Jaunākais izdevums

Šodien darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kuras kompetencē būs izskatīt lietas par koruptīviem noziegumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

ELT darbību nodrošinās desmit tiesas sastāvi - 10 tiesneši un 24 darbinieki. Jaunizveidotā tiesa atradīsies Rīgā, Mazā Nometņu ielā 39, un tās darbības teritorija aptvers visu Latvijas teritoriju.

Lai nodrošinātu efektīvu un operatīvu tiesas procesu, tiesa būs aprīkota ar atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu, tostarp tiesā tiks uzstādītas trīs stacionārās un viena pārvietojamā videokonferenču iekārta.

ELT tika veidota esošā budžeta ietvaros, netiek veidotas jaunas tiesnešu amata vietas, bet izmantotas esošās amatu vakances.

Uz jaunās tiesas amata vietām atlase notika no 95 kandidātiem, kas bija pieteikušies izsludinātajā konkursā. Viens no kopumā desmit atlasītajiem kandidātiem personisku iemeslu dēļ lūdza atlikt savu virzīšanu.

8.martā Saeima apstiprināja amatā deviņus ELT tiesnešus, kuru pilnvaras sākās 8.martā. Par rajona tiesas tienešiem no 8.marta tika iecelti Miķelis Zumbergs, Ļubova Kovaļa, Katarīna Sniedze, Vija Kalniņa, Ieva Jankovska, Aivars Latkovskis, Kaspars Vecozols, Dagnija Muceniece un Oksana Pulle-Čižova.

Tieslietu padome 26.martā par ELT priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecēla šīs tiesas tiesnesi Zumbergu. Zumbergs atsaucās aicinājumam pildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus uz laiku pēc tam, kad Tiesu administrācijas izsludinātajā konkursā uz priekšsēdētāja amatu noteiktajā termiņā nebija pieteicies neviens kandidāts.

29.martā Tiesneša zvērestu Valsts prezidentam Egilam Levitam nodeva septiņi no deviņiem izraudzītajiem ELT tiesnešiem - Jankovska, Kalniņa, Kovaļa, Latkovskis, Muceniece, Vecozols un Zumbergs.

ELT tiesnese Sniedze ir lūgusi Valsts prezidentu atlikt viņas zvēresta pieņemšanu. Iepriekš atlikt savu zvērestu prasīja arī ELT tiesnese Pulle-Čižova, kuras iepriekšējo darbību maksātnespējas procesa administratora amatā izvērtē tiesnešu atlases komisija. Arī Sniedze iepriekš bijusi maksātnespējas administratore.

Jau ziņots, ka atalgojums visiem rajona līmeņa tiesas tiesnešiem, tajā skaitā ELT tiesnešiem, ir vienāds un šogad tie ir 2984 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No aizdomām par noziegumu līdz aizdomīgai naudas konfiskācijai tiesā

Jānis Goldbergs, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Ekonomisko lietu tiesu mērķē arī bez atbilstošas izglītības vai pieredzes

LETA, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretendenti uz tiesnešu amatiem Ekonomisko lietu tiesā pārstāv ļoti atšķirīgas juridiskās specialitātes, ar plašu un dažādu darba pieredzi, informē tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja Dzintra Balta.

Kā informēja Tiesu administrācijas tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova, pašlaik ir beigusies Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kurā vērtēja pretendenta pieteikumā iesniegtās atbildes, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi tās pamatot. Nākamajā kārtā tiesneša amata pretendentiem būs jākārto profesionālo zināšanu pārbaudes tests.

Lai palīdzētu sagatavoties pārbaudījumiem atlases procesā, Tiesu administrācija piedāvā Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata pretendentiem mācību materiālus un video ierakstus par tēmām, kas nozīmīgas jaunā tiesneša darbā.

Balta paudusi gandarījumu par kandidātu plašo pieredzi, taču viņai esot pārsteigums, ka "dažos gadījumos, uzskatot sevi par atbilstošiem šim augstas kvalifikācijas amatam, kandidāti nav pievērsuši pienācīgu rūpību, lai pamatotu savu atbilstību formālajiem izglītības vai darba pieredzes kritērijiem, vai arī nav pienācīgi izlasījuši un izpildījuši otrās kārtas prasības, lai pamatotu savus secinājumus un sniegtu atbildes pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa noraidījusi Olainfarm akciju apķīlāšanu un balsstiesību izmantošanas liegumu

LETA, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotajā Ekonomisko lietu tiesā (ELT), kas darbību sāka 31.martā, līdz šim saņemtas 39 lietas - no tām desmit civillietas un 29 krimināllietas.

Krimināllietās visvairāk procesu ir par noziedzīgi iegūtu mantu, tāpat - krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Civillietu kategorijā saņemtas lietas par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumiem, to atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī saņemtas prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem.

Ekonomisko lietu tiesa saņēmusi pirmās izskatāmās lietas 

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) ir saņēmusi pirmās izskatāmās lietas, pastāstīja Tiesu iestāžu...

Mēneša laikā ELT nozīmētas 19 tiesas sēdes, galvenokārt procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, bet divas lietas jau tika izskatītas pēc būtības.

ELT priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Miķelis Zumbergs vērtēja, ka ELT pirmais darbības mēnesis bijis ļoti aktīvs ikvienam tiesnesim. "Jaunas lietas tiek saņemtas regulāri, un prognozēju, ka arī turpmāk to būs gana daudz," sacīja tiesnesis.

Darbu sāk Ekonomisko lietu tiesa 

Šodien darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kuras kompetencē būs izskatīt lietas...

Jau vēstīts, ka 28.aprīlī ELT tika saņemta viena no apjomīgākajām lietām, kurā apsūdzētas deviņas personas, tostarp sabiedrībā zināmas personas Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Apsūdzētajiem jaunajā digitālās televīzijas lietā tiek inkriminēts noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, proti, krāpšana lielā apmērā organizētā grupā. Savukārt Šķēle apsūdzēts arī par Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējs vaino Latvijas valsti plānveidīgā naudas konfiskācijas shēmā

Jānis Goldbergs, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 1,28 miljonu eiro konfiskācijas lēmuma pieņemšanas Ekonomisko lietu tiesā šā gada maija beigās Gruzijā reģistrētam uzņēmumam Sarmal Oil Ltd., kura konts atradās nu jau likvidējamajā ABLV Bankā, iesniegta pārsūdzība, kuru izskatīs 8. jūlijā. Uzņēmuma īpašnieks Eduards Mkrtčjans paredz, ka tiesāšanās būs jāturpina, jo izmeklētāji, prokuratūra un tiesa pilda neformālu valsts pasūtījumu.

Jau aprakstījām Sarmal Oil Ltd. stāstu gan pirms, gan pēc tiesas. Jūs esat viens no nedaudzajiem, kurš gatavs publiski izteikties. Ko varat pateikt pēc tiesas maija beigās?

Es varu pateikt vienu – ka izmeklētāja, kura izmeklēja manu lietu, ir noziedzīgi nolaidīga. Viņai nevarētu uzticēt pat bērnu velosipēdu zādzību izmeklēšanu. Nerunājot jau par summu 1,3 miljoni. Viss, kas tika iesniegts tiesai, no sākuma līdz beigām bija viņas spriedumi, secinājumi un aizdomas un nekas vairāk par aizdomām. Manī neviens neklausījās.

Kādi tad ir pārmetumi jums?

Man kā uzņēmuma īpašniekam nav nekādu pārmetumu. Tā jau arī saka, ka es netieku vainots, tikai nauda ir jākonfiscē. Es esmu gatavs atbildēt, ja esmu pie kaut kā vainīgs, bet tas nevienam nav vajadzīgs. Mūsu paskaidrojumus neņēma vērā, lai gan runa ir par darījumu ķēdi, kas ir pilnībā izsekojama. Ir preces, ir pārskaitījumi par precēm, un visur ir dokumenti. Sarmal Oil Ltd. nav nekāda čaulas kompānija, bet mans uzņēmums, un es darbojos atklāti. Es maksāju nodokļus Gruzijā, uzņēmumam ir veikti auditi, kurus veikusi licencēta kompānija. Šos auditus neviens tiesā neskatījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) ir saņēmusi pirmās izskatāmās lietas, pastāstīja Tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova.

ELT ir saņēmusi desmit lietas - gan krimināllietas, gan civillietas.

Makārova sacīja, ka saņemto lietu sadalīšanu tiesas sastāviem nodrošina Tiesu informatīvās sistēmas datorizētā programma.

Jau vēstīts, ka 31.martā darbu sāka ELT, kuras kompetencē ir izskatīt lietas par koruptīviem noziegumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

ELT šobrīd vakanta ir viena tiesneša amata vieta. Rajona tiesas un apgabaltiesas tiesnešu atlases komisija, pamatojoties uz atlases rezultātiem, nolēma iekļaut desmit kandidātus ELT tiesneša amata kandidātu sarakstā. Deviņus kandidātus Saeima iecēla rajona tiesas tiesneša amatā. Savukārt, viena kandidātu sarakstā esošā tiesneša amata kandidāte pagaidām ir lūgusi nevirzīt viņas kandidatūru tiesneša amatam personisku iemeslu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 20.07.2021

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.jūlija numurā lasi:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - FID un citu kontrolējošo iestāžu darbs, kā arī uzņēmēju, kas iesaistīti kontroles sistēmā, viedokļi.
  • Intervija - Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.
  • Kam un cik saistošas ir FID vadlīnijas
  • Kāpēc bizness labprātāk raugās uz Lietuvu un Igauniju. Kāpēc atšķiras uzraudzība dažādās valstīs?
  • Tendences - pasaulē aktualizējas diskusijas ne tikai par attālināto darbu, bet arī par obligātu darbadienu nedēļā samazināšanu. Apzinām arī Latvijas uzņēmēju viedokļus par šo tēmu.
  • Portrets - SIA Bite Latvija ģenerāldirektors Kaspars Buls
  • Tūrisms - īpaša pētījuma dati par aktuālāko tūrisma jomā.
  • Aktuāli - uzņēmēju viedokļi par valdības virzīto likumprojektu, kas paredz obligātas vakcinēšanās noteikšanu noteiktām pakalpojumu sniedzēju grupām.
  • DB konferences - kas liek domāt par to, ka, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.
  • Brīvdienu ceļvedis - Vladislavs Korjagins, SIA Baltic Travel Group vadītājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Fragments no intervijas

Romāns Meļņiks: Ir vesela rinda valstu, ar kurām biznesam ir apgrūtināta sadarbība. Uzņēmēji tā arī saka – pārceļam biznesu uz Lietuvu vai Igauniju un varam strādāt! Ārvalstu investori, kuri eksportē preces uz Krieviju, Kazahstānu vai citām valstīm, arī norāda, ka filiāli šādai darbībai labāk atvērt Lietuvā vai Igaunijā. Tur kontrolējošie dienesti neradot iespaidu, ka nauda varētu tikt atņemta. Kā jūs skaidrotu šo reakciju, vai mums ir citi spēles noteikumi nekā pārējā ES?

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma...

Ilze Znotiņa: Jau ilgstoši mēģinu izskaidrot to, ko dara FID, un to, ko dara citas iestādes sistēmā. Par visu sistēmu atbildēju līdz 2020. gada februārim, kad Latvijai bija jāizkļūst no potenciālā riska tikt iekļautai Moneyval pelēkajā sarakstā. Vadīju gan darba grupu, gan delegāciju (Moneyval), un man bija mandāts runāt par jebkuru no tēmām, kas ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumam. Tagad es to jau vairāk nekā gadu nedaru, jo man šāda mandāta runāt par visu nav. Līdz ar to kontrolējošā institūcija, runājot par banku sektoru, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un tai ir jāsniedz atbildes par to, vai prasības attiecībā uz banku klientiem ir stingrākas vai mazāk stingras. Tas, ko esmu novērojusi, – ir kaut kāda uzņēmēju daļa, kura līdz šim varbūt nav bijusi tik ieinteresēta pilnībā sniegt visu informāciju bankām, un banku prasības ir strauji mainījušās. Tas liek domāt, ka vienai daļai uzņēmēju ir vieglāk pārreģistrēt savus bankas kontus citā ES valstī, nekā palikt šeit!

R.M.: Sakiet kā eksperte, vai tas, jūsuprāt, ir pareizi, ka atšķiras prasības ES valstīs un vietām var darboties uzņēmums bez kāda satraukuma, bet pie mums to nevar?

I.Z.: Tas nav pareizi! Kāpēc? Nepareizi rīkojas nevis Latvija, bet nepareiza ir situācija, kurā pat Eiropas Savienībā, kur ir tikai 27 valstis, ir dažāda pieeja šiem jautājumiem! Ir dažādas stingrības prasības ES, un ir vairākas valstis, kuras nav ieviesušas pat tā saucamo ceturto AML direktīvu, kurai bija jābūt ieviestai jau 2017. gada jūnijā. Tās ir pat ļoti lielas valstis.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VIDEO: Vai attieksme pret lielajām un mazajām valstīm ir vienāda?

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir ierobežots cilvēku skaits, kas var kvalitatīvi nodrošināt kaut vai to pašu kontroles vai apkarošanas mehānismu, intervijā žurnālam Dienas Bizness atzīst Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

"Maza valsts ar mazu un ierobežotu resursu un tomēr ar to pašu prasību līmeni kā lielajās Eiropas valstīs," saka I.Znotiņa. Viņa arī atgādina par 2018. gadu, "kur mēs skaidri redzējām, ka tad, kad bija lielas problēmas ar konkrēti vienu likvidējamu kredītiestādi, tad no Eiropas atbalstu varēja gaidīt vairāk".

Visu interviju par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu birojs Cobalt veiksmīgi pārstāvējis Šveices uzņēmumu Produktech Engineering AG vienā no līdz šim apjomīgākajām Ekonomisko lietu tiesā (ELT) izskatītajām lietām par noziedzīgi iegūtu mantu, informē birojā.

ELT atzinusi, ka Cobalt klientam piederošie un kopš 2018. gada arestētie naudas līdzekļi 2,6 miljonu eiro apmērā pretēji procesa virzītāja un prokuratūras uzskatam ir iegūti likumīgi.

Ņemot vērā vēl nesen pašas ELT publiskoto statistiku, šis ir viens no tikai dažiem gadījumiem, kad kriminālprocesa ietvaros arestēto naudas līdzekļu īpašniekam izdevies pārliecinoši pierādīt šo naudas līdzekļu likumīgu izcelsmi.

Panāk ukraiņu kapitāla "atsaldēšanu" 

Advokātu biroja Loze&Partneri trīs advokāti, pārstāvot vienu no lielākajiem Ukrainas investoriem...

ELT lēmumā īpašu uzmanību pievērsusi izmeklēšanas darba kvalitātei, kritizējot procesa virzītāju par to, ka tas ilgstoši nav izmantojis saprātīgu iespēju pārbaudīt Cobalt klienta sniegtās ziņas, kurām ir būtiska nozīme lietā.

ELT arī norādījusi, ka Kriminālprocesā ietvertie termiņi personas tiesību ierobežošanai attiecībā uz mantu ir jāizmanto lietderīgi. Proti, ja lietā ilgstoši netiek iegūti būtiski pierādījumi, kas pastiprinātu šaubas par mantas likumīgu izcelsmi, procesa virzītājam nebūtu jāvilcinās ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu nodošanu tiesai.

Lai arī ELT lēmums vēl nav stājies spēkā, tajā sniegtās atziņas norāda, ka ELT arī turpmāk varētu pievērst īpašu vērību izmeklēšanas darba kvalitātei un efektivitātei, lai nodrošinātu, ka līdzīgās lietās personas tiesību ierobežošana attiecībā uz mantu tiek izmantota lietderīgi un saprātīgi.

Juridisko palīdzību Produktech Engineering AG nodrošināja COBALT komanda, kurā darbojās zvērināta advokāte Kristīne Patmalniece un biroja vecākais speciālists Mārtiņš Tarlaps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Investori vēršas pret krāpniecisku pūļa finansējuma platformu ar saknēm Latvijā

LETA--BNS, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 2000 investoru Igaunijā ar tiesas palīdzību vēlas piedzīt miljoniem eiro no krāpnieciskās pūļa finansējuma platformas "Envestio", kuras saknes ir Latvijā, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees".

Tas vēsta, ka pagājušā gada beigās investori iemaksājuši vienu no lielākajiem depozītiem Igaunijas tiesu vēsturē - 200 000 eiro - lai nepieļautu, ka tiktu izbeigts "Envestio" bankrota process.

"Lai novērstu, ka tiek pārvietoti aktīvi no shēmā izmantotajām kompānijām," "Postimees" sacīja apkrāptos investorus pārstāvošās juridiskās firmas "Magnusson" partneris Deniss Piskunovs.

Uzņēmums ar nosaukumu "Envestio" vispirms tika reģistrēts Latvijā 2014.gadā, un pūļa finansējuma platforma sāka darbu 2017.gadā. Antons Kaļetins 2018.gadā Igaunijā reģistrēja uzņēmumu "Envestio SI". Pūļa finansējuma platforma investoriem solīja augstus procentus no projektiem vairākās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru