Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālisti neiesaka peldēties Mēmeles upes peldvietā Bauskā, Rīgas ielā 58, jo ūdens paraugu pārbaudēs konstatēts, ka mikrobioloģiskie rādītāji pārsniedz pieļaujamos robežlielumus, Db.lv informēja Sabiedrības veselības aģentūra.

Peldūdens paraugi tika ņemti 21. un 22. maijā. Visās pārējās 277 SVA peldūdens monitoringa programmā ietvertajās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un peldēties ir atļauts. Informāciju par peldūdens monitoringa programmā iekļautajām peldvietām iespējams iegūt SVA mājas lapā - www.sva.gov.lv.

SVA speciālisti atgādina, dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Jānovērtē arī tas, vai ūdens tilpnes reljefs nav bīstams.

Veselības inspekcija ir saņēmusi informāciju par neatbilstošu Daugavas ūdens kvalitāti pie Salu tilta un pie Putnu novērošanas torņa Rīgas Latgales priekšpilsētā, tādēļ neiesaka iedzīvotājiem peldēties šajās vietās.

Pēc Rīgas domes Austrumu izpilddirekcijas iniciatīvas peldūdens kvalitātes pārbaudes tika veiktas četrās neoficiālās peldvietās Daugavā - pie Salu tilta, pie Putnu novērošanas torņa, pie Grāpju pussalas un pie 7.līnijas Dārziņos.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtā Bior veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka pie Salu tilta Daugavā ir paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums (enterokoki), bet pie Putnu novērošanas torņa paraugu ņemšanas brīdī, 15. augustā, vizuālos novērojumos ir konstatēta zilaļģu «ziedēšana». Savukārt Daugavas ūdens kvalitāte pie Grāpju pussalas un pie 7. līnijas Dārziņos vērtējama kā atbilstoša un peldēties atļauts.

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālistu veiktās pārbaudes liecina, ka peldēties ir atļauts visās peldūdens monitoringā iekļautajās peldvietās. Informāciju par peldūdens monitoringa programmā iekļautajām peldvietām iespējams iegūt SVA mājas lapā - www.sva.gov.lv.

SVA speciālisti atgādina: dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Ja peldētājs nav pārliecināts par ūdens kvalitātivēlams atturēties no peldēšanās vai izvairīties no sejas saskares ar ūdeni un tā norīšanas.

Peldoties piesārņotā un sliktas kvalitātes ūdenī pastāv risks saslimt ar dažādām slimībām, kas lielākoties izpaužas kā kuņģa - zarnu darbības traucējumi. Visbiežāk mikroorganismi organismā nonāk nejauši, norijot ar infekciju slimību izraisītājiem piesārņotu ūdeni. Tomēr infekciju var izsaukt arī šo mikroorganismu nokļūšana acīs, degunā, ausīs, kā arī saskrāpējumos un iegriezumos. Vislielākais risks saslimt pēc peldēšanās piesārņotā ūdenī ir bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu.

Peldēties nav ieteicams Mēmeles upē Bauskā, Gaujā pie Raiskumlīča, savukārt aizliegts peldēties - Preiļu rajona Limankas ezerā

Pirmo (pirmssezonas) peldūdens kvalitātes pārbaužu rezultāti liecina, ka peldēties nav ieteicams Mēmeles upes peldvietā Bauskā un Cēsu rajona Gaujas upes peldvietā Raiskumlīcis. Savukārt peldēties aizliegts ir Preiļu rajona Limankas ezerā. Visās šajās peldvietās ir pārsniegti mikrobioloģiskie rādītāji, Db.lv informē Sabiedrības veselības aģentūras(SVA) sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.

Šonedēļ Sabiedrības veselības aģentūras vides veselības speciālisti uzsāka ikgadējo peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās. Šī gada peldsezonas laikā peldvietu ūdens kvalitāte tiks pārbaudīta 276 peldvietās. Šī ir ceturtā peldsezona, kopš SVA speciālisti veic peldūdens pārbaudes ne tikai jūras, bet arī iecienītākajās ezeru un upju peldvietās.

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālisti joprojām neiesaka peldēties Mēmeles upes peldvietā Bauskā, Rīgas ielā 58, jo ūdens paraugu pārbaudēs konstatēts, ka mikrobioloģiskie rādītāji pārsniedz pieļaujamos robežlielumus.

Visās pārējās 277 SVA peldūdens monitoringa programmā ietvertajās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un peldēties ir atļauts.

SVA speciālisti atgādina: dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Ja peldētājs nav pārliecināts par ūdens kvalitāti, jāizvairās no sejas saskares ar ūdeni un tā norīšanas, jo minētais var izraisīt saslimšanu ar dažādām infekcijas slimībām.

Informāciju par monitoringā iekļautajām vietām iespējams iegūt - http://www.sva.lv/pudens/2007/index.php

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

03.09.2007

Neskatoties uz vēso laiku, Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālisti turpina uzraudzīt ūdens kvalitāti Latvijas peldvietās. Pagājušajā nedēļā veiktās pārbaudes liecina, ka peldēties ir atļauts visās peldūdens monitoringā iekļautajās peldvietās. Informāciju par peldūdens monitoringa programmā iekļautajām peldvietām iespējams iegūt SVA mājas lapā - www.sva.gov.lv .

Peldūdens kvalitātes monitorings tiek veikts peldsezonas laikā (no 15.maija līdz 15.septembrim) - vienu reizi divās nedēļās tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte 278 peldvietās (gan jūras, gan iekšzemes peldvietās). Peldvietu ūdens kvalitātes rādītājus pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas novērtē speciālists un dod slēdzienu par ūdens kvalitāti - peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties nav atļauts.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi maizes tirgus monitoringu, kurā izvērtēja situāciju pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par vienādajām maizes cenām tirgū, informē KP.

KP maizes tirgus monitoringu uzsāka, reaģējot uz gada sākumā plašsaziņas līdzekļos pausto informāciju par viena veida maizes cenu sakritībām dažādu mazumtirgotāju tīklu veikalos.

Sākotnēji apkopojot konkrēto maizes veidu cenas dažādu tirgotāju tīklu veikalos, KP novēroja atsevišķas sakritības, kā rezultātā uzskatīja par nepieciešamu noskaidrot piegādātāju un mazumtirgotāju maizes cenas veidošanas principus, kā arī izvērtēt noslēgtos sadarbības līgumus.

Vērtējot piegādātāju sadarbības līgumus ar mazumtirgotājiem, KP secināja, ka tie nesatur ierobežojumus mazumtirgotājiem patstāvīgi noteikt maizes tālākpārdošanas cenu, kas būtu smags konkurences tiesību pārkāpums.

Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta.

Ir noslēgusies Latvijas kandidātu vērtēšana starptautiskās vides balvas – Zilais Karogs iegūšanai, Db.lv informēja Zilā Karoga nacionālā koordinatore Ieva Ulme. Nacionālās peldvietu un jahtu ostu izvērtēšanas Komisijas (Zilā Karoga Nacionālās žūrijas) sēdē 12.martā tika izvērtēti Latvijas pašvaldību un jahtu ostu pieteikumi Zilā Karoga iegūšanai. Visticamāk, ja starptautiskā žūrija lems līdzīgi, Latvijas peldvietām un jahtu ostām šogad tiks piešķirtas jau desmit šīs tūrisma sektorā visatpazīstamākās vides balvas.

Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu tika izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta. Bez papildu procedūrām uz starptautisko žūriju tiks izvirzītas Liepājas pilsētas, Ventspils pilsētas, Engures pagasta Abragciema peldvietas, divas Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvietas, kā arī Jūrmalas pilsētas Bulduru, Majoru un Jaunķemeru peldvietas.

Turpinot jau 1990.gadā sākto gaisa piesārņojuma ietekmes uz meža ekosistēmām monitoringu, valdība otrdien apstiprināja meža monitoringa veikšanas kārtību.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi „Meža monitoringa veikšanas kārtība” paredz, ka meža monitoringu veic Valsts meža dienests un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava. Minētās institūcijas meža monitoringu īsteno ierīkotos un Meža valsts reģistrā reģistrētos parauglaukumos un rakstiski informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju par novērojumiem, kas notiek konkrētajos parauglaukumos.

Meža monitoringa veikšanas kārtība ir izstrādāta saskaņā ar konvencijas „Par gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi lielos attālumos” starptautisko sadarbības programmu par gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanu un monitoringu (ICP Forests) un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un piesaistes noteikšanu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. Tie paredz attīstīt jaunas meža monitoringa jomas par klimata pārmaiņu ietekmi uz meža ekosistēmām, meža bioloģisko daudzveidību un meža augsnēm.

Palielinot transportlīdzekļu ikgadējo reģistrācijas nodevu un tās likmi diferencējot atkarībā no transportlīdzekļa vecuma un dzinēja tilpuma, valsts budžetā jau nākamgad plānots gūt papildu ieņēmumus 15 milj. Ls apmērā.

Plāno būtiski palielināt transportlīdzekļu ikgadējo reģistrācijas nodevu To pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes pavēstīja finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks).

Pagaidām nav zināmas konkrētas nodevas likmes, taču, kā Db atzina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne, sagaidāms, ka nodevas apmērs dubultosies.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusinfekcijas izplatība, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Valsts prezidenta vārdā rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020. gadā noteiktajā apmērā.

Kā zināms, lai nodrošinātu vienotu atlīdzības sistēmu un valsts augstāko amatpersonu atlīdzības apmēra samērojamību un atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem mēnešalgas noteikšanas principiem, ikgadēji budžeta pieprasījumā Valsts prezidenta mēnešalgas apmērs tiek pieskaņots citu valsts augstāko amatpersonu -– Ministru prezidenta, ministru, Valsts kontroliera, tiesībsarga, citu Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu mēnešalgas izmaiņām saistībā ar ikgadējo indeksāciju.

No nākamā gada valdība ir iecerējusi paaugstināt ikgadējo nodevu vieglajiem automobiļiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kā arī noteikt izmaiņas maksājumu periodiskumā, kas nozīmē, ka nodeva būs jāmaksā katru gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis būs veicis valsts tehnisko apskati vai nē.

Nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, ja tā nebūs maksāta un transportlīdzeklis būs bijis reģistrēts uzskaitē Latvijā. Šai normai nebūs atpakaļejoša spēka un tā sāks darboties tikai no 2011. gada un neattieksies uz senāku laiku kā 2010. gadu. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) neatbild par nodokļu un nodevu politiku valstī, kā arī nav šīs nodevas ierosinātājs. Nodevas iekasēšanu un atmaksāšanu administrē VAS Latvijas valsts ceļi. Savukārt CSDD piedāvā iespēju nodevu samaksāt jebkurā no savām nodaļām visā Latvijā.

CSDD skaidro kā rīkoties, lai ikgadējās nodevas izmaksas atbilstu patiesajai transportlīdzekļu izmantošanai. Transportlīdzekļu reģistrā šobrīd ir daudz transportlīdzekļu, kas, spriežot pēc tehniskās apskates datiem, jau sen vairs nepiedalās ceļu satiksmē, bet joprojām reģistrā atrodas uzskaitē.

Lai pārliecinātos par dzeramā ūdens kvalitāti un saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pārbaudītu, vai ūdenī nav iespējama pārliecīga radioaktīvo vielu, tostarp radona, koncentrācija, tiks veikts reprezentatīvs pētījums par radona gāzes saturu dzeramajā ūdenī Latvijas teritorijā.

To paredz noteikumu projekts Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība, ko plānots skatīt rītdienas, 20.oktobra, valdības sēdē.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, divu gadu laikā plānots īstenot radioaktivitātes rādītāju monitoringu dzeramajā ūdenī, lai saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgu regulu pārliecinātos, vai konkrētā ģeogrāfiskajā vietā ir vai nav iespējama tāda radona koncentrācija ūdenī, kas varētu pārsniegt attiecīgos pieļaujamos rādītājus.

Tāpat skaidrojumā teikts, ka VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs jau patlaban, īstenojot Vides monitoringa programmu, katru gadu nodrošina dzeramā ūdens radioaktīvo vielu - radona, kopējās alfa un kopējās beta radioaktivitātes, tritija - monitoringu četrās vietās - Rīgā, Baldonē un divās vietās Daugavpilī. Visi dati pierādījuši, ka minētās vielas ūdenī nav sastopamas.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Uzsākot būvdarbus, topošo privātmāju īpašniekiem jāsaskaras ar virkni izaicinājumu.

Kā liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, lielākie izaicinājumi savas privātmājas kārotājiem pirms reālās būvniecības uzsākšanas ir starta kapitāls, būvniecības saskaņošana un būvdarbu izpildītāju atrašana. Savukārt pēc būvniecības uzsākšanas – iekļaušanās izmaksu tāmē un būvdarbu veicēju darba uzraudzīšana.

Aptaujājot tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nesen noslēguši privātmājas būvniecību vai patlaban vēl to veic, noskaidrojās, ka katram trešajam respondentam lielākais izaicinājums pirms reālo darbu uzsākšanas privātmājas būvniecībā bijis starta kapitāla uzkrāšana. Savukārt būvniecības saskaņošana un visu nepieciešamo atļauju saņemšana vislielākās raizes sagādājušas gandrīz katram ceturtajam (24%) respondentam. Bet gandrīz katram piektajam (18,8%) vislielākās grūtības bijušas atrast piemērotu būvdarbu izpildītāju.

Vairākums jauno uzņēmēju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sava biznesa uzsākšanai izmantojušu pašu uzkrāto kapitālu – bez banku un valsts palīdzības un nepiesaistot ES fondus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā visās trīs Baltijas valstīs.

Aptaujas dati liecina, ka 70% jauno uzņēmēju Latvijā sava biznesa uzsākšanai izmantojuši pašu uzkrāto kapitālu. Ja ar pašu līdzekļiem nepietiek, jaunie uzņēmēji, aicina palīgā ģimeni vai draugus. Tikai daži, uzsākot jaunu biznesu, mēģina iegūt banku vai valsts finansējumu, vai arī piesaistīt ES fondu līdzekļus. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs – 76% Lietuvas un 75% Igaunijas jauno uzņēmēju atzīmējuši, ka uzsākuši savu biznesu, izmantojot savus uzkrājumus.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Starta kapitāls, kas ir nepieciešams biznesa uzsākšanai, parasti ir neliels, tāpēc uzņēmējdarbības uzsākšana lielākoties tiek finansēta no paša uzņēmēja līdzekļiem vai piesaistot radinieku un draugu palīdzību. Apzinoties risku, jaunie uzņēmēji dažreiz nav gatavi uzņemties saistības. Tieši tāpēc sākumposmā tik svarīgs ir valsts vai pašvaldību atbalsts. Pēc tam, kad bizness ir ieguvis stabilu pamatu un vēlas paplašināties un nonākt nākamajā līmenī, bankas jau var piedāvāt ilgtermiņa finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Jo pārdomātāks ir biznesa plāns un skaidrāks ir uzņēmēja redzējums sava biznesa attīstībai, jo labāki būs kreditēšanas nosacījumi.»

DNB bankā sācis darboties Būvniecības finansēšanas centrs, informē bankas pārstāvji.

Tas radīts kā atbalsts potenciālo privātmāju īpašniekiem, kuri nereti būvniecības uzsākšanas sākumposmā saskaras ar dažādām neparedzētām un nezināmām situācijām. DNB Būvniecības finansēšanas centra konsultanti palīdzēs orientēties būvniecības procesā - aptvert gaidāmos finansiālos izaicinājumus un iespējami labāk sagatavoties mājokļa celtniecībai.

DNB Būvniecības finansēšanas centrs piedāvā kopā ar klientu iziet cauri visiem ar mājas būvniecības finansēšanu saistītajiem procesiem – no klienta kredītspējas noteikšanas līdz konsultācijām par mājas uzturēšanas izdevumiem. Centru vada Gatis Macāns, kurš DNB bankā jau astoņus gadus veic privātpersonu apkalpošanu un kreditēšanu.

Šogad salīdzinājumā ar 2012.gadu uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par dažādu faktoru ietekmi, kas kavē uzsākt savu biznesu, liecina Swedbank Business Network veiktā aptauja.

Visbūtiskāk samazinājies iedzīvotāju skaits, pēc kuru domām ekonomiskā situācija nav piemērota uzņēmējdarbības uzsākšanai – šogad tā uzskata 27% respondentu, kamēr 2012.gadā tā domāja 43%.

Tāpat pēdējo divu gadu laikā par 10 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas norāda uz zināšanu trūkumu kā kavēkli sava biznesa uzsākšanai.

Lai arī kopumā iedzīvotāju vērtējums par šķēršļiem biznesa uzsākšanai ir uzlabojies, tomēr šogad ir kļuvis kritiskāks viedoklis par savām spējām vadīt uzņēmumu. 25% aptaujāto domā, ka neatbilst uzņēmēja tipam, un tas kavē uzsākt savu biznesu. Salīdzinot ar 2012.gadu, šādi domājošo īpatsvars pieaudzis par 11 procentpunktiem. Taču pasaules ekspertu atziņas liecina, ka uzņēmēja tipi ir dažādi – daļa ir veiksmīgi uzņēmēji, daļa - vadītāji, citi var būt veiksmīgu ideju autori, kuriem biznesa vadība jāuztic partneriem, paturot savā pārziņā inovāciju izstrādi.

Lai gan jaunais Apple planšetdators vēl nav nonācis tirdzniecībā, analītiķi cenšas paredzēt, cik veiksmīgs tas būs. Atsevišķi nozares eksperti norāda, ka tirdzniecības uzsākšanas dienā, Apple varētu izdoties pārdot pat miljonu jauno iPad. Par to liecina arī milzīgā interese par ierīces iepriekšpasūtīšanu.

Piektdien paredzētajā tirdzniecības uzsākšanas dienā Apple izdosies pārdot vismaz vienu miljonu iPad planšetdatoru, uzskata ASV investīciju bankas Piper Jaffray analītiķis Džīns Munsters. Kad Apple debitēja planšetdatoru jomā – tās ierīci tirdzniecības pirmajā dienā tika iegādāti 300 tūkstošus šo ierīču, savukārt pirmajā dienā pārdoto iPad 2 skaitu kompānija nekad nav nodevusi atklātībai, vēsta Mashable.

Kopš pirmā iPad tirdzniecības uzsākšanas Apple izdevies pārdot kopumā 55 miljonus šo ierīču. Dž. Munsters salīdzināja jaunā iPad tirdzniecības uzsākšanu ar iPhone 4 nonākšanu pārdošanā pērn. Saskaņā ar Apple datiem – minēto viedtālruni pirmajās trīs dienās iegādājās 1,7 miljonus reižu.

Veicot grozījumus ES fondu programmā «Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai», paplašinātas programmas ietvaros atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, atļaujot tās ietvaros rīkoto biznesa plānu un ideju konkursu uzvarētājiem piešķirt grantus un ekspertu konsultācijas uzņēmējdarbības uzsākšanai un uzņēmējdarbības tālākai attīstībai.

Ministru kabineta sēdē otrdien, 24.maijā, tika atbalstīta Ekonomikas ministrijas iniciatīva ieviest vēl vienu jaunu papildus atbalsta formu jaunajiem komersantiem – granta (naudas balvas) un eksperta konsultāciju piešķiršanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizēto konkursu laureātiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un uzņēmējdarbības tālākai attīstībai.

ES fondu programmas «Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai» ietvaros LIAA rīko dažādus konkursus un pasākumus, piemēram, «Ideju kauss», «Inovatīvas uzņēmējdarbības uzsākšana», «Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās», kuri ir plaši atzīti un kuros piedalās ievērojams dalībnieku skaits. Diemžēl tikai neliels skaits programmas ietvaros rīkoto konkursu un pasākumu uzvarētāju izveido jaunu un inovatīvu uzņēmumu, un attīsta jaunus inovatīvus produktus, kas ir izpelnījušies atzinību konkursu un pasākumu ietvaros.

Atbildot uz jautājumu – kādām īpašībām jāpiemīt cilvēkam, lai uzsāktu savu biznesu*, teju puse jeb 48% aptaujāto norādījuši labas komunikācijas prasmes, informē Swedbank.

Savukārt otrā biežāk minētā atbilde (kā būtisku norādījuši 45% aptaujāto) ir drosme riskēt. 43% aptaujāto svarīga īpašība sava biznesa uzsākšanai šķiet pārliecība par sevi, lai ar savu ideju vai produktu spētu aizraut citus. Turpretī katram trešajam (33%) aptaujātajam nozīmīgākā īpašība, lai sāktu savu uzņēmējdarbību, šķiet stratēģiskā domāšana. Interesanti, ka, salīdzinot ar līdzīgas aptaujas datiem 2012.gadā, labas komunikācijas prasmes šogad norādītas kā svarīgākā personības iezīme, taču pirms trīs gadiem tā ierindojās vien ceturtajā vietā, kā nozīmīgākas īpašības norādot intuīciju, pārliecību par sevi un drosmi riskēt.

Galvenās barjeras uzņēmējdarbības uzsākšanai – kapitāla un ideju trūkums, kā arī ekonomiskā situācija, liecina Swedbank iedzīvotāju aptaujas dati.

No 2012. gada teju nemainīgs saglabājas to iedzīvotāju īpatsvars (68% šajā gadā un 67% 2012. gadā), kas par galveno šķērsli savas uzņēmējdarbības uzsākšanai uzskata kapitāla trūkumu. Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri kā galveno barjeru uzskata nepiemērotu ekonomisko situāciju, no 2012. gada sarucis par 5%, sasniedzot 38%. Teju ceturtajai daļai iedzīvotāju uzsākt savu uzņēmējdarbību traucē drosmes (24%) vai zināšanu (25%) trūkums. 15% aptaujāto iedzīvotāju redz, ka nopietnākais šķērslis ir motivācijas trūkums, un gandrīz tikpat daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka viņi nav uzņēmēja tipa cilvēki.

Iedzīvotāju plāni par iespēju uzsākt uzņēmējdarbību vēl šajā gadā no 2012. gada saglabājušies nemainīgi un mēreni optimistiski. Kopumā 32% aptaujāto plāno uzsākt savu uzņēmējdarbību, un no tiem 5% apsver iespēju šo plānu īstenot vēl šogad. 36% aptaujāto (nemainīgs skaits no 2012. gada) nav plānu par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, jo viņi neuzlūko sevi kā uzņēmēja tipu. Tāpat nemainīgi 18% iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd biznesa uzsākšanai nav labvēlīga ekonomiskā situācija. Savukārt 16% aptaujāto sava biznesa idejas īstenošanu kavē personiski iemesli. Būtiski uzsvērt, ka 5% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem jau ir savs uzņēmums vai arī viņi darbojas kā pašnodarbinātie.

Pasaules Bankas veiktajā pētījumā Doing Business 2014 Latvija pakāpusies par vienu vietu līdz 24.vietai, liecina bankas paziņojums. Lai pārliecinošāk uzlabotu pozīcijas nākamajos pētījumos, nepieciešamas reformas jomās, kur Latvija būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu nomaksā, investoru tiesību aizsardzībā, līgumsaistību izpildē un citās, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Pārējās Baltijas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – Igaunija ierindojusies 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos.

Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.

Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju saņem labas kvalitātes un visām normatīvajām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni, liecina jaunākais Veselības inspekcijas pētījums.

Šodien, 22. martā, pasaulē tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules ūdens diena. Šogad Pasaules ūdens diena veltīta tēmai – Ūdens un darbs ar mērķi pievērst uzmanību tiem, kuru ikdienas nodarbošanās saistīta ar ūdeni, tā piegādi un izmantošanu.

Latvijā dzeramo ūdeni galvenokārt iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni.

2015. gadā auditmonitoringa programmā tika iekļautas 159 ūdens apgādes sistēmas ar piegādes apjomu virs 100 m3, un laboratoriski izmeklēti 207 dzeramā ūdens paraugi.

Izvērtējot dzeramā ūdens uzraudzības rezultātus, var apgalvot,. Kopš 2006. gada dzeramā ūdens ķīmiskā kvalitāte ar katru gadu uzlabojas. 2015. gadā samazinājusies ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība no 16,1% neatbilstošu paraugu 2014. gadā līdz 14% paraugu 2015. gadā.