Jaunākais izdevums

Uzņēmuma vadītājam ir jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem un paļauties uz tiem, jo viens cilvēks nekad nevar izdarīt visu, domā SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Tas ir labi, ja vadītājs izprot biznesu, taču tas nenozīmē, ka viņam viss jādara pašam, uzskata I. Valeika, kura uzņēmuma galvu salīdzina ar orķestra diriģentu. Ja viņš mēģinās vienlaikus spēlēt gan vijoli, gan bungas un kādā brīdī vēl metīsies pie arfas, nekas labs tur nesanāks. Tāpat ir arī uzņēmumā – katram jādara savs darbs, bet vadītājam jāpārredz spēles laukums un vienmēr fokusā jāpatur mērķis, spriež I. Valeika.

No zvanu centra līdz vadītājai

“Bērnībā es ļoti daudz sportoju, tāpēc arī mans pirmais darbs bija saistīts ar basketbolu,” stāsta I. Valeika. “Pusaudžu gados naudu pelnīju, tiesājot un pildot dažādus basketbola spēlēšanas protokolus, taču mana pirmā korporatīvā darba pieredze bija saistīta tieši ar Intrum. Šajā uzņēmumā nokļuvu pirms 17 gadiem un paralēli studijām Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūtā strādāju Intrum zvanu centrā. Toreiz gan uzņēmumam vēl bija cits nosaukums – Contant, vēlāk tas kļuva par Lindorff un tikai pēc tam par Intrum. Es pati esmu no Gulbenes, tāpēc, pārceļoties uz Rīgu, bija skaidrs, ka man nepieciešams meklēt kādu pusslodzes darbu. Tā kā es labi pārzināju vairākas valodas, nonācu zvanu centrā. Tolaik tas vēl bija ļoti mazs uzņēmums, ja nemaldos, tajā nebija pat desmit darbinieku, tāpēc varētu teikt, ka es pati esmu attīstījusies un augusi tam līdzi. Šo gadu laikā uzņēmums vairākas reizes ir mainījis nosaukumu, bet lielākās pārmaiņas notika 2017. gadā, kad Lindorff apvienojās ar Intrum Justitia visā Eiropā. Man tika uzticēts vadīt apvienošanās procesu un kļūt par apvienotā uzņēmuma ģenerāldirektori Baltijā,” stāsta I. Valeika.

Pēc savas pirmās izglītības Intrum ģenerāldirektore ir tehniskais tulks. “Vidusskolā man padevās praktiski visi priekšmeti, arī matemātika, ķīmija, politika un valodas. Domāju, ka ar valodu apguvi nekad nevar nošaut greizi, tāpēc pieņēmu lēmumu doties šajā virzienā. Lai gan šī izglītība nav saistīta ar ekonomiku un biznesu, kas ir mana darba pamatā šobrīd, jāteic, ka tā tik un tā man ir palīdzējusi, jo tiešām – valodas noder vienmēr,” pauž I. Valeika, piebilstot, ka tā gan nav viņas vienīgā izglītība, jo 2012. gadā viņa uzsāka maģistrantūras studijas Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA). “Tolaik ieņēmu pārdošanas direktores amatu. Iegūstot arvien jaunas atbildības un pienākumus, sapratu, ka praksei ir liela nozīme, taču tikpat liela loma ir arī zināšanām, tāpēc pieņēmu lēmumu iestāties REA. Manuprāt, tā bija lieliska vieta, kur būt, mācīties, izaicināt un attīstīt sevi,” spriež I. Valeika.

Visu rakstu lasiet 7.decembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam

LETA, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijā noteikto ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Viņa sacīja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju un tās mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem Latvijā būtiski ir uzlabojusies iedzīvotāju maksājumu disciplīna un attieksme pret parādsaistību kārtošanu.

"Aina šobrīd tiešām ir optimistiskāka. Tas, ko mēs redzam, strādājot ar kavētiem rēķiniem, ka pandēmijas ierobežojumu laikā, kad nebija iespējas ne ceļot, ne iet uz iepirkšanās centriem, ne kafejnīcām, cilvēki ir tiešām spējuši acīmredzami iekrāt un ietaupīt līdzekļus. Pandēmijas laikā mēs redzējām, ka parādsaistības tiešām tiek ļoti regulāri dzēstas un arī pašiem uzņēmumiem ir mazāk parādnieku, regulārā rēķinu apmaksa notiek daudz ātrāk," stāstīja Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielo uzņēmumu kavēšanās ar rēķinu apmaksu rada finansiālas grūtības maziem uzņēmumiem

Db.lv, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz trīs ceturtdaļas (69%) Eiropas uzņēmēju uzskata, ka lieliem uzņēmumiem ir pienākums laikus veikt maksājumus mazākiem tirgus dalībniekiem, liecina Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” veiktais ikgadējais “Eiropas maksājumu ziņojums”.

Tajā paša laikā vairāk nekā puse (54%) atzīst, ka lielās kompānijas ir lūgušas pagarināt maksājumu termiņus, kas mazākiem uzņēmumiem ir sagādājis finansiālas grūtības.

Arī Latvijā 67% savlaicīgu maksājumu veikšanu mazākiem uzņēmumiem uzskata par lielo kompāniju pienākumu, tomēr gandrīz tikpat liels skaits (68%) atzīst, ka reti kā uzņēmēji aizdomājas par novēlotu maksājumu negatīvo ietekmi uz mazākiem tirgus dalībniekiem. Pagarināti maksājuma termiņi rada grūtības četriem no pieciem (81%) Latvijas uzņēmumiem, kas, salīdzinot ar 2020. gadu ir pieaugums par 13%.

Saskaņā ar “Intrum” aptauju 29% Eiropas un arī Latvijas aptaujāto uzņēmēju norāda, ka maksā piegādātājiem vēlāk, nekā viņi jebkad būtu akceptējuši no saviem klientiem. Lietuvā šādu atbildi snieguši 38%, bet Igaunijā 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 07.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7. decembra numurā:

  • Statistika - saistība starp energoresursu cenu un nodokļu ieņēmumiem.
  • Tēma - OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?
  • Finanses - Saglabājas tekošā konta deficīts. Vai satraukties?
  • Krīzes vadība - Turcijai draud hiperinflācija.
  • Tendences - Inflācija atpakaļ neskatās; federālās rezerves atmet tās pārejamību.
  • Aktuāli - Vai tiesai būtu jānošķir šaubīga un tīra nauda konfiskācijas lietās?
  • Darbaspēks - Pēdējā laikā līdz ar pandēmiju Rietumvalstīs arvien izteiktāka kļuvusi tendence, ka darbinieki bariem pamet savas iepriekšējās darbavietas.
  • Portrets - SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
  • DB konferences - Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Asnate Avotniece, uzņēmēja, Abgunstes muižas saimniece.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

41% Latvijas uzņēmumu Covid-19 ietekmē peļņa samazinājusies, kamēr katram desmitajam - palielinājusies, jo krīze pavērusi jaunas biznesa iespējas. Kaimiņvalstīs uzņēmumu skaits, kam peļņa samazinājusies, ir vēl lielāks - Lietuvā tādu ir 47%, bet Igaunijā par to ziņojusi tieši puse uzņēmēju.

Savukārt peļņas pieaugumu Latvijas uzņēmēji izjutuši biežāk nekā vidēji Eiropā, kur tie bijuši vien 6%, liecina ikgadējais "Eiropas maksājumu ziņojums", ko veicis kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum".

Katrs otrais Latvijas uzņēmējs (48%) atzīst, ka paveicās veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 ietekmi, paļaujoties tikai uz saviem ieņēmumiem un naudas plūsmu, tajā pašā laikā tuvākajos gados joprojām paredzot lielu neskaidrību.

"Jaunākais pētījums liecina, ka Eiropas uzņēmēji sāk redzēt gaismu tuneļa galā un ir izslāpuši pēc jauna izaugsmes viļņa. Lai gan patēriņa industrija, tajā skaitā mazumtirdzniecība joprojām izjūt būtisku peļņas kritumu un Covid-19 ietekmi uz biznesu, arī Latvijā uzņēmēji ir pieņēmuši pandēmijas apstākļus un uz nākotni raugās piesardzīgi optimistiski. Pozitīvi, ka uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērš likviditātei, stingrāk veicot kredītu pārvaldības praksi un mazinot kavēto maksājumu risku. Šogad mazinājusies arī maksājumu plaisa jeb starpība starp rēķina izrakstīšanu un tā apmaksu, taču jautājums, cik liela ietekme uz to ir valdības subsīdijām un vai stingrā disciplīna saglabāsies arī nākotnē. Diemžēl pētījums liecina, ka Latvijā maksājumu kultūra reti tiek uzskatīta par daļu no korporatīvās sociālās atbildības, tikai trešdaļai uzņēmumu ir ētikas standarti par maksājumu veikšanu laikus," skaidro "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 01.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina.

Tā intervijā, kas notika vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, saka enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.marta numurā lasi:

Statistika. Nodokļu parāds pieaug, glābj samaksas termiņa pagarinājumi.

Tēma. Kādus speciālistus gatavojam, kad jāmāca attālināti, bez prakses?

Aktuāli. Enerģijas cenas Eiropā turpina augt, februāris sola jaunus rekordus.

Krievijas izdarības Ukrainā atbalsosies Latvijā.

Uzbrukums Ukrainai atkal satricina enerģētikas tirgu.

Tendences. Likmju izmaiņas pārmāc kara haoss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 26.04.2022

Dalies ar šo rakstu

Politiskā nostāja nepieļaut PVN samazināšanu pārtikai, taču nabadzīgākajiem izmaksātie pabalsti, lai kompensētu cenu celšanos, grauj vietējo uzņēmējdarbību un ir tiešs atbalsts lielajiem ārvalstu pārtikas ražotajiem, kas atļaujas Latvijā piegādāt lētāku pienu.

Tas izriet no Jāņa Šolka, kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība valdes priekšsēdētāja paustā intervijā Dienas Biznesam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.aprīļa numurā lasi:

• Ostām palīdz... ogles.

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 12,33 milj. tonnu, kas ir par 10,5% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā; tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 12,2 reizes

• Zemes cenas piedzīvo satricinājumu

Pēdējo mēnešu laikā zemes tirgus cenas ir paaugušās daudz straujāk, nekā tas bijis novērojams iepriekš, jo zemi vēlas iegādāties ne tikai, lai uz tās nodarbotos ar pārtikas ražošanu, bet arī, lai izmantotu enerģētikai. Lētākie zemes gabali pie elektro pārvades līnijām tiek pirkti saules paneļu lauku izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 20.07.2021

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.jūlija numurā lasi:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - FID un citu kontrolējošo iestāžu darbs, kā arī uzņēmēju, kas iesaistīti kontroles sistēmā, viedokļi.
  • Intervija - Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.
  • Kam un cik saistošas ir FID vadlīnijas
  • Kāpēc bizness labprātāk raugās uz Lietuvu un Igauniju. Kāpēc atšķiras uzraudzība dažādās valstīs?
  • Tendences - pasaulē aktualizējas diskusijas ne tikai par attālināto darbu, bet arī par obligātu darbadienu nedēļā samazināšanu. Apzinām arī Latvijas uzņēmēju viedokļus par šo tēmu.
  • Portrets - SIA Bite Latvija ģenerāldirektors Kaspars Buls
  • Tūrisms - īpaša pētījuma dati par aktuālāko tūrisma jomā.
  • Aktuāli - uzņēmēju viedokļi par valdības virzīto likumprojektu, kas paredz obligātas vakcinēšanās noteikšanu noteiktām pakalpojumu sniedzēju grupām.
  • DB konferences - kas liek domāt par to, ka, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.
  • Brīvdienu ceļvedis - Vladislavs Korjagins, SIA Baltic Travel Group vadītājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 16.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs?

"Šis ir laiks, kurā Latvijas ceļu būvētāji var iegūt papildu pasūtījumus, vienlaikus ir risks par to, ka valstij viņus īsti nevajag, taču tādā situācijā krējumu nosmels ārvalstu kompānijas, bet vietējiem paliks tikai vājpiens," intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16. novembra numurā:

  • Vērtējam statistikas datus. Eksporta–importa bilance septembrī sarukusi līdz -188,7 miljoniem, salīdzinot ar augustu, kad tā bija -500,4 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Skatoties pret pērno gadu, eksporta vērtības īpatsvars ārējās tirdzniecības bilancē ir nedaudz krities.
  • Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?
  • Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums, un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem. Pēc Mežaparka estrādes uzbūvēšanas tiesa skata prasību atklāt dokumentus, kurus izpildītājs uzskata par komercnoslēpumu, tomēr līdzīgi var šo prasību pielīdzināt arī dokumentu publiskošanai citos iepirkumos.
  • No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem
  • "Dienas Biznesa" balva "Gazele 2012" pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Nu tā īpašnieki nonākuši finansiālās grūtībās, kurās lielā mērā vaino arī savus kādreizējos sadarbības partnerus. “Pēc būtības tika realizēts reiderisms. Lai mani pilnīgi paralizētu, tika draudēts ar krimināllietu,” intervijā saka kādreizējais uzņēmuma vadītājs Dzintars Odiņš.
  • Dāņi gatavi Latvijā ieguldīt miljardus.
  • Dānijas vadošais enerģētikas uzņēmums Orsted plāno būvēt piekrastes vēja parku Latvijas un Igaunijas teritorijā. Vai tas izdosies, ņemot vērā Latvijas bēdīgo pieredzi ar līdzīgiem projektiem? Orsted tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings ir noskaņots cerīgi.
  • Enerģijas cenu kāpums: tendences, pamatojumi, apgrūtinājumi
  • Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģija periodiski maksāja pat 2,5 reizes dārgāk nekā Igaunijā. Kāpēc tā ir? Cik ilgi tā būs?
  • Portrets - AS Emergn valdes priekšsēdētājs, Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš.
  • Dzimis un audzis Austrālijā, kur ieguvis arī savu pirmo darba pieredzi un izglītību. Pirms diviem gadiem viesojoties Latvijā, saņēmis negaidītu uzaicinājumu uz interviju no Emergn – pāris stundas pirms lidojuma atpakaļ uz Austrāliju. Divas nedēļas vēlāk bijis jau darba piedāvājums, bet jau pēc mēneša kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Latvijā. “Sestdien ielidojām, pirmdien bija mana pirmā darba diena, bet trešdien – tikšanās ar klientu Frankfurtē,” stāsta uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 11.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai - tā intervijā saka Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11. janvāra numurā:

  • Statistika. Uzņēmumu kopējais skaits un arī juridisko personu nodokļu maksātāju skaits Latvijā turpina sarukt. Joprojām likvidē vairāk, nekā reģistrē jaunus.
  • Tēma. Uzņēmēji pārdod telpas, bet turpina saimniekot.
  • Ekonomika. Ekonomikas rāpšanos ārā no Covid-19 bedres var ietekmēt inflācija.
  • Finanses. Vairāki Covid-19 krīzes skartie uzņēmumi joprojām nav saņēmuši algu subsīdijas un grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka šobrīd notiek intensīvs darbs un lielākā daļa uzņēmēju atbalstu saņems janvāra mēneša laikā.
  • Finanses. Pandēmijas gados uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ierašanās ir sarucis par teju 20%; šo instrumentu visbiežāk izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji.
  • Lauksaimniecība. Lemjot par ierobežojumiem, nesaprot, ka govs nav rūpnīcas iekārta, kuru var apturēt.
  • Cilvēkresursi. Pandēmija paātrinājusi arī Rietumu krišanu demogrāfiskajā bedrē.
  • Tendences. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tehnoloģiju kompānijas uzreiz gandrīz globālā mērogā sāk vai vismaz draud pārņemt kontroli teju, šķiet, jebkādos sektoros, kuros tās grib darboties.
  • Portrets. SIA Brief īpašniece un vadītāja Ildze Voita
  • Brīvdienu ceļvedis. Toms Zukulis, SIA Tiamo grupa valdes priekšsēdētājs.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 08.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8. marta numurā lasi:

Statistika. Enerģijas eksports no Krievijas.

Tēma. Kā Latvijas dažādu nozaru uzņēmumus ietekmē Krievijas karš pret Ukrainu un saistībā ar to ieviestās starptautiskās sankcijas pret Krieviju. Kādi ir risinājumi mūsu biznesam esošajā situācijā.

Aktuāli. Latvija ir atvērta Ukrainas bēgļiem, darbavietas būs!

Finanses. Prognozējamas inflācijas pieauguma tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 03.05.2022

Dalies ar šo rakstu

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3. maija numurā:

Statistika. ES izejvielu tirdzniecības pirmskrīzes skaitļi

Tēma

Nodokļu ieņēmumi pārspēj plānoto

Valsts maka biezums atkarīgs no iekšējā patēriņa

Pasaules ekonomika. ASV troni vēl neatdos

Aviācija. Aviācijas atgūšanos no pandēmijas bremzēs karš

Aktuāli. Kaut kas jau jāprognozē

Tendences. Paņemt kredītu digitālam penthausam

HoReCa. Ierobežojumu atcelšana ļauj samazināt pārstrādei nederīgo atkritumu daudzumu

Portrets. Ričards Andersons, SIA CrossChem valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 30.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank piesaista trīs jaunus akcionārus no Šveices un Tuvajiem Austrumiem. Kas motivē investēt banku biznesā Latvijā un kādas šai jomai saskatāmas perspektīvas - saruna ar investoru no Šveices Tomasu Šaetti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30. novembra numurā:

  • Statistika - analizējam biznesa reģistrēšanas un likvidēšanas statistiku. Kā rāda Eurostat dati, 2021. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, jaunu uzņēmumu reģistrācija Latvijā sarukusi par 7,2%, kas ir trešais sliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
  • Žurnāla centrālā tēma - kā mainās transports un piegādes pandēmijas un Zaļā kursa ietekmē. Globālās tendences, tirgotāju, lauksaimnieku un mežsaimniecības biznesā nodarbināto pielāgošanās jaunajai situācijai.
  • Kāda būs OlainFarm nākotne pēc izstāšanās no biržas - intervija ar AB City valdes locekli Robertu Tavjevu.
  • Tendences - par degvielas cenām dažādās pasaules valstīs, tostarp kāpēc Latvijā degviela ir tuvu dārgajam galam.
  • Aktuāli - kā sankcijas pret Baltkrieviju maina minerālmēslu tirgu.
  • Portrets - šoreiz par SIA Puratos Latvia ģenerāldirektoru Aigaru Balodi.
  • DB konferences - kā mainās pieprasījums pēc CNG.
  • Brīvdienu ceļvedis - Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 18.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Globālos procesos mēģinu saprast – kāds ir virsmērķis, un kas nopelna? Intervija ar līdzīpašnieku vienai no Latvijā lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi Jurģ Krastiņu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18. janvāra numurā lasi:

* Statistika

Vai 2021. gada nogales inflācija ir prelūdija?

* Tēma

Emigrācija caur attālināto darbu.

Krīzes laikā maksātnespēju skaits sarūk.

Uzņēmēju noskaņojums – zem nulles.

* Covid-19 sekas

Nozare atmesta desmit gadus atpakaļ - pēdējos divus gadus visi Latvijas sporta klubi un fitnesa centri strādājuši ar būtiskiem

zaudējumiem, valsts atbalsts nav spējis uzņēmējiem kompensēt pat pusi no zaudētā.

* Spēles noteikumi

Akciju sabiedrību akcionāri būs atrodami Komercreģistrā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 15.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi ne tikai līdzšinējos valsts, bet arī privātkompāniju uzstādījumus, kā arī piespiedusi nevis teorētiski, bet tieši praktiski pievērsties civilās aizsardzības, tostarp primāro preču apgādes nepārtrauktības jautājumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.marta žurnālā lasi:

Statistika. Rūpniecības produkcijas apjoms aug lēnāk nekā patēriņa cenas.

Tēma. Krieviju pamet starptautiski uzņēmumi. Nebūs, kas veic biznesu; cer, ka caurumus aizpildīs Ķīna.

Zaļais kurss. Pandēmija piebremzē tiekšanos uz zaļo dzīvi.

Nu jau bīstamie zaļināšanas fundamentālisti.

Finanses. Jaunu banku veidosim gan ekonomikas izaugsmei, gan tās neatkarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā rudenī, bet pandēmija līdz ar patēriņa sarukumu to noslāpēja, tomēr, tautsaimniecībai atdzīvojoties, tā atgriezās visā krāšņumā, bet Krievijas invāzija Ukrainā bija tikai vēl viens papildu ažiotāžas avots.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10. maija numurā lasi:

  • Statistika. Mežā uzkrātās koksnes apjoms pieaug trīs reizes straujāk nekā mežu platības
  • Tēma
  • Bez ātriem risinājumiem būvniecība var apstāties
  • Papildu nauda ceļu būvēm Rīgā būs līdz Līgosvētkiem
  • Spēles noteikumi. PVN direktīvas grozījumi neliedz dalībvalstīm piemērot 0% likmi
  • Tendences. Mēģināt sasmelt naudas plūdus jeb kvantitatīvā sabardzināšana
  • HoReCa. Viesmīlības sektors saskaras ar katastrofālu darbinieku trūkumu
  • DB konferences. Atkritumu apsaimniekotāji: inflācija spiež celt tarifu
  • Portrets. Jūlija Zandersone, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore
  • Brīvdienu ceļvedis. Dmitrijs Astašonoks, VELUX Baltics ģenerāldirektors

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 27.07.2021

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūlija numurā lasi:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - Covid-19. Disciplinētākie slimo mazāk.
  • Intervija - Mindaugs Rakausks, TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs.
  • Medijiem vairāk jāpievēršas oriģinālsatura radīšanai.
  • Tēma - apdrošināšanā vakcinētos un nevakcinētos vēl nešķiro.
  • Aktuāli - 30 gadu laikā Latvijā izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti. Intervija ar Igoru Grauru.
  • Spēles noteikumi - klimata protekcionisms kā tirdzniecības kara instruments.
  • Sadarbībā ar LVRTC - eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.
  • Portrets - Egons Mednis, a/s ELKO Grupa prezidents.
  • Tendences - Straujākā izaugsme jau varētu būt atpakaļskata spogulī.
  • Brīvdienu ceļvedis - Elmārs Tannis, Pica LULU līdzīpašnieks
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB, 07.09.2021

Dalies ar šo rakstu

"Man liekas, ka šobrīd, ja tā var teikt, visa veida filozofisko, politisko, ekonomisko varu ir pārņēmušas interešu grupas un mēs esam pazaudējuši to kodolu – to kopējās mājas ideju, kam tas viss ir."

Tā uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā saka arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un vadītājs Uldis Pīlēns. Lielajā intervijā saruna par politiku, tās ietekmi uz tautsaimniecību, par aizraušanos ar vienas dienas problēmām tā vietā, lai domātu par valsts attīstību ilgtermiņā, par riskiem, kas saistīti ar populismu un amatieriem augstos amatos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā lasi:

  • Ar aizņemtu naudu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām
  • Stimulēt vai nestimulēt – tāds ir jautājums
  • Skaistumkopšanu atkal dzen ēnu ekonomikā
  • Protekcionisma viļņi provocēs metāla cenu svārstības
  • Rekordu birumu delta noslāpēt nespēj; topā dažas investīciju tēmas
  • Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus
  • Tirgotāji un pircēji pielāgojas jaunajiem apstākļiem
  • Portrets - AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans
  • Brīvdienu ceļvedis - Edgars Cērps, AS Longo Group valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 25.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenu vairākkārtējais pieaugums, pat dažu materiālu īslaicīgs deficīts būtiski sadārdzina ražošanu, vienlaikus pandēmijas ietekmē mainījusies patērētāju uzvedība un sīvā konkurence ražotājiem liek meklēt efektivizācijas risinājumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25. janvāra numurā lasi:

Statistika. Tēriņi pandēmijā – bažu un ierobežojumu spogulis.

Tēma. Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši vairāk nekā pusmiljardu.

Naudas pieejamība un bažas par inflāciju mudina investorus ieguldīt nekustamajā īpašumā.

Kapitāldaļu tirdzniecība pieklususi.

Tendences. Birojus Rīgā, par spīti riskiem, būvēs vairāk.

Aktuāli. Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB, 01.02.2022

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vairākuma akcijas pārstāv viens uzņēmums – AS AB City, ir beigušies akcionāru strīdi un ar tiem saistītās ķibeles, kā arī neskaitāmie paziņojumi presei par skandāliem. Ir pienācis praktiska darba un attīstības laiks. Intervija ar AS OlainFarm valdes priekšsēdētāju Jāni Buku.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1. februāra numurā lasi:

Statistika. Nodokļus iekasē ar uzviju.

Tēma. Esam nonākuši arī pie mēslu problēmas.

Dārga minerālmēslojuma iegādi Latvijas zemnieki vēl apsver.

Satiksme. airBaltic naudu no valsts, visticamāk, vairs neaizņemsies.

Aktuāli. Bezgalīgā krīzes stadija pieprasīs vēl ietekmīgākas valdības.

Pandēmija atmodina kalnu kultūru Latvijā.

Nodokļi. Eiropa kaļ plānus par jauniem nodokļiem.

Finanses. Pie naudas sadārdzināšanās daži var pārkrist pāri bortam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 22.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22. marta numurā:

Statistika. Materiālu inflācija turpina uzvaras gājienu.

Intervija. Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks. Intervija ar Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu.

Tēma. Būvniecībā ārkārtas situācija.

Valsts politika tikai formējas, materiālu trūkst.

Biznesa ideja. Zīmoliem un preču zīmēm trūkst juridiskas aizsardzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies dizaina konkurss – Red Dot Award, kas ik gadu vērtē produktus ar izcilu dizaina kvalitāti. Šogad konkurence bijusi īpaši sīva – žūrijas vērtējumam 49 dizaina kategorijās nodoti produkti no vairāk nekā 60 valstīm. Balva piešķirta Stenders plastilīna ziepēm, informē uzņēmums.

"Plastilīna ziepes radījām Covid-19 pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā, kad roku mazgāšanas rutīna kļuva vēl nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Kā zina daudzi vecāki, mazgāšanās ne vienmēr ir vieglākais dienas posms – bērniem patīk spēlēties ūdenī, bet tīrība un kārtība ne vienmēr ir viņu prioritāte. Tāpēc bija svarīgi motivēt bērnus mazgāt rokas regulāri un ar prieku," stāsta Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane 

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos...

Starp Red Dot Award: Product Design 2021 uzvarētājiem šogad ir tādi pasaulē slaveni zīmoli kā Bose, Fujifilm, Google, Lenovo, Maserati, Philips, Sony u. c.

"Esam patiešām lepni, ka Red Dot Winner sarkanā punkta uzlīme turpmāk rotās arī Stenders zīmola produktu. Šis apbalvojums apliecina komandas spēku un Stenders komandai ir svarīgi piedāvāt pircējiem arvien jaunus produktus. Jūtamies gandarīti, ka mūsu darbu novērtē ne tikai mūsu klienti visā pasaulē, bet arī dizaina eksperti, un tagad pasaules līmeņa novērtēts dizains varēs rotāt ikvienu pasaules vannasistabu," uzsver Kristīne Grapmane.

Godalgotie produkti, to skaitā Stenders plastilīna ziepes, tiks prezentēti tiešsaistes izstādē no 21. jūnija, kā arī iekļauti Red Dot dizaina gadagrāmatā. Red Dot dizaina nedēļas ietvaros no 21. līdz 25. jūnijam konkursa interneta vietnē un sociālo mediju kanālos piecas dienas būs veltītas tieši godalgotajiem produktiem. Savukārt no 21. jūnija līdz nākamā gada 31. maijam laureātu izstādes "Dizains uz skatuves" un "Pagrieziena punkti mūsdienu dizainā" būs redzami Red Dot dizaina muzejā Esenē, kur tiks izstādītas arī Stenders plastilīna ziepes.

Red Dot dizaina balva dibināta 1955. gadā. Katru gadu tā tiek piešķirta produktiem, kas izceļas ar īpaši augstu dizaina kvalitāti. Pieteikumi tiek vērtēti 49 kategorijās, katru pieteikumu individuāli izvērtē 50 pasaulē atzīti eksperti. Produktu dizaina kategorijā līdz šim šo balvu saņēmuši šādi Latvijas zīmoli: An&Angel stikla trauki, Rīgas Krēslu fabrikas ķeblītis Bloom, Flow Design magnētiskie apģērbu pakaramie un Atlas Dynamics droni Atlas Pro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 03.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kaut arī visa autoparka pārejai uz elektrības un ūdeņraža dzinējiem nepieciešami desmiti miljardi eiro un daudzi gadi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņaprāt, tik būtiskas pārmaiņas, kādas varētu notikt auto segmentā nākamo 20–30 gadu laikā, vēl nav pieredzētas.

Vēl žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā lasi:

  • Aktuāli - labības raža būs mazāka, eksporta apjoms tonnās saruks. Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn.
  • Ekspertu viedoklis - jauno pašvaldību problēmas un izaicinājumi.
  • Tēma - zaļais kurss transportam izmaksās 12 miljardus eiro.
  • Transports - slavenā inženiera Andra Dambja eksperimentālā prototipu darbnīca pārtop neliela izmēra rūpnīcā.
  • DB Konferences - vecos dīzeļauto nāksies nomainīt.
  • Portrets - Anrī Leimanis, Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) padomes priekšsēdētāja vietnieks.
  • Tendences - kafija var kļūt par deficītu. Pandēmijas apstākļi izrādījušies bezmaz vai ideāli dažādu izejvielu cenu ballītei.
  • Brīvdienu ceļvedis - Liene Grenevica, SIA Draugiem un SIA Roadgames vadītāja.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB, 14.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes recepte ir spēcīgu analītisko dienestu izveide, to iegūto rezultātu ielikšana svaru kausos, lemjot konkrētus jautājumus, kā arī ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīzija komplektā ar stiprām politiskām partijām un kļūšana kašķīgākiem pie ES kopējā galda.

Tā intervijā saka Latvijas Universitātes profesors, domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14. decembra numurā:

  • Statistika

Eiropas zaļajām ambīcijām nav ražošanas seguma - lielāko daļu zaļās enerģijas produktu, kas vitāli nepieciešami Eiropas Zaļā kursa nodrošināšanai, Eiropas Savienības dalībvalstis ieved no ārpuses.

  • Tēma

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru