«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir pareizs solis un valdībai jāmēģina par to pārliecināt iedzīvotājus, uzskata Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Piebalgs uzsvēra, ka viņš ļoti atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, arī no tautsaimniecības viedokļa Latvijai esot labāk būt eirozonā.

«Es neredzu nevienu mīnusu situācijā, ja pievienosimies eirozonai,» norādīja Piebalgs. Viņš gan piebilda, ka risks varētu būt pārtikas cenu pieaugums, tāpēc valdībai jāseko, lai pārejas periodā nenotiktu preču sadārdzināšanās. Tomēr šis risks ir ļoti neliels, jo lats jau tagad ir piesaistīts eiro, skaidroja ES komisārs. Vairāk nekādu risku nav, akcentēja Piebalgs.

Viņš uzskata, ka arī banku savienības izveide Latvijai noteikti nākšot par labu, jo valsts ir cietusi no banku nestabilitātes. Vēl viens uzraugs virs citiem uzraugiem nekad nenāk par sliktu, norādīja Piebalgs.

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs trešo reizi komisāra amatā nonākt nevēlas.

«Man pietiek, man tiešām pietiek, lai arī tas skan priekšlaicīgi,» saka Piebalgs, taujāts par iespēju trešo reizi kandidēt uz komisāra amatu pēc nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

«Neesmu kandidāts nākamajā komisijā. Ir daudz iemeslu, bet pats galvenais - divi termiņi, kas ir milzīgs laiks politikā. Var teikt, ka ir dažādi portfeļi, bet tās jau ir atrunas. Latvijas prezidents var būt tikai divus termiņus, tad kāpēc kaut kādā ārējā amatā mēs sūtām trīs termiņus? Jābūt zināmai konsekvencei. Divi termiņi būtu jāliek arī ES regulās.»

Tāpat Piebalgs norāda, ka nevēlas «iet cauri vēlreiz visām dzirnavām» un piedzīvot Eiropas Parlamenta noklausīšanos. «Uzskatu, ka man pietiekami stresa bijis,» saka komisārs, bilstot, ka valdība noteikti spēs atrast labu kandidātu.

«Es vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu nepiemērots šim amatam pēc savām rakstura īpašībām, tā ka es izslēgtu to, pat ja tiktu nominēts. Es labprāt nāktu darīt Ministru prezidenta darbu, nevis prezidenta,» to, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz vēlētos ieņemt Latvijas prezidenta amatu, žurnālam Ir atzinis Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK), attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Man tas nāktos ļoti grūti. No vienas puses, tas darbs neprasa daudz, no otras - prasa ļoti daudz manā skatījumā. Tev ir jābūt nācijas ētiskajam spogulim. Tā tomēr man šķiet smaga atbildība, un tas nav man,» par prezidenta amatu izteicies Piebalgs.

Vaicāts, vai pēc pilnvaru termiņa beigām, redz sevi biznesā, viņš atbildējis: «Es tiešām neko neesmu domājis, vienīgi - varbūt varētu kādā augstskolā lasīt lekcijas. Biznesā? Pirmkārt, man tad būtu jāprasa ētikas komisijas atļauja. Divus gadus ir liegums, kas, manuprāt, ir O.K., lai nenolec par ātru no zirga. Bet, jāsaka godīgi, komisāri ir nodrošināti. Var atļauties kādu laiku arī nezināt, ko darīs. Es nebūšu izmisis cilvēks, kas staigā gar Daugavu. Bet tas, ka es būšu mājās, ir pilnīgi skaidrs.»

Latvijā eiro ieviešana ies ļoti gludi, prognozēja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Saskaņā ar A. Piebalga rīcībā esošiem Eurobarameter datiem, šobrīd Latvijā 43% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet pretēji noskaņots ir 51% sabiedrības. Tas liecina, ka atbalsts Eiropas vienotajai valūtai audzis par 8%, bet pretēji noskaņoto skaits sarucis par 5%.

«6% nav viedokļa. Tos es skaitītu drīzāk kā par. Ja tev nav viedokļa, tad tu īstenībā esi par, jo valdība ir par,» teica A. Piebalgs, bilstot, ka Latvijā sabiedrība pietuvojusies situācijā, kad domas par atbalstu eiro dalās uz pusēm.

Igaunijā eiro ieviešanu atbalsta 73% iedzīvotāju, bet Lietuvā - 40%. «Tendence ir, ka tās valstis, kas ir eirozonā, ir diezgan izteikti pozitīvas par to. Tās, kas ir ārpusē, ir negatīvas. Tas ir psiholoģisks fenomens, ko grūti pat izskaidrot.»

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija uz citu valstu fona neizskatās slikti, tādēļ aktīvākai atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai Latvijā pašlaik nav pietiekamas motivācijas, intervijā sacīja Eiropas Savienības (ES) bijušais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

"Ir nepieciešama nopietna izšķiršanās šajā jautājumā, bet tas noteikti ir jādara. ES iet straujiem soļiem prom no fosilajiem resursiem, kas nozīmē, ka pēc atjaunojamiem resursiem ir milzīgs pieprasījums, un pieprasījums ir nauda. Tā ir vajadzīga sabiedrībai, tādēļ ir jāskatās uz priekšu, kā šos resursus ekonomiski vislabāk izmantot, nodarot vismazāko kaitējumu videi. Sabiedrības apziņa ir jāveido šajā virzienā," uzsvēra Piebalgs.

Viņš arī atgādināja, ka ir nodibināts "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmums "Latvijas vēja parki", kuram būs jāveido vēja parki valstij piederošās mežu teritorijās, bet nav daudz dzirdēts, ka kaut kas virzītos uz priekšu. Piebalgs norādīja, ka vienkāršāk būtu vispirms noteikt jaudas, cik iecerēts izbūvēt, noteikt teritorijas, kurās var būvēt, un tad rīkot izsoli, kurā uzvarētu tas, kurš piedāvā vislabākos nosacījumus projekta īstenošanai.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

«Esmu dzirdējis Somālijā, ka aparatūra, ko izmanto telekomunikācijās, - un Somālijā, starp citu, par spīti nedrošībai, telefonsakari ir ļoti labi - ir latviešu iekārtas, neprasīju, no kuriem uzņēmējiem iepirktas, Āfrikā ir arī Latvijas hardware,» vaicāts par Latvijas uzņēmējiem Āfrikas kontinetā, intervijā laikrakstam Diena sacījis Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Zinu, ka ir vairāki latviešu uzņēmēji, kuri strādā vairākās valstīs dažādos sektoros, taču viņi nekad nav nākuši pie manis un prasījuši jebkādu palīdzību,» atklājis Piebalgs

«Ar palīdzības sniedzējiem vismazāk esmu saskāries, daudzi latvieši strādā starptautiskās institūcijās, humanitārās organizācijās, bet es nevaru atcerēties nevienu gadījumu, kad dzīve būtu savedusi kopā ar kādu latvieti Āfrikas kontinentā, taču esmu daudz laba dzirdējis,» stāstījis komisārs.

Jautāts, kas ir galvenais, kas ES attīstības palīdzības ietvaros tiek darīts Āfrikā, Piebalgs atbildējis: «Pamatā nauda ir divām lietām - lai bērni varētu iet skolā, problēma gan ir kvalitātē. Otrs - lai cilvēki nemirtu no tā, ka viņiem nav pat elementāras medicīniskās palīdzības. Tas tiek sasniegts divējādi: vienā gadījumā cīnoties ar lielākajām galinātājslimībām, kā AIDS, malārija un tuberkuloze, bet ir arī atbalsts, lai sievietes nemirtu dzemdībās, lai bērni saņemtu pietiekamu uztura devu, lai viņiem neveidojas... Ir pat grūti to formulēt, viņi vienkārši neattīstās, jo nav saņēmuši pietiekamu uzturu, tas ir kaut kas... Es Latvijā neesmu redzējis neko tamlīdzīgu arī tajā laikā, kad biju skolas direktors un apmeklēju nelabvēlīgās ģimenes.

Imigrantu pūļi Latvijai nedraud, viesstrādnieki varētu ienākt no Vidusāzijas un Kaukāza, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norādījis Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Runājot par to, vai un no kurienes mums var nākties uzņemt viesstrādniekus nozarēs, kurās trūkst darbinieku, A. Piebalgs sacījis: «Teikt, ka mums trūkst darbaspēka, vismaz pagaidām, ir ļoti drosmīgi – līdz šādai problēmai mēs vēl neesam tikuši. Tādēļ es nesaskatu vajadzību pēc darbaspēka no kādām citām valstīm, jo pagaidām Latvijā vēl ir 11% bezdarbs.

Mums ir jāizmanto ES fondi, lai apmācītu savus cilvēkus un dotu tiem darba tirgū nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Turklāt mēs palielinām pensionēšanās vecumu, tas nozīmē, ka cilvēki strādās ilgāk.»

«Ja no tā visa abstrahējamies un domājam, no kurienes varētu nākt imigranti, visdrīzāk, tā būtu Vidusāzija un Kaukāza valstis,» viņš norādījis.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Spriežot pēc globālās ekonomikas attīstības izredzēm, ministra amatā uz dažāda veida eksportu vērstajam biznesam Latvijā lieti noderētu cilvēks, kurš pazīst Āfrikas reāliju rakstaino drēbi.

Anēmiskā globālās ekonomikas izaugsme ir uz palikšanu – tāds ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) viedoklis, un nekas neliecina, ka tas būtu nepārdomāts. Fonda vadītājas Kristīnes Lagardas formulējums par «jauno viduvējību» kā investīciju vides un izaugsmes jauno normu ir labs iemesls arī Latvijas ārpolitikas ekonomiskās dimensijas plānotājiem un īstenotājiem pārdomāt divreiz, vai nevajadzētu skatus vēl apņēmīgāk vērst pāri tuvākajiem un ērtākajiem tirgiem. Tas principā neapšauba pastāvošo realitāti, ka nozīmīgākā preču un pakalpojumu tirdzniecība notiek pēc iespējas tuvāk mājām, tomēr arī spēja gūt labumu no uzrāviena eksotiskākos tirgos par ļaunu nenāks. Bet šāda spēja ir jāplāno un jākopj laikus.

Mozambikā un Tanzānijā tuvākajā laikā Eiropas Savienība (ES) ieguldīs 163,5 miljonus eiro - šādu vienošanos vizītē šajās Āfrikas valstīs panācis ES attīstības komisārs Andris Piebalgs. Šī nauda būs no tā dēvētās ES ārējās sadarbības programmas, vēsta laikraksts Diena.

Patlaban tā paņem 8% no kopējā budžeta, taču lauvas tiesa naudas tiek piešķirta Turcijai, kas ir ES kandidātvalsts. Āfrikai paliek aptuveni trīs miljardi eiro gadā, pārējām 150 valstīm aiziet tas, kas paliek pāri, Āfrikas valstu apmeklējuma laikā pastāstījis A. Piebalgs.

Runājot par to, cik lielu naudu šādas palīdzības programmas izmaksā Latvijas iedzīvotājiem, komisārs atzinis, ka vidēji gadā tie ir 10 eiro no katra mūsu valsts pilsoņa.

Mozambiku un Tanzāniju A. Piebalgs apmeklējis kopā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu un Tanzānijā panācis vienošanos par sešu jaunu attīstības programmu sākšanu nolūkā uzlabot piekļuvi ūdensapgādei, stiprināt autotransporta nozari un lauku ceļu infrastruktūru, kā arī labu pārvaldību un sociālo atbildību. Kopumā Tanzānija tuvākajos gados saņems 126,5 miljonus eiro, un šī nauda palīdzēs atjaunot ceļus vairāk nekā 200 kilometru garumā, 500 000 iedzīvotājiem sniegt piekļuvi dzeramajam ūdenim un 140 000 iedzīvotāju - labākai sanitārajai infrastruktūrai un pakalpojumiem.

Patlaban nav ne kādu pazīmju, ka varētu sarukt eirozonas dalībnieku skaits vai, ka monetārā savienība varētu izjukt, norāda Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs, piebilstot, ka Latvijas iestāšanas eirozonā ir atkarīga tikai un vienīgi no pašas Latvijas.

Piebalgs LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka ES šobrīd tiekot runāts vien par to, kā saglabāt un nostiprināt esošo valstus monetāro savienību, tāpēc Latvijas ienākšana eirozonā ir atkarīga no pašas Latvijas.

Vērtējot Latviju kā vienīgo valsti, kas šobrīd domā par pievienošanos eirozonai, ES komisārs norāda, ka tas neesot nekāds rādītājs, jo arī Igaunija, kad savulaik pievienojās eirozonai tobrīd bija vienīgā. Piebalgs uzsvēra, ka Latvijā nepieciešams vairāk diskusiju par eiro ieviešanas.

Latvija, kas tiek minēta par piemēru parādu krīzes nomāktajām valstīm, tomēr tuvākajos gados saistību apmēru audzēs.

Piemēram, līdzekļi, kas nepieciešami centrālās valdības parāda atmaksai 2013.gadā - ap 576 milj. Ls - tiks iegūti, no jauna aizņemoties, turklāt, ņemot vērā paredzamo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu, paredzams, ka tuvākajos gados vēl turpinās pieaugt arī parāda kopapjoms.

«Lai nodrošinātu valsts parāda apjoma samazinājumu, neveicot jaunus aizņēmumus, ir jānodrošina valsts budžets ar pārpalikumu vai arī jārod papildu ieņēmumi, kas būtu saistīti, piemēram, ar valstij piederošu aktīvu realizāciju, mērķtiecīgi novirzot šos ieņēmumus valsts parāda atmaksai. Ņemot vērā, ka nākamgad valsts budžetā pārpalikums netiek plānots, valsts parāda saistības nākamgad būs jāturpina pārfinansēt ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos,» tā, paužot finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) nostāju, DB pavēstīja Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Nopietna politika parasti ir garlaicīga, īpaši, ja runa ir par kompleksiem ekonomikas vai finanšu jomas jautājumiem.

Tā pieprasa kompromisus, ilgtspēju, sabalansētību starp vēlmēm un iespējām un ir ļoti grūti izskaidrojama tā, lai katrs to saprot. Iespējams, ka tā saucamie nopietnie politiķi arī tik ilgi ir atrauti dzīvojuši savā ziloņkaula pilī, ka tagad pie varas arvien vairāk nāk citi - tie, kuriem ir stāsts, varbūt pilnīgi traks, bet aizraujošs, tie, kuri ir autentiski un līdz ar to sabiedrībai šķiet īstāki par korektajiem paraugzēniem, tie, kuri politisko skatuvi spēj pārvērst par krāsainu šovu un publiski bārstīties ar izteikumiem, kurus daudzi citi nespēj izdabūt pār lūpām. Taču medaļai ir arī otra puse, kas var arī pamatīgi sabojāt politisko atrakciju pēcgaršu.