Jaunākais izdevums

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus, liecina Intrum 2018. gada European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskats).

Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% (pirms trim gadiem) līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar ES vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā .

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu. Pirmajā vietā Eiropā (vai pēdējā) ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes;). Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums.

Lai nomaksātu rēķinus, cilvēki aizņemas naudu ne tikai no finanšu iestādēm, bet arī no draugiem un radiniekiem. Šie neoficiālie aizdevumi veido lielu daļu ekonomikas – teju 40% eiropiešu aizdod naudu draugiem un ģimenei. Latvijā pēdējos 12 mēnešos 42% iedzīvotāju ir aizdevuši naudu draugiem un ģimenei. (Igaunijā - 44%, Lietuvā - 39%).

Eiropas lielākais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum ir publiskojis jaunu European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskatu), pamatojoties uz aptauju, kurā atbildes snieguši 24 398 Eiropas patērētāji. Intrum, kas katru dienu saskaras ar 250 000 patērētāju–aizņēmēju visā Eiropā, arvien augošās ekonomikas apstākļos saskata atšķirību pieaugumu. Kaut arī arvien vairāk eiropiešu katru mēnesi spēj ietaupīt naudu, pieaug arī to cilvēku skaits, kuriem jāaizņemas nauda, lai apmaksātu rēķinus vai nopirktu nepieciešamās lietas saviem bērniem.

Divos gados (salīdzinot 2018. gadu ar 2016. gadu) to Eiropas iedzīvotāju, skaits, kam ik mēnesi ir izdevies ietaupīt, ir palielinājies no 50% līdz 59%, bet mazākums, kam nepieciešams aizņemties, lai nomaksātu rēķinus, kopš 2015. gada ir procentuāli pieaudzis katru gadu – no 15% līdz 20%.

Latvijā kopš pagājušā gada ir samazinājusies vidējā naudas summa, ko iedzīvotāji pēdējo 6 mēnešu laikā aizņēmušies, lai samaksātu rēķinus - no 402 eiro 2017. gadā uz 325 eiro 2018. gadā (abās pārējās Baltijas valstīs tā ir palielinājusies – Lietuvā no 447 eiro 2017. gadā uz 518 eiro 2018. gadā, bet Igaunijā – no 720 eiro 2017, gadā uz 965 eiro 2018. gadā).

Tajā pašā laikā IKP pieaugums Eiropas Savienībā 2017. un 2018. gadā atspoguļojas arī mājsaimniecību ietaupījumos. Ik mēnesi uzkrājumus veic 42% Latvijas respondentu, un ikmēneša ietaupījumi ir pieauguši vairāk nekā 2,5 reizes – no 44 eiro 2017. gadā līdz 118 eiro 2018. gadā. Tas pats attiecas arī uz Lietuvu, kur 55% iedzīvotāju katru mēnesi spēj ietaupīt (ikmēneša ietaupījumu apjoms ir palielinājies no 67 eiro 2017. gadā līdz 174 eiro 2018. gadā), un Igauniju, kas šajā ziņā ir Baltijas čempione – ar 62% iedzīvotāju, kuri var ietaupīt katru mēnesi (mēneša ietaupījumu apjoms Igauni'a ir palielinājies no 94 eiro pagājušajā gadā līdz 201 eiro 2018. gadā).

Rezultāti arī liecina, ka vairāk nekā puse no aptaujātajiem patērētājiem vēlas, kaut skolā būtu vairāk iemācījušies par mājsaimniecību finansēm, un vairāk nekā 7 no 10 vecākiem, kam jau ir nepilngadīgi bērni, apgalvo, ka skolās bērniem vajadzētu vairāk mācīt par to, kā pārvaldīt mājsaimniecības finanses.

«Mūsu ikdienas pieredze un secinājumi šajā aptaujā liecina, ka finanšu disciplīna nav tikai Latvijas iedzīvotāju problēma, un arī lielākajā daļā Eiropas valstu iedzīvotāji atzīst nepieciešamību vairāk izglītot gan sevi, gan bērnus, lai varētu veikt finansiāli pareizas izvēles. Tā ir gan patērētāju pašu, gan arī finanšu nozares un uzņēmumu kopīga atbildība rīkoties ilgtspējīgi un izglītot patērētājus, lai nenonāktu finanšu grūtībās vai arī godprātīgi un atbildīgi risināt tās,ja šāda situācija jau ir iestājusies,» sak Intrum vadītāja Baltijas valstīs Ilva Valeika.

«Maldīgi uzskatīt, ka savlaicīgi neapmaksāti rēķini raksturīgi vien kādai noteiktai sabiedrības grupai. Aptaujas dati liecina, ka nokavēt savu saistību izpildi pēdējo 12 mēnešu laikā gadījies daudziem Lavijas iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma un ienākumiem. Turklāt daudziem problēma ir ne tik vien naudas trūkums, cik aizmāršība. Acīmredzami, Latvijas kultūrā kavēšanās ar parāda atdošanu ir plašāks fenomens, nekā to pieņemts uzskatīt. Vienlaicīgi Latvijā ir augsta norēķināšanās morāle, jo gandrīz visi aptaujātie (89%) uzskata, ka rēķini ir jāmaksā laikus. Tā uzskata arī gandrīz ikviens, kurš pēdējo 12 mēnešu laikā nav nomaksājis kādu rēķinu. Citiem vārdiem sakot, daudziem Latvijas iedzīvotājiem vēlamais nesaskan ar realitāti,» komentē Eiropas Universitātes Institūta eksperimentālās socioloģijas doktorants, kurš pēta iedzīvotāju finanšu uzvedību Andris Saulītis.

«Uzkrājumi Latvijā aug, turklāt spēcīgi. Mājsaimniecību uzkrājumi šogad pieaugs par apmēram 8.5%, un šī gada beigās to summa varētu pirmo reizi pārsniegt septiņus miljardus eiro. Gatavība palielināt uzkrājumus ir visu laiku augstākajā līmenī. To varētu izskaidrot vairāki apstākļi. Sabiedrība noveco un tāpēc kļūst instinktīvi piesardzīgāka. Ienākumu pieaugums palielina spēju pirkt vai būvēt mājas, pirkt auto. Taču, lai to izdarītu, vajadzīga pirmā iemaksa kredītam vai līzingam. Ar piesardzības apsvērumu veidotie uzkrājumi var kalpot diviem mērķiem. Pirmkārt, izlīdzināt īslaicīgās ienākumu svārstības. Tādā gadījumā tie var kalpot arī maksājumu disciplīnas uzlabošanai. Otrkārt, izlīdzināt patēriņu dzīves laikā, gatavojoties iespējamam ienākumu kritumam vecumdienās,» saka Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Kopumā pētījumā tika apkopotas atbildes, ko snieguši 24 398 respondenti vecumā no 18–65 gadiem 24 Eiropas valstīs. Aptauja ietvēra jautājumus par mājsaimniecību finansēm un tika veikta 2018. gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intrum iegādājas daļu Danske Bank Latvijas filiāles kredītportfeļa

Lelde Petrāne, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp "Intrum" un "Danske Bank" Latvijā noslēgts darījums, kā ietvaros "Intrum" iegādājies daļu no "Danske Bank" kredītportfeļa Latvijā.

Kredītportfelis sastāv no nodrošinātām kredītsaistībām, un tajā ietilpst gan kavēti, gan arī nekavēti kredīti. Cesijas rezultātā mainoties kredītu īpašniekam, prasījuma tiesības jau ir nodotas SIA "Intrum Latvia", kas uzsācis darbu ar debitoriem.

Darījuma apjomu un summu puses vienojušās neizpaust.

""Intrum" ne tikai apkalpo dažādus uzņēmumus darbā ar to klientiem un debitoriem, bet arī pats aktīvi investē un iegādājas kredītportfeļus. Šajā ziņā esam vieni no aktīvākajiem spēlētājiem Baltijā, un pagājušais gads investīciju apjoma ziņā mums ir bijis viens no sekmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā.

Mums kā starptautiskam un biržā kotētam uzņēmumam ir ļoti strikti iekšējās atbilstības noteikumi, un pirms jebkura kredītportfeļa iegādes veicam rūpīgu un detalizētu aktīvu pārbaudi," komentē "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intrum iegādājies Danske Bank Igaunijas filiāles slikto kredītu portfeli

LETA, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā lielākais kredītu pārvaldības pakalpojumu sniedzējs «Intrum» iegādājies Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles aizdevumu portfeli, kurā ietilpst nodrošinātie un nenodrošinātie tā dēvētie sliktie kredīti.

«Danske Bank» Igaunijas filiāles aizdevumu portfeļa iegāde stiprina «Intrum» vadošo tirgus stāvokli un nodrošina mums iespēju paplašināt mūsu kompetenci nodrošināto aizdevumu pārvaldībā,» paziņojumā presei norāda «Intrum Baltics» izpilddirektore Ilva Valeika.

Abas puses jau parakstījušas attiecīgās vienošanās un prasību portfelis ticis nodots.

«Intrum» darbību veic 25 Eiropas valstīs, un uzņēmums nodarbina vairāk nekā 8000 speciālistu.

«Intrum» izveidots 2017.gadā, kad apvienojās «Intrum Justitia» un Lindorff. Uzņēmuma galvenais pārvaldes birojs atrodas Stokholmā.

Kā ziņots, Igaunijas finanšu grupā «LHV Group» ietilpstošā banka «LHV Pank» šomēnes panāca vienošanos iegādāties «Danske Bank» Igaunijas struktūrvienību, kas nodarbojas ar privāto aizdevumu izsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot eksportu uz kādu no Eiropas valstīm, uzņēmumam būtu jāiepazīstas ar šīs valsts uzņēmumu maksājumu disciplīnu – kaut arī visas valstis atrodas vienā reģionā, maksājumu disciplīna valstu griezumā būtiski atšķiras.

Tāpat nozīmīgi atšķiras uzņēmumu nākotnes vērtējums par ekonomikas tālāko izaugsmi – daļa prognozē vienmērīgu attīstību, savukārt citi uzskata, ka recesija ir tepat aiz stūra, kā rezultātā uz sadarbības partneriem skatās daudz piesardzīgāk.

Aprēķini liecina, ka šajā gadā Eiropas uzņēmumu parādu zaudējumi pieauguši līdz 2,31%, salīdzinot ar 1,69% pagājušajā gadā, un kompāniju vadītāji prognozē, ka kavējumu risks pieaugs, liecina kompānijas Intrum veiktais pētījums. Pārsteidzoša ir tendence, ka 50% Eiropas uzņēmumu norādījuši, ka maksājumus kavē nevis maksātspējas vai cita finansiāla iemesla dēļ, bet apzināti. Secināts, ka vidējais rēķinu apmaksas termiņš uzņēmēju vidū Eiropā ir 40 dienas, kas ir ilgāk nekā pērn, kad tas bija 34 dienas. 41% uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka ilgu maksājumu termiņu risināšanai nepieciešama palīdzība likumdošanas mērogā, bet 45% uzskata, ka tas nepieciešams kavētu maksājumu problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes sākumā pieņemtā banku moratorija beigām septembrī uzņēmumu un iedzīvotāju parādu apmērs var būtiski pieaugt, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Jautāta, vai Covid-19 krīzē varētu rasties līdzīgs parādu pieaugums kā 2008.-2009.gada finanšu krīze, Valeika atzina, ka nav tik pesimistiska.

"Šādas prognozes nevaru izteikt, taču kopumā, ņemot vērā mūsu pašreizējo finanšu tirgu un banku situāciju, visa situācija ir krietni stabilāka un spēcīgāka, nekā bija pirms 10 gadiem. Prognozēju, ka kavētie maksājumi viennozīmīgi palielināsies, to mēs jau šobrīd redzam, taču, vai tas būs tādā pašā apmērā kā krīzē pirms 10 gadiem, es teiktu - nē," teica "Intrum" ģenerāldirektore.

Viņa gan atzina, ka satraucoša ir situācija ar banku iepriekš piemēroto moratoriju kredītu pamatsummas maksājumiem uz sešiem mēnešiem. "Šim moratorijam pieteicās gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, izmantojot kredītbrīvdienas. Moratorijs beidzās septembra beigās un atkarībā no piemērotā kredītbrīvdienu termiņa drīz visiem būs jāatgriežas iepriekšējos kredītu maksājuma grafikos," teica Valeika, piebilstot, ka tad arī parādīsies patiesā aina, kā kredītņēmēji spēs pildīt saistības pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumiem daudz nopietnāk būtu jāpārbauda klientu finansiālā situācija

LETA, 02.12.2019

Maksājumu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" izpilddirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu nenomaksāto parādu apmēru, Latvijā ir jāstiprina iedzīvotāju finanšu pratība, taču arī uzņēmumiem, kuri sniedz aizdevumus vai pārdod preces un pakalpojumus uz pēcapmaksu, daudz nopietnāk jāpievēršas klientu finanšu situācijas izpētei, intervijā atzina maksājumu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" izpilddirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.

Viņa norādīja, ka arī pētījumos ir redzams, ka valstīs, kur finanšu pratība ir augstākā līmenī, piemēram, Zviedrijā, Šveicē, Vācijā, iedzīvotāji ne tikai labāk prot pārvaldīt savus ikdienas tēriņus, bet arī daudz vairāk spēj uzkrāt nākotnei. Un otrādi - valstīs, kuru iedzīvotājiem ir zemāks finanšu pratības līmenis, pastāv tendence neveidot uzkrājumus vai uzkrāt mazāk.

"Viens no mūsu pakalpojumiem ir arī parādu atgūšana. Visbiežāk šādos gadījumos mēs redzam, ka cilvēki ir pārvērtējuši savas iespējas - gan savu finansiālo situāciju, gan to, kādēļ viņiem bija nepieciešama konkrētā prece uz pēcapmaksu un kā par to pēc tam norēķināties. Tomēr tā ir tikai viena medaļas puse. Otrā pusē ir uzņēmumu atbildība, jo arī tiem daudz nopietnāk būtu jāpārliecinās par cilvēku finansiālo situāciju un spēju samaksāt," uzsvēra Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusi jeb 55 % Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, un uzņēmumi ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums.

Puse no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka kavētiem maksājumiem ir liela ietekme uz uzņēmumu likviditātes pazemināšanos - tas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu, kad tas bija aktuāli tikai 15% uzņēmumu. Savukārt 38% uzņēmumu atzīst, ka kavēti maksājumi apdraud to izdzīvošanu. Visi šie rādītāji Latvijā pārsniedz Eiropas vidējo līmeni.

Nedaudz vairāk nekā puse (53%) Latvijas uzņēmumu atzīst, ka pieaugošais kavējuma periods jeb tā saucamā "samaksas plaisa" ir liels risks ilgtspējīgai biznesa izaugsmei, kas ir par 7% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kavētie maksājumi ir būtiski ietekmējuši biznesu un traucējuši uzņēmuma ieguldījumus stratēģiskās jomās, piemēram, jaunu darbinieku pieņemšanā, inovāciju veicināšanā, produktu vai pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi kavē gandrīz katru desmito rēķinu, un šai praksei ir tendence pieaugt, liecina 2019. gada Eiropas maksājumu ziņojums (European Payment Report), ko jau 21. gadu pēc kārtas veic Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum.

Apjomīgais pētījums, kurā piedalījās teju 12 000 Eiropas uzņēmumu, vienlaikus tika veikts 29 Eiropas valstīs periodā no šī gada janvāra beigām līdz aprīļa sākumam.

Uzņēmumi visā Eiropas kontinentā ziņo par negatīvām pazīmēm, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem un parādiem kompāniju savstarpējos norēķinos. Latvijā uzņēmumi rēķinus kavē vidēji 2 dienas un tos apmaksā vidēji 20 dienu laikā. Vislielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir Grieķijas uzņēmēji, kas kavē līdz pat 20 dienām, kamēr visgodprātīgāk rēķinus maksā Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji.

«Ikviens uzņēmējs zina, ka kavēti maksājumi apgrūtina uzņēmuma naudas plūsmu un rada daudzus citus sarežģījumus, piemēram, uzņēmumiem pazeminās likviditāte, rodas grūtības samaksāt saviem piegādātājiem, norēķināties ar darbiniekiem un investēt attīstībā. Līdz ar to svarīgi ir saprast, ka maksājumu disciplīna ietekmē ne tikai konkrētu uzņēmumu finansiālo veselību, bet visu biznesa ekosistēmu un tālāk arī valstu ekonomiku,» norāda Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē Latvijas uzņēmumi ļoti piesardzīgi vērtē uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē, liecina pētījums.

Kā liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums, pandēmija ir radījusi negatīvu finansiālo ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām, maksājumu vidi un finansiālo uzvedību Eiropā, radot bažas par ekonomikas recesiju šoruden.

56% aptaujāto Eiropas uzņēmēju uzskata, ka recesija jau ir iestājusies vai tā iestāsies gada laikā. Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijas uzņēmēji ir visoptimistiskākie, jo recesiju paredz 45% Latvijas uzņēmēju, kas ir par 11% mazāk nekā vidēji Eiropā, kamēr Igaunijā 51%, bet Lietuvā 60%.

Uzņēmēji uzskata, ka recesijas iestāšanās Eiropā radīs lielu risku maksājumu apmaksai noteiktos termiņos, radot negatīvu ietekmi uz uzņēmumu likviditāti un spēju pastāvēt nākotnē. Vispesimistiskākā par pandēmijas radīto ietekmi uz uzņēmumu attīstību ir viesmīlības un izklaides industrija, kuras darbība, sākoties pandēmijai, tika visbūtiskāk ierobežota. Tās pārstāvji arī tuvākajā laikā strauju atveseļošanos neparedz un aptuveni 42% no šīs nozares aptaujātajiem Eiropā apgalvo, ka lejupslīdei būs smaga ietekme uz viņu uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 simptomi Latvijas uzņēmējdarbībā

Ilva Valeika, Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektore Baltijā, 06.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu skaits ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē sarūk

Evelīna Brenča, speciāli DB, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē darbojošos uzņēmumu skaits sarūk, daļēji tāpēc, ka tie izvēlas apvienot spēkus. Cesijas darījumu skaits joprojām saglabājas augstā līmenī.

Šobrīd Latvijā darbojas 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, savukārt pagājušajā gadā to bija 32, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sniegtā informācija. Lai gan pagājušajā gadā licences saņēmuši pieci jauni tirgus spēlētāji, četriem licences ir anulētas. Jāatgādina, ka pēdējos gados parādu piedziņas nozarē bija vērojamas vairākas apvienošanās, kas bija saistītas ar kompāniju vēlmi palielināt pieejamo finanšu resursus un ietekmi tirgū. Lielākie apvienošanās darījumi bija uzņēmuma Intrum Justitia un Lindorff darījums, kā arī SIA Gelvora un SIA Sergel apvienošanās. Pēc reorganizācijas uzņēmumi izmanto abus zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Kurās valstīs ir visaugstākā finanšu labklājība?

Žanete Hāka, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas patērētāju vidū palielinās finansiālais stress, liecina jaunākais Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ikgadējais Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums.

Gandrīz puse (45) no aptaujātajiem atbildējuši, ka viņu rēķini pieaug straujāk nekā ienākumi, tādējādi negatīvi ietekmējot viņu labklājību.

24% aptaujāto, lai spētu apmaksāt rēķinus, aizņēmušies vai sasnieguši maksimālo kredītkartes limitu.

Tāpat, augot finansiālajiem izaicinājumiem, patērētāji aizvien mazāk spēj uzkrāt savai ilgtermiņa drošībai. 36% patērētāju bažījas, ka nespēs atļauties sev komfortablas vecumdienas.

Pieaug mājokļu cenas, tādēļ 44% cilvēku, kas patlaban īrē mājokli, ir satraukti, ka nekad nespēs atļauties paši savu mājokli.

Vairāk nekā trešdaļa (34%) Latvijas patērētāju pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu, un 41% no tiem atzīst, ka tas noticis regulāri. Jāteic gan, ka Latvijas patērētāju maksāšanas disciplīnā šogad ir vērojams būtisks uzlabojums, jo vēl pirms gada rēķinu kavēšanu atzina 45% patērētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru