Jaunākais izdevums

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

"TA sabiedrībai" pilnībā pieder uzņēmumi "Centrus Real One", "Centrus parking" un "Hotel Centrus". "Centrus Real One" attīstīja kvartālu "Centrus", kas Rīgā atrodas starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un Krišjāņa Barona ielām.

"Centrus Real One" 2019.gadā apgrozīja 6 566 832 eiro un strādāja ar 3 943 290 eiro zaudējumiem. Dati par 2020.gadu vēl nav pieejami. "Centrus parking" 2019.gadā apgrozīja 280 454 eiro un strādāja ar 87 302 eiro peļņu, bet dati par 2020.gadu nav pieejami. Savukārt "Hotel Centrus" 2019.gadā strādāja ar 2 270 eiro zaudējumiem.

Arests uzlikts arī visām daļām Šleseram pilnībā piederošajā uzņēmumā "Avadel", kuru nominālvērtība noteikta 10 000 eiro. 2019.gadā uzņēmumam bija 25 432 eiro apgrozījums un nepilnu 6000 eiro zaudējumi, bet dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami. Šis Rīgā, Andrejostas ielā, reģistrētais uzņēmums darbojas nekustamo īpašumu jomā.

Jau ziņots, ka minētajā kriminālprocesā patlaban kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas - bijušais premjers Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka apsūdzēti ir arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.

Deviņas personas apsūdzētas par par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Prokurors Monvīds Zelčs neatklājot apsūdzēto vārdus aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Šķēle arī apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā un LETA zināms, ka šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.

Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu "Hannu Digital".

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" patlaban nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsa uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.

Uzņēmumā aģentūrai LETA pirmdien skaidroja, ka uzņēmuma dalība virszemes apraides ieviešanas projektā uzņēmumam ir devusi iespēju attīstīt jaudīgu stratēģisku virzienu - televīziju, kā arī sniegusi pozitīvu finansiālu ietekmi. Tāpat auditu rezultāti nekonstatēja, ka uzņēmumam būtu nodarīti zaudējumi.

Izvērtējot prokurora līdz šim sniegto informāciju un saņemot juridisko atzinumu no zvērinātiem advokātiem, valde secināja, ka uzņēmuma rīcībā nav faktu un informācijas, lai pieteiktos par cietušo un iesniegtu pamatojamu un pierādāmu kompensācijas pieteikumu.

"Tet" valde prokuratūrai par šo nosūtījusi vēstuli. Ja tiks saņemta kāda jauna informācija, kas liecinās par pamatu pieteikties par cietušo, valde atkārtoti izvērtēs savu lēmumu.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotajā Ekonomisko lietu tiesā (ELT), kas darbību sāka 31.martā, līdz šim saņemtas 39 lietas - no tām desmit civillietas un 29 krimināllietas.

Krimināllietās visvairāk procesu ir par noziedzīgi iegūtu mantu, tāpat - krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Civillietu kategorijā saņemtas lietas par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumiem, to atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī saņemtas prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem.

Ekonomisko lietu tiesa saņēmusi pirmās izskatāmās lietas 

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) ir saņēmusi pirmās izskatāmās lietas, pastāstīja Tiesu iestāžu...

Mēneša laikā ELT nozīmētas 19 tiesas sēdes, galvenokārt procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, bet divas lietas jau tika izskatītas pēc būtības.

ELT priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Miķelis Zumbergs vērtēja, ka ELT pirmais darbības mēnesis bijis ļoti aktīvs ikvienam tiesnesim. "Jaunas lietas tiek saņemtas regulāri, un prognozēju, ka arī turpmāk to būs gana daudz," sacīja tiesnesis.

Darbu sāk Ekonomisko lietu tiesa 

Šodien darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kuras kompetencē būs izskatīt lietas...

Jau vēstīts, ka 28.aprīlī ELT tika saņemta viena no apjomīgākajām lietām, kurā apsūdzētas deviņas personas, tostarp sabiedrībā zināmas personas Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Apsūdzētajiem jaunajā digitālās televīzijas lietā tiek inkriminēts noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, proti, krāpšana lielā apmērā organizētā grupā. Savukārt Šķēle apsūdzēts arī par Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 3.septembra Gulbis ir SIA "8 CBR" valdes loceklis, bet kopš 1.septembra - SIA "Ceļi un tilti" valdes loceklis.

Ceļu un tiltu būves kompānija "8 CBR" pagājušajā gadā ir strādājusi ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 51% vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 2,311 miljonus eiro. Kompānija "8 CBR" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 303 226 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%).

Savukārt "Ceļi un tilti" pagājušajā gadā strādāja ar 24,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% un bija 1,402 miljoni eiro. Kompānija "Ceļi un tilti" reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (93,53%) un vēl septiņas privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru