz Ungārijas parāda augstajiem apmēriem un vājajām izaugsmes perspektīvām, kā arī uz nenoteiktību, vai valdība spēs sasniegt izvirzītos ekonomiskos mērķus.

Lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā visbiežāk priekšroku dod individuāliem sporta veidiem – riteņbraukšanai, peldēšanai un skriešanai. Tostarp Latvijā uzņēmēji dod priekšroku riteņbraukšanai, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

20% uzņēmēju priekšroku dod riteņbraukšanai, 15% peldēšanai un 14% skriešanai, savukārt sporta zāles apmeklēšanu, golfu un tenisu kā iecienītāko sportisko aktivitāti minēja pa 8% respondentu. Savukārt tādi populāri komandas sporta veidi kā futbols (4%) un basketbols (2%) starp populārākajām uzņēmēju fiziskajām aktivitātēm tika minēti ievērojami retāk.

«Nelielas atšķirības ir novērojamas arī starp Baltijas valstu uzņēmējiem. Piemēram, Latvijā un Lietuvā uzņēmēji kopumā aizraujas ar salīdzinoši līdzīgām sportiskām aktivitātēm. Gan Latvijā, gan Lietuvā vispopulārākā sportiskā nodarbe ir riteņbraukšana, kam seko sporta zāles apmeklējumi un teniss. Lietuvā salīdzinoši populāras uzņēmēju vidū ir arī jogas nodarbības. Nedaudz atšķirīga situācija ir novērojama Igaunijā, kur līderos ir golfs, kam seko skriešana, bet riteņbraukšana ierindojas tikai trešajā vietā,» skaidro KPMG Baltics SIA partnere Armine Movsisjana.

«Visi lēnām sāk saprast, ka viena no pamatproblēmām Eiropas Savienībā (ES) ir tāda, ka mēs visi kopā pārāk ilgi esam dzīvojuši uz parāda,» saka ES attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs, runājot par situāciju Ungārijā, kas palikusi bez kohēzijas fonda līdzekļiem infrastruktūras un attīstības projektiem.

«Beigu beigās parāds kaut kad ir jāatdot. Diemžēl tas ir šis laiks, un tas nozīmē, ka taisīt jaunus parādus vairāk nevar,» saka Piebalgs.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc iepriekšējiem brīdinājumiem Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi bezprecedenta lēmumu – iesaldēt dalībvaltsij paredzētos kohēzijas fonda līdzekļus Ungārijas infrastruktūras un attīstības projektiem. Naudas izteiksmē tas ir gandrīz pusmiljards eiro, kas iecirstu jūtamu robu valsts ekonomikā.

Brīdinājumi no EK puses Ungārijai izteikti jau gadiem. To atzīst arī Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs, DB sakot, ka «Ungārija kopš iestāšanās ES 2004. gadā nespēja izpildīt ES prasību – samazināt vispārējo valsts budžeta deficītu zem 3% no IKP». «Tāpēc pret Ungāriju gadiem ilgi rit pārmērīga budžeta deficīta procedūra,» vēstnieks polemiski piebilst.

Eiropas Savienība (ES) vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta šonedēļ samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.

Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien ES līderu samitā solīja bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.

Ungārija bloķē jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, ziņu aģentūrai DPA pastāstījuši avoti diplomātiskajās aprindās.

Pēc šo avotu teiktā, savus iebildumus Ungārija paudusi trešdien Briselē notikušajā ES valstu vēstnieku sanāksmē, kurā bija paredzēts pabeigt sankciju detalizētu izstrādāšanu.

Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Kad EK maija sākuma ierosināja sesto sankciju paketi, Ungārija iebilda pret Kirila iekļaušanu sankciju sarakstos. Tomēr ES samitā pirmdien, kurā tika panākta vienošanās par šīm sankcijām, jautājums par sankciju attiecināšanu uz Kirilu netika apspriests.

Ungārija trešdien pasludināja apdraudējuma stāvokli saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto enerģijas krīzi un paziņoja par plānu tās pārvarēšanai.

"Situācija ir ļoti sarežģīta visur Eiropā, ņemot vērā karu un ar to saistītās sankcijas," žurnālistiem norādīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna biroja vadītājs Gergejs Gujāšs.

Viņš skaidroja, ka valdības jaunais plāns izstrādāts kā reakcija uz kara izraisīto enerģijas krīzi, un tas spēkā stāsies augustā.

Šis plāns paredz, ka Ungārijā dabasgāzes ieguve tiks palielināta no 1,5 līdz diviem miljardiem kubikmetru gadā, vienlaikus meklējot citus dabasgāzes piegāžu avotus.

Valdība arī noteiks eksporta aizliegumu tādiem enerģijas avotiem kā malkai un palielinās brūnogļu ieguvi.

Tiks arī atjaunota ar brūnoglēm darbināmās spēkstacijas ekspluatācijā Mātrā un pagarināta valsts vienīgās atomelektrostacijas darbība.

Lai veicinātu budžeta deficīta samazināšanos zem Eiropas noteiktajiem 3%, Ungārija nākamgad valsts sektorā plāno likvidēt līdz pat 30 tūkstošiem darbavietu, ziņo Bloomberg.

Ungārija 2011. gadu cer pabeigt ar budžeta deficītu 2,94% apmērā no nākamā gada IKP. Šogad paredzēts budžeta deficīts 3,8% apmērā no IKP. Valsts prognozē, ka nākamgad IKP augs par 3%.

Izaugsmes veicināšanai Ungārija nākamgad plāno samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz 16%, tādējādi veicinot iekšzemes patēriņa palielināšanos, kā arī ieviest jaunus nodokļus uzņēmumiem ar mērķi mazināt budžeta deficītu.

Deficīta mazināšanai nākamgad paredzēts likvidēt 25 līdz 30 tūkstošus darbavietu valsts sektorā, kā arī iesaldēt līdzekļu apjomu, kas paredzēts valsts sektorā strādājošo atalgojumam.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir profesionāla komanda, efektīva resursu pārvaldība un pareizi izstrādāta stratēģija, domā Krištofs Hegedjušs, CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Lai uzņēmums ilgtermiņā sasniegtu nospraustos mērķus, vadītājam jāspēj paredzēt nākotnē potenciāli sagaidāmās problēmas, jāizvērtē iespējamie riski un attiecīgi jārīkojas, spriež K.Hegedjušs, piebilstot, ka visa pamatu pamatā ir plānošana. Pasaule nemitīgi mainās, tāpēc tai līdzi jāmainās arī uzņēmējiem - tas, kas tiek uzskatīts par labu šodien, iespējams, tāds vairs nebūs rīt, tāpēc sniegto pakalpojumu kvalitāte nepārtraukti jāuzlabo, atzīmē CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Seko ģimenes piemēram

Lai gan esmu dzimis Latvijā, uzaugu un mācījos Ungārijā, stāsta K.Hegedjušs, kurš šajā valstī guva arī savu pirmo darba pieredzi. “Vēl būdams skolnieks, vasaras brīvlaikos iesaistījos ģimenes biznesā un pavadīju latviešu tūristus Ungārijā, bet, kad sāku studijas Londonā, kā maiņas vecākais strādāju kādā glaunā interneta kafejnīcā. Mana ģimene bija cieši saistīta ar aviāciju, tāpēc likumsakarīgi, ka arī es, pēc vidusskolas beigšanas, nolēmu sevi profesionāli attīstīt tieši šajā jomā. Tā kā Ungārijā apgūt aviācijas menedžmentu nebija iespējams, devos uz Londonu, un neslēpšu - šī valsts man ļoti iepatikās. Biju apmierināts gan ar vidi, gan ar studijām, kas studentiem sniedza iespēju ne tikai iepazīties ar nozares specifiku, bet apgūt arī vispārējās vadības teoriju un aviācijas praktiskās lietas, par ko ļoti priecājos,” norāda K.Hegedjušs, kurš drīz pēc tam aviācijas nozarē sāka arī strādāt.

Ungārijā, Komaromas-Esztergomas reģionā, mājputnu novietnē, kurā tika turēti vairāk nekā 50 tūkstoši tītaru, konstatēta augsti patogēnā (H5N8 apakštipa) putnu gripa.

Tādējādi līdz ar Poliju un Slovākiju, Ungārija ir trešā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā janvārī konstatēta šī bīstamā slimība.

Ungārijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti.

PVD jau ziņoja, ka putnu gripa konstatēta arī Slovākijā un Polijā, kura šodien ziņo nu jau par ceturto slimības skarto reģionu – Mysliborski, kas atrodas Vācijas pierobežā.

Neraugoties uz putnu gripas uzliesmojumiem pēdējo nedēļu laikā Polijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī, salīdzinot ar situāciju 2017. gadā, kad profilakses nolūkos arī Latvijā tika noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanai zem klajas debess, putnu gripas aktivitāte pēdējos gados Eiropā vērtējama kā zema.

Ungārija nepadosies Eiropas Savienības (ES) spiedienam saistībā ar pērn izdarītajiem tiesību aktu grozījumiem, bet Eiropas birokrāti ir līdzīgi Padomju nomenklatūrai, pavēstījis valsts premjerministrs Viktors Orbāns.

Uzrunājot cilvēkus, kas pulcējās lai atzīmētu ungāru sacelšanās gadadienu pret Hābsburgu valdību 1848. gadā, V. Orbāns pavēstīja, ka Ungārija atkal izcīna cīņu par savu brīvību, raksta Euobserver.

«Mēs nebūsim kolonija. Ungāri nedzīvos saskaņā ar ārvalstu noteikumiem un neatteiksies no savas neatkarības vai brīvības,» klāstīja V. Orbāns. «Kā Eiropas nācija mēs pieprasām vienlīdzīgu attieksmi. Mēs nebūsim otršķirīgi Eiropas pilsoņi. Mēs pieprasām, ka standarti, kas tiek piemēroti vienām valstīm, tiek piemēroti arī mums,» sacīja Ungārijas premjers.

V. Orbans salīdzināja ES darbības ar Padomju režīmu. «Mēs esam vairāk nekā pazīstami ar nelūgtu biedru palīdzības raksturu, pat ja tā tiek sniegta smalki pielāgotā uzvalkā, nevis uzplečotā uniformā,» klāstīja premjers. Viņš arī pauda savu pārliecību, ka Eiropas birokrāti lūkojas uz Budapeštu ar aizdomām, jo Ungārija izvēlas «jaunus ceļus» kā samazināt valsts parādu un neizvairās no nacionālu valstu pārākuma sludināšanas.

Eiropas Savienības (ES) valstu vairākums ir vienojušās iesaldēt Ungārijai paredzētus ES budžeta līdzekļus 6,3 miljardu eiro apmērā, ņemot vērā bažas par likuma varas neievērošanu Ungārijā, pirmdienas vakarā paziņoja ES prezidējošā valsts Čehija.

Summa, par kuru tika panākta vienošanās dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju sanāksmē Briselē, tomēr ir par 1,2 miljardiem eiro mazāka, nekā sākotnēji ierosināja Eiropas Komisija (EK).

Briselē pastāv bažas par ES līdzekļu nepiemērotu izmantošanu Ungārijā nepietiekamu pretkorupcijas pasākumu dēļ.

Īsi pirms šīs vienošanās EK atjaunoja rekomendāciju, saskaņā ar kuru Ungārijai paredzētie līdzekļi 7,5 miljardu eiro apmērā jāsaglabā iesaldēti, līdz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība būs pilnībā izpildījusi savus solījumus par reformu īstenošanu likuma varas uzlabošanai.

EK gaida ES dalībvalstu atļauju samazināt ES budžeta līdzekļus Ungārijai.

Eiropas Savienība (ES) iztikusi «pēdējo brīdinājumu» Ungārijai, aicinot sakārtot valsts likumdošanu, kas izmainīta pērnā gada nogalē un rada draudus demokrātijai.

Pretējā gadījumā - ja Ungārija nespēs sakārtot valsts likumus, kas regulē to, kā valstī tiek sadalīta vara, ES uzsāks «juridiskas darbības», vēsta nytimes.com.

Eiropas Komisijas (EK) brīdinājums ir uzskatāms par precedentu, un tas izteikts kā atbilde pērnā gada beigās veiktajiem grozījumiem Ungārijas konstitūcijā, kas mainījuši Ungārijas premjerministra Viktora Orbana (Viktor Orban) vadītās valdības ietekmi tādās sfērās kā bankas, tiesas un mediji.

Ārzemju kritiķi un protestētāji Ungārijā pauduši viedokli, ka V. Orbana virzītā politikai ir autoritārisma pazīmes, jo, izmantojot viņa ievērojamo vairākumu parlamentā un tādējādi izmantojot likumvaru, viņš apdraud preses un tiesnešu brīvību. Brisele ir nobažījusies arī par Ungārijas Centrālās bankas neatkarību, Briseles redzeslokā nonācis arī likums, kas paver iespēju parlamentam atbrīvot no amatiem tiesnešus un prokurorus, viņu vietā ieceļot savas kandidatūras. Tāpat Briseli uztrauc valsts datu aizsardzības institūcijas neatkarība.