Jaunākais izdevums

Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāk vairāki jauni stacionārie fotoradari - tie atradīsies Velēnā, Nīcā, Bikstos, Strenčos, Vecpiebalgā, Jaunbērzē, Līvānos, Spārē, Maltā, Duntē, kā arī pie Kalnciema tilta. Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 84 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru, informē Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija (CSDD).

Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau esot izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām - Valsts policijai, VAS «Latvijas Valsts ceļi» un pašvaldībām.

LASI ARĪ:

Par braukšanu ar 199 kilometriem stundā piemēros 360 eiro sodu

Jau drīzumā gāzes pedāli pēc fotoradara vairs negribēsies spiest

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļu tehniskās apskates, reģistrācijas un vadītāja kvalifikācijas process būtu klientiem ērts, saprotams, draudzīgs un pieejams. Pēc šādiem principiem tiek veidots gan pakalpojumu saņemšanas process, gan būvēti un iekārtoti klientu apkalpošanas centri.

21.gadsimta interneta un tehnoloģiju attīstība pavēra jaunas iespējas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanā, kuru pamatā ir starpinstitūciju saziņa tiešsaistes režīmā. Lai nebūtu klients pēc izziņām «jādzenā» pa dažādām valsts iestādēm, CSDD rada iespēju pats saņemt informāciju, pieslēdzoties attiecīgo institūciju datu bāzēm. Vēl vairāk – tika nodrošināta iespēja daudzas citām institūcijām piekrītošas funkcijas nokārtot vienas pieturas aģentūrā – CSDD; piemēram, samaksāt nodokļus vai naudas sodus. Tas gan bieži kaitējis CSDD tēlam, jo cilvēkiem licies, ka viņa samaksātā nauda aiziet CSDD, nevis valsts vai pašvaldības kasēs.

CSDD vienmēr bijis svarīgi, lai klients būtu zinošs un informēts. Lielu «iespēju soli» šajā ziņā sniedza e-CSDD izveidošana, kas ļāva no jebkura datora vai mobilās iekārtas iesākumā saņemt informāciju un atgādinājumus, bet vēlāk arī veikt maksājumus un pieteikties pakalpojumiem, piemēram, vadītāja eksāmenam vai tehniskajai apskatei. To, ka e-CSDD ir populāri un noderīgi pakalpojumi, liecina fakts, ka vietnē reģistrējušies 660 tūkstoši lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

CSDD: Īpašnieki pretojās Biķernieku trases attīstībai, jo vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Iespējams, vairākās vietās Rīgā šoferus uzmanīs luksofora signāla kontroles iekārtas

LETA, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāks vairāki jauni stacionārie fotoradari, kuri atradīsies Piņķos, Vitrupē, Vecstropos, Grenctālē, Lapmežciemā, Klidziņā, kā arī Šķibē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 72 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau ir izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 23,461 miljons eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt direkcijas peļņa pieauga par 42,9% un bija 1,524 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ieņēmumu ziņā būtiskākā darbības joma CSDD ir transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu un sasniedza 11,672 miljonus eiro. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos pieauga par 0,5%, sasniedzot 369 360, bet atkārtoto pārbaužu skaits pieauga par 0,6%, veidojot 5124 641. Vadības ziņojumā skaidrots, ka pamatpārbaužu skaita pieaugums ir saistīts ar transportlīdzekļu skaita pieaugumu.

Otrs apmēra ziņā būtiskākais CSDD ieņēmumu avots ir transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumu sniegšana, kurā direkcijas ieņēmumi pieauga par 6,6% un sasniedza 5,89 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijā plāno uzstādīt fotoradaru mulāžas un papildu radarus, tos pēc vajadzības rotējot

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. līdz 2022.gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.

IeM rosina atbalstīt papildu 50 fotoradaru un 50 to mulāžu uzstādīšanu, un to darbības nodrošināšanu laikā no 2020. līdz 2022.gadam. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā «mulāžu» vai pretēji - «mulāžas» aizvietošanu ar fotoradaru.

IeM rosina šo projektu finansēt no valstij izmaksājamām CSDD dividendēm, kas netiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam.

Tāpat IeM rosina papildināt fotoradaru funkcijas, lai veiktu luksoforu signālu kontroli, transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu un autoceļu lietošanas nodevas nomaksas kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

CSDD: Konkurences padomes analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki trūkumi

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki trūkumi, šodien žurnālistiem sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Liepiņš.

Viņš gan atturējās detalizēti komentēt KP veikto analīzi, jo CSDD ar to vēl nav iepazinusies. Tajā pašā laikā Liepiņš norādīja uz vairākiem trūkumiem KP analīzē.

Piemēram, KP ekonomisti neesot korekti analizējuši tehniskās apskates staciju pakalpojumu cenas Eiropas Savienībā (ES). KP norādījusi, ka Latvijā, faktiski pastāvot CSDD monopolam, tehniskās apskates cenas ir augstākas, turpretī Liepiņš uzsvēra, ka Latvijā šī pakalpojuma cenas ir ceturtās zemākās ES.

Tāpat Liepiņš noraidīja KP pārmetumus par tehniskās apskates staciju pieejamību. KP minēja, ka Rīgā ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. Tomēr Liepiņš uzsvēra, ka Rīgā tehniskās apskates stacijā ir 12 līnijas, salīdzinot ar ES ierasti pieejamo vienu līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt videokameras, kas fiksēs sarkanās gaismas šķērsotājus

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

TOP vietas, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Jau drīzumā gāzes pedāli pēc fotoradara vairs negribēsies spiest

Dienas Bizness, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto asociācijas eksperti DB izdotajam Auto žurnālam atzīst, ka autovadītājus ir nepieciešams uzraudzīt. Paši viņi nav disciplinēti, turklāt Latvijas autoparks jau tā ir vecs un bīstams un pārmērīga ātruma režīmā tas kļūst vēl bīstamāks. Līdz ar to fotoradari ir labs veids, kā uzraudzīt satiksmi.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Šobrīd izteikti ir novērojams, ka transportlīdzekļu vadītāji, tuvojoties fotoradaram, piebremzē, taču uzreiz aiz tā atkal palielina ātrumu. Lai mazinātu šādu tendenci, paredzēts ieviest jauninājumu, mērot konkrētās automašīnas vidējo braukšanas ātrumu starp diviem fotoradariem – gan pirmais, gan otrais radars fiksē brīdi, kad transportlīdzeklis pabrauc tam garām, un, ņemot vērā attālumu starp šiem radariem, tiek aprēķināts vidējais ātrums, ar kādu tas ir pārvietojies šajā maršrutā.

CSDD pārstāve pieļauj, ka, visticamāk, pirmās šāda veida ierīces Latvijā būs jau pieejamas šogad – patlaban norit starpinstitūciju tehniskās sarunas, kurās tiek lemts, kas šīs iekārtas uzstādīs, par kādiem līdzekļiem tās tiks finansētas, kā arī apsvērti citi tehniski jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konkurences padome: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) šogad 30.novembrī būs jāsāk tai piederošo tehniskās apskates pakalpojuma veicēju SIA "Auteko&TUV Latvija", SIA "Autests", SIA "Scantest" un SIA "Venttests" kapitāldaļu atsavināšanu, otrdien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu noteikt, ka CSDD automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu jāiepērk, nevis jānodrošina pašai. Ņemot vērā, ka CSDD turpmāk veiks tikai tehniskās kontroles uzraudzības funkcijas un tehniskās kontroles veicēji tiks izvēlēti publiska iepirkuma kārtībā, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī varētu veikt neatkarīgu uzraudzību, CSDD, izvērtējot līdzdalību tehniskās kontroles veikšanai akreditētos uzņēmumos - "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests", ir secinājusi, ka līdzdalība ir izbeidzama.

Valdība uzklausīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par CSDD līdzdalības kapitālsabiedrībās pārvērtēšanu" un atbalstīja rīkojuma projektu "Par atļauju izbeigt līdzdalību un pārdot CSDD piederošās "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests" kapitāldaļas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pārvietojamo un stacionāro fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem pagājušajā gadā soda naudās kopumā piemēroti 15 362 255 eiro, liecina Valsts policijas (VP) un Iekšlietu ministrijas informācija.

Konstatējot satiksmes noteikumu pārkāpumus ar VP rīcībā esošajiem pārvietojamiem fotoradariem, kopumā noformēti 84 223 protokoli par kopējo naudas summu 3 423 210 eiro.

Par pārkāpumiem satiksmē, kas konstatēti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošajiem stacionārajiem fotoradariem, pērn noformēti 273 947 protokoli, piemērojot sodus kopumā 11 939 045 eiro.

Pagājušajā gadā reģistrēti 3722 gadījumi, kad pie stūres lietoti mobilie telefoni. Tāpat pērn pieķerti 675 agresīvi braucēji un reģistrēti 15 577 gadījumi, kad nav lietotas drošības jostas un aizsargķiveres.

Jau ziņots, ka valdība iepriekš uzdevusi Iekšlietu ministrijai un sadarbības partneriem izvērtēt esošā stacionāro fotoradaru projekta rezultātus un piedāvāt tālākos risinājumus satiksmes drošības uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles, sacīja Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalne.

Viņa skaidroja, ka atbilstoši apstiprinātajai CSDD darbības stratēģijai 2018.-2020.gadam plānots, ka vēlākais līdz 2020.gadam CSDD vairs neveiks automašīnu tehniskās stāvokļa kontroles apskates funkciju, bet tikai uzraudzību.

Greiškalne norādīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2023.gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu. Savukārt laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam notiks pārejas periods uz jauno sistēmu, par kuru patlaban notiek juridiskais izvērtējums.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, secinājusi Konkurences padome (KP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju.

«Kampaņas laikā apkopotā statistika no fotoradariem un īpaši aprīkotas demo automašīnas liecina, ka vidējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates ir nedaudz lielāks - ap 2%,» sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Sākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēsa, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir apmēram 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ietaupītu klientu laiku, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) savā mobilajā aplikācija ir izveidojusi iespēju iepazīties ar pakalpojumu gaidīšanas laiku un pietiekties pakalpojuma saņemšanai attālināti, informē CSDD.

Tādējādi, pirms doties uz CSDD, var izvēlēties klientu apkalpošanas vietu, kura vieglāk sasniedzama un kurā gaidīšanas laiks ir īsāks.

Noteiktiem pakalpojumiem tiek piedāvāta arī iespēja savlaicīgi izņemt kārtas numuru un sekot līdzi rindai savā mobilajā ierīcē. Īpaši noderīgi tas varētu būt brīžos, kad CSDD pakalpojumus vēlas izmantot liels skaits klientu. Piemēram, pirms un pēc brīvdienām, kā arī šobrīd – gada beigās, kad CSDD apmeklē ievērojami lielāks klientu skaits.

CSDD pakalpojumam var pieteikties jau 30 minūtes pirms klientu apkalpošanas centra darba laika sākuma un līdz tā beigām.

Lejupielādējot CSDD mobilo aplikāciju, piedāvātās iespējas var izmantot arī e.csdd.lv nereģistrētie klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD: 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilo telefonu

LETA, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija kategoriski nepiekrīt Konkurences padomes paziņojumam, ka tehnisko apskašu nozare neatbilst Eiropas Savienības tiesību normām, kropļo tirgu un konkurenci

Konkurences padome (KP) pēc apjomīga pētījuma veikšanas paziņojusi, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārraudzītā tehnisko apskašu nozare neatbilst prasībām un iesaka risinājumu – tehniskās apskates var veikt autoservisos un remontdarbnīcās. Šim uzstādījumam kategoriski nepiekrīt CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.

Nepieļauj zem viena jumta

«Kaut kas tāds Latvijā iepriekš nav pieļauts pat idejas līmenī. Tas, ka šo pakalpojumu varētu sniegt servisi! Servisa uzdevums ir remontēt automobiļus, bet tehniskajā apskatē tos pārbaudīt. Šobrīd situācija ir līdzīga, kā tas bija būvniecībā pirms vairākiem gadiem, kad apgalvoja, ka celtnieki jau slikti neceļ, šo jomu kontrolēt nav nepieciešams,» uzsver J. Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 22,226 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt direkcijas peļņa saruka par 0,5% un bija 1,067 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Direkcijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2018.gada pirmajos sešos mēnešos ieņēmumu ziņā CSDD būtiskākā darbības joma bija transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 10,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu audzis par 10,1%, sasniedzot 367 535, bet atkārtoto pārbaužu skaits palielinājies par 7,9%, sasniedzot 123 911.

«Sešu mēnešu apmēra pieaugums pamatā saistīts ar mērķtiecīgu tehnisko apskašu pakalpojuma koncentrēšanu gada pirmajā pusē, lai pēc iespējas mazinātu ierasto klientu pieplūdumu ziemas periodā pirms gadumijas, kā arī mazinātu jūlija un augusta ikgadējo maksimālo klientu pieplūdumu,» teikts vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru