Jaunākais izdevums

41% Latvijas uzņēmumu Covid-19 ietekmē peļņa samazinājusies, kamēr katram desmitajam - palielinājusies, jo krīze pavērusi jaunas biznesa iespējas. Kaimiņvalstīs uzņēmumu skaits, kam peļņa samazinājusies, ir vēl lielāks - Lietuvā tādu ir 47%, bet Igaunijā par to ziņojusi tieši puse uzņēmēju.

Savukārt peļņas pieaugumu Latvijas uzņēmēji izjutuši biežāk nekā vidēji Eiropā, kur tie bijuši vien 6%, liecina ikgadējais "Eiropas maksājumu ziņojums", ko veicis kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum".

Katrs otrais Latvijas uzņēmējs (48%) atzīst, ka paveicās veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 ietekmi, paļaujoties tikai uz saviem ieņēmumiem un naudas plūsmu, tajā pašā laikā tuvākajos gados joprojām paredzot lielu neskaidrību.

"Jaunākais pētījums liecina, ka Eiropas uzņēmēji sāk redzēt gaismu tuneļa galā un ir izslāpuši pēc jauna izaugsmes viļņa. Lai gan patēriņa industrija, tajā skaitā mazumtirdzniecība joprojām izjūt būtisku peļņas kritumu un Covid-19 ietekmi uz biznesu, arī Latvijā uzņēmēji ir pieņēmuši pandēmijas apstākļus un uz nākotni raugās piesardzīgi optimistiski. Pozitīvi, ka uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērš likviditātei, stingrāk veicot kredītu pārvaldības praksi un mazinot kavēto maksājumu risku. Šogad mazinājusies arī maksājumu plaisa jeb starpība starp rēķina izrakstīšanu un tā apmaksu, taču jautājums, cik liela ietekme uz to ir valdības subsīdijām un vai stingrā disciplīna saglabāsies arī nākotnē. Diemžēl pētījums liecina, ka Latvijā maksājumu kultūra reti tiek uzskatīta par daļu no korporatīvās sociālās atbildības, tikai trešdaļai uzņēmumu ir ētikas standarti par maksājumu veikšanu laikus," skaidro "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Viņa norāda, ka patiesā pandēmijas ietekme uz maksājumu uzvedību vēl nav redzama, un daudzi nekad nav bijuši tik noraizējušies par savu klientu un debitoru spēju maksāt kā šobrīd. Garāki maksājumu termiņi joprojām rada grūtības gandrīz 4 no 5 Latvijas uzņēmumiem (81 %), kas ir par 13 procentu punktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.

46% Latvijas uzņēmēju ir optimistiski par nākotnes perspektīvām, un aptuveni divas trešdaļas cer uz vakcinācijas pozitīvo efektu biznesam. Savukārt, puse to uzņēmēju (49%), kuru peļņa pandēmijas ietekmē ir samazinājusies, uzskata, ka ierastā kārtība biznesā atgriezīsies ne ātrāk kā 2022.-2023. gadā.

Tāpat pētījums liecina, ka šogad Latvijas uzņēmumi ir mazāk norūpējušies par Eiropas mēroga recesijas ietekmi uz to darbību, nekā gadu iepriekš. Šobrīd tikai 42% uzskata, ka Eiropas mēroga lejupslīde varētu ietekmēt viņu partneru maksājumu operācijas, savukārt 2020. gadā šādas bažas bija 64% uzņēmēju.

"Līdzīgi kā citur Eiropā pandēmijas ietekme uz uzņēmumu maksātspēju Latvijā bijusi ļoti atšķirīga nozaru dalījumā. Izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas un izklaides, transporta un uzglabāšanas nozaru apgrozījums pērn krasi saruka; šīs nozares aizvadītajā gadā kopumā strādāja ar zaudējumiem. Turklāt būtiska finansiālās situācijas pasliktināšanās un peļņas sarukums nozīmē arī to, ka mazāk līdzekļu atliek investīcijām, un mazinās straujas atgūšanās potenciāls. Pandēmijas negatīvā ietekme uz citām nozarēm kopumā bijusi mazāk krasa – uzņēmumu apgrozījuma un peļņas krituma apmēri nav bijuši tik lieli kā tieši skartajās nozarēs, dažās no nozarēm apgrozījums pat nedaudz pieauga," informē Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs.

"Krīzes negatīvo ietekmi uz uzņēmumu maksātspēju mazinājuši valsts atbalsta un pandēmijas seku pārvarēšanas pasākumi, kā arī pašu uzņēmumu spēja pielāgot to darbību, un lielai daļai uzņēmumu finansiālais stāvoklis nav nozīmīgi pasliktinājies. Tas šādiem uzņēmumiem sniedz kopumā pamatotu optimismu par nākotni - sagaidāms, ka ekonomikas un mājsaimniecību patēriņa izaugsme atjaunosies jau šogad un turpināsies arī 2022.-2023. gadā," pauž A.Semjonovs.

Pandēmija veicinājusi straujāku Latvijas biznesa digitalizāciju, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, no kuriem katrs trešais ir piedzīvojis ātrāku digitālo risinājumu ieviešanu nekā iepriekš plānots. 75% aptaujāto plāno turpināt tehnoloģiju ieviešanu arī nākamajos gados.

Lai stabilizētu biznesu, 90% kompāniju tuvākajā nākotnē apņēmušās stiprināt uzņēmuma likviditāti un naudas plūsmu, bet 83% - uzlabot parādu pārvaldību.

Pētījumu šī gada pavasarī (no februāra līdz maijam) 29 Eiropas valstīs veica starptautiska pētījumu kompānija Longitude, Financial Times grupas uzņēmums, aptaujājot 11187 uzņēmumus, kas pārstāv 11 dažādas industrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam

LETA, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijā noteikto ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Viņa sacīja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju un tās mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem Latvijā būtiski ir uzlabojusies iedzīvotāju maksājumu disciplīna un attieksme pret parādsaistību kārtošanu.

"Aina šobrīd tiešām ir optimistiskāka. Tas, ko mēs redzam, strādājot ar kavētiem rēķiniem, ka pandēmijas ierobežojumu laikā, kad nebija iespējas ne ceļot, ne iet uz iepirkšanās centriem, ne kafejnīcām, cilvēki ir tiešām spējuši acīmredzami iekrāt un ietaupīt līdzekļus. Pandēmijas laikā mēs redzējām, ka parādsaistības tiešām tiek ļoti regulāri dzēstas un arī pašiem uzņēmumiem ir mazāk parādnieku, regulārā rēķinu apmaksa notiek daudz ātrāk," stāstīja Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ieņēmumi 2020. gadā bija 147 milj. eiro (2019. gadā – 185 milj. eiro), bet peļņa – 10 milj. eiro (2019. gadā – 7 milj. eiro), informē uzņēmumā.

Augstsprieguma tīkls koncerna (AST koncerns) ieņēmumi bija 145 milj. eiro, bet pārskata gada pelņa – 65 milj. eiro, liecina AST akcionāru pilnsapulces apstiprinātais AST koncerna 2020. gada pārskats. AST peļņas pieaugums galvenokārt saistāms ar pārvades sistēmas aktīvu pārņemšanu AST īpašumā, un no peļņas 8 milj. eiro tiks izmaksāti valstij dividendēs, savukārt AST koncerna konsolidētā peļņa dividendēs netiek sadalīta.

"Koncerna augstā peļņa attiecībā pret ieņēmumiem skaidrojama ar to, ka pērn AST ieguva izšķirošu ietekmi gāzes pārvades sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus), par valstij izdevīgu cenu iegādājoties 68,46% uzņēmuma akciju. Lielāko daļu koncerna pelņas veido starpība starp akciju iegādes cenu un aktīvu bilances vērtību, kas bija jāatspoguļo AST koncerna grāmatvedībā. Tāpat koncerna rādītājus iespaidoja apstāklis, ka 2020. jūnijā AST savā īpašumā pārņēma pārvades sistēmas aktīvus, pievienojot sev to īpašnieku - AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Tas AST ļaus dividendēs valstij par pērno gadu izmaksāt 8 milj. EUR, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā sākotnēji valsts budžetā bija plānots iemaksāt. Savukārt ieņēmumi no elektroenerģijas pārvades, ko reglamentē apstiprinātais pārvades tarifs, 2020. gadā nav būtiski mainījušies un tie ir atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai kapitāla atdeves likmei", norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos parasti kompāniju peļņa tiek skaitīta ļoti laicīgi. Piemēram, FactSeta apkopotie dati liecina, ka ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņai Volstrītas analītiķi šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn sagaida palielināšanos teju par ceturto daļu.

Peļņas pieauguma prognoze ir visai strauji uzlabota, kur decembra beigās vidēji tika lēsts, ka tā šā gada skatījumā pirmajā ceturksnī palielināsies par 15,8%. Volstrīta paredz, ka visā 2021. gadā kopā ASV kompāniju peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaugs par 26%.

Katrā ziņā tuvākajā laikā finanšu tirgus dalībnieki pievērsīs lielu uzmanību tam, kādi būs izrādījušies globāli ietekmīgāko uzņēmumu pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti. Noskaņojums ir optimistisks, lai gan tas var nozīmēt, ka ir radīta zināma telpa sarūgtinājumam, ja kompāniju finanšu atskaites tomēr nebūs tik labas, kā cerēts pirms tam. Tāpat tiks tverti uzņēmumu vadītāju mājieni par nākotni. Daudzu uzņēmumu sniegumu joprojām būtiski var ietekmēt pandēmija un piegāžu ķēžu sarežģījumi (piemēram, pusvadītāju deficīts). Tāpat sagaidāms, ka uzņēmumu peļņu ietekmēs pasaules valdību lēmumi par nodokļu palielināšanu nedaudz tālākā nākotnē, kur šādu scenāriju jau ieskicējusi ASV prezidenta Džo Baidena administrācija. No otras puses – ASV valdība un centrālā banka īsteno bezprecedenta ekonomikas stimulēšanas un tirgus atbalsta programmas (līdzīgi tas tā ir arī citos pasaules ekonomikai nozīmīgākajos reģionos), kas akciju cenas var balstīt vēl tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākie uzņēmumi šomēnes sākuši publicēt to, kā tiem iepriekšējā ceturksnī klājies ar to finansēm.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa 2020. gada ceturtajā ceturksnī gada skatījumā būs samazinājusies par 8,8%, liecina "FactSet" apkopotās aplēses. Ja tas piepildīsies, tad tas būtu trešais straujākais to peļņas kritums kopš 2009. gada trešā ceturkšņa. Tāpat tas nozīmētu, ka pasaules lielāko uzņēmumu kopējā peļņa sarūk jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. Jāteic gan, ka, laikam ejot, Volstrītas pieņēmumi kļuvuši optimistiskāki. Piemēram, septembra beigās tika lēsts, ka ASV nozīmīgāko publiski kotēto kompāniju peļņa gada skatījumā būs sarukusi vairāk – teju par 13%.

Turklāt liela daļa uzņēmumu, kas janvārī jau ir paspējuši paziņot par savu iepriekšējā atskaites perioda sniegumu, visai pamatīgi pārspējuši ekspertu pirms tam izteiktās aplēses. "Bloomberg" rēķina – ja kompānijas turpina šādā garā to darīt, tad gada skatījumā ceturtajā ceturksnī var pat tikt fiksēts peļņas pieaugums nevis kritums. Pamatā tiek norādīts, ka daudzas lielās kompānijas visai strauji samazinājušas izmaksas un lielā daļā gadījumu spējušas pārslēgties uz dzīvi tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētājam AS "4finance" pievienos uzņēmumus SIA "Vivus", SIA "Ondo", SIA "4finance Media" un SIA "4finance IT", teikts pirmdien publiskotajos paziņojumos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Reorganizācijas procesā "4finance IT", "4finance Media", "Ondo" un SIA "Vivus" manta, tiesības un saistības tiks nodotas "4finance", un visas pievienojamās kompānijas beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa.

Kreditoru prasības piesakāmas mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Kompānija "Vivus" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 425 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Luksemburgas "4finance Holding", bet patiesie labuma guvēji ir Edgars Dupats un Krievijas pilsone Vera Boiko. 2019.gadā "Vivus" apgrozījums bija 13,97 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 6,687 miljoni eiro.

Arī kompānija "Ondo" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 425 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "4finance Holding". 2019.gadā "Ondo" apgrozījums bija 5,424 miljoni eiro, bet peļņa - 1,239 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krīze un desmitiem miljardu peļņa tehnoloģiju uzņēmumiem

Jānis Šķupelis, 30.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākie tehnoloģiju uzņēmumi šonedēļ saskaitījuši savus iepriekšējā ceturksnī nopelnītos miljardus.

Kopējā summas ir visai iespaidīga, kuru nedēļas beigās papildināja arī Amazon.com veikums. Proti, Amazon.com atklāja, ka tās ieņēmumi iepriekšējā ceturksnī gada skatījumā auguši par 44% un sasnieguši 108 miljardus ASV dolārus. Savukārt peļņa sasniegusi 8,1 miljardu ASV dolārus. Kopumā 12 mēnešu laikā (pandēmijas periods) Amazon.com peļņa pārsniegusi 26 miljardus ASV dolārus – neslikti krīzes apstākļos.

Pamatā visai grandiozus ciparus šonedēļ atklāja arī pārējie Rietumvalstu tehnoloģiju jomas flagmaņi. Apple ziņoja, ka uzņēmuma iepriekšējā ceturkšņa peļņa sasniegusi 23,6 miljardus ASV dolārus. Analītiķi tādējādi šogad kopumā no Apple gaida peļņu 70 miljardu ASV dolāru apmērā. Savu peļņu dubultot līdz teju 10 miljardiem ASV dolāriem ceturksnī izdevies arī Facebook. Savukārt Google mātes uzņēmuma Alphabet peļņa gada skatījumā palēcās par 162% līdz 18 miljardiem ASV dolāriem. Kompānijas ceturkšņa ieņēmumi savukārt gada skatījuma auguši par trešo daļu līdz 55,3 miljardiem ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākie publiski kotētie uzņēmumi jau kādu laiku sākuši informēt par savu iepriekšējā ceturkšņa sniegumu.

Šonedēļ kārta sniegt šādu informāciju pienāca elektroauto ražotājam Tesla, kas kļuvis par vienu no Rietumvalstu mazo investoru vispopulārākajiem uzņēmumiem saviem ieguldījumiem (arī Latvijas gadījumā). Šīs kompānijas akcijas cena pagājušogad pandēmijas apstākļos septiņkāršojās. Tāpat ar kolorītiem paziņojumiem interneta vidē visai regulāri klajā nāk uzņēmuma vadītājs Īlons Masks. Arī tas palīdz celt kompānijas popularitāti.

Peļņa no citiem laukiem

Lai nu kā – palīdz arī tas, ka Tesla sākusi ziņot par peļņu. Kompānija nupat atklājusi, ka tā tai iepriekšējā ceturksnī sasniegusi 438 miljonus ASV dolārus, kas tai ir jauns rekords. Tikmēr uzņēmuma apgrozījums minētajā periodā bijis 10,4 miljardu ASV dolāru apmērā. Kompānija arī ziņoja par saviem plāniem, kas paredz šogad pasaulē piegādāt uz pusi vairāk spēkratus nekā pagājušajā gadā (tādējādi tie varētu būt aptuveni 800 tūkstoši).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pagājušajā gadā bija 89 miljoni eiro, kas ir par apmēram 18% jeb 20 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gadā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2020.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 74,149 miljoni eiro, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2019.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa samazinājusies par 23,2% un bija 75,326 miljoni eiro.

Krops skaidroja, ka peļņas kritumu 2020.gadā ietekmēja lielāki izdevumi un mazāki bankas ieņēmumi. Tāpat ietekmi uz peļņu atstāja lielāks līdzekļu apmērs, kas novirzīts kredītuzkrājumu veidošanai.

J.Krops informē, ka "Swedbank" tīrie procentu ienākumi pagājušajā gadā samazinājās par 2%, bet, samazinoties ieņēmumiem no maksājumu un karšu apkalpošanas, tīrie komisiju ienākumi saruka par 6%. Citi bankas ieņēmumi 2020.gadā samazinājās par 11%, ko ietekmēja zemāki ienākumi apdrošināšanas un finanšu instrumentu darījumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 33,499 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmumā.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,4 reizes un bija 5,149 miljoni eiro.

"Esam sākuši gadu ar mērķtiecīgu virzību, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, un tas redzams arī uzņēmuma finanšu rezultātos. Jaunā mārketinga stratēģija bija dzinējspēks, kas ļāva saglabāt mūsu produktu un pakalpojumu pozīcijas noieta tirgos. Mēs esam apņēmības pilni īstenot stratēģijas mērķus un veicam investīcijas ražošanas, produktu attīstības, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitalizācijas jomās," pauda "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess.

Pretstatā kritumam farmācijas tirgū "Olainfarm" produktu realizācija turpināja augt. Viens no izaugsmes iemesliem bija jaunā biznesa modeļa veiksmīga ieviešana Ukrainā, Krievijā un Kazahstānā, kā arī profesionāla un labi organizēta mārketinga komanda Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izložu rīkotājs VAS "Latvijas loto" pagājušajā gadā strādāja ar 57,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 53,3% un bija 11,183 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pērn "Latvijas loto" EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas bija 15,628 miljoni eiro.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Latvijas loto" sasniedza augstākos darbības rezultātus kapitālsabiedrības vēsturē. "Izvirzītie finanšu un nefinanšu mērķi ir sasniegti un darba uzdevumi izpildīti, atbilstoši "Latvijas Loto" vidēja termiņa darbības stratēģijai," minēts vadības ziņojumā.

Tajā arī atzīmēts, ka "Latvijas loto" saimnieciskā darbība 2020.gadā tika balstīta uz ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību un ilgtspējīgu spēļu politiku, sniedzot pakalpojumus sociāli atbildīgā veidā, nodrošinot pircēju interešu aizsardzību. Pērn Covid-19 pandēmijas dēļ "Latvijas loto" ir veikusi izmaiņas uzņēmuma darbības procesos, lai nodrošinātu sekmīgu darbības turpināšanu, pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību klientiem, ievērojot normatīvos noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" emitēs obligācijas par pieciem miljoniem eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Nenodrošinātajām obligācijām būs 1000 eiro nominālvērtība un kupona gada likme - 9,75%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2023.gada 25.augusts.

Obligāciju emisija būs slēgtais piedāvājums ar minimālo ieguldījuma apjomu 100 000 eiro. Emisijas datums ir piektdien, 9.jūlijs.

Obligāciju izvietošanu organizē "Signet Bank".

"DelfinGroup" apgrozījums 2021.gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 6,018 miljonus eiro, neto peļņa bija 0,804 miljoni eiro, bet kredītportfelis - 32 miljoni eiro. EBITDA palielinājās par 21%, pieaugot līdz 2,5 miljoniem eiro, bet peļņa pirms nodokļiem sasniedza 1,1 miljonus eiro, kas ir kāpums par 6% salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas uzņēmumi ar valsts atbalstu vēlas uzbūvēt rūpnīcu vakcīnu ražošanai

LETA, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas farmaceitiskie uzņēmumi - AS "Olainfarm", AS "Grindeks" un SIA "Pharmidea" - ar valsts atbalstu vēlas uzbūvēt rūpnīcu vakcīnu pret Covid-19 ražošanai, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē atklāja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un "Pharmidea" līdzīpašnieks Vitālijs Skrīvelis.

Pēc viņa paustā, Covid-19 ierobežojumu dēļ sabremzēta Latvijas tautsaimniecība, kas gan darīts, lai nepārslogotu slimnīcas. Taču, skatoties uz priekšu, pandēmija var atkārtoties, un "būtu noteikti gudri un svarīgi sagatavoties laikus".

"Vakcinācijas ziņā mēs, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, esam astē, jo mums vienkārši trūkst šo vakcīnu. Trīs Latvijas vadošie uzņēmumi "Grindex", "Olainfarm" un "Pharmidea" izteikuši priekšlikumu Ekonomikas ministrijai, ka īstenībā pienācis laiks, lai nākamajos piecos gados Latvijā uzceltu industriālo laboratoriju un arī rūpnīcu, kas būtu spējīga ražot vakcīnas te uz vietas ar iepirkto tehnoloģiju," skaidroja Skrīvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotāja "adidas" tīrā peļņa šogad pirmajā ceturksnī pieaugusi līdz 558 miljoniem eiro, salīdzinot ar 31 miljonu eiro attiecīgajā laika periodā pērn, teikts piektdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Tādējādi uzņēmuma peļņa pietuvojusies līmenim, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas. 2019.gada pirmajos trīs mēnešos "adidas" peļņa veidoja 632 miljonus eiro.

Peļņas kāpumu veicinājusi pārdošanas apjoma palielināšanās.

"adidas" tirdzniecības apjoms pirmajā ceturksnī pakāpies par 20% un veidojis 5,3 miljardus eiro.

Uzņēmums norāda, ka pārdošanas apjoms Ķīnā pagājušajā ceturksnī pieaudzis par 156%, bet ASV un Eiropā - par aptuveni 8%.

"adidas" februārī paziņoja, ka nolēmis pārdot ar zaudējumiem strādājošo ASV meitasuzņēmumu "Reebok".

"adidas" iegādājās "Reebok" 2006.gadā par 3,1 miljardu eiro. Pašlaik "Reebok" vērtība ir apmēram 800 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielisks mēnesis Eiropas akcijām, bet – varbūt pārāk lielisks

Jānis Šķupelis, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas lielākie akciju tirgi arī maijā turpinājuši savu uzvaras gājienu. Rezultātā kopš šā gada sākuma reģiona lielo publiski kotēto uzņēmumu Stoxx 600 akciju cenu indeksa vērtība iespējusi palielināties jau vairāk nekā par 12%.

Redzams, ka maijā finanšu tirgus dalībnieki lūkojušies uz to valstu uzņēmumiem, kuras Eiropā pandēmijā cietušas vairāk. Piemēram, MSCI Spānijas akciju indeksa vērtība maijā pieauga par 6%, un līdzīgs pieaugums tika fiksēts arī Itālijas akcijām. Vai labi klājās arī Apvienotās Karalistes akciju tirgum, kam palīdzēja salīdzinoši labāka aina šīs valsts sabiedrības vakcinēšanas frontē.

Piemēram, Financial Times izceļ procesu, kad investori, uzpērkot Eiropas akcijas, meklē atlaides. Proti, ASV akciju cenu pieaugums pagājušogad, salīdzinot ar Eiropas akcijām, bija daudz straujāks. Tas savukārt novedis pie realitātes, kad daudzi ASV biznesi nu ir novērtēti kā visai dārgi. ASV investīciju banka Goldman Sachs rēķinājusi, ka Eiropas MSCI akciju indeksa nākamo 12 mēnešu P/E (Price/Earnings) rādītājs atrodas pie 17, kas ir vairāk nekā ierasts iepriekšējos 10 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet grupas apgrozījums 2021. gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 53,3 miljonus eiro, liecina konsolidētie neauditētie dati.

Salīdzinot ar 2020. gada pirmo ceturksni, par piektdaļu palielinājies eksportēto pakalpojumu (datu centru pakalpojumi, optikas būvniecība Vācijā) apgrozījums, sasniedzot 9,9 miljonus eiro.

Šī gada pirmajā ceturksnī valstij nodokļos Tet grupas uzņēmumi iemaksājuši 13,4 miljonus eiro, kā arī uzņēmuma īpašniekiem – Latvijas Republikai un Telia Company – izmaksātas 2020. gada dividendes 30,1 miljona eiro apmērā, tostarp 15,3 miljoniem eiro nonākot valsts budžetā.

“2021. gadu Tet grupas uzņēmumi ir uzsākuši īpaši aktīvi – gan piedāvājot pavisam jaunu un unikālu televīzijas risinājumu Tet+, kas ļauj katram pašam izvēlēties un salikt savu TV kanālu paku, gan uzsākot darbu pie jaunu nākotnes pakalpojumu izveides. Esam sākuši darbu pie nākotnes mājas interneta ar ātrumu līdz pat 10 gigabitiem sekundē (Gbit/s) izveides, kā arī testējam jaunākās paaudzes Wi-Fi 6 maršrutētājus,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīruss "izēdis" vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas

Māris Ķirsons, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas apstākļos uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sarucis tikai par 7,7%, taču koronavīruss par 27,2% samazinājis uzņēmumu kopējo peļņu.

To rāda SIA Lursoft pētījums par 49 353 uzņēmumu finansiālās darbības rezultātiem. Jāņem vērā, ka gan neto apgrozījums, gan peļņa un arī nodarbināto skaita izmaiņu tendences dažādās nozarēs ir atšķirīgas. Piemēram, neto apgrozījumu audzējusi ne tikai veselības aizsardzības sfēra, bet arī augkopībā un lopkopībā strādājošie, kas būtībā ir cilvēku eksistencei vienas no visnepieciešamākajām, jo ēst vajag ik dienu visiem.

Šajās nozarēs arī pērn salīdzinājumā ar 2019. gadu novērots darbinieku skaita pieaugums, savukārt citās jomās Covid-19 ir samazinājis nodarbināto daudzumu. SIA Lursoft dati rāda, ka 49 353 uzņēmumi 2020. gadā kopumā apgrozījuši 30,22 miljardus eiro, kas ir par 2,48 miljardiem eiro mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mainoties akcionāram, Jaunpils pienotavas apgrozījums pieaudzis par 19,3%

LETA, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Jaunpils pienotava" pagājušajā gadā strādāja ar 16,336 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 8,3 reizes - līdz 962 911 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pērn, apvienojoties Latvijas un Igaunijas piensaimniekiem, mainījās kompānijas galvenais akcionārs, un patlaban tas ir Eiropas piensaimnieku kooperatīvs "SCE E-Piim". Īpašnieku apvienošanās rezultātā kompānijas produktu portfelī parādījās daudzi jauni produkti, kā arī būtiski auga pārstrādātā piena apjoms. Tāpat "Jaunpils pienotava" pērn atvēra vairākus jaunus mazumtirdzniecības veikalus.

Pērn kompānija Latvijas tirgū realizēja produkciju 11,36 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 30% vairāk produkcijas jeb 4,385 miljonu eiro vērtībā, savukārt uz trešajām valstīm produkcija eksportēta 591 053 eiro vērtībā, kas ir par 21% vairāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" par 800 miljoniem eiro pārdos siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs Šveices investīciju firmai "Partners Group", teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

"Fortum" šo darījumu plāno pabeigt 2021.gada otrajā ceturksnī.

Uzņēmums jau pērn pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Baltijas valstīs un Polijā iespējamo pārdošanu.

Latvijā "Fortum" nodrošina apkuri Daugavpilī un Jelgavā, Igaunijā - Tartu un Pērnavā, bet Lietuvā - Klaipēdā.

Baltijas valstīs pagājušajā gadā "Fortum" saražoja 1,4 teravatstundas siltuma un 0,6 teravatsundas elektroenerģijas un guva peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) 54 miljonu eiro apmērā.

"Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags pērn septembrī norādīja, ka pārdošanai tika vērtēta visa biznesa infrastruktūra Baltijas valstīs un Polijā kopumā, un "Fortum Latvia" tolaik vēl nebija precīzas informācijas par jaunu iespējamu investoru, tomēr iespējamu īpašnieku maiņu Vanags nenoliedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma AS "Balticovo" attīstībā šogad plānots investēt apmēram 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.

Viņš informēja, ka tostarp lielākās investīcijas - 13 miljoni eiro - paredzētas jaunajā ražošanas kompleksā, kuru ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Jaunajā ražošanas kompleksā plānots izvietot olu šķirošanas centru, kā arī olu vārīšanas līniju, minēja Auškāps, piebilstot, ka jaunā olu šķirotava ļaus uzņēmumam turpināt attīstīties, tostarp iepirkt, šķirot un iepakot olas arī no Latvijas zemnieku saimniecībām tālākai tirdzniecībai eksporta tirgos.

Tāpat 2021.gadā "Balticovo" plāno veikt ieguldījumus, lai palielinātu esošās graudu pieņemšanas jaudas, izbūvējot jaunu graudu pirmsapstrādes kompleksu ar kopējo ietilpību 30 000 tonnu graudu.

"Plānojam arī pieckāršot graudu pieņemšanas jaudas, lai efektivizētu sadarbību ar vietējiem zemniekiem. Tā rezultātā plānojam samazināt rindas graudu sezonā, lai vietēji zemnieki varētu ātrāk nodot izaudzētos graudus, no kuriem tālāk gatavojam barību mūsu vistām," pauda kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" atkarībā no situācijas finanšu tirgos tuvākajā laikā plāno emitēt septiņu gadu nenodrošinātas zaļās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" ir pilnvarojis "Luminor Bank" un "Swedbank", kā obligāciju emisijas vadītājus, organizēt globālo investoru zvanu 2021.gada 5.maijā plkst.14, kā arī vairākas attālinātas investoru tikšanās.

Atbilstoši "Latvenergo" koncerna stratēģiskajiem mērķiem piesaistītie līdzekļi tiks ieguldīti videi draudzīgu investīciju projektu īstenošanā.

Neatkarīgais pētniecības centrs "Cicero Shades of Green" ("Cicero") "Latvenergo" atjaunināto zaļo obligāciju satvaru novērtējis ar atzīmi "Tumši zaļš", kas ir augstākais iespējamais novērtējums "Cicero" vērtējuma skalā, teikts kompānijas paziņojumā.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) otrdien reģistrēja "Latvenergo" trešās obligāciju piedāvājuma programmas pamatprospektu un atļāva "Latvenergo" izteikt obligāciju publisko piedāvājumu. Obligāciju piedāvājuma programmas kopējais apmērs nominālvērtībā noteikts līdz 200 miljoniem eiro, bet obligāciju dzēšanas termiņš paredzēts līdz 10 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2021.gada 1.pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro. Tas ir par 5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Peļņa gada laikā ir samazinājusies augstāku kredītuzkrājumu un izmaksu dēļ, savukārt ienākumi gada laikā ir pieauguši, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 1 procentu. Tikmēr kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, saglabājies stabils. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi auguši par 5 procentiem, kamēr uzņēmumu kredītportfelis ir samazinājies par 6 procentiem. Depozītu apmērs ir audzis par 23 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu.

Tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9 procentiem. Tos galvenokārt labvēlīgi ietekmēja ienākumu pieaugums karšu un maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī aktīvu pārvaldīšanā.

Ienākumi no darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī apdrošināšanas ienākumi gada laikā ir saglabājušies stabili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome plāno atbalstīt pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitas kompānijas "Aqua Riga" likvidēšanu, preses konferencē teica Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP).

Par atļauju izbeigt SIA "Rīgas ūdens" līdzdalību "Aqua Riga" šodien lems komiteja.

Uzņēmumam izvirzītie mērķi nav sasniegti un projekts ir izgāzies. Ūdens fasēšana PET pudelēs pašvaldībai nesot zaudējumus. "Rīgas ūdens" vadītāja Dagnija Kalniņa informēja, ka pašlaik "Aqua Riga" zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 100 000 eiro.

E.Cepurītis skaidroja, ka turpinot ūdens fasēšanu pudelēs, "Rīgas ūdens" darbojas pret paša izvirzītajiem mērķiem vides aizsardzībā, veicinot viena no lielākajiem un nevajadzīgākajiem vides piesārņojuma veidiem - PET pudeles.

D.Kalniņa atgādināja, ka "Aqua Riga" tika izveidots pirms 10 gadiem un meitas kompānijas galvenais mērķis bija palielināt ūdens patēriņu, taču šajā laikā pieņemtie valdības lēmumi un stratēģisko interešu maiņa nav ļāvusi šo mērķi sasniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru