Jaunākais izdevums

Ja nodarbojies ar godīgu un legālu biznesu, maksā nodokļus, taču pēdējā laikā esi saskāries ar nepamatotu rīcību no banku puses, piemēram, ir ticis slēgts uzņēmuma konts, pēkšņi pirms termiņa un bez objektīva pamatojuma ir pieprasīts atmaksāt kredītsaistības utt., neklusē!

Pastāsti par to mums. Mēs izpētīsim, pajautāsim atbildes visaugstākajām amatpersonām un uzrakstīsim.

Anonimitāti garantējam!

[email protected]

67084442

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 26 gadus 13. aprīlis ir Dienas Biznesa (DB) svētku diena, jo šajā dienā laikraksts pirmo reizi nonāca pie saviem lasītājiem. Pa šiem 26 gadiem daudz kas ir mainījies, taču DB esence ir palikusi tāda pati - rakstīt par uzņēmējiem svarīgām lietām un būt uzņēmēju pusē ekonomikai būtiskos jautājumos.

Nav pārsteidzoši, ka 1992. gads, kad klajā nāca pirmais DB numurs, sakrita ar privātās uzņēmējdarbības attīstības vilni valstī. Daži apķērīgi cilvēki jau tolaik bija sākuši veidot pirmos privātā biznesa aizmetņus Latvijā, taču 1992. gadā uzņēmējdarbība plauka un zēla jau pilnā sparā. Dienas Bizness stingri nostājās privātā biznesa pusē un kopš tiem laikiem savu pozīciju nav mainījis.

Mēs esam sekojuši līdzi un rakstījuši par valstī un arī ģeopolitiski pieņemtiem stratēģiskiem lēmumiem, un mūsu galvenā darbības motivācija ir palīdzēt Latvijā veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Līdz ar to mēs esam uzskatījuši par savu uzdevumu kritizēt politiķus un viņu pieņemtos lēmumus, ja tie nekalpo skaidras, veiksmīgas un uz attīstību vērstas biznesa vides radīšanai. Mūsu misija ir norādīt uz potenciālajiem riskiem, prasīt skaidrojumus no atbildīgajām amatpersonām un būt savās publikācijās nesaudzīgiem pret visu to, kas augstāk minētajam mērķim nekalpo. Šo savu misiju mēs turpināsim īstenot arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lielākoties jāpiekrīt bankai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankai jābūt pamatotam iemeslam celt līgumā noteikto pievienoto kredīta procentu likmi, tomēr aizņēmējam to apstrīdēt ir grūti

Slēdzot līgumu ar banku, ne vienmēr klients piekrīt visiem tajā iekļautajiem nosacījumiem. Teorētiski klients var iebilst un prasīt mainīt kādu līguma punktu, taču ne vienmēr kredītiestāde akceptēs izmaiņas, turklāt tas prasīs papildu izdevumus.

Jau sagatavoti

Tēmai par iespēju mainīt bankas piedāvātā līguma nosacījumus DB pievērsās pēc kampaņas Uzņēmēj, neklusē! ietvaros saņemtas lasītājas vēstules. Viņa raksta, ka 2008.gadā noslēgusi hipotekārā kredīta līgumu. Toreiz banku, kurā saņemt kredītu, izvēlēties nevarēja, jo ciematiņu sponsorēja konkrētā kredītiestāde. Aizdevums tika izsniegts it kā uz 40 gadiem, kaut gan līgumā tika ielikts punkts, ka 2018.gada 15.aprīlī ir aizdevuma atdošanas gala termiņš, kam toreiz netika pievērsta uzmanība, jo bankas speciālisti teikuši, ka tā ir tikai formalitāte un pēc desmit gadiem līgumu pagarinās. Tuvojoties šim datumam, banka pieprasījusi iesniegt daudzus dokumentus un izziņas, kā ņemot jaunu hipotekāro kredītu, un paziņojusi, ka mainīs procentu likmi no 0,95% uz 3,5%. Ja aizņēmēja nepiekrīt, jāatdod visa atlikušā kredīta summa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas AS Citadele banka slēgusi kāda 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma un tā īpašnieces kontus. Savukārt citas bankas atsakās tam atvērt jaunu kontu, un rezultātā uzņēmums vairs nespēj pilnvērtīgi strādāt

Laikrakstam akcijā «Uzņēmēj, neklusē!» vēstuli atsūtīja kāda lasītāja, kurai pieder 20 gadus Latvijā strādājošs grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums. Pirms neilga laika viņa saņēmusi vēstuli no AS Citadele banka par to, ka tā pārtrauc sadarbību gan ar viņu kā privātpersonu, gan ar viņai piederošo uzņēmumu. No bankas sīkāki paskaidrojumi nav saņemti, atsūtīta tikai vēstule, kurā banka informē, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto pieņemts lēmums pārtraukt sadarbību un slēgt kontus.

Nonāk melnajā sarakstā

«No šī brīža esmu izstaigājusi visas Latvijas lielākās bankas – neviena kontus man vaļā never, tātad ir kaut kāds starpbanku melnais saraksts, kurā es esmu iekļauta,» pieļauj uzņēmuma īpašniece un retoriski vaicā – kā lai strādā, ja skaidras naudas darījumi lielākos apmēros ir aizliegti, bet bankas atsaka atvērt kontus? Uzņēmuma īpašniece vērsusies AS Swedbank, AS SEB banka, kuras atteikumu atsūtījušas jau divu dienu laikā, AS Privatbank negatīvu atbildi sniegusi divu nedēļu laikā, no divām bankām šobrīd viņa atbildes vēl gaida. «Mūsu uzņēmumam nebija ne kredītu, ne līzingu, AS Citadele banka pārņem ABLV Bank klientus, resursi bankai ir tik, cik ir, tādēļ jāatbrīvojas no tiem klientiem, kas nenes peļņu,» uzskata uzņēmuma īpašniece, tajā pašā laikā vaicājot, kādēļ jābojā 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma reputācija tiktāl, ka visas bankas uzskata to par saistītu ar teroristiem vai nelegālu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesākumam ir ķecerīgs jautājums: «Kādēļ jums, pilsoņi, ir vajadzīga valsts?» Es pateikšu, kādēļ man to vajag. Es gribu, lai policija atrod slepkavas, lai tiesas spriež taisnīgi, lai maniem bērniem ir skolas, lai mazbērniem ir vecmātes un tīras slimnīcas.

To nevar viena ģimene, to var tikai visa tauta. Tā ir mana, un pieņemu, ka daudzu cēlā griba pēc valsts. No savām gribām es izšķiru, ka daļēji valsti gribu, jo ļaudīm ir zemiskas vēlmes, mantkārīgas tieksmes un vispār katrs kaut ko grib sev vairāk nekā citiem, bet visi kopā grib, lai būtu godīgi – katram pēc spējām un nopelniem utt. Lūk, šī cēlā griba veikt godīgu pārdali starp spējīgiem un tizliem, starp talantīgiem un neapdāvinātiem, starp absolūtiem muļķiem un gudriem, pat viediem ļaudīm ir valsts dilemma. Tieksmē pēc sociālā taisnīguma mainās valsts iekārtas, notiek dumpji, ļaudis dara lielākās negantības, lai tikai rīt viņu bērni dzīvotu labāk. Visā šajā jezgā ne reizi vien parādās priekšlikums, ka vajag apņemties par visām nejēdzībām laikus runāt, nākt un stāstīt valsts iestādēs, precīzāk runājot, ziņot. Tas taču ir cēli – ziņot par to, kas traucē dzīvot labāk visiem kopā. Tomēr šī prakse tautai ne visai patīk, jo ar mugurkaula smadzenēm ļaudis jūt, ka kaut kas nav labi. Paši taču bērniem saka: «Nesūdzies par brāli, ka viņš tev iesita, tieciet paši galā! Tā ir nodevība, brāļi viens otru nenodod!»

Komentāri

Pievienot komentāru