Foto: Ieva Leiniša/LETA

Uzkrājumi finanšu tirgos vienmēr būs izdevīgāki par naudu «zeķē» 

Pēdējā laika ieraksti sociālajos tīklos liecina par to autoru sarūgtinājumu un vienlaikus neizpratni, uzzinot, ka viņu ieguldījumi uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju 2. un 3. līmenī pagājušajā gadā nav nesuši peļņu, bet gan radījuši zaudējumus. Seko jautājumi – kāpēc tā, kurš vainīgs un vai «krāt zeķē» nav izdevīgāk?

Kārlis Purgailis - IPAS CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 2019. gada 15. janvāris plkst. 8:17

Pagājušais gads bija īpašs ar to, ka samazinājās ne tikai akciju, bet arī vairuma parāda vērtspapīru vērtība, kas vienlaikus notiek reti. Tas skaidrojams ar ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumiem palielināt dolāru procentu likmes, kas tiešā veidā ietekmē parāda vērtspapīru vērtību. Rezultātā, neraugoties uz ieguldījumu diversifikāciju gan konservatīvākiem, gan riskantākiem ieguldījumu portfeļiem, tai skaitā pensiju plāniem, bija negatīva atdeve. Turklāt ne jau tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Labā ziņa ir tā, ka pēc izteikti negatīva decembra rezultāta janvāris ir sācies ar atkopšanos, akciju indeksiem pieaugot. Taču nervozitāte tirgū diemžēl saglabājas, un šis gads solās būt diezgan svārstīgs. Tajā pašā laikā skaidrs ir viens – «krāt zeķē» vienmēr ir bijis un būs visneizdevīgākais variants, jo inflācijas rezultātā nauda garantēti zaudēs daļu savas vērtības.

Ja cilvēks vēlas veidot sev uzkrājumus finanšu tirgiem piesaistītos instrumentos, tad viņam ir jārēķinās arī ar riskiem. Taču, uzkrājot, piemēram, pensiju fondos, ilgākā laika posmā, neraugoties uz periodiskām lejupslīdēm vai krīzēm, viņš būs ieguvējs. Īslaicīgi kritumi ir neizbēgami, bet ilgtermiņā tirgi vienmēr ir atkopušies un gala rezultātā nes peļņu. Piemēram, sabalansēta ieguldījumu portfeļa iepriekšējo 10 gadu ienesīgums vidēji sastādīja aptuveni četrus procentus gadā, neskatoties uz salīdzinoši sliktajiem 2018. gada rezultātiem. Veidot regulāru uzkrājumu finanšu instrumentos ir ekonomiski visracionālākais veids, taču no paša sākuma ir pilnībā jāapzinās un jāpieņem, ka šāds uzkrājums ir saistīts ar riskiem un pakļauts svārstībām. Tāpat ikvienam ir iepriekš jāizlemj, ko viņš vēlas panākt, izvēloties to vai citu uzkrājumu veidošanas instrumentu.

Ja mērķis ir izveidot uzkrājumu vidējā termiņā (3–5 gadi), tad no finanšu instrumentu klāsta atbilstošākie būtu ieguldījumu fondi. Protams, ja zināšanas ļauj, tad ikviens pats var mēģināt veidot ieguldījumu portfeli no atsevišķām akcijām un/vai parāda vērtspapīriem, taču, lai portfeli pietiekami diversificētu, tādējādi mazinot risku koncentrāciju un sabalansējot portfeli, jāiegulda pietiekami liela summa –vismaz 100 tūkstoši EUR. Pretējā gadījumā izmaksas būs lielākas nekā ieguvums.

Īslaicīgi kritumi ir neizbēgami, bet ilgtermiņā tirgi vienmēr ir atkopušies un nes peļņu.

Ja cilvēkam ir vēlme uzkrāt vecumdienām un to sāk darīt pietiekami laicīgi, tad ieguldījumi pensiju fondos nenoliedzami būs piemērotākais instruments. Ilgākā periodā uzkrājuma atdeve, neraugoties uz ciklisko svārstību ietekmi, būs lielāka gan par inflāciju, gan komisijām, kas jāmaksā par fondu administrēšanu. Papildu tam Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem ir iespēja atgūt daļu no samaksātā nodokļa, kas veido vērā ņemamu atdevi izveidotajam uzkrājumam. Šeit arī jāatzīmē, ka Latvijā gadu no gada tiek samazinātas privāto pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksas, kas nozīmē lielāku atdevi ieguldītājiem. Ir aplami uzskatīt, ka pensiju fondu saņemtās komisijas nodrošina peļņu finanšu institūciju akcionāriem, jo, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, pensiju fonds ir bezpeļņas organizācija un gadījumā, ja fondam veidojas peļņa, tā tiek sadalīta starp fonda ieguldītājiem.

Ja runājam par uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktiem, tad vēlos uzsvērt, ka šo produktu primārais mērķis ir dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšana un iespēja veidot arī uzkrājumu ir jāvērtē kā papildu funkcionalitāte. Bieži cilvēki pret šo produktu izturas tikai un vienīgi kā pret uzkrājumu veidošanas instrumentu, kas ir aplam.

Piemēram, ja cilvēks ir galvenais apgādnieks ģimenē un vēlas to finansiāli aizsargāt gadījumā, ja ar viņu notiek kas neparedzēts, tad apdrošināšana arī dod šādu garantiju – rezultātā ģimene nepaliks uz «sēkļa». Uzkrājums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa ir papildu labumi, un, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas, izmantojot šo produktu tikai uzkrājumu veidošanai, var negūt maksimāli efektīvāko rezultātu.

Cilvēkiem, protams, ir jāseko līdzi tam, kas notiek ar viņu ieguldījumiem pensiju plānos vai uzkrājošajā apdrošināšanā. Tomēr secinājumus nevajadzētu izdarīt pēc viena gada rezultātiem, kurā negatīvu atdevi uzrādījuši visi, bet gan būtu ieteicams skatīties ilgākā – vismaz piecu līdz desmit gadu posmā. Vissliktākais risinājums ir izņemt naudu lejupslīdes laikā, jo tad zaudējumi tiek nofiksēti un iespēja atgūt aktīvu vērtību pēc tirgus pieauguma tiek zaudēta. Vairāk nekā simt gadu finanšu tirgu pieredze liecina, ka pēc katras lejupslīdes seko atkopšanās. Un galu galā – labāku plašai sabiedrības daļai pieejamu instrumentu uzkrājumu veidošanai un to vērtības saglabāšanai vai palielināšanai par ieguldījumiem finanšu tirgos gluži vienkārši nav.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 21. septembris plkst. 6:57

Par «zālītes» investīcijām sāk interesēties arī mammas un papuči...

2018. gada 05. septembris plkst. 8:16

K. Zevinga vadītās vācu bankas Deutsche Bank akciju kurss kopš gada sākuma...

2018. gada 31. augusts plkst. 10:16

Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (BTA) bruto parakstīto apdrošināšanas...

2018. gada 21. augusts plkst. 13:07

Apdrošināšanas kompānija Ergo 2018.gada pirmajā pusgadā Baltijas valstīs sasniegusi labus rezultātus...

2018. gada 16. augusts plkst. 16:43

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 14. janvāris plkst. 11:19

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa...

2019. gada 11. janvāris plkst. 10:14

Dzirdot par gida profesiju, pirmās asociācijas nereti ir par cilvēkiem Vecrīgā, kuri staigā ar...

2019. gada 11. janvāris plkst. 8:25

Sekmīgas un attīstītas valstis jau sen būvniecības nozares līgumos izstrādājušas savus standartus,...

2019. gada 10. janvāris plkst. 14:15

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī...

2019. gada 10. janvāris plkst. 13:33

Šā gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā,...

2019. gada 09. janvāris plkst. 15:35

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās....

2019. gada 08. janvāris plkst. 9:03

Presē izskanējušas gan atbalstošas, gan kritiskas piezīmes par «Integrālās izglītības institūta»...

2019. gada 07. janvāris plkst. 13:04

Pērnā gada beigās Latvijā bija reģistrēti 203 853 uzņēmumi. Ja paraugāmies uz...

2019. gada 04. janvāris plkst. 15:39

Kopumā 2018. gads, vērtējot pēc pasaules finanšu indeksiem (tai skaitā, SP 500, Eurostoxx 50 un...

2019. gada 02. janvāris plkst. 17:26

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas...