No ceturtdienas, 10.janvāra, Armēnija noteikusi bezvīzu ieceļošanas kārtību Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem. Bez vīzas uz Armēniju varēs doties arī pilsoņi, kuru valstis atrodas ārpus ES, bet piemēro Šengenas prasības.

Latvijas Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments informē, ka saskaņā ar jauno kārtību Latvijas pilsoņu pasu turētāji no rītdienas varēs ieceļot un uzturēties Armēnijā bez vīzas līdz 180 dienām gada laikā. Līdz šim Latvijas pilsoņu pasu turētājiem ieceļošanai Armēnijā bija jānoformē vīza.

Latvijas nepilsoņiem, tāpat kā līdz šim, ieceļošanai Armēnijā ir nepieciešama vīza, ko var noformēt Latvijā akreditētajā Armēnijas vēstniecībā Polijā.

Ārkārtas situācijās konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgie var saņemt jebkurā ES dalībvalsts pārstāvniecībā Armēnijā.

Nokļūstot ārkārtas situācijā ārvalstī, ĀM aicina nekavējoties sazināties ar ĀM Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni 371 26 33 77 11 vai e-pastu [email protected].

AS Olainfarm konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins par koncerna darbību 2016. gadā liecina, ka koncerns ar 111,2 miljonu eiro realizāciju ir sasniedzis jaunu apgrozījuma rekordu, informē uzņēmums.

Pērn koncerna realizācija pieauga par 14%, salīdzinot ar 2015. gadu. Tā peļņa 2016. gadā ir 10,1 miljons eiro, kas ir par 33% mazāk nekā 2015. gadā, kad tā bija 15,2 miljoni eiro. 2016. gada peļņu ļoti būtiski ietekmēja veiktie uzkrājumi debitoru parādu nodrošināšanai aptuveni 7 miljonu eiro apmērā. AS “Olainfarm” valde piedāvā izmaksāt akcionāriem dividendes 0,66 eiro apmērā par akciju no mātesuzņēmuma 2016. gada peļņas un, ja radīsies vajadzība, arī no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas. To varētu darīt vienādos maksājumos 2017. gada otrā, trešā un ceturtā ceturkšņa beigās.

«2016. gads Olainfarm bija nozīmīgs ne vien ar to, ka papildinājām koncernu ar četriem meitasuzņēmumiem, bet arī uzstādījām apgrozījuma rekordu. Pirmo reizi Olainfarm vēsturē tā apgrozījums sasniedza un pat pārsniedza 100 miljonus eiro. Lai gadu no gada celtu sasniedzamo mērķu latiņas, mums ir jākļūst arvien spēcīgākiem. Tāpēc integrējam iegādātos uzņēmumus koncernā, papildinām produktu portfeli, nostiprināmies esošajos tirgos un apgūstam jaunus, kā arī lūkojamies pēc jauniem meitasuzņēmumiem dažādās ar farmāciju saistītās nozarēs,» norāda Valērijs Maligins, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada aprīļa rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,28 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē, kur tā ir palielinājusies par 6642%, Kazahstānā - par 159%, Polijā - par 143%, Krievijā - par 58%, un Lietuvā - par 49%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Itālijā - par 43%. AS “Olainfarm” koncerna lielākie noieta tirgi aprīlī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 1,66 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 66 aptiekas. Savukārt SIA “Silvanols” apgrozījums 2017. gada aprīlī bija 0,48 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA „Silvanols” 2017. gada aprīlī produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs, ar AS “Olainfarm” palīdzību arī Azerbaidžānā, Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast” realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 0,65 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

AS «Olainfarm» revidētais konsolidētais gada pārskats par 2017. gadu liecina, ka koncerns realizējis produkciju par vairāk nekā 122 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekš, un tas ir līdz šim lielākais apgrozījums uzņēmuma darbības vēsturē.

Uzņēmums pērn ir paplašinājis savu eksporta ģeogrāfiju un realizējis produkciju 66 pasaules valstīs. Lielākie noieta tirgi bijuši Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija. «Olainfarm» grupas peļņa pērn sasniedza 10.8 miljonus eiro.

Kā liecina auditētā konsolidētā 2017. gada pārskata dati, lielāko koncerna realizācijas pieauguma daļu nodrošināja tajā ietilpstošo meitas uzņēmumu realizācijas pieaugums, jo mātes uzņēmuma realizācija pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī, pieaugot par nepilnu procentu. 2017. gadā no 34% līdz 35% pieauga Krievijas īpatsvars kopējā realizācijā, savukārt mainīgās ekonomiskās situācijas dēļ no 13% līdz 10% samazinājās realizācijas īpatsvars Ukrainā. Tāpat gada laikā zināms pārdošanas apjomu kritums tika piedzīvots Lielbritānijā, turpretī par 103% augusi realizācija Vācijā, Nīderlandē sasniegts 57% pieaugums, bet Baltkrievijā + 21%. Uzņēmums turpināja aktīvi strādāt pie pārdošanas kāpināšanas visos savos noieta tirgos.

AS Olainfarm koncerna apgrozījums deviņos mēnešos sasniedzis 90,4 miljonus eiro, tādējādi aizvadīti veiksmīgākie deviņi mēneši uzņēmuma vēsturē, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna apgrozījums ir pieaudzis par 15%, salīdzinot ar šo periodu pērn. AS Olainfarm peļņa 2017. gada deviņos mēnešos ir 6,6 miljoni eiro, kas ir par 15% mazāk nekā pērn. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi šajā laikā bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

AS Olainfarm ir aizvadījusi arī apgrozījuma ziņā veiksmīgāko trešo ceturksni, sasniedzot 27,7 miljonu eiro realizāciju, kas ir par 10% vairāk nekā šajā periodā pērn. Uzņēmuma peļņa trešajā ceturksnī ir 0,9 miljoni eiro, kas ir par 46% mazāk nekā 2016. gada trešajā ceturksnī. To būtiski ietekmēja zaudējumi no valūtu svārstībām 0,5 miljonu eiro apmērā, kā arī uzkrājumi aktīviem nepilna miljona eiro apmērā, kas radušies no SIA «Klīnika Diamed», SIA «NPK Biotest» un SIA «Kiwi Cosmetics» iegādes.

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm koncerna realizācija šā gada pirmajā pusgadā ir sasniegusi 62,7 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina kompānijas paziņojums.

Līdz ar to šis ir bijis veiksmīgākais pirmais pusgads uzņēmuma vēsturē apgrozījuma ziņā. Tīrā peļņa ir 5,7 miljoni eiro, kas ir par 7% mazāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā. Šī gada pirmajā pusgadā par 4 miljoniem eiro ir palielinājušās pārdošanas izmaksas, kā arī valūtas svārstību dēļ ir zaudēts aptuveni 1 miljons eiro. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi 2017. gada pirmajā pusgadā bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

2017. gada otrais ceturksnis bija realizācijas ziņā visu laiku veiksmīgākais ceturksnis AS Olainfarm vēsturē, realizācijas apjomi palielinājās par 25%, salīdzinot ar šo periodu pērn, un sasniedza 34,1 miljonu eiro. To sekmēja būtiskas prettuberkulozes līdzekļa PASS nātrija sāls piegādes Pasaules Veselības organizācijai, kā arī realizācijas pieaugums Latvijā un Uzbekistānā.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

#Populārs Rīgas domes deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija.

Populārs Rīgas domes (RD) deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija, darba braucienos deputāti devušies uz Maskavu, Sankpēterburgu, Smoļensku un Kazaņu, apciemotas arī vairākas Eiropas valstis.

RD sabiedrisko attiecību nodaļā informē, ka 2017. gadā deputātu komandējumiem iztērēti nepilni 22 tūkstoši eiro, un visbiežāk darba braucienos ārpus valsts devies Rīgas mērs Nils Ušakovs. Pērn domes priekšsēdētājs darba vizītēs apmeklējis Stokholmu, Amsterdamu, Ķelni, Parīzi, Briseli, Minsku un Kazaņu, bet Berlīnē pabijis pat divreiz - lai apspriestu Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu mēru un Eiropas Komisijas tiešā dialoga sanāksmes prioritātes, kā arī, lai tiktos ar Berlīnes pilsētas mēru Mihaelu Milleru.

Taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» lietotne sūta datus uz Krievijas interneta adresēm, piektdien paziņoja Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs, kas ir pakļauts Aizsardzības ministrijai.

«Veicot analīzi, Nacionālais kiberdrošības centrs konstatēja, ka lietotne pa šifrētu sakaru kanāliem regulāri pieslēdzas un uztur aktīvu savienojumu ar 11 unikālām IP adresēm, no kurām 10 pieder Krievijas Federācijai. Datu nodošana notiek cikliski,» teikts Nacionālā kiberdrošības centra ziņojumā.

Nacionālais kiberdrošības centrs joprojām iesaka Lietuvas iedzīvotājiem neizmantot šo lietotni.

Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs norādījis, ka «Yandex.Taxi» lietotne pieprasa piekļuvi lielam daudzumam konfidenciālu lietotāju datu un atļaujas ierīces funkciju izmantošanai.

Analīzē secināts, ka lietotne ir kvalitatīva, tā ir labi optimizēta, datu nodošanai tiek izmantoti šifrēti kanāli.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) 2018. gadā īstenotā kampaņa «Mobilais Saskaņotais Paziņojums» (Three steps to safe roads) saņēmusi zelta godalgu pasaules vislielākajā sabiedrisko attiecību jomas konkursā IPRA Golden World Awards 2019 tradicionālo un jauno mediju integrācijas kategorijā. Starptautiskā konkursa žūrija, kuru veidoja 23 valstu pārstāvji, novērtējusi kampaņas unikalitāti un spēju izmantot jaunās tehnoloģijas autovadītāju ikdienas uzlabošanai.

«Tas pierāda, ka arī Latvijā mēs spējam radīt produktus un pakalpojumus, ko augsti novērtē citur pasaulē,» lepojas LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

«Ja pasaules vadošie zinātnieki publicē savus pētījumus starptautiskajos recenzējamajos žurnālos, tad komunikācijas nozares speciālistu augstākais darba kvalitātes novērtējums ir starptautiskais IPRA Golden World Awards. Šis ir jau otrais gads, kad mūsu aģentūra iegūst augstāko novērtējumu prestižajā konkursā, kas tikai vairo motivāciju meklēt jaunus efektīvus un radošus komunikācijas uzdevumu risinājumus,» stāsta komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners, kas izstrādāja un realizēja kampaņu «Mobilais Saskaņotais Paziņojums», partnere Olga Kazaka.

Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem dažās valstīs būs atļauts aicināt uz vardarbību pret Ukrainā iebrukušo Krievijas armiju, kā arī vēlēt nāvi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vai Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko, liecina "Facebook" māteskompānijas "Meta" iekšējas e-pasta vēstules.

"Meta" atļaus agresīvus izteikumus, kas mērķēti uz Krievijas karavīriem, izņemot karagūstekņus, vai uz Krievijas pilsoņiem vispār, ja ir skaidrs, ka šo izteikumu konteksts ir Krievijas iebrukums Ukrainā.

Saskaņā ar vienā e-pasta vēstulē rakstīto šīs "Facebook" politikas pagaidu izmaiņas attiecas uz lietotājiem Armēnijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Igaunijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Ukrainā un Ungārijā.

Sociālais tīkls arī pagaidām atļauj aicinājumus uz Putina vai Lukašenko nāvi vairākās valstīs, tai skaitā Krievijā, Polijā un Ukrainā. Tika precizēts, ka šie aicinājumi ir atļauti, ja tiem nav citu mērķu un tie neietver datus par nāves vietu un metodi.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Bloomberg veidotajā sarakstā, kurā valstis sakārtotas pēc «noslieces uz netikumiem» (Most Prone to Vice: Countries), Latvija ierindojas 26. vietā. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji izrādījušies mazāk uz netikumiem tendēti nekā, piemēram, igauņi un krievi, bet netikumīgāki par lietuviešiem un somiem.

Veidojot «netikumīgo valstu» sarakstu, medijs Bloomberg ņēmis vērā ikgadējo alkohola patēriņu litros uz vienu iedzīvotāju (Latvijā – 13,45), gadā patērēto cigarešu skaitu uz vienu iedzīvotāju (Latvijā – 785), azartspēļu radītos neto zaudējumus procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) (Latvijā – 0,70%), datus par amfetamīnu lietošanu (0,90%), marihuānas izplatību (4,9%), datus par kokaīna lietošanu (0,50%), datus par «ecstasy» lietošanu (1,50%), datus par opioīdu lietošanu (0,75%) un visu narkotisko vielu lietošanu kopumā, summējot iepriekš minēto narkotiku izplatības procentu (Latvijā – 8,55%).

Viesnīca Rīga tiks pārveidota par pirmo starptautiskā viesnīcu tīkla Kempinski Hotels viesnīcu Latvijā, tās izveidei piesaistīts Swedbank finansējums 20 miljonu eiro apmērā, informēja Swedbank Ārējās komunikācijas vadītājs Ivars Svilāns.

Patlaban viesnīcā norit rekonstrukcija, un to plānots atvērt līdz 2015.gada decembrim.

Pieczvaigžņu viesnīcā Grand Hotel Kempinski RIGA būs 140 numuri un deviņi ekskluzīvi apartamenti, viesnīcas rekonstrukcijā kopumā plānots ieguldīt aptuveni 30 miljonus eiro.

Viesnīcas īpašnieks Gagiks Carukjans par savu izvēli norāda, ka viņu piesaistījusi pati ēka un tās atrašanās vieta pilsētā. «Vēsturiski viesnīca Rīga bija pilsētas «Grand Hotel», un mūsu mērķis ir atgriezt iepriekšējo popularitāti, bet jau pilnīgi jaunā luksusa klases standartā,» atklāj Carukjans.

1. jūlijā startē e-izsoles, kas būtiski maina to norisi, izsoles dalībnieki to laikā nebūs zināmi, potenciālajiem dalībniekiem ir vajadzīgs savs īpašs konts, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmie elektroniskās izsoles (e-izsoles) rīkos tiesu izpildītāji, pārdodot nekustamos īpašumus. Nākamgad šādā formā pārdošanu veiks arī maksātnespējas procesa administratori. Visas izsoles, kas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētas līdz 30. jūnijam, notiks pēc vecās kārtības (klātienē). E-izsoles arī faktiski likvidēs sacensību dažādu parādu piedzinēju vidū, jo vienu un to pašu nekustamo īpašumu paralēli izsolīt vairs nebūs iespējams.

Kaimiņi jau priekšā

E-izsoles notiek Igaunijā un Lietuvā, Ungārijā, Čehijā, kā arī Armēnijā, Gruzijā. Latvija ir izmantojusi Lietuvas un Ungārijas pieredzi e-izsoļu jomā. Tās tiek uzskatītas par labāko risinājumu izsoļu reiderisma apkarošanai, jo tikai tādējādi varot izslēgt iespējas negodprātīgiem izsoļu dalībniekiem ietekmēt citu dalībnieku rīcību vai to saskaņot izsoles laikā. «E-vide turklāt palielinās izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzēs sasniegt izsoles rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem. Tādējādi paredzams, ka palielināsies konkurence izsoles dalībnieku vidū un izsole kā mantas pārdošanas veids būs efektīvāka,» vērtē Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics.

Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma jaunajā gadā turpina palielināt produkcijas eksporta apjomus, noslēdzot sadarbības līgumu par produkcijas eksportu uz Armēniju.

Pirmais Armēnijas tirgū pieejamais Lotos Pharma produkts būs uzņēmuma izstrādātais dabas vielu preparāts holesterīna līmeņa normalizēšanai – AteroLip. Pagājušā gada rudenī, piedaloties starptautiskā farmācijas izstādē CPhI Worldwide Madridē, produkts guvis ievērojamu interesi, turklāt AteroLip šobrīd ir otrs pārdotākais produkts Lotos Pharma sortimentā.

Šobrīd Armēnija ir septītā eksporta valsts, uz kuru tiek eksportēta uzņēmuma produkcija. Lotos Pharma produkti tiek eksportēti arī uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Azerbaidžānu, Gruziju un Ukrainu.

Lotos Pharma ir SIA AD Smart kompānijas zīmols, dibināts 2013. gadā, kurš izstrādā dabiskos farmācijas produktus, to izveidē sadarbojoties ar vietējiem nozares speciālistiem - mediķiem, pētniekiem un Latvijas zinātnes institūcijām.

Rigvir holdings tuvākajā laikā plāno veikt būtiskus ieguldījumus jaunas ražotnes celtniecībā, Globālās Vēža Viroterapijas klīnikas attīstībā, kā arī zinātniskajos un klīniskajos pētījumos, teikts paziņojumā medijiem.

Pētījumiem kopumā būs nepieciešami daudzi gadi un vairāk nekā 50 miljoni eiro, no tiem vismaz 400 tūkstošus paredzēts ieguldīt jau 2017. gadā. Šobrīd norisinās arī darbs pie jaunas laboratorijas un GMP standartiem atbilstošas ražotnes būvniecības Rīgā, kur līdz šim ieguldīti jau 450 tūkstoši eiro. Plānots, ka 2017. gada laikā šajā projektā, kurš uzsākts 2015. gadā, tiks investēti vēl 1,5 miljoni eiro.

«Vērtējot 2016. gadā paveikto, varam būt gandarīti par uzņēmuma kopējo attīstību, tomēr īpaši vēlos atzīmēt ES komisijas piešķirto grantu programmas Horizon 2020 ietvaros, kas ir nopietns solis, lai onkolītiskās viroterapijas medikamentu melanomas ārstēšanai būtu iespējams virzīt reģistrācijai Eiropas zāļu aģentūrā – uzņēmums uzsācis nopietnu gatavošanos šim procesam,» norāda Rigvir holdinga izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

10. oktobrī farmācijas kompānijai «Olainfarm» paliks 45 gadi, tādēļ piedāvājam ieskatu uzņēmuma vēsturē.

AS «Olainfarm» ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs ar 45 gadu pieredzi medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanā. AS «Olainfarm» specializējas medikamentos nervu sistēmas un sirds un asinsvadu veselībai, antibakteriālajos, pretvīrusu un pretalerģijas līdzekļos. «Olainfarm» meitasuzņēmumi atrodas Latvijā, Baltkrievijā, Krievijā, Lietuvā, Turcijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un Kirgizstānā, pārstāvniecības – Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Tadžikistānā, Kazahstānā, Albānijā, Armēnijā, Kosovā, Igaunijā, Čehijā, Indijā, Turcijā, Mongolijā un Uzbekistānā, pārstāvji – ASV, Serbijā, Turkmenistānā, Moldovā, Zviedrijā un Dienvidaustrumāzijā.

Finanšu līzinga un atgriezeniskā līzinga kompānija AS «Mogo», kuras grupas uzņēmumi sniedz pakalpojumus Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Gruzijā, Polijā, Bulgārijā, Rumānijā, Armēnijā, Moldovā un Albānijā, noslēdz obligāciju parakstīšanās periodu, piesaistot investīcijas 10 miljonus eiro apmērā.

Šī ir uzņēmuma otrā obligāciju emisija. Pirmā emisija 20 miljonu eiro apmērā ir iekļauta Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā jau kopš 2014. gada novembra. Obligāciju emisiju organizēja «BlueOrange Bank», kas ar «Mogo» kā konsultants sadarbojas jau kopš 2014.gada.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2021. gada 31. marts, gada kupona likme - 10% ar ikmēneša izmaksu. Obligācijas tika piedāvātas profesionālajiem investoriem ar minimālo investīciju apjomu EUR 100 000 eiro katram investoram slēgta piedāvājuma veidā.

«Ņemot vērā pastiprinātu interesi par esošajām »Mogo« obligācijām, nolēmām emitēt jaunas obligācijas, kas pēc saviem raksturlielumiem bija identiskas iepriekšējai emisijai. Bija liela interese gan no esošajiem investoriem, kuri jau iepazinuši uzņēmumu un ir sekojuši uzņēmuma attīstībai un finanšu rādītājiem, gan arī no jauniem investoriem. Visa emisija tika pārdota profesionāliem investoriem no Latvijas un Lietuvas. Gan šis konkrētais piemērs, gan arī citi obligāciju emitenti Baltijas valstīs pierāda, ka piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ir iespējams, un uzņēmuma klātiene biržā veicina investoru interesi arī nākotnē,» atzīmē BlueOrange Bank investīciju piesaistes vadītājs Edmunds Antufjevs.

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2020. gada vasaras sezonā uzsāks lidojumus jaunos maršrutos no Rīgas uz Mančestru (Apvienotā Karaliste), Erevānu (Armēnija), kā arī Bergenu un Tronheimu (Norvēģija).

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) informē: «Ieviešot vairākus jaunus galamērķus, nākamajā vasaras sezonā airBaltic veiks līdz pat 100 regulārajiem lidojumiem dienā.»

2020. gada 1. maijā airBaltic sāks arī lidojumus no Tallinas uz Nicu. Tas būs airBaltic 14. galamērķis, kas tiek piedāvāts no Igaunijas galvaspilsētas.

Lidojumi no Rīgas uz Mančestru tiks sākti 2020. gada 29. martā un tiks veikti četras reizes nedēļā. Lidojumi uz Bergenu un Tronheimu sāksies attiecīgi 31. martā un 1. aprīlī, bet lidojumi uz Erevānu – 3. maijā.

airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar aptuveni 80% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA Aircraft Leasing 1 pieder aptuveni 20%.

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.