Eksperti

Uzņēmējdarbībā sākusies ekonomiskā pandēmija

Gatis Galviņš, SIA "Eolus" vadītājs, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Šodien ir vēsturiska diena – saskaņā ar “Nord Pool” biržas datiem, 7. decembra rītā elektroenerģijas cena Latvijas reģionā pārsniegusi 1000 eiro par megavatstundu (MWh), tādējādi turpinot jau vairākus mēnešus ilgušo energoresursu krīzi.

Straujais cenu kāpums draud ar ekonomisko pandēmiju, kuru nevar atstāt pašplūsmā, jo elektrība ir jebkuras ekonomikas mugurkauls, savukārt jau šā brīža prognozes liecina, ka inflācijas virsotne tiks sasniegta 2022. gada sākumā. Pie šiem apstākļiem ir nepieciešams skaidrs lēmumu pieņēmēju rīcības plāns, lai situāciju līdzsvarotu un nepieļautu uzņēmēju un mājsaimniecību bankrotus.

Vai politiķi spēj vienlaikus risināt divas nozīmīgas krīzes – veselības un ekonomikas? Jau šī gada novembrī likās, ka elektroenerģijas cena ir pārspējusi visus rekordus kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā, jo cena kāpa par 122% un sasniedza 122.93 EUR/MWh. Arī septembra un oktobra cenu kāpums bija pietiekoši dramatisks – 106.40 EUR par MWh, turklāt tikai 45.43 % no vietējiem energoresursiem pietika, lai nosegtu elektroenerģijas patēriņu Latvijā.

Jau 2015.gadā prognozējām elektrības cenu kāpumu reģionā, bet atzīšos, nebijām paredzējuši tik strauju lēcienu. Diemžēl rekordlielais cenu kāpums stresa situācijā dzen elektrības tirgotājus un ekonomiku kopumā, tāpēc tiek prognozēts elektroenerģijas tirgotāju bankrota vilnis, kā rezultātā cietējs būs gala patērētājs – gan visa veida uzņēmumi, sākot ar pārtikas ražotājiem un beidzot ar apstrādes rūpniekiem, gan privātpersonas. Vienlaikus, visiem patērētājiem nāksies vēl sadzīvot ar draudošo inflācijas kāpumu, kura virsotne tiks sasniegta jau 2022. gada sākumā, kad patēriņa cenu gada pieaugums varētu pārsniegt pat 5%.

Ir skaidrs, ka, ja nemazināsim elektroenerģijas cenas, visa eksportējošā ekonomika zaudēs konkurētspēju dārgo energoresursu dēļ, savukārt mājas tirgū varam sagaidīt vienu bankrotu vai lūdzēju pie valsts kases pēc otra. Tāpat kā Covid-19 pandēmijā, arī ekonomikā esam vienā saistītā ķēdē, tāpēc izlikties neredzam melnos mākoņus, kas savilkušies pār Latvijas ekonomiku, ir bezatbildīgi. Arī ekonomikā lietas nenotiek pašas no sevis, un ir jāpieņem noteikti lēmumi, kas nes tūlītēju rezultātu, vai - kuri veido drošības spilvenu nākotnē.

Vienu no šādiem drošības spilveniem veido elektroenerģijas ieguves avotu diversifikācija, kuru nevaram atlikt. Novembra mēneša elektroenerģijas cenu kāpums vien uzskatāmi parāda, ka, nediversificējot elektroenerģijas ieguves veidus, mēs esam tikai un vienīgi zaudētāji, un lēmuma pieņēmēju neizdarības dēļ esam spiesti maksāt arvien vairāk. Latvijā ilgstoši esam paļāvušies un naivi ticējuši scenārijam, ka drūmākais cenu kāpums “gan jau mūs neskars”.

Ilgstoši esam cerējuši uz vietējo ūdeņu esību Daugavas HESos un lētām importētās gāzes cenām, ignorējot vēja enerģijas augsto potenciālu, kas esošajā krīzē skaidri ir parādījusi – jo vairāk elektroenerģijas tiek saražots no vēja, jo zemāka elektrības cena. Par vēja staciju labvēlīgo ietekmi uz elektroenerģijas cenām jau varam pārliecināties AS "Augstsprieguma tīkls" datos par septembri, kad pie lielākas vēja enerģijas izstrādes elektroenerģijas cenas samazinājās līdz pat 30%.

Mūsu atkarība no fosilajiem energoresursiem ir tik augsta, ka enerģētiskā neatkarība ir tāli sasniedzama virsotne, un pie šīs situācijas vitāli svarīga ir jaunu vēja parku celtniecība. Diemžēl valdība un pašvaldības ilgstoši nav spējušas sakārtot šīs nozares likumdošanu un savstarpējās attiecības. Piemēram, Latvijā ir iespējama situācija, kad teritoriālais plānojums vēja parku būvēt atļauj, projekta sabiedriskā apspriešana noritējusi sekmīgi, Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojums dod "zaļo gaismu" tā būvniecībai, bet pašvaldība pretlikumīgi vēja parka attīstību atsaka.

Kaut arī Ekonomikas ministrija “uz papīra” atbalsta vēja elektrostaciju būvniecību un uzsver, ka vēja enerģija ir ārkārtīgi svarīga valsts konkurētspējai, parku attīstības faktiskais temps rāda pretējo, un vēja parku attīstības ziņā Latvija atpaliek no Eiropas un Skandināvijas vismaz par 20 gadiem. Pašvaldībām turpinot likt šķēršļus vēja parku izveidei Latvijā, mēs riskējam nonākt vēl lielākā atkarībā no ārvalstu energoresursiem, būsim spiesti maksāt vēl vairāk par elektrību un pilnībā būsim izniekojuši Latvijas lielo potenciālu vēja enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā valstiskā līmenī nav labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai

LETA, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Eolus” Talsu novada Dundagas pagastā iecerējis attīstīt vēja parku “Valpene”, kas ik gadu varētu saražot ap 700-1000 GWh zaļās enerģijas.

Šāds enerģijas apjoms ir līdzvērtīgs tam, kādu gadā patērē vairāk nekā 350 tūkstoši mājsaimniecību. Eksperti norāda, ka nepieciešamību pašiem kāpināt saražotās elektronereģijas jaudas ar vēja elektrostacijām uzskatāmi pierāda šā brīža augstās elektroenerģijas cenas.

Plānoto vēja parku “Valpene” ir paredzēts izbūvēt Talsu novada centrālajā daļā netālu no Dundagas, un tā attīstītājs ir SIA “Eolus” meitasuzņēmums SIA “Valpene wind”.

Vēja parka vietas izvēli noteica piesaistīto ekspertu sniegtās rekomendācijas, ievērojot prasības vēja parku izvietošanai, kas noteiktas normatīvajos aktos. Šovasar Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu, kuras ietvaros šī gada novembrī paredzēta arī sabiedriskā apspriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

"Tukuma vēja lieta" ir precedents, kas veicinās vēja enerģijas attīstību Latvijā

Db.lv, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija uzskata, ka tiesas lēmums apmierināt SIA "Pienava wind" pieteikumu un atzīt Tukuma novada domes lēmumu par prettiesisku, kā arī uzdot labot to, izsniedzot atļauju vēja elektrostaciju parka būvniecībai, ir precedents, kas veicinās straujāku vēja enerģijas attīstību Latvijā.

Vienlaikus ļoti būtiski ir arī veicināt konstruktīvu dialogu starp attīstītājiem un Latvijas pašvaldībām, lai šādas tiesvedības notiktu pēc iespējas retāk.

“Vēja nozare ļoti gaidīja šo tiesas lēmumu. Neapšaubāmi esam gandarīti, ka tas ir attīstītājam pozitīvs un apliecina, ka pašvaldību vadītājiem ir būtiski pieņemt racionālus un pamatotus lēmumus, domājot par reģiona attīstību. Tomēr jāuzsver, ka tiesu darbiem būtu jābūt tiešām galējam risinājumam, un ticam, ka konsenss būtu panākams likuma ietvaros, iesaistītajām pusēm sēžot pie sarunu galda, izdiskutējot un atrodot pieņemamāko un izdevīgāko sadarbības formu,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru