Jaunākais izdevums

Latvijas Banka iesniegusi Ekonomisko lietu tiesā likvidējamās Baltic International Bank SE maksātnespējas pieteikumu, ko sagatavojis Baltic International Bank SE likvidators Olavs Cers, konstatējot, ka kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai.

Šāds pienākums likvidatoram izriet no Kredītiestāžu likuma.

Likvidators maksātnespējas pieteikumā Baltic International Bank SE maksātnespēju pamato ar negatīvu pašu kapitālu, kas radies, pārvērtējot kredītiestādes aktīvus, un ļaujot secināt, ka kredītiestāde nespēs norēķināties ar visiem saviem kreditoriem.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu kredītiestādes likvidatoram maksātnespējas pieteikums vispirms jāiesniedz Latvijas Bankā, kas izskata pieteikumu un lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par pieteicēju izskatāmajā lietā uzskatāma persona, kuras vārdā Latvijas Banka ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, proti, likvidējamā Baltic International Bank SE, kuru likvidācijas procesā pārstāv kredītiestādes likvidators.

Ekonomisko lietu tiesa lūgta pieņemt izskatīšanai likvidējamās Baltic International Bank SE likvidatora sagatavoto maksātnespējas pieteikumu un ierosināt maksātnespējas lietu, kā arī pasludināt likvidējamo Baltic International Bank SE par maksātnespējīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa pasludinājusi likvidējamo "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu, pavēstīja bankas maksātnespējas procesa administratore Linda Sniega-Svilāne.

Viņa norāda, ka Ekonomisko lietu tiesa trešdien pasludināja "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratori iecēla Sniegu-Svilāni.

Sniega-Svilāne informē, ka sākotnēji veiks bankas dokumentu un mantas inventarizāciju, kā arī lietu pārņemšanu no bankas likvidatora.

Tāpat tuvākajā laikā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" tiks publicēts paziņojums par to, ka kreditoru prasījumi un citu personu prasības, pretenzijas pret banku būs piesakāmas administratorei trīs mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus viņa arī atzīmē, ka kreditoru prasījumi, kas pieteikti bankas likvidācijas procesā, to pieteiktajā apmērā atkārtoti nebūs jāpiesaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot maksātnespējīgās "Baltic International Bank" bijušajam valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam soda naudu 31 731 eiro apmērā.

Savukārt valdes loceklim Edgaram Voļskim un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas jomas pārraudzību atbildīgajai valdes loceklei Andai Saukānei izteikt brīdinājumu, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzrauga "Baltic International Bank" likvidācijas un maksātnespējas procesu, un, lai gan kredītiestādes darbība ir izbeigta, tomēr likvidācijas procesā konstatētie fakti apliecinājuši savulaik Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktajās prudenciālās un NILLTPF novēršanas jomas pārbaudēs konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus un to, ka kredītiestādes valdes locekļi nav nodrošinājuši normatīvo aktu ievērošanu, savukārt valdes priekšsēdētājs veicis tādas darbības, par kurām bija jāapzinās, ka to rezultātā tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz inflācijas slāpēšanas pasākumiem, ko īstenoja Eiropas Centrālā banka, paaugstinot procentlikmes un tādējādi apcērpot patēriņu, pērn Latvijā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir sarucis gan juridisko, gan arī fizisko personu maksātnespējas procesu skaits

To rāda Maksātnespējas kontroles dienesta dati. Proti, pērn ierosinātas 308 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas un tā rezultātā pasludināti 242 juridiskās personas maksātnespējas procesi. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir vērojams juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita kritums, sasniedzot 2021. gada skaitu, kad spēkā bija dažādi maksātnespējas procesa uzsākšanas ierobežojumi Covid-19 seku mazināšanai. 2024. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā ir 2240 maksātnespējas procesi un 85 tiesiskās aizsardzības procesi. 2023. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā bija 2400 maksātnespējas procesi un 86 tiesiskās aizsardzības procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla atlases zīmols “AIMS International”, kas darbojas 50 pasaules valstīs, šī gada oktobrī atvēris arī savu biroju Rīgā.

Tīklu Latvijā pārstāvēs kompānija “xStature Baltic”, kas līdz ar pievienošanos starptautiskajam zīmolam, maina nosaukumu uz “AIMS International Latvia”.

"Jau savā pirmajā gadā esam pagodināti par uzticību un uzaicinājumu mūsu reģionā pārstāvēt vienu no spēcīgākajiem zīmoliem personālatlases nozarē. Tas dod vēl plašākas iespējas kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem nostiprināt mūsu pozīcijas vadības līmeņa darbinieku atlases pakalpojumu sniegšanā Baltijas mērogā, kā arī veidot jaunas sadarbības Eiropas līmenī. Mūsu komandai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze vadības līmeņa darbinieku atlasē Baltijā un Eiropā, tādēļ esam pārliecināti, ka līdz ar pievienošanos “AIMS International” tīklam spēsim ne tikai piedāvāt saviem klientiem pasaules līmeņa pakalpojumu, bet arī sniegt savu pienesumu mūsu kolēģiem reģionā," komentē Ilona Baumane-Vītoliņa, “AIMS International Latvia” vadošā partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank padomei 2024. gada februārī pievienojas Aleksejs Prokofjevs, nomainot amatā līdzšinējo padomes locekli Guntaru Reidzānu, kurš izlēmis turpināt karjeru ārpus Industra Bank.

Industra Bank padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda: “Vispirms vēlos izteikt atzinību Guntaram Reidzānam par vērtīgo ieguldījumu bankas attīstībā – viņa pieredze un zināšanas korporatīvo klientu apkalpošanā un biznesa vadīšanā deva nozīmīgu pienesumu Industra Bank tās transformācijas procesā – ceļā uz banku, kas vērsta uz biznesa klientu vajadzībām, ceļā uz banku, ar kuru konkurenti šobrīd jau rēķinās un kuru kā finanšu partneri izvēlas arvien lielāks skaits Latvijas uzņēmēju. Paldies Guntaram par kopīgi paveikto un vēlu veiksmi turpmākajā profesionālajā ceļā.”

“Vienlaikus esmu gandarīts par Alekseja Prokofjeva pievienošanos bankas vadības komandai. Aleksejs ir Latvijas izcelsmes starptautiska mēroga investīciju baņķieris, kas pieredzi guvis vadošos amatos Lielbritānijā un Šveicē tādās starptautiskās finanšu institūcijās kā UBS, Barclays un citās. Alekseja enerģija un plašās zināšanas būs ļoti nozīmīgas Industra Bank tās mērķu sasniegšanā un gatavojoties pārejai kvalitatīvi jaunā līmenī,” viņš turpina, informējot par izmaiņām Industra Bank padomes sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāna "Čarlstons" īpašniekam - maksātnespējīgajai SIA "BBQ" - kreditoru prasījumi pieteikti kopumā 276 918 eiro apmērā, liecina kompānijas maksātnespējas procesa administratora Raivja Znotiņa informācija Maksātnespējas reģistrā.

Visus attiecīgos prasījumus veido nenodrošināto kreditoru prasījumi.

Vienlaikus "BBQ" maksātnespējas procesa administrators 2024.gada 22.februārī ir sasaucis kreditoru sapulci.

Kreditoru sapulces darba kārtībā ir iekļauts viens jautājums - par parādnieka maksātnespējas procesa izdevumu par neieķīlātās kustamās mantas novērtēšanu atzīšanu par pamatotiem.

Kreditoru sapulce notiks attālināti, sapulces dalībniekiem balsojot rakstveidā.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa 2022.gada 23.februārī ierosināja "BBQ" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, savukārt 2022.gada 28.jūnijā tiesa pieņēma lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai tika noteikts divu gadu termiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Tirdzniecības centra Mols vienīgo īpašnieci kļuvusi ar Mego partnera līdzīpašnieku saistīta kompānija

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieci kļuvusi kompānija SIA "F 8", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"F 8" īpašnieki vienādās daļās ir Kristīne Šulika-Meleša un Mihails Šuliks. Kompānija "F 8" reģistrēta 2015.gada beigās, un tās pamatkapitāls ir 3800 eiro. 2022.gadā kompānijas "F 8" apgrozījums bija 91 855 eiro, bet tās zaudējumi bija 877 560 eiro.

Šuliks ir arī pārtikas vairumtirgotāja SIA "Baltstor", kas ir veikalu "Mego" un "Vesko" partneris, viens no patiesajiem labuma guvējiem. Šuliks ir vienīgais AS "Magnons" īpašnieks, kurai "Baltstor" kapitālā pieder 61,98%. "Baltstor" 2022.gadā strādāja ar 49,242 miljonu eiro apgrozījumu un guva 349 641 eiro peļņu.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka Šuliks līdz 2008.gada martam bija arī 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Mono" un 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Monald".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aktuālas problēmas tieslietās – stratēģiska tiesvedība medija aizvēršanai

Gatis Madžiņš, izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors, 07.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.

Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecību Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām. Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un, laikam, taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.

Tātad, kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV investīciju kompānija "Blackstone" gatavojas pārdot Baltijas valstīs strādājošo banku "Luminor Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Atsaucoties uz informētiem avotiem, "Bloomberg" raksta, ka par bankas pārdošanu "Blackstone" apspriežas ar konsultantiem un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" vēlas, lai potenciālā pārdošanas cena būtu 1,2 reizes lielāka par uzņēmuma bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2022.gada beigās bija 1,6 miljardi eiro, raksta "Bloomberg".

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka "Nordea Bank" un DNB apvienotā banka "Luminor Bank", savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu būves uzņēmums AS "Ceļu pārvalde" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par "Ceļu pārvaldes" maksātnespējas procesa pasludināšanu pieņēmusi ceturtdien, 5.oktobrī. Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Elīna Karstā.

Kreditoru prasījumi administratorei iesniedzami līdz 2023.gada 6.novembrim.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākajiem datiem, "Ceļu pārvaldei" ir VID administrēto nodokļu parāds 607 972 eiro apmērā, taču VID atzīmē, ka precīzu informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli VID nevar sniegt, jo nodokļu maksātājs nav iesniedzis visas deklarācijas.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa šogad 5.jūnijā ierosināja "Ceļu pārvaldes" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču lieta 2023.gada 11.augustā tika izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa noraidījusi maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "OSTAS CELTNIEKS" prasību pret Kuldīgas novada pašvaldību par 55 348,49 EUR piedziņu.

Starp būvnieku un pašvaldību 2022.gada 4.jūlijā noslēgts līgums par Kuldīgas Kultūras centra ēku un pagalma pārbūvi un atjaunošanu.

2023.gada 10.maijā būvnieks par kārtējiem izpildītajiem darbiem iesniedza pašvaldībai rēķinu par 55 348,49 EUR, bet pašvaldība to neapmaksāja.

2023.gada 13.jūnijā pasludināts būvnieka maksātnespējas process, savukārt pašvaldība izbeidza līgumu, aprēķināja līgumsodu par līguma prasību nepildīšanu un ieturēja to no veicamajiem maksājumiem par periodu, kad netika veikti būvdarbi. Aprēķinātais līgumsods ir 555 794,08 EUR, pašvaldības pieteiktais kreditora prasījums maksātnespējas procesā ir 500 445,49 EUR.

SIA "OSTAS CELTNIEKS" ieskatā, neapmaksājot būvnieka rēķinu, pašvaldība veica nepamatotu ieskaitu, kas maksātnespējas procesā nav pieļaujams, jo parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies neilgi pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, kā arī nav saņemta parādnieka piekrišana parāda segšanai šādā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia iegādājas Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

Db.lv, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tieslietu ministrija nepilda ST spriedumu par valsts nodevām

Diena.lv, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru