Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Rīgas pilsētas arhitekta birojs aicina rīdziniekus un Rīgas viesus, uzņēmējus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus iepazīties un izteikt savu viedokli un ierosinājumus par Daugavas kreisā krasta apbūves vīziju (makets mērogā 1:1000) teritorijā no Podraga līdz Lucavsalai.

Daugavas kreisā krasta apbūves vīzija ir daļa no Laikmetīgās arhitektūras izstādes Process, kas notiek LNMM izstāžu zālē Arsenāls Torņa ielā 1 līdz 2008.gada 16.martam.

Daugavas kreisā krasta apbūves vīzija šobrīd atrodas izstrādes procesā līdzās Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijai. Paralēli notiek darbi pie transporta plūsmu un vides jautājumu izpētes. Ir plānots, ka Daugavas kreisā krasta silueta koncepcija tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai šī gada maijā. Taču šobrīd visiem interesentiem ir iespēja iepazīties ar Daugavas kreisā krasta apbūves vīziju tās izstrādes stadijā un sniegt savu redzējumu par šīs pilsētas daļas telpisko attīstību.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta pirmdien pasludinātais saīsinātais spriedums Arnolda Laksas prasības lietā pret SIA Mediju nams, AS Preses nams un Ģirtu Rungaini par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu liecina, ka Laksas prasības apmierinātas daļēji.

Tiesa nolēma A. Laksas prasību pret AS Preses nams un Ģirtu Rungaini apmierināt un uzlikt par pienākumu AS Preses nams atsaukt deviņas nepatiesas un A. Laksas godu un cieņu aizskarošas ziņas laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze, piedzīt no Ģirta Rungaiņa par labu A. Laksam kompensāciju Ls 10 000, Db.lv informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa. Prasību pret AS Preses nams tiesa apmierināja daļēji un uzlika par pienākumu AS Preses nams atsaukt nepatiesas un A. Laksas godu un cieņu aizskarošas ziņas, kas publicētas laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" 2002. gada 9.augustā. Pārējā daļā A. Laksas prasība pret AS Preses nams noraidīta. Tiesa nolēma no AS Preses nams par labu A. Laksam piedzīt kompensāciju Ls 5000. Tiesa uzdeva par pienākumu AS Preses nams ziņu atsaukumu laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze pirmajā lappusē ievietot līdz 2007. gada 1.jūlijam. A. Laksas prasību pret SIA Mediju nams tiesa noraidīja. Tiesas spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Motivēts spriedums būs pieejams 12.jūnijā. Par spēkā stjušos spriedumu puses 30 dienu laikā var iesniegt kasācijas sūdzību Senātam.

Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Sakarā ar Ungārijas Republikas ministra prezidenta Ferenca Gjurčani (Ferenc Gyurcsany) darba vizīti Latvijas Republikā 21. un 22.novembrī, Baltijas Asamblejas 26.sesiju un 13.Baltijas Padomes ietvaros rīkoto konferenci Baltijas valstis un Eiropas Savienības kaimiņu politika no 22. līdz 24.novembrim, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Drošības policijas iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot operatīvo transportu, diplomātiskā korpusa transportlīdzekļus un transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm, kuras izsniegtas Latvijas Republikas Drošības policijā):

• 21.novembrī no plkst. 7.30 līdz. plkst. 23.00 Reimersa ielas labajā pusē, posmā no Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības ēkas līdz Kalpaka bulvārim;

• 21.novembrī no plkst. 7.30 līdz. plkst. 22.00 Meistaru ielas labajā pusē, posmā no Zirgu ielas līdz Mazajai Smilšu ielai;

• 22.novembrī no plkst. 7.30 līdz plkst. 15.00 Reimersa ielas labajā pusē, posmā no Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības ēkas līdz Kalpaka bulvārim;

• 22.novembrī no plkst. 7.30 līdz plkst. 12.30 Brīvības bulvāra labajā pusē, posmā no Rīgas Apgabaltiesas ēkas līdz Elizabetes ielai;

• 22.novembrī no plkst. 7.30 līdz plkst. 14.00 Elizabetes ielas labajā pusē, posmā no Kišjāņa Barona ielas līdz ēkai Elizabetes ielā 18;

Latvijas nekustamo īpašumu tirgū iezīmējas tendence, ka teritorijas ārpus centra kļūst aizvien pievilcīgākas biroju projektu attīstītājiem, db.lv informēja Colliers International Baltijas valstīs pārstāve Margita Otto. Kā viens no piemēriem, tikko ekspluatācijā nodotais biroju centrs Astras Biroji G. Astras ielā 8b, kura nomnieku vidū ir kompānijas GE Money, Roche, Fazer Amica, Quintiles un Columbus IT.

Analizējot biroju projektu attīstību Daugavas kreisajā krastā, Colliers International atzīmē lielu attīstītāju interesi par lidostas teritoriju, Ziepniekkalnu un Ķīpsalu. Starp projektiem, kas atrodas būvniecības stadijā, ir biroja ēka Ķīpsalā, biroju komplekss ar noliktavu funkciju lidostas teritorijā un biroju-noliktavu centrs NTP.

Daugavas labajā krastā viens no pievilcīgākajiem rajoniem aizvien vēl ir Purvciems un Duntes iela – par 500 m² paplašinās biroju centrs Domina, tiek būvēti biroju-noliktavu biznesa centrs PBLC, biroju centri Duntes Nami un Duntes Biroji.

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".

Līdzšinējo datu analīze norāda uz relatīvi nelielu jūras līmeņa pieaugumu - salīdzinot 1961.-1990. un 1991.-2020.gada klimatiskās normas periodu vidējās vērtības, jūras līmenis Latvijā ir kāpis par aptuveni pusotru centimetru. Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos 21.gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas.

Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100.gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.

Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms. Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema - par 40 metriem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatījusi Ventspils pilsētas domes pieteikumu, 2008. gada 28. oktobrī nolēma apmierināt Ventspils pilsētas domes pieteikumu par prasības nodrošināšanu pret SIA Hadsona nams.

Šāds lēmums paredz Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīt ķīlas tiesību atzīmi 4012,34 Ls apmērā SIA Hadsona nams piederošajam nekustamajam īpašumam Ventspilī, Lielajā ielā 21. Lēmums nav pārsūdzams un izpildāms nekavējoties. SIA Hadsona nams 2007. gada 5. janvārī iegādājās namīpašumu Ventspilī, Lielajā ielā 21.

Šobrīd minētais namīpašums netiek apdzīvots, apsaimniekots un uzturēts pienācīgā kārtībā. Namīpašuma tehniskais stāvoklis rada draudus apkārtējo īpašumu objektu un personu drošībai. Savukārt namīpašuma vizuālais izskats bojā Ventspils vecpilsētas vēsturisko pilsētvidi. Par minētā nama tehnisko stāvokli un tā radīto apdraudējumu Ventspils pilsētas dome vairākkārtīgi rakstiski informējusi SIA Hadsona nams, taču nav saņēmusi atbildi ar informāciju par plānotajiem īpašuma apsaimniekošanas un sakārtošanas pasākumiem. Par namīpašuma neuzturēšanu kārtībā atbilstoši normatīvo aktu prasībām SIA Hadsona nams ir piecas reizes administratīvi sodīta, taču kapitālsabiedrība soda naudu nav samaksājusi. Ņemot vērā SIA Hadsona nams bezdarbību, lai nodrošinātu apkārtējo īpašumu objektu un personu drošību, Ventspils pilsētas dome 2007. gada jūlijā uzdeva SIA Ventspils nekustamie īpašumi veikt ēkas konservāciju un sakārtošanas darbus, kas tika izdarīti līdz 2007. gada augusta beigām un izmaksāja 4 012.4 Ls.

Pagājušas tikai pāris nedēļas kopš Latvijā iespējams oficiāli reģistrēt automašīnas ar stūri labajā pusē, un pagaidām šādu gadījumu ir maz, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Arī pieprasījums pēc obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu īpašnieku atbildības (OCTA) apdrošināšanas polisēm šīm automašīnām ir zems, un apdrošinātāji norāda, ka cena vismaz pagaidām būs augstāka nekā automašīnām ar stūri kreisajā pusē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Valdība šā gada 10. jūlijā pieņēma Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas nosaka transportlīdzekļu pielāgošanas prasības, kas jāizpilda personai attiecībā uz transportlīdzekli ar stūri labajā pusē, un ar 1. novembri Latvijā atļauts reģistrēt šādus automobiļus pēc to pielāgošanas braukšanai pa brauktuves labo pusi. Lai reģistrētu automobili ar stūri labajā pusē, to atbilstoši MK noteikumu prasībām jāaprīko ar labās puses kustībai paredzētiem galvenajiem lukturiem, aizmugurējo miglas lukturi tā vidū vai kreisajā pusē vai diviem simetriski novietotiem lukturiem, papildus netiešās redzamības ierīcēm (videokameru, ekrānu, spoguļu pāri), lai nodrošinātu brauktuves kreisās puses pārredzamību no vadītāja sēdekļa labajā pusē.

Nakts stundās uzsāks sniega izvešanu no šaurajām Rīgas ielām, līdz ar to būs liegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Lai nodrošinātu sniega tīrīšanu un izvešanu, rīt, 6.janvārī, tiks uzstādītas lieguma ceļa zīmes šādās ielās: Mēness ielā visā garumā – kreisajā pusē; Miera ielā no Brīvības līdz Tallinas ielai – kreisajā pusē; Nometņu ielā no Slokas līdz Lapu ielai – kreisajā pusē; Mārupes ielā no Ventspils līdz Nometņu ielai – labajā pusē; E.Smiļģa ielā no Bāriņu līdz Slokas ielai – labajā pusē; Pētersalas iela no Sermuliņu līdz Eksporta ielai – labajā pusē; P.Brieža ielā virzienā uz centru no trolejbusa galapunkta līdz Hanzas ielai – labajā pusē; Ludzas ielā no Katoļu līdz Lauvas ielai - kreisajā pusē; Artilērijas ielā no A. Čaka līdz J.Asara ielai – labajā pusē; Valmieras ielā no A. Deglava līdz Lienes ielai – labajā pusē; Ģertrūdes ielā no Valmieras līdz Avotu ielai.

Piektdien, 28.decembrī, Kurzemes priekšpilsētā atsevišķos ielu posmos tiks uzstādītas pagaidu ceļa zīmes «Apstāties aizliegts», lai naktī uz sestdienu nodrošinātu ielu attīrīšanu no sniega. Pēc sniega tīrīšanas darbu pabeigšanas ceļa zīmes «Apstāties aizliegts» tiks noņemtas, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Pagaidu ceļa zīmes tiks uzstādītas, un ielu attīrīšana no sniega Kurzemes priekšpilsētā tiks nodrošināta:

Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

Āgenskalna ielā, posmā no Dreiliņu ielas līdz Melnsila ielai (ielas labajā pusē);

Balasta dambī (ielas labajā pusē);

Baldones ielā no Slokas ielas līdz Melnsila ielai;

Baložu ielā, posmā no Āgenskalna ielas līdz Kapseļu ielai;

Dzirciema ielā, posmā no Jūrmalas gatves līdz Sēlpils ielai (ielas labajā pusē);

Elvīras ielā no Vīlipa ielas līdz Tapešu ielai;

Kalnciema ielā, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai (ielas labajā pusē);

SIA "Krasta City" izsludinājusi publisku metu konkursu par teritorijas attīstības vīziju apbūvei Daugavas labajā krastā (kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorija)).

Konkursa rezultāts būs pamats visas teritorijas attīstīšanai kopumā, to sākot ar pirmo kārtu, kuras ietvaros tiks izbūvēta projektam nepieciešamā infrastruktūra, realizēta 17-stāvu biroja ēka, un labiekārtota pieguļošā teritorija.

Attīstītāja pārstāvji norāda, ka "Krasta City" būs A klases biznesa komplekss un publiski pieejama apbūve Daugavas labajā krastā. Plānotajā daudzstāvu apbūvē (līdz 17 stāviem) īpaša uzmanība tiks pievērsta infrastruktūras pieejamības, dzīves telpas kvalitātes, darba vides, videi draudzīgu risinājumu un izmaksu efektivitātes jautājumiem, vienlaikus nodrošinot unikālu atrašanās vietu pilsētas galveno ceļu krustpunktā un skatu uz Daugavu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ir pabeidzis pirmo deviņstāvu māju projektā "Krasta kvartāls" un pašlaik turpinās projekta otrās kārtas būvniecība, informē uzņēmumā.

"Krasta kvartāla" pirmajā ēkā ir pārdoti gandrīz visi jeb 95% dzīvokļi, savukārt otrajā ēkā ir rezervēti jau 35% dzīvokļi. Jau ziņots, ka kopumā projekta "Krasta kvartāls" attīstībā tiks investēti 40 miljoni eiro.

""Krasta kvartāla" projektā tiks radītas jaunas mājvietas vismaz 1200 rīdziniekiem, tā padarot "Krasta kvartālu" par būtisku pienesumu galvaspilsētas dzīvojamajam fondam, kā arī par virzītājspēku Maskavas forštates kopējā attīstībā," saka "Bonava Latvija" projektu attīstības vadītājs Elgars Vecvagars.

LASI ARĪ: Iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

Publiskā metu konkursā par teritorijas attīstības vīziju apbūvei Daugavas labajā krastā (kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorija) par labāko atzīts dāņu arhitektu biroja “Arrow Architects ApS” piedāvājums.

Kopumā SIA "Krasta City" izsludinātajā konkursā startēja 13 piedāvājumi no piecām valstīm.

“Žūrijai nebija viegli pieņemt lēmumu; to apliecina arī fakts, ka kopumā konkursā ir pieci laureāti. Diemžēl mēs varam realizēt tikai vienu no piedāvājumiem, un šoreiz lēmums nosliecās par labu “Arrow Architects ApS” redzējumam, kas arī kalpos par pamatu visas teritorijas attīstīšanai kopumā, to sākot ar pirmo kārtu, kuras ietvaros tiks izbūvēta projektam nepieciešamā infrastruktūra, un labiekārtota pieguļošā teritorija,” uzsver “Krasta City” SIA pārstāvis Martti Krass.

“Pasaule mainās un līdz ar to mainās veids kā mēs dzīvojam. Mūsu piedāvājums fokusējas uz to, kā izskatīsies nākotne. Organiskas formas paviljoni, kas balstīti dabā, rada spēcīgu piederības un identitātes sajūtu. Dažāda apjoma ēkas nodrošinās daudzveidīgu darba vidi, kas harmoniski savienojas ar Rīgas vēsturisko panorāmu,” norāda konkursa uzvarētāju pārstāvis Ulrik Raysse.

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Sakarā ar Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Durau Barrozu (Jose Manuel Durao Barroso) vizīti Latvijas Republikā 14. un 15.februārī, kā arī ievērojot Latvijas Republikas Drošības policijas iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot operatīvo transportu, diplomātiskā korpusa transportlīdzekļus un transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm, kuras izsniegtas Latvijas Republikas Drošības policijā):

14.februārī no plkst. 7.30 līdz plkst. 23.00 Aspazijas bulvāra labajā pusē, 50 m garā posmā no Kaļķu ielas (pie viesnīcas Hotel de Rome);

15.februārī no plkst. 7.30 līdz plkst. 10.00 Aspazijas bulvāra labajā pusē, 50 m garā posmā no Kaļķu ielas (pie viesnīcas Hotel de Rome);

15.februārī no plkst. 7.30 līdz plkst. 11.00 Arhitektu ielas labajā pusē no Raiņa bulvāra;

15.februārī no plkst. 7.30 līdz plkst. 12.30 Brīvības bulvāra labajā pusē, posmā no Rīgas Apgabaltiesas ēkas līdz Elizabetes ielai (pie Latvijas Republikas Ministru kabineta ēkas);

15.februārī no plkst.7.30 līdz. plkst. 14.00 Elizabetes ielas labajā pusē, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz ēkai Elizabetes ielā Nr. 18 (pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas).

Sakarā ar Moldovas Republikas premjerministra Vasiles Tarleva oficiālo vizīti Latvijas Republikā 10. un 11. maijā ir veikti ierobežojumi Rīgas pilsētas satiksmē, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ņemot vērā Latvijas Republikas Drošības policijas iesniegumu un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Rīgas Garnizona komandantūras iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot operatīvo transportu, diplomātiskā korpusa transportlīdzekļus un transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm, kuras izsniegtas Latvijas Republikas Drošības policijā):

10.maijā no plkst. 7.30 līdz. plkst. 22.00 Reimersa ielas abās pusēs, posmā no Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības ēkas līdz Kalpaka bulvārim;

10.maijā no plkst.7.30 līdz. plkst. 13.00:

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu, - tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Šā gada pavasarī Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju, turklāt dārgākā no tām – Parex bankas vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Kargina Villa Adlera Lietuvas rekordu pārspēj vairāk nekā pieckārt.

Lai noskaidrotu Latvijas vērtīgākās privātmājas, virknei profesionālu nekustamo īpašumu vērtētāju pārstāvjiem par aptuveni sešiem desmitiem objektu tika uzdots viens un tas pats jautājums: „Par kādu summu jūs pašlaik ņemtos pārdot konkrēto īpašumu?”

Nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā "Bonava Latvija" uzsāk otro kārtu jeb otrās mājas būvniecību sešu namu dzīvojamajā projektā "Krasta kvartāls" Rīgā.

Otrās mājas būvniecības darbus plānots pabeigt šī gada nogalē, un tajā jaunas mājvietas 96 dzīvokļos tiks nodrošinātas vairāk nekā 190 iedzīvotājiem. Db.lv jau vēstīja, ka kopumā "Bonava Latvija" plānotās investīcijas "Krasta kvartāla" attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

"Krasta kvartāls" atrodas Krasta ielas apkaimē, netālu no atpūtas centra "Lido". Šajā projektā īstenosies cilvēku vēlme dzīvot plašā labiekārtotā un apzaļumotā vidē, vienlaikus atrodoties dažu minūšu attālumā no Rīgas centra un ar iespēju ērti piekļūt jebkuram Rīgas rajonam, pateicoties apkārt esošajai attīstītajai infrastruktūrai.