Eksperti

Uz izaugsmi ar privātā kapitāla finansējumu

Kristīne Bērziņa, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Saskaņā ar “Deloitte” 2022. gada pētījumu* Baltijas valstu iespējkapitāla un privātā kapitāla fondos pieejamais finansējums strauji augošiem uzņēmumiem ir gandrīz miljards eiro.

Varam lepoties ar pirmo Latvijas vienradzi jeb miljardu dolāru vērto uzņēmumu “Printful” un esam iemācījušies, ka jaunuzņēmums un jauns uzņēmums nav sinonīmi. Tomēr Latvijā joprojām strauji augošiem uzņēmumiem, iespējams, piemērotākais finansējuma veids – iespējkapitāls un privātais kapitāls (Venture Capital and Private Equity) – ir mazāk zināms un arī retāk izmantots nekā citi finansējuma veidi.

Kas tad tas ir? Vienkāršojot – tas ir ieguldījums uzņēmuma kapitālā apvienojumā ar investora aktīvu atbalstu uzņēmuma vadības komandai, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumam ambiciozi un pat ļoti ambiciozi izaugt. Tas ir viens no ceļiem, kā no jaunuzņēmuma vai vietējā tirgus uzņēmuma kļūt par pasaules klases uzņēmumu.

Latvijas iespējkapitāla un privātā kapitāla fondu portfeļos ir daudz lepnuma vērtu uzņēmumu. Katram ir pazīstams “Depo”, kura izveide un attīstība lielā mērā bija iespējama, pateicoties privātā kapitāla fonda “BaltCap” investīcijai biznesa idejā, ieguldot finansējumu uzņēmumā brīdī, kad tam trūka gan saprotamu iepriekšējo gadu darbības rādītāju, gan tirgus analoga tās novērtēšanai, gan arī naudas plūsmas kredīta maksājumu segšanai.

Tāpat daudzi ikdienā izmanto “Mobilly” vai degvielas staciju ķēdes “Kool” pakalpojumus, kuru izaugsmei arī palīdzējis vietējais iespējkapitāla fonds “ZGI Capital”. Datu pārraides tīklu risinājumu līderis “Santa Monica Networks” pēdējos gados attīstījies sadarbībā ar privātā kapitāla fondu “Livonia Partners”, līdz nonāca LMT grupā 2021. gadā.

Strauji augošu uzņēmumu, tostarp jaunuzņēmumu, attīstībai jau šobrīd ir pozitīva ietekme uz Baltijas valstu tautsaimniecību, sākot no ienākumu ģenerēšanas un darbavietām, kas nodrošina vidēji divas reizes augstākas algas darbiniekiem, un beidzot ar nodokļu papildu ieņēmumiem.

“Civitta” pētījumā** “Baltijas jaunuzņēmumi tuvplānā: šodienas realitāte, rītdienas iespējas” ir aprēķināts – ja Baltijas valstīs jaunuzņēmumu skaits pieaugtu trīs reizes, tad kopējie nodokļu ieņēmumi no šīs salīdzinoši nelielās industrijas būtu aptuveni miljards eiro, bet labi apmaksāto jaunuzņēmumu darbavietu skaits pieaugtu līdz 140 tūkstošiem. Diemžēl Latvijā iespējkapitāla finansējumu izmanto būtiski mazāk nekā citās Baltijas valstīs. No kopējā iespējkapitāla ieguldījumu apjoma Baltijas valstīs 2022. gadā tikai 4% tika veikti Latvijā, liecina “Firstpick” pētījums***.

Sākot jaunu gadu, gribētu uzņēmējus un potenciālos uzņēmējus aicināt būt ambicioziem gan sevis, gan mūsu valsts dēļ un izmantot šādām ambīcijām piemērotāko finansējumu.

* https://www.balticpevcmarket.com

** https://civitta.com/articles/the-baltic-startup-scene-today-s-realities-tomorrow-s-possibilities

*** https://ain.capital/2022/12/19/key-trends-of-the-baltic-startup-ecosystem-in-2022-firstpick/

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldnieks "Livonia Partners" otrajam alternatīvo ieguldījumu fondam "Livonia Partners Fund II" piesaistījis 157 miljonus eiro, informē "Livonia Partners" pārstāvji.

"Livonia Partners Fund II" atbalsta vairāki institucionālie investori, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un lielo inflāciju, "Livonia Partners Fund II" piesaistījis arī virkni jaunu investoru.

"Livonia Partners Fund II" ieguldījumu stratēģijas pamatprincipi ietver ilgtspējīgas izaugsmes perspektīvas un jēgpilnu pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un vidi. Uzņēmumu vērtība parasti ir no 10 miljoniem eiro līdz 100 miljoniem eiro.

Kopš pirmās līdzekļu piesaistes 2021.gada septembrī "Livonia Partners Fund II" fonds ir investējis "BestAir" un "Zave" (zaļo mājas klimata risinājumu izplatītāji), CSUB (kompozītmateriālu risinājumu piegādātājs zemūdens un akvakultūras nozarēm Ziemeļeiropā) un "Stebby" (Baltijas pakalpojumu tirgū lielākais labsajūtas uzņēmums).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Baltijas uzņēmumu izaugsmes iespējas, Luminor pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atbalstījuši vienu no lielākajiem Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu pārvaldniekiem Livonia Partners, otrajā parakstīšanas posmā investējot 15 miljonus eiro.

Būtisku daļu Livonia Partners Fund II finansējuma plānots ieguldīt uzņēmumos, kas risina klimata pārmaiņu un vides ilgtspējas jautājumus.

"Fonda vadības komandas investīciju pieredze un sasniegtie rezultāti, kā arī fokusēšanās uz ilgtspēju saskan ar Luminor ilgtermiņa pensiju fondu vērtības palielināšanu. Vēlamies vairot iespēju Baltijas uzņēmumiem piekļūt finansējumam un īstenot savus attīstības mērķus, tādējādi veicinot visa Baltijas reģiona izaugsmi," saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Livonia Partners Fund II ir klasificēts kā 8. panta jeb "gaiši zaļais" fonds saskaņā ar ES jauno Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulu. Šo fondu atbalsta vairāki institucionālie investori, piemēram, Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Daudzi Livonia Partners Fund I investori turpina ieguldīt arī Livonia Partners Fund II, kas piesaistījis arī jaunus investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzkopības preču tirgotājam SIA "Hortes" ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lieta, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Rīgas rajona tiesā TAP lieta ierosināta 25.jūlijā.

Slēgs dārzkopības preču veikalu Hortes Latvijā 

Šā gada jūlijā durvis slēgs vienīgais Igaunijas dārzaugu un mājas preču mazumtirdzniecības...

Uzņēmumam līdz 2022.gada 23.septembrim tiesā jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa plāns, vēsta LETA, atsaucoties uz Rīgas rajona tiesas sniegto informāciju.

Jau vēstīts, ka Igaunijas mazumtirdzniecības zīmola "Hortes" dārzkopības centrs Rīgā tika atvērts 2021.gada martā, taču šogad jūlijā veikals tika slēgts. "Hortes" veikala izveidē Rīgā tika investēti vairāk nekā 6,5 miljoni eiro.

"Hortes" pieder privātā kapitāla ieguldījumu fondam "Livonia Partners". Pirmais zīmola veikals tika atvērts 2006.gadā Tallinā.

Pirmajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 28.oktobra līdz 2021.gada 30.jūnijam, "Hortes" strādāja ar 997 437 eiro apgrozījumu un cieta zaudējumus 284 021 eiro apmērā.

Uzņēmums reģistrēts 2020.gada oktobrī, un tā pamatkapitāls ir 22 800 eiro. Patiesie labuma guvēji uzņēmumā ir Igaunijas iedzīvotājs Kaido Veske, Lietuvas iedzīvotājs Mindaugs Utkēvičs un Kristīna Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzkopības preču tirgotāja SIA "Hortes" kreditori nav atbalstījuši kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesiskās aizsardzības process izbeigts, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

"Hortes" pārstāvji norāda, ka tiesiskās aizsardzības procesa lieta izbeigta pēc uzņēmuma lūguma.

"Hortes" valdes locekle Kadri Ulla skaidroja, ka kopš "Hortes" veikala slēgšanas uzņēmums mērķtiecīgi veicis visas nepieciešamās darbības, lai vienotos ar kreditoriem un nebūtu nepieciešama tiesiskā aizsardzība, tāpēc uzņēmums lūdza tiesai izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu.

Uzņēmumam līdz 2022.gada 23.septembrim tiesā bija jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa plāns.

"Hortes" ir privātā kapitāla ieguldījumu fondam "Livonia Partners" piederošs Igaunijas dārzaugu un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols. Pirmais "Hortes" veikals tika atvērts 2006.gadā Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru