Pakalpojumi

Uzņēmējs: Ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana mazliet deformēta

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata mūziķis un Kuldīgas uzņēmējs Artis Rozītis. Viņaprāt, ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana arī drusku deformēta - viņš visu laiku gaida salūtus, vingrojošus delfīnus jebkurā pasākumā, turklāt – par velti. Bet tagad viss palicis uz pašu rīkotāju pleciem.

A.Rozītis, kurš agrāk aktīvi muzicēja grupā RAP, bet tagad spēlē ballītes apvienības Montana sastāvā. Viņam pieder viens no vecākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Kurzemē – bārs Stender’s – un nu arī picēriju tīkls un iznomājami apartamenti.

Fragments no intervijas

Kas jūsu uzņēmumam ļāvis izdzīvot jau 20 gadu? Tas, ka maināties līdzi laikam, papildināt savu produktu portfeli?

Būtībā ēdināšanas biznesa veiksme, izdošanās tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes. Astoņdesmit līdz deviņdesmit procenti ir viss pārējais, ar ko jātiek galā. Cik cilvēku ieliek savu darbu, lai tas šķīvis, ko klients pasūtījis, nonāktu uz galda!

Kas ir tas pārējais?

Sāksim ar licenču skaitu, kas jāiegūst – alkoholam, tabakai –, ar visām institūcijām, kas apmeklē... Varētu skaitīt un skaitīt. Vienreiz veidojām sarakstu, iznāca gana plašs. Turklāt tagad par ēdināšanas tēmu katrs izsaka savu viedokli, rodas sajūta, ka katrs latvietis būtu gatavs uztaisīt restorānu vai kafejnīcu. Tas ir saprotami – ikviens taču māk izcept olu, kotleti. Katrs zina, kā vajag apkalpot, cik laipnam jābūt viesmīlim, kā jāpienāk pie galdiņa. Līdzīgi kā politikā vai hokejā – par to arī visiem ir savs viedoklis, katrs zina, kā vajag. Nesen bija saruna ar tēvu un dēlu. Dēls cep kebabus, labi sanāk, ir apņēmīgs. Grib Rīgā atvērt restorānu. Bet pacep kādu laiku tos kebabus mājas ballītē! Ja saproti, ka ir tik neizsakāmi gardi, varbūt pēc gada vai vairāk atradīsi ceļu pie klienta caur savu ēdināšanas uzņēmumu. Nav tā, ka mudinu nenodarboties ar ēdināšanas biznesu, bet apdomāt. No malas skatoties, liekas, ka gana vienkārši tas viss ir. Bet katrā biznesā ir sava garoza, kas jāpārkož. Ir miljons nianšu.

Bārs ir arī izklaides vieta, kur notiek pasākumi. Pats esat mūziķis, grupa piedalās festivālos. Cik viegli mūsdienās ir izvilkt jauniešus no mājas, atraut no elektroniskajām ierīcēm?

Pamatuzstādījums jau nav mainījies – visi grib atpūsties. Kādreiz deviņos, desmitos vakarā viss bija pilns, rosība notika. Tagad klubu dzīve sākas pēc pulksten vieniem. Tā ir tendence ne tikai mazpilsētā, bet arī lielajās pilsētās. Ņemot vērā, ka mazpilsētā cilvēku ir tik, cik ir, cik no viņiem ir tusētāju... Nedēļas nogalēs vasarā visa Latvija ir vienās dzīrēs. Brauc, kurā virzienā gribi, visur ballītes. Cilvēks informatīvi ir noslogots ar izvēli, kur braukt, – te vai tur. Visas sarunas arī uzņēmēju vidū nonāk pie tā, ka Latvijā cilvēku ir par maz, lai to visu apgūtu. Ja mēs atrastos Eiropas vidienē, tas būtu citādāk.

Un vēl ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana arī drusku deformēta. Viņš visu laiku gaida salūtus, vingrojošus delfīnus jebkurā pasākumā, turklāt – par velti. Bet tagad viss palicis uz pašu rīkotāju pleciem. Tas prasa finansiālos ieguldījumus. Tad nu katrs mēģina pārsteigt to cilvēku, ar ko var. Kādam izdodas, kādam ne tik ļoti. Nevar jau uztaisīt kaut ko no nekā.

Apmeklētājs īsti vairs nav gatavs maksāt par pasākumu?

Protams! Simtgades svaidīšanās ar naudu – tas bija pozitīvi, jo notika pasākumi, kas bija kvalitatīvi uztaisīti, bet daļa naudas vienkārši tika izklekerēta pasākumiem, kas pieminēja Latvijas simtgadi. Cilvēki visur brauca. Tagad tas ir beidzies – vajadzētu biļetīti nopirkt. Citi ir gatavi, citi nav. Tā ir visā valstī.

Cilvēks kļuvis izlutināts.

Bieži vien rīkotāji pasākumos ir gana daudz ielikuši, bet cits aiziet, nav ne santīma samaksājis un vēl pasaka – es no Rīgas speciāli atbraucu skatīties, bet tur nekā nebija! Un tagad mums ir feisbuks, kur var savu sāpi izlikt! Var aiziet mājās ne tikai sievai, draudzenei un čomiem pateikt, ka kaut kas nepatika, bet vēl internetā uzrakstīt. Pilna viedokļa brīvība.

Vai apmeklētājam mainās attieksme pret pasākumu atkarībā no tā, vai viņš ir samaksājis vai gājis par brīvu?

Ja cilvēks atpūšas pasākumā par naudu – kaut vai no psiholoģiskā viedokļa jūtas vairāk piederīgs. Ja nav samaksājis, var ātrāk aiziet prom. Citādi sēž koncertā līdz beigām, kaut arī tā vijoles partija nemaz nepatīk.

Visu rakstu lasiet 5. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minizoo sezona ir sākusies. Lai arī to skaits strauji aug, rūdītākie «buki» vērtē, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies - vieni maina koncepciju, pilnveido dzīvnieku kolekciju un iekopj ainavu, bet citi smagajam rūpalam atmet ar roku un durvis slēdz.

Atšķirībā no Nacionālā zooloģiskā dārza, minizoo specifika ir elastīgāka, personiskāka pieeja apmeklētājam, taču, protams, arī mazāki mērogi un pieticīgāka dzīvnieku kolekcija. Tomēr, īpaši bērniem, ar to arī pietiek, tāpēc dažnedažādu minizoo kļūst aizvien vairāk, neskatoties uz to, ka saimniekiem tas ir smags darbs.

Rūpals prasa lielus ieguldījumus, jo dzīvnieki jāpabaro arī lietus laikā un gada aukstajos mēnešos, kad apmeklētāju tikpat kā nav. To daži lauku uzņēmēji pēdējā laikā nav izturējuši. Te jāuzsver arī Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Jēkaba Dzeņa teiktais, ka pēdējos piecos gados ir likvidēti divi no pieciem Latvijā reģistrētajiem zooloģiskajiem dārziem. Kā viens no galvenajiem iemesliem tam bijuši lielie finansiālie ieguldījumi, kas nepieciešami dzīvnieku uzturēšanai un legālas izcelsmes zvēru iegādei. No palikušajiem trim zooloģiskajiem dārziem bez pašvaldības atbalsta darbojas tikai viens.Sākumā minētais attiecas uz minizoo nosaukuma cienīgām saimniecībām, kaut gan, kā norāda to īpašnieki, netrūkst arī tādu, kas kropļo tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Artūra Immermaņa stihija ir koks. No tā radīti dažādi dizaina priekšmeti, bet plašāku atzinību guvis līdzsvara slēpjritenis, ar kuru uzņēmējs cer iestūrēt eksporta ārēs.

Tukuma novada Irlavas pagasta skolotāju semināra ēkā, kas celta 1841. gadā, kurā A. Immermanis izveidojis ražotni, top gan sniega braucamrīki, gan bērnu saliekamās mēbeles – tornīši. Par Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmās projektam iegūto naudu un finanšu institūcijas Altum piešķirto aizdevumu kokapstrādes darbnīcā iemājojušas mūsdienīgas iekārtas – vērtīgākā no tām CNC frēzēšanas iekārta, kas ļauj būtiski palielināt ražošanas jaudas. SIA Immerman Woodworks produkcija ir pamanīta un novērtēta ārvalstu tirgos. Pērn gada nogalē svinīgā pasākumā Tukuma novada gada uzņēmējs A. Immermanis saņēma Tukuma novada domes balvu Gada uzdrīkstēšanās 2018. Iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektā, uzņēmējs ir devis darbu diviem puišiem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras saulgriežu gaidīšanas noskaņās Latvijas Pasts izdevis savas pastāvēšanas vēsturē otro neregulāras formas pastmarku Līgovainags, kas veidota uz pašlīmējošas pamatnes un atveidota tradicionālā Līgo svētku ziedu vainaga formā.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta 2019.gada 13.jūnijā Rīgas 10.pasta nodaļā Elizabetes ielā 41/43.

Pastmarkas nominālvērtība ir € 0,50, un tā atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Atšķirībā no vairākuma pastmarku Līgo vainaga pastmarkai ir pašlīmējošā pamatne.

Pastmarkas tirāža ir 500 000 eksemplāru, un līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

Jaunā pastmarka izceļas ar savu neregulāro formu – tā veidota kā vainags, kas vīts no dažādiem Latvijas pļavās sastopamiem ziediem. Vainagi ir viens raksturīgākajiem un būtiskākajiem Vasaras saulgriežu svētku elementiem, kurus tradicionāli liek galvā Līgo vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Porziņģim grasās piedāvāt maksimālo līgumu 158 miljonu vērtībā

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienība Dalasas «Mavericks» latviešu spīdeklim Kristapam Porziņģim tuvākajā laikā grasās piedāvāt maksimāli vērtīgāko līgumu - 158 miljoni dolāru (139 miljoni eiro) piecos gados, vēsta «The Athletic».

Kā informē «The Athletic» žurnālists Šems Karanija, Porziņģis, kurš šajā vasarā kļūs par ierobežoti brīvo aģentu, svētdien tiksies ar «Mavericks» vadību, kurā klubs plāno piedāvāt latvietim iespaidīgo līgumu.

Svētdien tieši sākas brīvo aģentu tirgus.

Iepriekš izskanēja informācija, ka Porziņģis varētu vienoties ar «Mavericks» arī par krietni mazākas summas vienas sezonas kvalifikācijas līgumu, kas latvietim nākamajā vasarā jau ļautu kļūt par neierobežoti brīvo aģentu un pievienoties jebkuram citam NBA klubam. Šāda varbūtība gan netiek uztverta ar lielu iespējamību, jo tādā gadījumā latvietis atteiktos no lielas garantētas naudas summas.

Kā būtisks apstāklis ilgtermiņa līguma noslēgšanā tiek minēts Porziņģa traumatisms, tāpēc «Mavericks» varētu piedāvāt kontraktu, kas visu paredzēto summu izmaksā, piemēram, tikai konkrētu spēļu skaita aizvadīšanas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā tiks uzsākti būvniecības darbi Dailes teātra energoefektivitātes palielināšanai, vienlaikus uzlabojot ēkas vizuālo izskatu. Darbi tiks veikti paralēli teātra izrāžu sezonai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projekta ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

Šobrīd izsludināts iepirkums būvdarbu veikšanai. Pieteikumi no potenciālajiem būvdarbu veicējiem tiks gaidīti līdz 19. augustam.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) fasādes vairs netiks mazgātas, intervijā Latvijas Radio paziņoja LNB direktors Andris Vilks.

Pēc Vilka domām, bibliotēkai ir jāmazgā tikai logi, kas arī tiks darīts, bet metāla virsmām tikšot ļauts novecot. Kurš gan ir redzējis, ka kāds mazgātu Doma baznīcas metālu jumtus, retoriski vaicāja Vilks.

Vilks pastāstīja, ka LNB fasāde līdz šim nomazgāta divreiz, un viņš uzskata, ka tā bijusi muļķība, pakļaujoties «mediju radītai histērijai».

Runājot par LNB darbu, Vilks atzīmēja, ka bibliotēkas mērķis ir arvien vairāk digitalizēt savus krājumus, un šajā procesā LNB esot pāri pusei. Tas palīdz labāk saglabāt trauslākos drukātos darbus, īpaši periodiku, atzīmēja LNB direktors.

Augusta izskaņā LNB atzīmē savu simtgadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Apstrīdēts VNĪ rīkotais Dailes teātra fasādes atjaunošanas iepirkums

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «TecPro Construction» Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegusi sūdzību par VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) rīkoto iepirkumu Dailes teātra fasādes un inženiertīklu vienkāršotai atjaunošanai, liecina informācija IUB mājaslapā.

Sūdzība iesniegta 16.augustā, tās izskatīšanas datums vēl nav noteikts. Iepriekš noteiktais pretendentu pieteikšanās termiņš bija 19.augusts, taču 21. un 26.augustā šajā iepirkumā veikti grozījumi, nosakot, ka pretendenti var pieteikties līdz 5.septembrim.

Db.lv jau vēstīja, ka projekta ietvaros plānots siltināt ārsienas, mainīt ārdurvis, logus, vārtus, jumtu, pārbūvēt apkures sistēmu, kā arī pilnveidot apgaismojumu gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Māca, kā iepazīt pasauli

Kristīne Stepiņa, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par dabaszinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem jāveido jau 2. vai 3. klasē.

Tā uzskata lielvārdietis Jānis Lūsis, kurš interešu izglītības centru Lielvārdi vada jau septīto gadu – kopš tā pirmsākumiem. Tiekamies šī mācību gada pirmās micro:bit robotikas nodarbības laikā, kurā teju divdesmit 3.–7. klases puiši gan no Lielvārdes, gan Ogres un Ķeguma ar lielu interesi cenšas iedziļināties dizaina domāšanā. J. Lūsis, kurš uzskata sevi par Lielvārdes patriotu, tikko ir atgriezies no Skola 2030 pedagogu apmācības kursiem, kurp devies, lai iegūtu papildu zināšanas. Viņa aicinājums ir pedagoga darbs, kuram viņš pievērsies pēc daudziem žurnālistikā nostrādātiem gadiem.

Interese liela

Uz interešu izglītības centru Lielvārdi novada bērni pēc skolas nāk uz nodarbībām dažādos t.s. pulciņos, kuros tiek apgūta programmēšana, elektronika, robotika, mēroga modelēšana u.c. Pirms diviem gadiem durvis vēra Mārītes Montesori māja, kurā pirmsskolas un sākumskolas bērni var izvēlēties sev piemērotas nodarbības individuāli vai nelielās grupās. Katru mēnesi tehnoloģiju pulciņus un Mārītes Montesori māju apmeklē vairāk nekā 200 bērnu. Centrā Lielvārdi regulāri tiek organizētas arī izglītojošas tematiskās nodarbības dabaszinībās skolēniem no visas Latvijas. Šeit 1.–6. klašu skolēniem tiek piedāvāti dažādi eksperimenti ar gaismu, skaņu, elektrību un magnētiem, bet 4.–12. klašu skolēniem ir iespēja apgūt 3D modelēšanas un 3D drukas pamatus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti ietekmīgākie Baltijas «Instagram» influenceri.

Šobrīd influenceru skaits strauji aug, un uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk saprast, kurus izvēlēties par savu produktu vēstnešiem. Influenceru tops palīdz šajā jomā orientēties un noskaidrot, ar kurām «Instagram» zvaigznēm uzņēmumiem būtu sadarboties visefektīvāk.

Par Baltijas Instagram influenceru topa līderi kļuva @akvuzeee no Lietuvas. Turklāt lietuviešu influenceri dominē gan pirmajā desmitniekā, gan visā topā. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim un vienam igaunim – @niklavs un @hensugusta.

Baltijas «Instagram» influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm.

Latvijas Instagram influenceru top 5 – @niklavs, @movieevelina, @kporzee, @lauriszalans, @betabeidz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiek meklēta jaunā Rīgas satiksmes valde un valdes priekšsēdētājs

Ilze Žaime, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir izsludināts konkurss «Rīgas satiksmes» jaunās valdes kandidātu atlasei. Paredzēts, ka «Rīgas satiksmes» valde strādās piecu valdes locekļu sastāvā, no kuriem viens būs valdes priekšsēdētājs.

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» valdes priekšsēdētājam šobrīd mēneša atlīdzība ir noteikta apmērā no 6138 eiro līdz 7000 eiro bruto un valdes loceklim 90 % apmērā no valdes priekšsēdētāja noteiktās mēneša atlīdzības.

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» valdes locekļa/-es amata kandidātiem izvirzāmo minimālo prasību skaitā ir darba pieredze vadošā amatā komercsabiedrībā, kuras vidējais gada apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā ir bijis ne mazāks kā 5 miljoni eiro gadā un tās darbinieku skaits ir ne mazāks kā 50, vai organizācijā, kuras darbinieku skaits ir ne mazāks kā 50, tāpat arī augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība finansēs, ekonomikā, tiesību zinātnēs, uzņēmējdarbības vadībā vai inženiertehniskajās zinātnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Labietis klusumu bāros kompensē ar piegādēm

Ilze Žaime, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Zlaukts" jeb alus darītava "Labietis" pielāgojusies ārējiem apstākļiem. Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli uzņēmums bijis starp pirmajiem, kas uzsāka alkoholisko dzērienu piegādi mājās.

To, kā norit alus "Labietis" piegāde mājās, uzziniet, skatoties video!

Atsaucas ministra aicinājumam

Jokojot, darītavas izveidotājs Reinis Plaviņš teic, ka atsaucies premjera aicinājumam piegādāt cilvēkiem pirmās nepieciešamības preces. "Un atsaucība bija fantastiska! Pirmajā dienā saņēmām apmēram sešdesmit pasūtījumus. Lai nodrošinātu piegādi tajā dienā, iesaistīti tika visi darbaspēka resursi, pēdējo sūtījumu piegādājot apmēram desmitos vakarā," atceras R.Pļaviņš.

Tā kā "Labietis" jau līdz šim aktīvi nodarbojās ar izbraukumu tirdzniecību, kā arī gatavojās šā gada vasarā dibināt uzņēmumu Igaunijā, kur tirgot alkoholu internetā ir legāli, pārslēgties uz piegādēm bijis samērā viegli. Darbinieki jau bija pieraduši regulāri doties izbraukumos un uzņēmuma īpašumā jau bija tam nepieciešamie transportlīdzekļi. Lielākais izaicinājums bijis izveidot sistēmu, pēc kuras pieņemt pasūtījumus un plānot piegādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ražotājs iekāpj tirgotāja kurpēs

Anda Asere, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotājs "Dabas dots" atvēris pārtikas internetveikalu "Food24.lv", kur tirgo arī citu vietējo ražotāju produktus.

Līdz ārkārtas situācijai uzņēmējs Rolands Briņķis ar "visām četrām" bija "Dabas dots" biznesā - ražoja tējas dzērienus "Divine Tea". Taču, līdz ar krīzes iestāšanos, pēkšņi vienā dienā būtiski apstājās eksports un klienti neziņas dēļ iepauzēja sadarbību.

"Produkcijas apjomi, kas pamet noliktavu, ir kritušies, tāpat "nobruka" vairāki pasūtījumi no jauniem eksporta tirgiem, bet es gribētu ticēt, ka šie darījumi atrodas pauzes stāvoklī, nevis ir pavisam apturēti. Tāpēc sākām skatīties, kā pašiem vieglāk pārdzīvot šos mēnešus. Aktivizējām savu e-komerciju paši savā mājaslapā. Pēc pāris nedēļām redzējām, ka, piestrādājot pie reklāmas un klientu informēšanas, ir labi rezultāti un cilvēki labprāt pērk internetā arī šādu produktu. Tā radās ideja izveidot platformu, kura palīdzētu pārvarēt šo kritumu tradicionālajā tirdzniecībā un piedāvāt šo pakalpojumu arī citiem līdzīgi domājošiem vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas savu produkciju piedāvāt internetā," stāsta R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru