Foto: Edijs Pālens/LETA

Atjaunot apsīkušo ilgtermiņa uzkrāšanas tendenci 

Diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un nākotnes pensionāru finansiālo nodrošinājumu Latvijas Banka nupat prezentēja biedējošus aprēķinus: ja pašlaik cilvēkiem pensija darba ienākumus aizstāj vidēji 40% apmērā, tad turpmākos gadus šis līmenis diezgan strauji kritīsies, 2030. gadā sasniedzot 34%, bet 2050. gadā – jau vairs tikai 25%. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, cilvēka ienākumi pēkšņi samazināsies četras reizes.

Jānis Abāšins - Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 2019. gada 09. maijs plkst. 8:41

Viena risinājuma šai problēmai nav, eksperti iesaka uz to skatīties kompleksi, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt uzkrājumus. Latvijā uzkrāšanas tradīcijas ir vājas, tādēļ būtu jāizmanto visi iespējamie ceļi, īpaši jau tie, kas neatstāj tiešu iespaidu uz pašreizējo valsts budžetu, lai sabiedrību gan izglītotu, gan piedāvātu ērtus un pievilcīgus finanšu instrumentus uzkrājumu veidošanai.

Viens no šādiem uzkrāšanas rīkiem ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Kas tā īsti ir? Tā apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa īstenošanai.

Bieži uzkrājošā apdrošināšana tiek izmantota, jau darba dzīves laikā veidojot uzkrājumus vecumdienām, lai papildinātu paredzamo valsts pensijas apjomu no pirmā un otrā pensiju līmeņa. Taču iespējams veidot uzkrājumus arī citiem, tuvāka termiņa mērķiem – lielākam pirkumam, garākam ceļojumam. Tāpat būtiski ir vienkārši izveidot savas finansiālās drošības spilvenu – uzkrājumu neparedzētiem izdevumiem vai ienākumu zaudēšanas (samazinājuma) gadījumam. Uzkrājumus var veidot gan paši darbinieki, gan arī tos viņu vietā var veidot darba devējs, izmantojot to kā darbinieku motivācijas sistēmas daļu.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt uzkrājumus.

Tā kā Latvijā uzkrāšanas ieradumi, kā arī vidējais sabiedrības ienākumu līmenis ir zems, tad būtiska nozīme ir valsts atbalstam, piemēram, nodokļu atlaižu veidā.

Diemžēl nodokļu reformas ietvaros pieņemtie grozījumi ienākuma nodokļu likumos ir samazinājuši uzņēmumu vēlmi piedāvāt saviem darbiniekiem ilgtermiņa uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu. Proti, nodokļu reforma paredz, ka dzīvības apdrošināšanas līgumam, lai tas kvalificētos nodokļu atlaižu saņemšanai, ir jābūt vismaz 10 gadu termiņam. Šī norma attiecas arī uz juridiskām personām. Iepriekš šis termiņš bija 5 gadi. Mūsdienās darbinieki ļoti reti strādā vienā darbā vietā vismaz šos 10 gadus, tādēļ uzņēmējiem zūd jēga piedāvāt apdrošināšanu kā motivācijas instrumentu.

Tas atspoguļojas tirgus datos – jau 2018. gadā dzīvības apdrošināšana kopumā sāka stagnēt, bet uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, ko vistiešāk ietekmēja nodokļu reforma, samazinājās par 8,4%. No jauna noslēgto līgumu apjoms pērn gada laikā samazinājās par 54%, īpaši strauji – gada beigās, kad vairs nebija vērojams 2017. gadā noslēgto jauno līgumu efekts. Pērn decembrī, salīdzinot ar 2017. gadu, jauno līgumu skaits saruka par 92%. Šie ir ļoti nopietni skaitļi!

Samazinājums turpinās arī 2019. gada pirmajos mēnešos. Pirmā ceturkšņa laikā uzkrājošajā apdrošināšanā apdrošināto personu skaits ir samazinājies par 5,8%, parakstīto prēmiju apjoms sarucis par 3%. Tas nozīmē, ka jau tā nelielais krājēju skaits Latvijā ir sarucis par vēl teju 6% .

Lai arī atvieglojumi ilgtermiņa uzkrājumiem ir saglabāti, obligātais termiņa pagarinājums juridisko personu līgumiem ir nesis ļoti būtiskas izmaiņas. Tādēļ Apdrošinātāju asociācija aicina valdību vispusīgi izvērtēt grozījumu ietekmi un iespējas tos atcelt attiecībā uz juridisku personu uzkrājošās apdrošināšanas līgumu nosacījumiem. Tie nerada tiešu ietekmi uz pašreizējo valsts budžetu, bet ir darbinieku motivēšanas instruments ar pievienoto vērtību – uzkrājumu veicināšanu.

Tāpat nenoliedzami svarīgi ir arī citi ekspertu ierosinājumi vecumdienu finansiālā nodrošinājuma palielināšanai, kā sociālās apdrošināšanas iemaksu apliekamās bāzes palielināšana, ēnu ekonomikas un aplokšņu algu mazināšana, interesantāku un ienesīgāku finanšu rīku piedāvājums, sabiedrības izglītošana un uzkrājumu popularizēšana.

Pērn veiktais Eiropas Komisijas pētījums par nabadzības risku Eiropas Savienības dalībvalstīs liecināja, ka tieši Baltijas valstu seniori ir ar visaugstāko nabadzības un sociālās izstumtības risku vecumdienās visā ES. Mēs aicinām ieklausīties šajos trauksmes zvanos un rīkoties visiem iesaistītajiem, lai šodienas strādājošo vecumdienas nezīmētos tik bēdīgā gaismā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 15. janvāris plkst. 8:17

Pēdējā laika ieraksti sociālajos tīklos liecina par to autoru sarūgtinājumu un vienlaikus...

2019. gada 03. janvāris plkst. 9:07

Apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu turpinās virzīt ekonomikas izaugsme, un...

2018. gada 01. oktobris plkst. 10:16

Kā ik katru gadu, arī šogad septembrī noticis apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas...

2018. gada 19. jūnijs plkst. 7:19

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas...

2018. gada 12. februāris plkst. 12:28

Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 08. maijs plkst. 11:45

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko...

2019. gada 08. maijs plkst. 8:33

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) piemērošanas uzsākšanu izraisītā vētra ir pierimusi....

2019. gada 07. maijs plkst. 17:33

Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā,...

2019. gada 30. aprīlis plkst. 17:08

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu...

2019. gada 30. aprīlis plkst. 7:15

Godātā redakcija, šai skaistajā svētku laikā atļaujiet man caur jūsu laikraksta slejām...

2019. gada 25. aprīlis plkst. 17:48

Ja reiz kādai no amatpersonām ir aizdomas, ka Deglava tilts varētu būt bīstams,...

2019. gada 25. aprīlis plkst. 7:41

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās...

2019. gada 23. aprīlis plkst. 12:50

Liela daļa mūsdienu sabiedrības atceras padomju laikus, kad vienā komunālajā dzīvoklī dzīvoja...

2019. gada 23. aprīlis plkst. 6:14

Godātā redakcija,jaukais laiciņš atnācis reizē ar publisku atjautu, ka šai Saeimai jābalso...

2019. gada 18. aprīlis plkst. 15:56

Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295.4 miljonu...