Nodokļi

Uzdāvina 50 miljonus Ls sertifikātu īpašniekiem

Ieva Mārtiņa, [email protected], 7084426,01.08.2007

Pēc Db aplēsēm 0,4 miljonus varētu nopelnīt Ventspils mērs Aivars Lembergs, ja tagad pārdotu ap 20 tūkst. sertifikātu, ko uzrādījis deklarācijā par 2005. gadu.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Iespēja privatizēt zemi Rīgā un Jūrmalā arī par privatizācijas sertifikātiem, mēneša laikā veicinājusi to cenas strauju kāpumu.

Ņemot vērā privatizācijas sertifikātu (PS) straujo cenas kāpumu nedaudz vairāk kā mēneša laikā, neizmantoto PS (1. jūnijā kopumā bija 6.3 milj. PS) īpašnieki var dabūt kopumā par 48.38 milj. Ls vairāk nekā pirms mēneša, savā īpašumā esošos PS pārdodot.

Šādu dāvanu PS īpašniekiem piešķīrusi valsts, grozījumos valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un PS izmantošanas pabeigšanas likumā saistībā ar PS piešķiršanu un izmantošanu, kas stājas spēkā šodien, paredzot iespēju par parastajiem PS iegādāties zemi Rīgā un Jūrmalā. Iespēja kompensācijas sertifikātu vietā maksāt ar parastajiem PS ir viens no galvenajiem iemesliem PS cenu kāpumam, atzīst aptaujātie speciālisti.

Pērk lieliem objektiem

Latvijas Krājbankas privatizācijas sertifikātu nodaļas vadītāja Larisa Kuprijanova kā svarīgāko momentu minēja pieprasījumu objektu privatizācijai. «Ir lēmumi par privatizāciju, ir noslēgti līgumi un konkrēti lieliem objektiem vajadzīgas lielas PS paketes,» tā viņa, lēšot, ka šie objekti patiesībā ir zemes gabali Rīgā, Jūrmalā, kas tad arī varētu izraisīt pieprasījumu. «Es nevaru teikt, ka tie ir lielie zemes gabali, bet pieļauju, ka tas tā varētu būt,» tā L. Kuprijanova. Speciāliste arī atzina, ka starpnieki izraisa ažiotāžu, izplatot informāciju, ka pietrūkst PS. «Tā gluži nav, jo starpnieks nevēlas vienkārši turēt lielas pozīcijas,» tā viņa. Pēc L. Kuprijanovas atzītā, pretēju situāciju PS cenām varētu izraisīt iespēja ieskaitīt kontā tos 1.29 milj. PS, kuriem noilguma dēļ bija zaudētas tiesības tos ieskaitīt kontā. Tas nozīmē, ka tirgū būs papildu PS. «Es domāju, ka liela daļa varētu būt kompensācijas sertifikāti, kas mainītu proporciju, kad var maksāt ar parastiem PS kompensācijas vietā,» tā viņa.

10 reižu pieaugums

Pēc L. Kuprijanovas atzītā, t.s. lieliem PS turētājiem tagad ir izdevīga situācija gan likuma grozījumu, gan arī PS cenas dēļ. «Tie, starp citu, var diktēt noteikumus tirgū, ja pietur savus PS, nepārdod pie iepriekšējā pieprasījuma, PS cena var pieaugt.» Viņa arī minēja: ja neskaita vienu lielu pieprasījumu, visumā tirgotie apjomi pēdējā laikā nav kļuvuši lielāki, tie ir līdzīgi kopš gada sākuma. Joprojām gaisā virmo runas, ka Latvijā ir vairāki t.sk. lielie PS īpašnieki, kuriem, pēc neoficiālas informācijas, pieder miljoni sertifikātu. No neoficiāliem datiem zināms, ka savulaik Krājbankā PS lielus daudzumus turēja of-šorkompānijas, aiz kurām stāvot sabiedrībā pazīstamas personas. PS uz Hansabanku esot pārveduši Ventspils tranzītbiznesā strādājošie uzņēmēji. Aizkulisēs par vienu no lieliem PS turētājiem tika minēts patlaban smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš gan oficiāli uzrāda tikai 19 629 PS (2005. gada deklarācijā). Deklarācijas liecina, ka šie PS A. Lemberga īpašumā bijuši vismaz kopš 2000. gada. Līdz tam un tajā laikā PS vidēji cena bija 2 Ls līmenī. Pieņemot, ka A. Lembergs pircis PS par šādu cenu, šķiroties no nepilniem 40 tūkst. Ls, ja viņš tagad tos gribētu pārdot, kļūtu par vismaz 432 tūkst. Ls bagātāks. Ja A. Lembergam arī netieši pieder krietni vairāk PS, tad iespējamās summas no PS pārdošanas mērāmas vairākos miljonos Ls. SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis Db atzina, ka patlaban viņa īpašumā atlikuši vien daži tūkstoši PS, to izlietošana aizkavējusies, «nezinu īsti kāpēc, jo kaut kā viss gāja tā, ka nevarēja saprast, ta uz vienu, ta otru pusi, nezināju, kas notiek». Uzzinājis patlaban dažās bankās uzrādīto PS pirkšanas cenu, J. Savickis pieļāva, ka mēģinās tos pārdot, tomēr viņam nav konkrētu plānu un arī nekur nav pieteicies uz zemes privatizāciju ne Rīgā, ne Jūrmalā. Jautāts, vai viņam ir zināmi t.s. lielie PS īpašnieki, viņš pauda viedokli, ka PS «aizķērušies» tiem, kas atrodas TOP 500 bagātnieku sarakstā, tātad miljonāriem un arī cilvēkiem, kuri zina, ko precīzi grib privatizēt. Lielo PS īpašnieku vidū tiek minēts arī Andris Šķēle, kura pārstāvētās partijas loceklis Kārlis Leiškalns arī ierosināja izmaiņas grozījumos, paredzot iespēju par PS privatizēt zemi Rīgā un Jūrmalā. Tiesa, ne A. Šķēles ne K. Leiškalna deklarācijas neliecina par viņiem piederošiem lieliem PS apjomiem. Hipotēku bankas Vērtspapīru tirgus dīleris Sandis Kapitonovs lēsa, ka turpmāks PS cenu kāpums, ņemot vērā faktu, ka liela daļa darījumu notiek virs 26 Ls līmeņa, ir mazticams, taču nav izslēgts. Pašreiz arī nav vērojamas lielas sertifikātu paketes, kas varētu cenu nodzīt līdz iepriekšējiem 16-18 Ls līmeņiem. «Iespējams, pēc 1. augusta, kad tiks emitēti jauni kompensācijas sertifikāti, tie varētu izraisīt straujākas cenu svārstības, taču mēs uzskatām, ka šis apjoms Latvijas tirgum ir pārāk niecīgs,» tā viņš. Tāpat no 1. augusta stājas spēkā virkne normatīvo grozījumu, kas pamazām pielīdzinās kompensācijas sertifikātus PS, un paredzams, ka to cenas satuvināsies, kas jau tirgū ir novērojams šobrīd, tā S. Kapitonovs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 106,77 miljoni sertifikātu, kas ir 95% no piešķirto sertifikātu skaita, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Tajā skaitā namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,96 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,08 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 1.maijam 351 560 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 456 420 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 830 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā par lauku apvidus zemi piešķirtos 620 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 17,4 miljonu latu apjomā. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 4,64 miljonu latu apjomā. 3200 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Finanses

Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu

Žanete Hāka,30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Būvniecība un īpašums

Nosaka kompensācijas un privatizācijas sertifikātu attiecību

Egons Mudulis,27.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikposmā no 2011. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,22 privatizācijas sertifikātus, lēmis Ministru kabinets.

Kopš 2008. gada šī attiecība svārstījusies no 1,37 līdz 1,21. Ministru kabinets vienu reizi ceturksnī nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periodu, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju.

Savukārt proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai, šo 12 mēnešu periodu beidzot vienu mēnesi pirms datuma, no kura īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.

Bankas

Hipotēku banka pārņems Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontus

LETA,18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Motociklisti, kas iebilst pret ikgadējās transportlīdzekļa nodevas palielināšanu saviem braucamajiem, satiksmes ministram Kasparam Gerhardam uzdāvinājuši 1983. gadā ražotu motociklu Minsk MMVZ-3.112.

Pie Saeimas, kur notika protesta akcija, motociklu neizdevās ministram nodot, tādēļ tas atgādāts uz ministriju. Motocikls novietots ministra kabineta priekštelpā, Db stāstīja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Ilze Eida. Lai tam būtu vieta, no telpas iznests skapis. Motocikla tehniskajos dokumentos norādīts, ka tas ir «gandrīz braucošs».

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas biznesmenis lielu daļu no sava 963 000 eiro lielā loterijas laimesta atdevis darbiniekiem, atsaucoties uz laikrakstu La Repubblica, ziņo afp.

Pēc tam, kad nelielā metālapstrādes biznesa vadītājs patiešām vinnējis, viņš savu solījumu turējis un uzdāvinājis katram dabiniekam 70 000 eiro. Viņa uzņēmumā strādā pieci darbinieki.

Ekonomika

Ašeradens: Lielākā daļa neizlietoto sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās

LETA,11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa neizlietoto privatizācijas sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās, intervijā aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Runājot par Privatizācijas aģentūras (PA) nākotni, ministrs norādīja, ka privatizācijai oficiāli ir jānoslēdzas 2018.gada beigās. Vienlaikus no privatizācijas esot palikušas dažas lietas, ar kurām jātiek galā.

«Viens karstais kartupelis ir sertifikāti. Kopš 1994.gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1.janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 000 kontu. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem. Jāsaka, ka tā ir bijusi ļoti haotiska vērtspapīru emisija. Pašlaik mēs visu informāciju mēģinām savākt kopā. Mēs ceram šogad arī atrast risinājumu, kādā veidā varam pielikt punktu epopejai ar sertifikātiem,» klāstīja Ašeradens.

Citas ziņas

Īīpašuma kompensācijas sertifikātu vietā varēs izmantot privatizācijas sertifikātus

,30.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 30. jūnijā, Ministru kabinets akceptēja proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim - viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli varēs izmantot 1.34 privatizācijas sertifikātus, Db.lv informē Evita Urpena, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34. panta trešo daļu, kas nosaka - ja katra mēneša pirmajā datumā neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ilgāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāks par trim procentiem no kopējā piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita, Ministru kabinets mēneša laikā pieņem lēmumu, kurā nosaka, ka ar nākamā mēneša pirmo datumu persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.

Atbilstīgi šā likuma normām, Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.

Citas ziņas

Privatizācijā izmantoti 94,8% piešķirto sertifikātu

BNS,18.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz decembrim privatizācijā izmantoti 94,8% jeb 106,59 miljoni piešķirto sertifikātu.

No tiem 446 tūkstošu namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izlietoti 37,94 miljoni sertifikātu, bet uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu.

Uzņēmumu kapitāla daļu (akciju) iegādei izmantoti 44,46 miljoni sertifikātu, tostarp akciju iegādei publiskajos piedāvājumos - 37,14 miljoni sertifikātu.

Savukārt 1,762 miljonu hektāru lauku zemes un 15,5 tūkstošu hektāru pilsētu zemes izpirkšanai un privatizācijai izlietoti 16,92 miljoni sertifikātu.

Ministrijas dati arī liecina, ka no 2008.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 1.decembrim 299 tūkstošu īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 391,5 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Finanses

PA kļūst par vienīgo privatizācijas sertifikātu kontu apkalpotāju valstī

Žanete Hāka,03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) deleģētajiem uzdevumiem VAS Privatizācijas aģentūra (PA) no 1. oktobra ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju, informē PA.

Līdz ar to akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) beidz sniegt pakalpojumus, kas izrietēja no tai deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem privatizācijas procesa apkalpošanas jomā.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodrošināšanai PA savās telpās Kr.Valdemāra ielā 31, Rīgā, ir izveidojusi privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centru. Klientu centrā strādā trīs klientu konsultanti, kas jau iepriekš šos pienākumus veica Altum.

Pēc sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas pārņemšanas PA turpmāk nodrošinās privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo.

Eksperti

Darbinieku Covid sertifikātu datu apstrāde un drošība – klupšanas akmens darba devējiem

Jānis Kāršenieks, advokātu biroja “TGS Baltic” jurists, datu aizsardzības speciālists,28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgusī cīņa ar Covid-19 pandēmiju piespiedusi veikt korekcijas nevienā vien dzīves jomā, tostarp ikdienas darbu organizēšanā uzņēmumos un institūcijās.

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darba devējam šobrīd ir jāpārliecinās par faktu, ka darbinieki ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, pieprasot uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu.

Kas ir būtiskākās darba devēju kļūdas, pildot noteiktās prasības un veicot personas un veselības datu apstrādi, un kā no tām izvairīties?

Vispirms jāteic, ka veicot jebkāda veida personas un veselības datu apstrādi, piemēram, apstrādājot vakcinācijas sertifikātu un izpildot normatīvajos aktos noteiktās prasības, ir jānodrošina tā atbilstība datu aizsardzības prasībām. Tiesa, praksē atsevišķi darba devēji normatīvajos aktos noteikto prasību pārbaudīt attiecīgā sertifikāta esamību pārprot un, nolūkā atvieglot šo pārbaudes procesu un padarīt to ātrāku, veic sertifikātu kopiju iegūšanu un glabāšanu turpmākai izmantošanai.

Finanses

Novembrī pieaug privatizācijas sertifikātu cena; īpašuma kompensācijas sertifikātu cena sarūk

LETA,23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājusies privatizācijas sertifikātu cena, savukārt īpašuma kompensācijas sertifikātu cena sarukusi, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

Privatizācijas sertifikātu vidējā cena 2016.gada novembrī bija 29,07 eiro, kas ir par 1,43 eiro vairāk nekā oktobrī, bet īpašuma kompensācijas sertifikāti maksāja 28,67 eiro, kas ir par 2,24 eiro mazāk.

Kopumā novembrī darījumi notika ar 1870 privatizācijas sertifikātu, kas ir par 48% mazāk nekā mēnesi iepriekš, un 580 īpašuma kompensācijas sertifikātu, kas ir pieaugums 8,4 reizes.

Pēc ministrijas datiem, kapitālsabiedrību starpā novembrī veikti darījumi ar 500 tūkstošiem privatizācijas sertifikāriem par vidējo cenu 27,44 eiro, savukārt darījumi ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem kapitālsabiedrību starpā pagājušajā mēnesī nav veikti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

Ekonomika

Rosina izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu pārvietošanos

LETA,17.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu.

Tāpat plānots, ka EK izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kurus ceļotājiem piemērojamos sabiedrības veselības ierobežojumus var atcelt, bet tām šādi atbrīvojumi tāpat būs jāpiemēro ceļotājiem, kuriem ir digitālais zaļais sertifikāts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo Covid-19 sertifikātu tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv līdz šim izveidoti nepilni 140 tūkst. digitālo sertifikātu, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Tajā skaitā izveidoti vairāk nekā 118 tūkst. sertifikātu par veikto vakcināciju pret Covid-19, vairāk nekā 12 tūkst. sertifikātu par veiktā Covid-19 laboratoriskā testa rezultātu un vairāk nekā 8 tūkst. sertifikātu par pārslimošanas faktu. Kopumā jauno tīmekļvietni iedzīvotāji līdz šim ir apmeklējuši vairāk nekā 360 tūkst. reižu.

Vienlaikus NVD skaidro, ka atsevišķos gadījumos 1.jūnijā iedzīvotājiem vēl nebija iespējas izveidot savus Covid-19 pārslimošanas sertifikātus. Tas ir saistīts ar pozitīvo testu rezultātu augšupielādi par pēdējiem sešiem mēnešiem, kas norisinājās visas dienas ietvaros.

Šorīt pārslimošanas sertifikātu pieejamība ir būtiski uzlabojusies - sistēmā ir pieejama informācija par 95% gadījumu, kuros laboratoriski apstiprināta Covid-19 saslimšana (nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS), uz kā pamata ir izveidojams pārslimošanas sertifikāts. Savukārt par 5% gadījumu datu ielāde sistēmā tiks veikta šīs dienas ietvaros.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šodienu spēkā stājas lēmums, ka no nākamā gada jūlija zemi Rīgā un Jūrmalā varēs iegādāties par privatizācijas sertifikātiem - šādu patīkamu pārsteigumu sarūpējusi Saeima, grozot likumu par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu.

Šo Saeimas lēmumu nevar nosaukt citādāk kā vien par absurdu.

Teju pat bērnam ir skaidrs, ka zemes cena Rīgā un Jūrmalā sasniedz astronomiskas summas. Savukārt no Saeimas pieņemtā likuma grozījumiem izriet, ka valsts turpmāk ļaus arī par privatizācijas sertifikātiem iegādāties miljoniem vērtīgas zemes par lēto. Ko valsts darīs ar iegūtajiem privatizācijas sertifikātiem, kam tie būs vajadzīgi?

Iespējams, ka daudziem deputātiem, pieņemot šo likumu, prātu aizņēma brīvdienu plānošana (likuma grozījumi tika pieņemti īsi pirms Saeimas brīvdienām). Taču, kā jāvērtē Saeimas deputāta Tautas partijas biedra Kārļa Leiškalna rīcība, iesniedzot priekšlikumu ļaut iegādāties zemes par privatizācijas sertifikātiem arī Rīgā un Jūrmalā, kurš, visticamāk, ļoti skaidri apzinājās, ka, tos pieņemot, daži laimīgie privatizācijas sertifikātu turētāji par sviestmaizes cenu varēs saņemt ļoti vērtīgus zemes īpašumus vai arī par dārgu naudu tos pārdot. Turklāt valsts, pieņemot šādus likuma grozījumus, sertifikātu īpašniekiem ir likusi sarosīties un vismaz teorētiski ir uzdāvinājusi apmēram 50 miljonus latu. Proti, tuvojoties 1. augustam, privatizācijas sertifikātu cenas ir pieaugušas par septiņiem latiem un pašlaik apgrozībā ir mazliet vairāk par 6 miljoniem privatizācijas sertifikātu. Tas jau izskatās teju pēc klasiskas lobija paraugstundas - ko iespējams dabūt gatavu, ja Saeimā ir savējie cilvēki.

Finanses

Neizmantoti palikuši 2,5 miljoni privatizācijas sertifikātu

Žanete Hāka,23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1994. gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1. janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu, informē Privatizācijas aģentūra.

Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 tūkst. kontos. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem.

Lai nodrošinātu vienotu un efektīvāku privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu, 2016. gadā visi privatizācijas sertifikātu (t.sk. par nodzīvoto laiku, politiskām represijām un īpašuma kompensācijas sertifikātu) konti, kas iepriekš bija atvērti AS Latvijas Krājbanka” un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum (iepriekš VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”), ir “pārcelti uz PA, kas šobrīd veic to centralizētu uzturēšanu un apkalpošanu.

Finanses

Privatizācijas sertifikātu kontus apkalpos Altum

Žanete Hāka,26.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūnija privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu veiks VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum.

Līdz ar to likvidējamā AS Latvijas Krājbanka pārtrauc privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu.

Personai, kura plāno veikt darbības ar Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontos esošajiem privatizācijas sertifikātiem ir jāierodas jebkurā no 9 Altum filiālēm un jāaizpilda pieteikums privatizācijas sertifikātu kontu pārcelšanai. Savukārt Altum, pamatojoties uz saņemto personas pieteikumu, sadarbībā ar Krājbanku nodrošinās privatizācijas sertifikātu konta un tajā esošo privatizācijas sertifikātu pārcelšanu, kā arī tā turpmāku apkalpošanu. Minētais pakalpojums Altum ir bez maksas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim tīmekļvietnē covid19sertifikats.lv ir izveidots miljons digitālo Covid-19 sertifikātu, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Vienu vai vairākus sertifikātus par veikto vakcināciju, laboratoriskā testa rezultātu vai Covid-19 pārslimošanu ir saņēmuši vairāk nekā 498 tūkstoši Latvijas Republikas iedzīvotāju.

Visbiežāk iedzīvotāji izveidojuši sertifikātu par veikto vakcināciju pret Covid-19 – kopumā vairāk nekā 848 tūkst. sertifikātu. Izveidoti arī vairāk nekā 117 tūkst. laboratoriskā testa rezultāta sertifikātu un vairāk nekā 45 tūkst. sertifikātu par Covid-19 pārslimošanas faktu.

Savukārt iedzīvotājiem, kuriem nav interneta lietošanas prasmju, vai, kuri nevar savu sertifikātu tīmekļvietnē izveidot paši, tā izsniegšanu nodrošina Rīgas pašvaldības centri, lielo pilsētu informācijas centri un valsts vienotie klientu apkalpošanas centri. Līdz šim iedzīvotājiem šajos centros ir izsniegti vairāk nekā 22 tūkst. sertifikātu.

Būve

Papildināta - Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma prasībām atbilst tikai UPB un Re&Re

LETA,20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA,28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Nekustamais īpašums

Dalītais īpašums – politiskā kapitāla vairošanas rīks

Māris Ķirsons,25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Citas ziņas

Pēc 1.oktobra būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku

LETA,14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku, paredz trešdien Ministru kabineta sēdē atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.

Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Ekonomika

Izskatīšanai nodod likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

LETA,04.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 4.augustā nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likuma grozījumi nodoti skatīšanai parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kuras sēde paredzēta jau šodien.

Jau vēstīts, ka koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.

Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad savukārt opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.

Jau vēstīts, ka autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.