Jaunākais izdevums

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 351,128 miljoni eiro, kas ir par 92,7% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 60,1% un sasniedza 16,165 miljonus eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus mātessabiedrība AST 2022.gadā strādājusi ar 295,997 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā, kamēr tās peļņa samazinājusies piecas reizes un bija 11,017 miljoni eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka koncerna peļņas pieaugums, salīdzinot ar 2021.gadu, galvenokārt ir saistīts ar saņemto atļauju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izmantot uzkrātos pārslodzes maksas ieņēmumus krasā elektroenerģijas cenas pieauguma radīto izmaksu segšanai.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka atbilstoši pastāvošajam regulatīvajam ietvaram negatīvā ietekme no neplānota izmaksu sadārdzinājuma tiek segta nākamajos periodos. Lēmumu par izmaksu apjomu, kas tiek attiecināts uz nākamajiem periodiem, pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome.

AST koncerna dabasgāzes pārvades segmenta peļņa pirms nodokļiem pērn bija 2,6 miljoni eiro, savukārt dabasgāzes uzglabāšanas segmenta peļņa pirms nodokļiem bija 11,2 miljoni eiro.

AST 2022.gada zaudējumi no elektroenerģijas pārvades sasnieguši 32,1 miljonu eiro. Spēkā esošais elektroenerģijas pārvades pakalpojumu tarifs, kas tika apstiprināts 2020.gada novembrī, nenosedza augsto elektroenerģijas cenu - izmaksu pieaugumu, klāsta AST. Lai nosegtu zaudējumus, uzkrātie pārslodzes maksas ieņēmumi - 36,5 miljoni eiro - novirzīti to segšanai.

Paziņojumā biržai arī minēts AST ieņēmumu pieaugums 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, galvenokārt ir saistīts ar ieņēmumiem no balansējošās elektroenerģijas, kā arī pārslodzes maksas ieņēmumiem.

2022.gadā AST lietotājiem Latvijā pārvadīja elektroenerģiju 6193 gigavatstundu (GWh) apjomā, kas ir par 1% mazāk nekā iepriekšējā gadā (6312 GWh).

"Lai arī 2022.gadā AST saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem un zaudējumiem elektroenerģijas cenas straujā kāpuma dēļ, operators gadu ir noslēdzis ar pozitīvu peļņas rādītāju. Pēc gada pārskata apstiprināšanas par AST peļņas sadali lems akcionārs - Klimata un enerģētikas ministrija. Vismaz 64% no peļņas tiks ieskaitīti valsts budžetā. Balstoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu, pamatdarbības zaudējumi tika segti ar uzkrātajiem pārslodzes maksas ieņēmumiem," paziņojis uzņēmums.

2021.gadā AST koncerna ieņēmumi bija 182,226 miljoni eiro, kas ir par 26,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās 6,5 reizes un bija 10,097 miljoni eiro. Vienlaikus paša AST auditētais apgrozījums 2021.gadā bija 125,787 miljoni eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās vairākkārt un bija 54,846 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Neapstiprinot jaunos tarifus, katru mēnesi AST zaudēs sešus miljonus eiro

LETA, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs mēnesis 2023.gadā, kad nebūs stājušies spēkā jaunie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifi, uzņēmumam nesīs apmēram sešu miljonu eiro zaudējumus, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Kā skaidroja AST pārstāve Elīna Grīvāne, strādāšana ar zaudējumiem samazina ieguldījumiem, tai skaitā Sinhronizācijas projektiem, pieejamos resursus. Lai arī AST ir spējusi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā, tomēr joprojām daļa ieguldījumu jāsedz no pašu resursiem. Ieguldījumi pārvades sistēmā ir nozīmīgi droša un kvalitatīva pārvades pakalpojuma sniegšanai, īpaši esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ir tik būtiski nodrošināt enerģētisko neatkarību. Tāpat tas potenciāli negatīvi ietekmē AST kredītreitingu, kā rezultātā pieaugs AST izmaksas par aizņēmumiem. Turklāt, strādāšana ar zaudējumiem ietekmē arī valsts budžetu - AST tā nespētu iemaksāt valsts budžetā dividendes plānotajā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz jauna valdes priekšsēdētāja/-as iecelšanai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs viens no AST valdes locekļiem Imants Zviedris, informēja AST pārstāve Elīna Grīvāne.

Šobrīd norisinās konkursā saņemto pieteikumu izvērtēšana un kandidātu atlases process. Kandidātu atlase notiek kopumā četrās kārtās un to ietvaros padziļināti tiek vērtētas šādas kompetences - stratēģiskais redzējums, pārmaiņu vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, orientācija uz attīstību, komandas vadīšana, lēmumu pieņemšana un atbildība.

AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone atstās amatu 

No 2023. gada 1. augusta AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājas amatu...

Kandidātu atlases procesu sadarbībā ar personāla atlases kompāniju "Amrop" nodrošina AST padomes izveidotā nominācijas komisija piecu locekļu sastāvā. Komisijas priekšsēdētājs ir AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš, nominācijas komisijas locekļi - AST padomes loceklis Aigars Ģērmanis, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, Biedrības "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" vadītāja Dace Helmane un Latvijas arodbiedrības "Enerģija" priekšsēdētājs Aivars Āboliņš.

Jau ziņots, ka konkursā uz AST valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem saņemti kopumā 53 pieteikumi

No tiem 26 iesniegti uz valdes priekšsēdētāja amatu, savukārt 27 uz valdes locekļa amata pozīciju.

AST padome 24.maijā izsludināja publisku kandidātu pieteikšanās procedūru uz AST valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa (Juridiskais un atbilstības virziens) amatiem, nosakot pieteikšanās termiņu līdz 13.jūnijam.

Tāpat ziņots, ka no 1.augusta AST valdes priekšsēdētājas amatu atstās Gunta Jēkabsone. Lūgta komentēt ar amata atstāšanu saistītos iemeslus, Jēkabsone sacīja, ka to sīkāk nekomentēs.

Jēkabsone par AST valdes priekšsēdētāju iecelta 2021.gada 15.jūlijā, iepriekš sešus gadus vadījusi Latvijas lielāko degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Circle K Latvia".

AST koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 351,128 miljoni eiro, kas ir par 92,7% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 60,1% un sasniedza 16,165 miljonus eiro.

Vienlaikus mātessabiedrība AST 2022.gadā strādājusi ar 295,997 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā, kamēr tās peļņa samazinājusies piecas reizes un bija 11,017 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023. gada 1. augusta AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājas amatu atstās Gunta Jēkabsone, un jau tuvākajā laikā AST padome plāno izsludināt atklātu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu.

“Augsti vērtējami gan AST sasniegtie rezultāti Guntas Jēkabsones vadīšanas laikā, gan arī viņas ieguldījums uzņēmuma pārmaiņu procesu vadībā. Vissvarīgākais, ka šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā ir nodrošināta Latvijas elektroapgādes sistēmas droša un stabila darbība, pilnībā pārtraukts elektroenerģijas komerciālais imports no Krievijas un ir veiktas visas nepieciešamās darbības, lai nepieciešamības gadījumā tiktu realizēta ārkārtas sinhronizācijas procedūra ar Eiropas elektrotīkliem. Papildus jāatzīmē AST veiksmīgā debija kapitāla tirgū, sekmīgi realizējot zaļo obligāciju emisiju 100 miljonu eiro apmērā un panākot divkārt augstāku investoru interesi nekā prognozēts. Arī no nākamā AST valdes priekšsēdētāja sagaidu ilggadēju pieredzi un izpratni par pārmaiņu vadību augsti komplicētā nozarē ekonomiski un ģeopolitiski saspringtos apstākļos,” skaidro AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifs no šā gada 1.jūlija varētu pieaugt vidēji par 32%, savukārt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifs palielināsies par 36%, trešdien žurnālistiem pastāstīja kompāniju pārstāvji.

Kompāniju pārstāvji norādīja, ka izmaksu samazinājums "Sadales tīklam" bijis iespējams, pirmkārt, pateicoties Ministru kabineta lēmumam "Sadales tīkla" tarifā tikai daļēji iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, otrkārt, saistībā ar elektroenerģijas tirgus cenu kritumu. Treškārt, būtiski samazinātas pārvades tarifa izmaksas, kas automātiski samazina sadales tarifus.

Šo faktoru ietekmē sadales tarifa vidējais pieaugums ir samazināts no sākotnēji plānotajiem 75% līdz 32% precizētajā tarifu projektā.

Tāpat kompāniju pārstāvji informēja, ka AST tarifā iekļaujamo izmaksu palielinājumu ir izdevies samazināt par 54 miljoniem eiro, tostarp 25 miljonu eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties elektroenerģijas cenu un to prognožu kritumam, 21 miljona eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties atļaujai izmantot pārslodzes maksas ieņēmumus zaudējumu segšanai, sešu miljonu eiro ietaupījums sasniegts, iepērkot jaudas rezerves, bet divu miljonu eiro samazinājums ir no citiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi ST un AST precizētos elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus

LETA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST tarifu pieaugums Sadales tīkla klientiem kopējo pārvades maksu divkāršos

Db.lv, LETA, 25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ierosinātais elektroenerģijas pārvades un jaudas maksas pieaugums AS "Sadales tīkls" klientiem veidos kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā divas reizes, informē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Ir saprotams, ka elektroenerģijas cenas pieaugums un kopējā inflācija ietekmē gan elektrības pārvades, gan sadales operatora darbības izmaksas, tāpēc jautājums par tarifa celšanu ir bijis tikai laika jautājums," teica Jansons.

Viņš arī norādīja, ka elektroapgādes sistēmas operatoriem šo soli ir izdevies atlikt ilgāk nekā, piemēram, siltumapgādes vai gāzes nozarē. Sadales tarifs nav pieaudzis kopš 2016.gada, turklāt 2020.gadā tas vēl samazināts par vidēji 5,5%, savukārt šobrīd izmaksu pieaugums vairs neļauj nodrošināt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu esošo ieņēmumu ietvaros.

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes 

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu...

Jansons pauda, ka AST iesniegto tarifa izmaksu projektu vērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), bet ir skaidrs, ka tas atstās būtisku ietekmi uz "Sadales tīkla" klientiem, jo pārvades pakalpojums veido aptuveni trešo daļu no kopējām elektrības sadales pakalpojuma izmaksām. Turklāt AST jaunajā tarifa projektā lielākais izmaksu slogs skar tieši "Sadales tīklu" un tā klientus.

"AST ierosinātais maksas par elektrības pārvadi pieaugums par gandrīz 400% un maksas par jaudu pieaugums par aptuveni 50% "Sadales tīkla" klientiem veido kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā 100% apmērā," norādīja Jansons, piebilstot, ka "Sadales tīkls", izvērtējot pārvades tarifu, aicina SPRK raudzīties gan uz to, kā tas ietekmē zaļās enerģijas ražošanas veicināšanu pie pārvades sistēmas, gan visā energoapgādes sistēmā kopumā.

Pērn "Sadales tīkla" izmaksas par elektroenerģijas pārvades pakalpojumu bija apmēram 70 miljoni eiro, un līdz ar jaunā elektroenerģijas pārvades tarifa ieviešanu tās gadā veidos apmēram 145 miljonus eiro. Attiecīgi šis sadārdzinājums ietekmēs gala izmaksas par sadales pakalpojumu klientiem.

Vidēji klientam izmaksas par elektrības sadales pakalpojumu pārvades tarifa pieauguma ietekmē varētu pieaugt aptuveni par trešdaļu, tomēr to ietekmē arī konkrētais tarifa plāns, skaidroja kompānijā.

"Sadales tīkla" vadītājs skaidroja, ka mazināt šādu potenciālā pārvades tarifa pieauguma ietekmi šobrīd var valdība ar lēmumiem par atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp, piemēram, jau spēkā esošais lēmums par sadales tarifa atlaidi uzņēmumiem līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Jansons pauda, ka atzinīgi vērtējams SPRK priekšlikums jauno pārvades tarifu piemērot tikai no 2023.gada 1.jūlija, jo tas ļautu saskaņot pārvades un sadales tarifu struktūru no 1.jūlija, sniedzot iespēju klientiem savlaicīgāk sagatavoties pārvades tarifa izmaiņām.

"Sadales tīkls" patlaban strādā pie aprēķiniem, lai novērtētu jaunā pārvades tarifa izmaksu ietekmi uz sadales tarifu, un attiecīgi jauna tarifa projekta.

Septembra beigās, ņemot vērā augošās izmaksas, kuru rezultātā uzņēmums jau šobrīd strādā ar zaudējumiem, "Sadales tīkls" iesniedzis pirmo versiju tarifa korekcijai SPRK. Pašlaik uzņēmums gaida komisijas vērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā to pilnveidotu. Atbilstoši kārtībai informācija par tarifa apjoma aprēķinu tiks publicēta mēnesi pirms jaunā tarifa stāšanās spēkā.

Jau vēstīts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis SPRK elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.

Projekts arī paredz, ka jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem samazināsies par 11% - līdz 0,81302 eiro par kW gadā.

AST piedāvā, ka tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta, taču SPRK norādījusi, ka jaunajiem AST pārvades un "Sadales tīkla" sadales tarifiem vajadzētu stāties spēkā ne agrāk kā nākamā gada 1.jūlijā.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada deviņos mēnešos AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) apgrozījums sasniedza 204,5 miljonus eiro - ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem sasniedza 56,3 miljonus eiro, savukārt zaudējumi ir 15,3 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

AST koncerna, kurā ietilpst meitas sabiedrība - vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid", apgrozījums bija 243,8 miljoni eiro, koncerna zaudējumiem sasniedzot 14,9 miljonus eiro.

AST finanšu rezultātus turpināja negatīvi ietekmēt elektroenerģijas cenas krasais pieaugums no 2021.gada maija, tādējādi 2022.gadā vairāk nekā četras reizes pieaugušas ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas tehnoloģisko zudumu segšanai. Tā rezultātā zaudējumi no elektroenerģijas pārvades 2022.gada deviņos mēnešos ir 21,8 miljoni eiro.

Līdzšinējo un šajā gadā paredzamo zaudējumu segšanai AST plāno novirzīt 54,3 miljonus eiro no uzkrātajiem pārslodzes maksas ieņēmumiem. Zaudējumu segšana būs iespējama pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) atļaujas saņemšanas, un šāds lūgums ir iesniegts SPRK. Savukārt 12 miljonus no zaudējumiem saskaņā ar tarifu aprēķina metodiku paredzēts iekļaut kā izdevumus nākamajā tarifu aprēķinu periodā 2023.-2024. gadam. Tarifa pārskatīšana un atbilstība izmaksām ir būtisks priekšnosacījums, lai AST spētu saglabāt līdz šim iegūto augsto kredītreitingu "A-" un varētu piesaistīt nepieciešamo finansējumu ar iespējami izdevīgākiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.

Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifu pieaugumu samazinās apmēram uz pusi, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem teica klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Ministrs norādīja, ka būtībā lielās elektrības cenas un zudumi būtu ierēķināmi tarifā, bet ir rasti veidi, kā tarifu samazināt.

Kā skaidroja Čudars, pirmais veids, kā to panākt, ir regulatīvais rēķins - negūto ieņēmumu norakstīšana jeb neiekļaušana tarifos. Savukārt otrs saistīts ar īslaicīgu subsīdiju AST un "Sadales tīklam", lai tarifs būtu konkurētspējīgs.

Paredzēts, ka subsīdijas būs periodā no 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Subsīdijas paredzēts noteikt, paredzot, ka elektroenerģijas cena nevar būt augstāka par 160 eiro par megavatstundu (MWh).

"Šobrīd šāda elektrības cena un arī brīdī, kad tarifs tika iesniegts, nav - tā ir augstāka. Iepriekš tarifs tika rēķināts ar cenu apmēram 280 eiro par MWh. Tas ir izsaucis būtisku tarifa lēcienu. Lai noturētu tarifu, jāpieņem, ka cena nav augstāka par 160 eiro par megavatstundu (MWh), un tie zaudējumi, kas rodas saistībā ar augstākām iespējamām elektroenerģijas cenām, tiek subsidēti no valsts puses. Šī brīža aprēķini atbalsta periodā - pusgadā - ir aptuveni 18 miljoni eiro, bet tā ir norma, kas var tikt koriģēta, ņemot vērā reālās elektrības cenas," teica klimata un enerģētikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmu operatori - Latvijas "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" - parakstījuši memorandu, kas paredz sākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides, ko plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli, informē AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka jaunais starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.

Pēc kompānijā skaidrotā, jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā - papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī jaunas AER ražošanas jaudas gan jūrā, gan arī uz sauszemes.

"Projekts paaugstinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot abu valstu klimata mērķu izpildi," min AST pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls: Jaunie tarifi paaugstinās energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) atklātajā iepirkumā procedūrā par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS – Battery Energy Storage System) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē saņēma trīs piedāvājumus un par saimnieciski visizdevīgāko tika atzīts Vācijas uzņēmuma Rolls-Royce Solutions GmbH piedāvājums.

"Bateriju sistēmas ir nozīmīgs infrastruktūras projekts Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei, ļaujot nodrošināt nepieciešamās tīkla balansēšanas rezerves, kuru apjoms pēc sinhronizēšanās būtiski palielināsies. Esmu gandarīts, ka profesionālā AST iepirkumu komisijas darba rezultātā tika nodrošināta konkurence piegādātāju starpā, kas ļāva izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko risinājumu, un nepieciešamās iekārtas nodrošinās viens no pasaules atpazīstamākajiem enerģiju uzkrājošu sistēmu ražotājiem. Būtiski, ka šim projektam esam spējuši piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā 85% apmērā," pauž AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Noslēgts līgums par Latvijas energosistēmas galvenā dispečeru vadības un datu centra izbūvi

Db.lv, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums par Latvijas energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīga projekta – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūvi un ražošanas bāzes pārbūvi.

Eiropas Savienības līdzfinansētā nacionālo interešu objekta īstenošana ļaus iegūt Eiropas fiziskā drošuma un funkcionalitātes prasībām atbilstošu dispečeru vadības un datu centru, no kura pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu tiks veikta energosistēmas balansēšana un sistēmas frekvences regulēšana.

"Ceļā uz Baltijas energosistēmu neatkarību un spēju darboties patstāvīgi esam bijuši ļoti efektīvi, projektu īstenošanai piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tostarp 64% apmērā dispečeru vadības un datu centra izbūvei. Pozitīvi vērtējama ir būvuzņēmēju salīdzinoši lielā interese piedalīties šī nacionālo interešu objekta būvniecības iepirkumā, kvalifikācijas kārtai piesakoties astoņiem pretendentiem. Mūsu līdzšinējā pieredze, sadarbībā ar dažādiem būvuzņēmējiem realizējot tādus lielus un sarežģītus projektus kā Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija, ir apliecinājums AST komandas profesionalitātei un dod pārliecību par šī energosistēmas drošībai svarīgā projekta kvalitatīvu paveikšanu termiņā," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai efektivizētu elektrolīniju pārraudzību un uzturēšanu, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) izstrādājuši īpaši pielāgotu moduli mobilajā lietotnē LVM GEO, kas ļaus iegūt precīzākus datus, vieglāk plānot elektrolīniju darbus, kā arī nodrošinās ātrāku datu apmaiņu ar pārvades tīkla informācijas sistēmām.

Jauno digitālo risinājumu AST speciālisti izmantos jau tuvākajos rudens apsekojumos.

Īstenojot AST digitālo transformāciju, esam izveidojuši vairākas savstarpēji integrētas informācijas sistēmas, kurās ir pieejama visa informācija par veiktajiem un plānotajiem darbiem pārvades tīklā un apakšstacijās, iekārtām, kas palīdz efektīvāk plānot un kontrolēt tīkla stāvokli. Jau labu laiku gaisvada līniju apsekošanai izmantojam arī dronus. Iespēja iziet "lauka darbos" un uzreiz nodot datu bāzēm fiksēto bija tikai loģisks nākamais solis procesu paātrināšanā un darbības efektivitātes paaugstināšanā", stāsta AST valdes loceklis Imants Zviedris.

LVM valdes loceklis Māris Kuzmins uzsver: ”Jau vairākus gadus LVM “Biznesa sistēmu risinājumi” izstrādā un uztur AST pārvades tīkla ģeogrāfiskās informācijas sistēmu. Tagad šo sistēmu papildina mobilās lietotnes modulis, kas AST speciālistiem atvieglos ikgadējo apsekojumu veikšanu un iegūto datu apstrādi. Mobilās lietotnes specializētā funkcionalitāte izstrādāta, sadarbojoties abu pušu speciālistiem, katram tajā ieguldot savas profesionālās zināšanas un pieredzi. Esam gandarīti, ka tieši abpusējā sadarbībā ir izdevies radīt labāko risinājumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rolands Irklis

Db.lv, 20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome saskaņā ar nominācijas komisijas ieteikumiem 20. oktobrī par valdes priekšsēdētāju izraudzījusies Rolandu Irkli.

Plānots, ka valdes priekšsēdētājs darbu uzsāks 2023. gada 7. decembrī.

Rolanda Irkļa līdzšinējā profesionālā pieredze ietver darbu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja un padomes locekļa amatos, kā arī valsts kontroliera amata pienākumus Valsts kontrolē, papildus darbojoties Eiropas enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūrā (ACER) un Eiropas Enerģētikas regulatoru padomē (CEER), kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Iegūts biznesa vadības maģistra grāds (Executive MBA) Rīgas biznesa skolā (RTU).

Atlases konkursa ietvaros Rolands Irklis demonstrēja padziļinātu izpratni par enerģētikas sektoru un tā problēmjautājumiem Latvijā, kā arī visā reģionā kopumā, un raksturojams kā analītisks un stratēģisks enerģētikas nozares profesionālis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, piektdien, 26. janvārī, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome par valdes locekli juridiskajos un atbilstības jautājumos ievēlējusi Ilzi Znotiņu.

Plānots, ka valdes locekle darbu uzsāks 2024. gada 1. februārī.

Ilze Znotiņa iepriekš vadījusi Finanšu izlūkošanas dienestu, bijusi Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (MONEYVAL) un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) veiktajos novērtēšanas procesos Latvijas delegācijas vadītāja. Profesionālajā darba pieredzē sekmīgi darbojusies kā zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" partnere, pārstāvot plašu vietējo un starptautisku klientu loku. Līdz šim brīdim praktizējusi arī kā zvērināta advokāte. I. Znotiņa ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē Rīgas Juridiskajā augstskolā un pabeigtas doktorantūras studijas Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā Latvijā saražotas 4794 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 14,5% mazāk nekā pirms gada un par 34,7% mazāk nekā 2017.gadā, liecina AS Augstsprieguma tīkls (AST) dati.

Ražošanas kritumu AST galvenokārt saista ar augstajām dabasgāzes cenām un faktu, ka vasarā liela daļa tirgus dalībnieku izvēlējās šo resursu nevis izmantot ražošanā, bet gan noglabāt krātuvē, lai nodrošinātos nākamajai ziemai. Tādējādi valstī veidojās situācija, ka, taupot gāzi, vienkārši tika ražots mazāk, skaidro AST. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka 2022. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas dabasgāzes patēriņš bija 7,3 teravatstundas (TWh), kas ir ievērojami mazāk nekā vēl gadu iepriekš, kad patēriņš laikā no janvāra līdz novembrim pārsniedza 10 TWh robežu.

Pieaug imports

Dabasgāzes patēriņa samazinājums pamatā saistāms ar būtisko elektroenerģijas ražošanas kritumu lielajās koģenerācijas stacijās, atzīmē Aigars Sīlis, AST Datu analīzes grupas vadītājs. “No pērnā gada marta līdz augustam šīs stacijas darbojās minimālā režīmā, kopumā 2022. gadā saražojot par 36,9% mazāk elektroenerģijas nekā 2021. gadā. Mazajās koģenerācijas stacijas saražotās elektroenerģijas apjoms savukārt krities par 67,5%, bet biomasas un biogāzes stacijās attiecīgi par 5,9% un 9,4%,” teic A.Sīlis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome izsludina konkursu uz valdes priekšsēdētāja/-as un valdes locekļa (Juridiskais un atbilstības virziens) amatiem, informē AST.

Pieteikšanās termiņš līdz 2023. gada 13. jūnijam.

Lai nodrošinātu atklātu, godīgu un profesionālu kandidātu atlases procesu, AST padome izveidojusi nominācijas komisiju 5 (piecu) locekļu sastāvā: komisijas priekšsēdētājs – AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš, nominācijas komisijas locekļi – AST padomes loceklis Aigars Ģērmanis, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, Biedrības "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" vadītāja Dace Helmane un Latvijas arodbiedrības "Enerģija" priekšsēdētājs Aivars Āboliņš.

Kandidātu atlases process notiks kopumā četrās kārtās un to ietvaros padziļināti tiks novērtētas šādas kompetences: stratēģiskais redzējums, pārmaiņu vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, orientācija uz attīstību, komandas vadīšana, lēmumu pieņemšana un atbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkla" tarifu decembrī varētu pārskatīt būtisku elektroenerģijas cenu izmaiņu gadījumā, 5.septembrī žurnālistiem sacīja "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka elektroenerģijas cena veido tikai 10% no tarifa, līdz ar to būtisku cenu izmaiņu gadījumā ietekme uz tarifu būtu aptuveni 3% apmērā ar plus vai mīnus zīmi.

Šī brīža situācijā "Sadales tīkls" īsti neredz pamatojumu kaut ko pārskatīt tarifā, arī optimismam par būtisku elektroenerģijas cenas samazinājumu nākotnē īsti nav pamata, teica Sarkane.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to diskusijai būtu jābūt par valsts sociālo politiku un atbalsta pasākumiem mazāk aizsargātajiem lietotājiem, piebilstot, ka "Sadales tīkls" nav valsts sociālās politikas veidotājs.

Sarkane atzina, ka Klimata un enerģētikas ministrija patlaban ļoti aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem un vairāki no tiem valdībā jau ir apstiprināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sauli pagaidām primāri izmanto mikroģenerācijā

Armanda Vilciņa, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā uzstādītā saules jauda Latvijā šobrīd ir aptuveni 66 megavati (MW), un to galvenokārt veido mikroģenerācija; tikmēr pārvades tīklam pašlaik nav pieslēgts neviens saules parks, taču interese ir liela, atzīmē AS Augstsprieguma tīkls (AST).

Saules ģeneratori līdz aptuveni 10-15 MW parasti tiek pieslēgti sadales tīklam, bet lielākas jaudas saules elektrostacijas - pārvades tīklam, skaidro AST. 2022. gada augusta vidū elektroapgādes sadales tīklam kopumā pieslēgti ap 7200 mikroģeneratoru ar kopējo jaudu aptuveni 56 MW un ap 150 saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 10 MW, norāda AS Sadales tīkls (ST), uzsverot, ka mikroģeneratorus galvenokārt uzstāda mājsaimniecības sava patēriņa vajadzībām. Tikmēr uzņēmēji, attīstot lielākus projektus, līdz šim nav bijuši tik aktīvi, taču, ņemot vērā lielo interesi, pieprasot jaudu rezervēšanu, situācija drīzumā varētu mainīties, prognozē AST.

Vajadzīgs laiks

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes

LETA, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums par tarifu projektu.

Paziņojumā teikts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā vētra aizvadītās nedēļas nogalē izraisīja bojājumus 13 augstsprieguma elektropārvades līnijās, informē "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Vairumā gadījumu elektroapgāde tika nodrošināta bez ilgstošiem pārrāvumiem, pārslēdzoties uz rezerves līnijām.

Vidzemē vētras nolauzti koki uzkrita uz divām elektrolīnijām, kas sestdienas vakarā ietekmēja apakšstaciju Inčukalns, Sigulda, Ieriķi un Cēsis darbību un šo apdzīvoto vietu iedzīvotājus, bojājumus "Augstsprieguma tīkls" (AST) novēršot pusotras stundas laikā.

Tuvākajā laikā AST apsekos līnijas, lai konstatētu potenciālos apdraudējumus iespējami aizlauzto koku dēļ.

Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 5200 km gaisvadu līniju, liela daļa no tām ir izbūvēta purvos un mežos. Šādi laika apstākļi ir pārbaudījumus gan pārvades tīklam, gan arī AST speciālistiem, jo pārvades līniju darbaspējas var apdraudēt vēja gāzi koki, kas izraisa gan līniju atslēgšanos, gan arī vadu pārrāvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls (AST) un AS Sadales tīkls (ST) tuvāko mēnešu laikā plāno būtisku tarifu pieaugumu; ja tarifu projekti tiks apstiprināti, sistēmas pakalpojumu cenas Latvijā būs vienas no augstākajām reģionā.

AST Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtais projekts paredz, ka nākamajā gadā elektroenerģijas pārvades tarifi Latvijā varētu pieaugt par 111%, savukārt ST tarifs vidēji palielināsies par 75%. Nozares pārstāvji SPRK iesniegtos projektus asi kritizē, norādot gan uz vairākām nepilnībām tarifu aprēķināšanas metodikā, gan uz to negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.

Vērtēs iespējas koriģēt AT un ST tarifu projektus 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā...

SPRK informē, ka šobrīd abu iesniegto tarifu projektu izvērtēšana ir sākumposmā, tāpēc noteikt konkrētu tarifu ietekmi uz elektroenerģijas lietotāju rēķiniem pagaidām ir pāragri.

Rūpīgi jāizvērtē

Tarifu vērtēšanas process ietver vairākus posmus, tajā skaitā ieinteresēto pušu uzklausīšanu un iesniegto priekšlikumu izvērtēšanu, kā arī papildu informācijas, precizējumu un pamatojumu iesniegšanu, skaidro Līga Kurevska, SPRK Enerģētikas departamenta direktore.

“Īpašu uzmanību mēs pievērsīsim elektroenerģijas izmaksu pozīcijai, atalgojuma jautājumam, inflācijas līmeņa ietekmei, kā arī citiem aspektiem, kas būtiski ietekmē tarifus. Jau šobrīd esam secinājuši, ka, pateicoties valsts atbalsta perioda laikā noteiktajai elektroenerģijas cenai – 16 centi par megavatstundu (MW) –, izmaksas abos tarifu projektos varētu samazināties. Tas atstās pozitīvu ietekmi uz kopējo izmaksu samazinājumu. AST tarifu projekta gadījumā jau ir notikusi pirmā uzklausīšanas sanāksme, kuras laikā ieinteresētās puses varēja uzdot sev interesējošos jautājumus, kā arī sniegt konstruktīvus priekšlikumus. Tuvākajā laikā līdzīga sanāksme tiks organizēta arī par ST tarifu projektu,” skaidro L. Kurevska, piebilstot, ka SPRK ieskatā jaunie tarifi varētu stāties spēkā nākamā gada 1. jūlijā.

Gatis Ābele, Būvmateriālu ražotāju asociācijas enerģētikas padomnieks, norāda, ka SPRK abi iesniegtie projekti būtu rūpīgi jāizvērtē, domājot par to, kā maksimāli uzlabot tarifu aprēķināšanas metodiku. “Tarifiem ir jābūt taisnīgiem, tajā skaitā īpaša uzmanība jāpievērš personāla izmaksām. Uzskatu, ka SPRK pienākums būtu noteikt, ka personāla izmaksas nedrīkst automātiski indeksēt pēc inflācijas. Šajā gadījumā ir jābūt kādam tirgus novērtējumam par to, cik lielas algas ir attaisnojamas,” spriež G. Ābele, uzsverot, ka tik straujš tarifu pieaugums būtiski ietekmēs gan vietējo uzņēmēju konkurētspēju un eksportu, gan ekonomisko situāciju un jaunu investīciju piesaisti.

Neizdarīti mājasdarbi

Ja jaunie tarifi tiks apstiprināti, Latvijā būs reģionā augstākais pārvades tarifs, kas tuvākajos gados neapšaubāmi atstās negatīvu iespaidu uz kopējo ekonomisko situāciju, domā G. Ābele. “Salīdzinot ar citām valstīm, šo tarifu ietekmē Latvijas rūpniecības uzņēmumi gadā par elektroenerģiju maksās līdz pat 350 tūkstošiem vairāk, un tas iespaidos šo komersantu konkurētspēju. Analizējot dažādus ekonomikas attīstības modeļus, ir skaidri redzams, ka sistēmas tarifiem ir liela ietekme uz iekšzemes kopprodukta prognozēm. Tas ir viens no faktoriem, kas nosaka, vai valstī ienāk mazāk vai vairāk investīciju, kā arī to, vai vietējās preces un pakalpojumi ir konkurētspējīgi. Skaidrs, ka no enerģijas cenu pieauguma šobrīd nevar izvairīties neviens, taču sistēmas pakalpojumu izmaksas katrā no valstīm ir ļoti atšķirīgas, un tas, manuprāt, parāda, cik labi valsts pārvalda šos uzņēmumus. Ja tu esi dārgākais reģionā, iespējams, kaut kas nav izdarīts līdz galam,” secina G. Ābele, uzsverot, ka AST un ST līdz šim publiski sniegtā informācija atklājusi daudz neizdarītā.

Visu rakstu lasiet 22.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru