Jaunākais izdevums

Lietuvas muita paziņojusi, ka pēdējā laikā bieži no trešajām valstīm Lietuvā uz izstādēm, ārstēšanu, tūrisma vai citiem mērķiem ievestie dzīvnieki netiek aizvesti atpakaļ, bet gan nelegāli pārdoti Eiropas Savienībā (ES).

Muitas sniegtā informācija liecina, ka šā gada deviņos mēnešos tikai Medininku robežkontroles punktā uz valsts robežas ar Baltkrieviju reģistrēti 1950 gadījumi, kad dzīvnieki tiek ievesti no trešajām valstīm. No tiem 77 reizes personas ar dzīvniekiem netika ielaistas Lietuvā saistībā ar mēģinājumu nelegāli pārvadāt dzīvniekus.

Pagājušajā nedēļā Medininkos Krievijas pilsones krāpnieciskā veidā caur Lietuvu uz Igauniju mēģināja aizvest desmit suņus, kuriem nebija robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu.

«Ļoti iespējams, ka sievietes pēc izstādes Igaunijā gatavojās suņus pārdot ES pilsoņiem. Šajā gadījumā ar Valsts pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu Krievijas pilsonēm ar suņiem netika ļauts iebraukt Lietuvā un noteiktajā kārtībā viņām lika atgriezties valstī, no kuras viņas brauca,» paziņoja Lietuvas muitā.

Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas atgādina, ka trešo valstu pilsoņiem, ievedot dzīvniekus ES, ir jāuzrāda tādi paši dokumenti, kādi tiek prasīti preču pārvadājumos pār robežu, kā arī izziņa par dzīvnieka īpašnieku un veterinārais sertifikāts. Savukārt, atgriežoties trešajā valstī ar dzīvnieku vai arī vedot to tranzītā uz valsti, kas nav ES sastāvā, dzīvniekam ir jābūt deklarētam ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai krasi samazinātu nelegālo imigrāciju, Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere devusi rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, pavēstījuši avoti valdībā.

Atjaunotā robežkontrole stāsies spēkā 16.septembrī un sākotnēji turpināsies sešus mēnešus.

Fēzere par to jau attiecīgi informējusi Eiropas Komisiju (EK).

Robežkontrole iecerēta kā instruments nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kā arī islāmistu terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanai.

Jau ilgstošās debates par nelegālās imigrācijas apturēšanu saasinājušās pēdējās nedēļās pēc kārtējā islāmista uzbrukuma Zolingenē, kura laikā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Slepkava izrādījās kāds sīrietis, kurš izvairījies no izraidīšanas uz Bulgāriju, kuras robeža bija pirmā, ko viņš šķērsoja, nelegāli ierodoties Eiropas Savienībā (ES).

Visas valstis, ar kurām Vācija robežojas, ir Šengenas brīvās ceļošanas zonā un uz to savstarpējām robežām robežkontrole ir atcelta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija 16.septembrī atjaunoja robežkontroli uz visām valsts sauszemes robežām, cenšoties ierobežot nelegālo imigrāciju, lai gan kritiķi uzskata, ka šī rīcība apdraud Šengenas zonas noteikumus par pārvietošanās brīvību.

Robežkontrole jau iepriekš bija atjaunota uz robežām ar Austriju, Šveici, Čehiju, Poliju un Franciju, bet Vācijas policija pirmdien to atjaunoja uz robežām ar Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju.

Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere, kas deva rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, ir apsolījusi, ka šie kontroles pasākumi neradīs būtiskus traucējumus pārrobežu satiksmei.

Fēzere pirms nedēļas oficiāli informēja Eiropas Komisiju (EK) par jaunajiem kontroles pasākumiem, uzsverot, ka tie ir nepieciešami pārāk liela migrantu pieplūduma dēļ.

Atjaunotā robežkontrole sākotnēji turpināsies sešus mēnešus, bet var tikt pagarināta. Uz robežas ar Austriju tā turpinās jau no 2015.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saasinoties situācijai ap jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Eiropai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par robežu slēgšanu, pirmdien izteicies Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka ar to saistītie lēmumi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāpieņem kopā.

"Robežkontroles jautājums būtu nākamais posms, un tam nepieciešami kopīgi risinājumi visas Eiropas līmenī. (..) Redzam, ka daudzas ES valstis ievieš stingrāku iekšējo režīmu, un pilnīgi iespējams, ka pie šā jautājuma [par robežu slēgšanu] nāksies atkal atgriezties," prezidents sacījis žurnālistiem Birštonā.

Pēc Nausēdas teiktā, pašlaik Lietuvā noteiktā prasība par obligātu pašizolāciju pēc ierašanās no konkrētām valstīm ar augstiem inficēšanās rādītājiem faktiski jau darbojas kā netieša robežkontrole.

"Pastāv tieša un netieša robežkontrole. Prasība par pašizolēšanos krietni piebremzē vēlmi ceļot pāri robežām, jo parādās daudz ierobežojumu, kas ceļošanu dara nepievilcīgāku," viņš piebildis. "Uzskatu, ka mums pašlaik ir labi saskaņots mehānisms attiecībā uz karantīnas instrumenta lietošanu, kas ļauj, sekojot statistikai un slimības tendencēm citās valstīs, iekļaut šai sarakstā aizvien jaunas valstis. Dažas valstis pietuvojušās šai robežai un var drīzumā tikt iekļautas [sarakstā]."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28. martam bijusi par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15. līdz 28. februārim, liecina "Latvijas Valsts ceļi" dati.

Savukārt satiksmes intensitātes kritums, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam, ir 19%.

Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87%, ir bijis uz Jelgavas šosejas posmā Eleja – Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm (sk.grafiku).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šengenas zonas 26 dalībvalstu iekšlietu ministri ceturtdien vienojās turpmāk regulāri tikties, lai apspriestu krīžu pārvaldību.

Tā sauktā Šengenas Padome pirmoreiz tiksies 3.martā, paziņoja Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns pēc neformālas tikšanās ar saviem kolēģiem Francijas pilsētā Lillē.

Šengenas zona, kurā ir atcelta iekšējā robežkontrole, pašlaik ietver 22 no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī četras valstis ārpus ES - Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

Pēdējos gados iekšējā robežkontrole starp Šengenas zonas valstīm vairākkārt tikusi atjaunota terorisma draudu, migrācijas krīžu un Covid-19 pandēmijas dēļ.

Eiropas Komisija (EK) decembrī ierosināja atjauninātus noteikumus, lai stiprinātu Šengenas zonas pārvaldību. EK ieskatā, mērķtiecīgās izmaiņas nodrošinātu ciešāku koordināciju ES līmenī un ļautu dalībvalstīm labāk tikt galā ar jauniem izaicinājumiem gan ES kopējo ārējo, gan iekšējo robežu pārvaldībā Šengenas zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija februārī atcels visus Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus, pirmdien pavēstīja premjerministre Sanna Marina.

Sociāldemokrātu vadītā valdība risinās sarunas ar citām parlamentā pārstāvētajām partijām par ierobežojumu atcelšanas grafiku, norādīja premjere.

Robežkontrole uz Somijas robežām ar citām Šengenas zonas valstīm tiks izbeigta pirmdien.

Šie ierobežojumi tika ieviesti decembra beigās centienos palēnināt vīrusa omikrona paveida izplatību.

Robežkontrole vismaz līdz 14.februārim būs spēkā attiecībā uz ceļotājiem, kas ierodas no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības (ES) sastāvā, vēsta Somijas raidsabiedrība YLE.

Dānija no ierobežojumiem atteiksies otrdien, cita starpā ļaujot dāņiem baudīt restorānus, kafejnīcas, muzejus un naktsklubus, bet masku lietošana vairs nebūs obligāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi līdz septembra vidum pagarināt jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteikto robežkontroli lidostās un Klaipēdas jūras ostā, bet vienlaikus paziņojusi, ka noteiks jaunu izņēmumu attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņu iebraukšanu.

Nolemts, ka Covid-19 dēļ noteiktie aizliegumi turpmāk netiks attiecināti uz ārvalstu studentiem, investoriem, uz Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ierodas valstī humānu apsvērumu dēļ, kā arī uz ārvalstniekiem, kas citā valstī reģistrējuši partnerattiecības ar Lietuvas pilsoņiem vai citām Lietuvā likumīgi dzīvojošām personām.

Iekšlietu ministrija tika ierosinājusi iekļaut Baltkrievijas pilsoņus to ārvalstnieku skaitā, uz kuriem netiek attiecināti esošie aizliegumi, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību kaimiņvalstī, valdības sēdē norādījusi iekšlietu ministre Rita Tamašuniene. Kā žurnālistiem pēc sēdes paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis, Baltkrievijā turpinoties vardarbīgai protestu apspiešanai pēc svētdien notikušajām prezidenta vēlēšanām, Lietuva atļaus kaimiņvalsts pilsoņiem iebraukt humānu apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnas režīmu, atkal atļaujot valsts pilsoņiem izbraukt pāri robežām, no 10.maija ierobežotā apmērā atsākt regulārus pasažieru lidmašīnu lidojumus, kā arī jau tuvākajā laikā atļaut nepārtikas preču tirdzniecību tirgos un organizēt nodarbības brīvā dabā, ievērojot nepieciešamos drošības noteikumus.

Līdz šim no Lietuvas varēja izbraukt tikai nolūkā atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, dodoties uz darbavietu vai veicot starptautiskus komerciālos pārvadājumus. Tagad šāds noteikums svītrots no valdības lēmuma par karantīnas režīmu.

Formāli šis atvieglojums stāsies spēkā nākamnedēļ, bet amatpersonas brīdinājušas, ka tas nebūt nenozīmē atgriešanos pie pilnīgas pārvietošanās brīvības, ņemot vērā, ka citas Eiropas valstis, ieskaitot Lietuvas kaimiņvalstis, vai nu joprojām nav atvērušas savas robežas, vai arī noteikušas citus pārvietošanās ierobežojumus ārvalstniekiem.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Kā norādījis premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas tuvākajās dienās plāno apspriest robežu jautājumu ar Polijas valdības vadītāju Mateušu Moravecki, Polija provizoriski noskaņota saglabāt robežkontroli līdz vasaras sākumam. Savukārt Baltijas valstu ārlietu ministri par iespējām atvērt robežas gatavojas apspriesties jau trešdienas vakarā un Lietuva cer, ka tās pilsoņiem tuvākajā laikā būs iespēja doties uz Latviju un Igauniju, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze "Verslo žinios".

Pati karantīna, kas Lietuvā tika noteikta 16.martā, ir spēkā līdz 11.maijam un valdība pašlaik neapsver jautājumu par tās tālāku pagarināšanu, lai gan neizslēdz arī tādu iespēju. Turklāt, kā ziņots, robežkontrole uz robežām ar Latviju un Poliju nesen tika pagarināta līdz 14.maijam.

Taču jau trešo nedēļu pēc kārtas valdība pamazām atvieglina karantīnas režīma noteikumus.

Lietuvas gaisa telpa ir slēgta kopš 4.aprīļa un pašlaik lidojumiem nepieciešama īpaša satiksmes ministra un ārlietu ministra atļauja.

Jaunajā valdības lēmumā paredzēts, ka lidojumi varēs atsākties tajos maršrutos, kuru atjaunošanai pēc ārlietu ministra ieteikuma piekritīs valdība.

Ziņots, ka lidsabiedrība "Lufthansa" ir gatava atsākt lidojumus uz Viļņu no 11. maija, bet "AirBaltic" no 13.maija sola vienu reisu dienā maršrutā Rīga-Viļņa-Rīga. Regulārus reisus ar Lietuvu pakāpeniski plāno atjaunot arī aviokompānijas SAS, LOT, "Wizzair" un "Ryanair".

Satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs norādījis, ka pirmie reisi varētu atsākties uz Latviju, Vāciju un Poliju, bet daudz kas būs atkarīgs arī no uzņēmējvalstu noteikumiem, piemēram, Vācijā un Polijā joprojām ir spēkā prasība par divu nedēļu karantīnu. Pēc viņa teiktā, ja tiks panākta vienošanās par šo nosacījumu atvieglošanu, Lietuva tūdaļ centīsies radīt apstākļus lidojumu atsākšanai.

Tiek prognozēts, ka lidojumu skaits no Viļņas, Kauņas un Palangas var pieaugt tikai pēc tam, kad Eiropas valstis sāks atvieglot ierobežojumus. Tas varētu notikt tikai vasarā, bet atgriešanās pie vairāk vai mazāk ierastiem grafikiem, pēc ekspertu domām, ir iespējama tikai nākamgad vai pat tikai 2022. gadā.

Kā paziņojusi Ekonomikas un inovāciju ministrija, jau no ceturtdienas būs atļautas visu veidu brīvā laika pavadīšanas aktivitātes brīvā dabā un varēs atsākties individuālie sporta treniņi telpās, ieturot drošu atstatumu starp cilvēkiem. Savukārt ierosinājumu atļaut nelielus brīvdabas pasākumus, kuros nepiedalās vairāk par desmit cilvēkiem, valdība nolēmusi neapstiprināt.

Turpmāk būs atļauts nevalkāt sejas aizsargmaskas ārpus pilsētu, ciematu, dārzkopības kooperatīvu un viensētu robežām, ja 20 metru rādiusā nav citu cilvēku, neskaitot tuviniekus.

Medicīnas iestādes varēs sniegt plānveida pakalpojumus, kas pārtraukti kopš marta vidus, bet tie būs obligāti jāsaskaņo ar Nacionālo sabiedrības veselības centru, iesniedzot šādu pakalpojumu atsākšanas plānus, kuros tiktu paredzēta gultu rezervēšana iespējamajiem Covid-19 slimniekiem, kā arī riska grupas personu un pārējo pacientu plūsmu regulēšanas iespējas.

Nepārtikas preču tirdzniecība tirgos būs atļauta, ja vienam pircējam iespējams nodrošināt 10 kvadrātmetru platību, vai arī vienlaikus apkalpojot tikai vienu cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums “SUBmerge Baltic” radījis zemūdens uzdevumiem piemērotu dronu, ko plāno sākt eksportēt tuvākajos divos gados.

Zemūdens droniem paredzēti divi galvenie uzdevumi – robežkontrole un zemūdens infrastruktūras aizsargāšana, kā arī nākotnē tos varētu izmantot uzbrukumam kā kaujas dronus. “Pasaulē tas būs unikāls produkts, kas palīdzēs būt īpaši modriem ne tikai uz zemes un gaisā, bet arī zem ūdens,” uzsver zemūdens drona autors Kārlis Bērziņš.

Jaunuzņēmums ūdens tehnoloģiju inovācijai – aizsardzības nozarei radītajiem zemūdens droniem kā pirmos eksporta tirgus apzinājis ASV, Apvienoto Karalisti, Skandināvijas valstis un vairākas Centrāleiropas valstis ar jūras robežām, cerot pirmos eksemplārus pārdot jau tuvāko divu gadu laikā.

Iegūtā 2.vieta un 7000 eiro naudas balva biznesa idejas attīstībai konkursā “Ideju kauss 2023” bija kā papildu atspēriens, lai “SUBmerge Baltic” turpinātu attīstīt savu radīto zemūdens dronu “Līdaka” (Pike) un jau tuvākajā laikā varētu nonākt Latvijas un pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidosta ieviesusi jaunu maksas pakalpojumu - sagaidīšanas un pavadīšanas serviss "Meet&Greet", informē Rīgas lidostā.

Lidostas personāls pasažieri vai ceļotāju grupu, kas iegādāsies jauno pakalpojumu, sagaidīs izlidošanas zālē un pavadīs līdz reģistrācijas galdiņam, nogādājot turp arī reģistrēto bagāžu. Tālāk ceļotāju pavadīs uz ātro drošības pārbaudi un pēc tās - līdz pat paredzētajam izlidošanas sektoram. Nepieciešamības gadījumā tiks sniegts atbalsts arī robežkontrolē.

Savukārt ielidojošos pasažierus lidostas darbinieks sagaidīs pie lidmašīnas un pavadīs līdz pat automašīnai īstermiņa stāvvietā P1, nogādājot turp arī pasažiera reģistrēto bagāžu. Ja pasažieris automašīnu būs novietojis ilgtermiņa stāvvietā un būs to norādījis, lidostas darbinieks noorganizēs arī transfēru uz un no termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī no 31.decembra uz 1.janvāri Apvienotā Karaliste (AK) pabeidz izstāšanās procesu no Eiropas Savienības (ES). Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) norāda, ka aviācijas pasažieri nesaskarsies ar būtiskām izmaiņām, ceļojot no/uz AK. Vienlaikus no 2.janvāra Latvija atsāks starptautisko pasažieru pārvadājumus ar AK, informē CAA.

Lidostā "Rīga" pasažieriem no lidostas procedūru viedokļa izmaiņu pēc apvienotās AK izstāšanās no ES nebūs. AK jau šobrīd ir ārpus Šengenas valstu saraksta, līdz ar to pasažieriem tiek veikta robežkontrole, savukārt drošības prasības nosaka starptautiskie normatīvie akti, kas ir vienādi gan Latvijai, gan AK.

Lidsabiedrības "airBaltic" lidojumi no/uz AK arī turpmāk tiks veikti no Rīgas, Tallinas un Viļņas. Būtiskas izmaiņas pasažierus, kuri ar tiešo reisu lidos no/uz AK, neskars.

CAA norāda, ka vienlaikus ir jāņem vērā šobrīd esošie ierobežojumi lidojumiem no/uz AK saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu. Šobrīd lidojumi no/uz AK ir aizliegti līdz 2021.gada 1.janvāra plkst. 23.59, bet tie tiks atsākti ar 2.janvāri. Pasažieriem jāvēršas pie aviokompānijaām, lai noskaidrotu, vai tās atsāks izpildīt lidojumus ar 2.janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai, mikroblogošanas vietnē "twitter" pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šodien Kariņš videokonferencē ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli vienojušies par iekšējo robežu atvēršanu no 15.maija un brīvu Baltijas valstu iedzīvotāju kustību.

Vienlaikus Kariņš piebilda, ka tiem iedzīvotājiem, kuri ieradīsies no citām valstīm, arī turpmāk būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Jau rakstīts, ka ārkārtējās situācijas laikā robežkontrole no Latvijas puses uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām nav atjaunota, kas nozīmē, ka uz robežas ar Lietuvu un Igauniju nekādi ierobežojumi vai ceļošanas aizliegumi no Latvijas puses nav ieviesti.

Lai arī kopš 17.marta Latvija ir atcēlusi starptautiskos pasažieru pārvadājumus, šķērsot Latvijas robežu ar privāto transportu vai kājām nav aizliegts. Aizliegums šķērsot robežu attiecas tikai uz ārējo robežu, proti, ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr atbildīgas amatpersonas var lemt par izņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportētājiem nepieciešams valsts atbalsts

Lelde Petrāne,19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets" turpina apzināt eksportējošos uzņēmumus un dīkstāves ietekmi uz uzņēmējdarbību. Secinājums - situācija ir strauji pasliktinājusies.

Tādēļ tā aicina valdību rast atbalsta mehānismus eksportējošo uzņēmumu atbalstam.

"Tukši restorāni, viesnīcas, lidmašīnas ir visiem ieraugāmi ar savām acīm, un visi viegli piekrīt, ka tie ir jāatbalsta. Tas, kas notiek aiz eksportējošu uzņēmumu sienām, nav visiem zināms un ieraugāms.

Bieži eksportētāji ir "neredzamās frontes" cīnītāji, kurus novērtē pasaulē, bet nepazīst Latvijā.

Eksportētājam viegli ir nokļūt situācijā "tālu no acīm - tālu no sirds", taču tieši eksportētāji rada teju vislielāko pievienoto vērtību, ko pēc tam izmantot Latvijas izaugsmei. Ja kopējā palīdzības programmā atcerēsimies par atbalsta nepieciešamību eksportētājiem, tad pēc krīzes ātrāk atkal celsimies!" norāda Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets",24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz Latvijas - Baltkrievijas robežas noteikts pastiprināts robežkontroles režīms

Db.lv,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts robežsardze informē, ka sakarā ar pastiprinātu robežkontroles režīmu uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, iedzīvotājiem tiek atteikta pierobežas joslas speciālo caurlaižu izsniegšana.

Lai arī pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas ir atcelts kopš 2024.gada 10.februāra, joprojām pastāv augsts nelegālās migrācijas un Baltkrievijas varas režīma īstenoto hibrīdapdraudējumu risks uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas, tāpēc līdz 2024.gada 10.martam pierobežas joslā uz šīs robežas ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms. Valsts robežsardze vērš uzmanību, ka pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. panta piektās daļas pirmo punktu Valsts robežsardzei ir tiesības atteikt speciālo caurlaidi, ja attiecīgajā pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežkontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Horvātija pievienojas eirozonai un Šengenas zonai

LETA--AFP,02.01.2023

Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Teksasas štats plāno uzcelt militāru bāzi pie Teksasas robežas, piektdien paziņoja štata republikāņu gubernators Gregs Ebots, kurš konfliktē ar ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju nelegālās imigrācijas jautājumos.

Nelegālo imigrantu pieplūdums pēdējos mēnešos atkal ir padarījis migrāciju par svarīgu diskusiju tematu ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā. Republikāņi šajā pieplūdumā vaino demokrātu prezidenta Baidena administrāciju.

Ebots paziņoja par plāniem celt jauno bāzi pierobežas pilsētā Īglpasā, kur viņš ir sapulcinājis Nacionālās gvardes karavīrus no Teksasas un citiem republikāņu vadītiem štatiem, lai izveidotu dzeloņstiepļu žogus un citas barjeras, mēģinot bloķēt migrantu ierašanos ASV no Meksikas teritorijas.

Īglpāsa atrodas pie Riograndes, kas ir abu valstu robežupe.

Iecerētā bāze līdz aprīlim varēs izmitināt 300 karavīrus, bet to būs iespējams paplašināt līdz 2300 karavīru uzņemšanai, sacīja Ebots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēl vairāk pieaug Centrālāzijas kravu nozīme Latvijā

Jānis Kasalis, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs,24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienākusi kārtējā lauksaimniecības sezona, un visās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, aktualizējas minerālmēslu pieejamība. Dažādu sankciju un ierobežojumu rezultātā minerālmēslu imports no Krievijas un Baltkrievijas ir samazinājies, tomēr joprojām sastāda ievērojamu daļu no Eiropas valstu, tostarp Latvijas minerālmēslu portfeļa.

Ir jāmeklē alternatīvas agresorvalstu minerālmēslu piegādātājiem. Ievērojams apjoms minerālmēslu ražotāju ir Centrālāzijas valstīs, īpaši Kazahstānā un Uzbekistānā. Sarunas par minerālmēslu importu no šīm valstīm notiek jau šobrīd, un nākotnē šī sadarbība varētu pilnībā izskaust Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu gan Latvijā, gan visā Eiropā. Loģistika šādām piegādēm ir risināma - mēs varam atvest šos minerālmēslus beramā veidā specializētos dzelzceļa vagonos, kā arī iesaiņotus maisos parastos kravas vagonos. Atsevišķos gadījumos, kad Krievija ierobežo dzelzceļa tranzītu uz Baltijas valstīm, varam tos atvest no Centrālāzijas valstīm arī ar kuģiem vai autotransportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv,16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru