Jaunākais izdevums

Sākot eksportu uz kādu no Eiropas valstīm, uzņēmumam būtu jāiepazīstas ar šīs valsts uzņēmumu maksājumu disciplīnu – kaut arī visas valstis atrodas vienā reģionā, maksājumu disciplīna valstu griezumā būtiski atšķiras.

Tāpat nozīmīgi atšķiras uzņēmumu nākotnes vērtējums par ekonomikas tālāko izaugsmi – daļa prognozē vienmērīgu attīstību, savukārt citi uzskata, ka recesija ir tepat aiz stūra, kā rezultātā uz sadarbības partneriem skatās daudz piesardzīgāk.

Aprēķini liecina, ka šajā gadā Eiropas uzņēmumu parādu zaudējumi pieauguši līdz 2,31%, salīdzinot ar 1,69% pagājušajā gadā, un kompāniju vadītāji prognozē, ka kavējumu risks pieaugs, liecina kompānijas Intrum veiktais pētījums. Pārsteidzoša ir tendence, ka 50% Eiropas uzņēmumu norādījuši, ka maksājumus kavē nevis maksātspējas vai cita finansiāla iemesla dēļ, bet apzināti. Secināts, ka vidējais rēķinu apmaksas termiņš uzņēmēju vidū Eiropā ir 40 dienas, kas ir ilgāk nekā pērn, kad tas bija 34 dienas. 41% uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka ilgu maksājumu termiņu risināšanai nepieciešama palīdzība likumdošanas mērogā, bet 45% uzskata, ka tas nepieciešams kavētu maksājumu problēmu risināšanai.

Latvijas eksporta struktūrā lielu daļu veido tieši Eiropa – maijā eksports uz šo reģionu veidoja 72,9% no kopējā eksporta apjoma. Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6%), Igaunija (11,9%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (7,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādēļ būtiski jau pirms eksporta uzsākšanas noskaidrot maksājumu tradīcijas konkrētajās valstīs, un, ņemot vērā, ka situācija tirgos mainās, regulāri sekot tai līdzi, iesaka eksperti.

«Maksājumu kavējumi ir problēma gan vietējos, gan ārējos tirgos, un ar tiem saskaras gan mazas, gan lielas kompānijas. Tas neļauj precīzi prognozēt naudas plūsmu, kas var radīt problēmas uzņēmuma darbībai arī nākotnē,» atzīst Intrum vadītāja Baltijas valstīs Ilva Valeika, piebilstot, ka kavēti maksājumi rada daudzus citus sarežģījumus: uzņēmumiem pazeminās likviditāte, rodas grūtības samaksāt saviem piegādātājiem, norēķināties ar darbiniekiem un investēt attīstībā – iegādāties jaunas iekārtas vai pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Šo risku apzināšana un laicīga novēršana ir ļoti svarīga uzņēmumiem, plānojot jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Kā liecina Intrum veiktais pētījums – grieķi, portugāļi neiespringst ar maksājumu veikšanu, savukārt Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji rēķinu apmaksā ir visprecīzākie.

Uzņēmēju noskaņojums Eiropas valstīs atšķiras – daļā valstu kompāniju vadītāji ir pesimistiski, prognozējot turpmāko ekonomikas izaugsmi, un uzskata, ka recesija ir tepat aiz stūra, kas rezultējas ar jostu savilkšanu, taču daļa tomēr domā, ka ekonomika turpina augt vienmērīgi un nākotnē gaidāma tālāka attīstība. Prognozējot eksporta apjomus, jārēķinās arī ar uzņēmēju noskaņojumu, uzsver eksperti. Intrum veiktajā pētījumā secināts, ka uzņēmēju attieksme pret rēķinu apmaksu būtiski atšķiras – daļā valstu uzņēmēju maksājumu kavējumi sāk bremzēt partneru biznesa attīstību.

Visu rakstu lasiet 22. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intrum iegādājas daļu Danske Bank Latvijas filiāles kredītportfeļa

Lelde Petrāne, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp "Intrum" un "Danske Bank" Latvijā noslēgts darījums, kā ietvaros "Intrum" iegādājies daļu no "Danske Bank" kredītportfeļa Latvijā.

Kredītportfelis sastāv no nodrošinātām kredītsaistībām, un tajā ietilpst gan kavēti, gan arī nekavēti kredīti. Cesijas rezultātā mainoties kredītu īpašniekam, prasījuma tiesības jau ir nodotas SIA "Intrum Latvia", kas uzsācis darbu ar debitoriem.

Darījuma apjomu un summu puses vienojušās neizpaust.

""Intrum" ne tikai apkalpo dažādus uzņēmumus darbā ar to klientiem un debitoriem, bet arī pats aktīvi investē un iegādājas kredītportfeļus. Šajā ziņā esam vieni no aktīvākajiem spēlētājiem Baltijā, un pagājušais gads investīciju apjoma ziņā mums ir bijis viens no sekmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā.

Mums kā starptautiskam un biržā kotētam uzņēmumam ir ļoti strikti iekšējās atbilstības noteikumi, un pirms jebkura kredītportfeļa iegādes veicam rūpīgu un detalizētu aktīvu pārbaudi," komentē "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intrum iegādājies Danske Bank Igaunijas filiāles slikto kredītu portfeli

LETA, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā lielākais kredītu pārvaldības pakalpojumu sniedzējs «Intrum» iegādājies Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles aizdevumu portfeli, kurā ietilpst nodrošinātie un nenodrošinātie tā dēvētie sliktie kredīti.

«Danske Bank» Igaunijas filiāles aizdevumu portfeļa iegāde stiprina «Intrum» vadošo tirgus stāvokli un nodrošina mums iespēju paplašināt mūsu kompetenci nodrošināto aizdevumu pārvaldībā,» paziņojumā presei norāda «Intrum Baltics» izpilddirektore Ilva Valeika.

Abas puses jau parakstījušas attiecīgās vienošanās un prasību portfelis ticis nodots.

«Intrum» darbību veic 25 Eiropas valstīs, un uzņēmums nodarbina vairāk nekā 8000 speciālistu.

«Intrum» izveidots 2017.gadā, kad apvienojās «Intrum Justitia» un Lindorff. Uzņēmuma galvenais pārvaldes birojs atrodas Stokholmā.

Kā ziņots, Igaunijas finanšu grupā «LHV Group» ietilpstošā banka «LHV Pank» šomēnes panāca vienošanos iegādāties «Danske Bank» Igaunijas struktūrvienību, kas nodarbojas ar privāto aizdevumu izsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumiem daudz nopietnāk būtu jāpārbauda klientu finansiālā situācija

LETA, 02.12.2019

Maksājumu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" izpilddirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu nenomaksāto parādu apmēru, Latvijā ir jāstiprina iedzīvotāju finanšu pratība, taču arī uzņēmumiem, kuri sniedz aizdevumus vai pārdod preces un pakalpojumus uz pēcapmaksu, daudz nopietnāk jāpievēršas klientu finanšu situācijas izpētei, intervijā atzina maksājumu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" izpilddirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.

Viņa norādīja, ka arī pētījumos ir redzams, ka valstīs, kur finanšu pratība ir augstākā līmenī, piemēram, Zviedrijā, Šveicē, Vācijā, iedzīvotāji ne tikai labāk prot pārvaldīt savus ikdienas tēriņus, bet arī daudz vairāk spēj uzkrāt nākotnei. Un otrādi - valstīs, kuru iedzīvotājiem ir zemāks finanšu pratības līmenis, pastāv tendence neveidot uzkrājumus vai uzkrāt mazāk.

"Viens no mūsu pakalpojumiem ir arī parādu atgūšana. Visbiežāk šādos gadījumos mēs redzam, ka cilvēki ir pārvērtējuši savas iespējas - gan savu finansiālo situāciju, gan to, kādēļ viņiem bija nepieciešama konkrētā prece uz pēcapmaksu un kā par to pēc tam norēķināties. Tomēr tā ir tikai viena medaļas puse. Otrā pusē ir uzņēmumu atbildība, jo arī tiem daudz nopietnāk būtu jāpārliecinās par cilvēku finansiālo situāciju un spēju samaksāt," uzsvēra Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes sākumā pieņemtā banku moratorija beigām septembrī uzņēmumu un iedzīvotāju parādu apmērs var būtiski pieaugt, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Jautāta, vai Covid-19 krīzē varētu rasties līdzīgs parādu pieaugums kā 2008.-2009.gada finanšu krīze, Valeika atzina, ka nav tik pesimistiska.

"Šādas prognozes nevaru izteikt, taču kopumā, ņemot vērā mūsu pašreizējo finanšu tirgu un banku situāciju, visa situācija ir krietni stabilāka un spēcīgāka, nekā bija pirms 10 gadiem. Prognozēju, ka kavētie maksājumi viennozīmīgi palielināsies, to mēs jau šobrīd redzam, taču, vai tas būs tādā pašā apmērā kā krīzē pirms 10 gadiem, es teiktu - nē," teica "Intrum" ģenerāldirektore.

Viņa gan atzina, ka satraucoša ir situācija ar banku iepriekš piemēroto moratoriju kredītu pamatsummas maksājumiem uz sešiem mēnešiem. "Šim moratorijam pieteicās gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, izmantojot kredītbrīvdienas. Moratorijs beidzās septembra beigās un atkarībā no piemērotā kredītbrīvdienu termiņa drīz visiem būs jāatgriežas iepriekšējos kredītu maksājuma grafikos," teica Valeika, piebilstot, ka tad arī parādīsies patiesā aina, kā kredītņēmēji spēs pildīt saistības pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē Latvijas uzņēmumi ļoti piesardzīgi vērtē uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē, liecina pētījums.

Kā liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums, pandēmija ir radījusi negatīvu finansiālo ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām, maksājumu vidi un finansiālo uzvedību Eiropā, radot bažas par ekonomikas recesiju šoruden.

56% aptaujāto Eiropas uzņēmēju uzskata, ka recesija jau ir iestājusies vai tā iestāsies gada laikā. Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijas uzņēmēji ir visoptimistiskākie, jo recesiju paredz 45% Latvijas uzņēmēju, kas ir par 11% mazāk nekā vidēji Eiropā, kamēr Igaunijā 51%, bet Lietuvā 60%.

Uzņēmēji uzskata, ka recesijas iestāšanās Eiropā radīs lielu risku maksājumu apmaksai noteiktos termiņos, radot negatīvu ietekmi uz uzņēmumu likviditāti un spēju pastāvēt nākotnē. Vispesimistiskākā par pandēmijas radīto ietekmi uz uzņēmumu attīstību ir viesmīlības un izklaides industrija, kuras darbība, sākoties pandēmijai, tika visbūtiskāk ierobežota. Tās pārstāvji arī tuvākajā laikā strauju atveseļošanos neparedz un aptuveni 42% no šīs nozares aptaujātajiem Eiropā apgalvo, ka lejupslīdei būs smaga ietekme uz viņu uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi kavē gandrīz katru desmito rēķinu, un šai praksei ir tendence pieaugt, liecina 2019. gada Eiropas maksājumu ziņojums (European Payment Report), ko jau 21. gadu pēc kārtas veic Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum.

Apjomīgais pētījums, kurā piedalījās teju 12 000 Eiropas uzņēmumu, vienlaikus tika veikts 29 Eiropas valstīs periodā no šī gada janvāra beigām līdz aprīļa sākumam.

Uzņēmumi visā Eiropas kontinentā ziņo par negatīvām pazīmēm, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem un parādiem kompāniju savstarpējos norēķinos. Latvijā uzņēmumi rēķinus kavē vidēji 2 dienas un tos apmaksā vidēji 20 dienu laikā. Vislielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir Grieķijas uzņēmēji, kas kavē līdz pat 20 dienām, kamēr visgodprātīgāk rēķinus maksā Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji.

«Ikviens uzņēmējs zina, ka kavēti maksājumi apgrūtina uzņēmuma naudas plūsmu un rada daudzus citus sarežģījumus, piemēram, uzņēmumiem pazeminās likviditāte, rodas grūtības samaksāt saviem piegādātājiem, norēķināties ar darbiniekiem un investēt attīstībā. Līdz ar to svarīgi ir saprast, ka maksājumu disciplīna ietekmē ne tikai konkrētu uzņēmumu finansiālo veselību, bet visu biznesa ekosistēmu un tālāk arī valstu ekonomiku,» norāda Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusi jeb 55 % Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, un uzņēmumi ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums.

Puse no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka kavētiem maksājumiem ir liela ietekme uz uzņēmumu likviditātes pazemināšanos - tas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu, kad tas bija aktuāli tikai 15% uzņēmumu. Savukārt 38% uzņēmumu atzīst, ka kavēti maksājumi apdraud to izdzīvošanu. Visi šie rādītāji Latvijā pārsniedz Eiropas vidējo līmeni.

Nedaudz vairāk nekā puse (53%) Latvijas uzņēmumu atzīst, ka pieaugošais kavējuma periods jeb tā saucamā "samaksas plaisa" ir liels risks ilgtspējīgai biznesa izaugsmei, kas ir par 7% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kavētie maksājumi ir būtiski ietekmējuši biznesu un traucējuši uzņēmuma ieguldījumus stratēģiskās jomās, piemēram, jaunu darbinieku pieņemšanā, inovāciju veicināšanā, produktu vai pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu skaits ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē sarūk

Evelīna Brenča, speciāli DB, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē darbojošos uzņēmumu skaits sarūk, daļēji tāpēc, ka tie izvēlas apvienot spēkus. Cesijas darījumu skaits joprojām saglabājas augstā līmenī.

Šobrīd Latvijā darbojas 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, savukārt pagājušajā gadā to bija 32, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sniegtā informācija. Lai gan pagājušajā gadā licences saņēmuši pieci jauni tirgus spēlētāji, četriem licences ir anulētas. Jāatgādina, ka pēdējos gados parādu piedziņas nozarē bija vērojamas vairākas apvienošanās, kas bija saistītas ar kompāniju vēlmi palielināt pieejamo finanšu resursus un ietekmi tirgū. Lielākie apvienošanās darījumi bija uzņēmuma Intrum Justitia un Lindorff darījums, kā arī SIA Gelvora un SIA Sergel apvienošanās. Pēc reorganizācijas uzņēmumi izmanto abus zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 simptomi Latvijas uzņēmējdarbībā

Ilva Valeika, Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektore Baltijā, 06.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Kurās valstīs ir visaugstākā finanšu labklājība?

Žanete Hāka, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas patērētāju vidū palielinās finansiālais stress, liecina jaunākais Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ikgadējais Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums.

Gandrīz puse (45) no aptaujātajiem atbildējuši, ka viņu rēķini pieaug straujāk nekā ienākumi, tādējādi negatīvi ietekmējot viņu labklājību.

24% aptaujāto, lai spētu apmaksāt rēķinus, aizņēmušies vai sasnieguši maksimālo kredītkartes limitu.

Tāpat, augot finansiālajiem izaicinājumiem, patērētāji aizvien mazāk spēj uzkrāt savai ilgtermiņa drošībai. 36% patērētāju bažījas, ka nespēs atļauties sev komfortablas vecumdienas.

Pieaug mājokļu cenas, tādēļ 44% cilvēku, kas patlaban īrē mājokli, ir satraukti, ka nekad nespēs atļauties paši savu mājokli.

Vairāk nekā trešdaļa (34%) Latvijas patērētāju pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu, un 41% no tiem atzīst, ka tas noticis regulāri. Jāteic gan, ka Latvijas patērētāju maksāšanas disciplīnā šogad ir vērojams būtisks uzlabojums, jo vēl pirms gada rēķinu kavēšanu atzina 45% patērētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru