Vai esam gatavi attīstīt spēcīgus eksporta zīmolus un konkurēt pasaulē? 

Pēdējo gadu laikā novērojama pieaugoša aktivitāte pašmāju uzņēmumu veidošanā, produktu ražošanā un pakalpojumu piedāvājumā. Liela daļa uzņēmumu neiztur pat vietējo konkurenci, taču nav noslēpums, ka nereti uzņēmuma ilgtspējīga darbība ir atkarīga tieši no eksporta tirgus.

Jānis Zeltiņš, Vizulo valdes priekšsēdētājs, 2019. gada 28. augusts plkst. 13:40

Foto: Publicitātes

Saprotams, ka eksporta tirgus nav nekāda medusmaize un konkurence ir ļoti spraiga, taču, nemitīgi strādājot pie sava uzņēmuma un produkta attīstības, ir iespējams ielauzties gan Eiropas Savienības (ES) tirgū, gan valstīs ārpus ES. Atsaucoties uz ekonomista Pētera Strautiņa nesenajiem izteikumiem, šobrīd jārēķinās, ka saistībā ar Brexit scenāriju Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, kuru ietekme varētu būt vērta 0,7% no IKP, tā prognozē OECD. Līdz ar to eksporta tirgus diversifikācija ir aktuāls jautājums mūsu dienas kārtībā.

Ikvienam ražotājam vai pakalpojumu sniedzējam jārēķinās, ka eksporta tirgus prasīs nepārtrauktus ieguldījumus attīstībā, neapstāties pie sasniegtā, radīt jaunus produktus un pielāgot esošos, piedalīties starptautiskās izstādēs, braukt uz divpusējām pārrunām, būt klātesošam arī tur – ārpus Latvijas. Adaptēšanās atbilstoši globālajām tendencēm ir svarīgs faktors. Mūsdienās tehnoloģijas attīstās milzīgā ātrumā un produkti strauji noveco. Lai tam spētu izsekot – nepieciešamas regulāras vizītes uz eksporta tirgiem – pie tam būtiski, ka to dara ne tikai tirdzniecības pārstāvji, kas vairāk koncentrējas uz īstermiņā tirdzniecības darījumiem ar ātru rezultātu, bet arī augstākā vadība, kam jāpieņem lēmumi ilgtermiņā.

Eksporta pamatā – investīcijas prezentācijās nekrist ātras peļņas kārdinājumā

Iesākums lielākoties ir smags un sarežģīts – ir jāpiedalās daudzās starptautiskajās izstādēs, jābrauc uz divpusējām pārrunām. Nereti ārvalstu tikšanās laikā potenciālie partneri izceļ, ka pašmāju zīmols ir nevienam nezināms, pie tam Latvijas uzņēmumi nāk no Austrumeiropas – reģiona, kuru vairāk raksturo lētas darba spēka izmaksas, nevis tehnoloģijas un inovācijas. VIZULO pieredzē sadarbības partneri pat ir aicinājuši atteikties no sava zīmola un ražot savu produkciju zem viņu zīmola – bija jūtama neuzticēšanās un zināma skepse.

Lai mazinātu skepsi, ļoti būtiski ir rādīt pašus produktus – tas novērš stereotipus un vizuālā veidā pastāsta par kompetenci. Vienmēr ir jādomā soli uz priekšu un jāatceras, ka produkts netiks izvēlēts tā dabiskajā formātā – tā piemēram ielu lampas potenciālie partneri nepētīs uz ielas, 7-8 m augstumā, bet skatīsies tuvplānā, jo lēmumi tiek pieņemti pie galda, turot produktu rokās, tādēļ klientam ir jāsajūt tā vērtība. Produktu kvalitāte, funkcionālisms un dizains vienmēr runā paši par sevi un mazinātu rietumeiropiešu stereotipus par Latviju.

Mūsu pieredze liecina, ka būtiski turēties pie sava zīmola un nepadoties ātras peļņas kārdinājumam, ražojot apgaismojumu zem citiem zīmoliem. Izklausās samērā viegli, tomēr praksē tas ir izaicinājums – pēc būtības tas nozīmē sākotnēji ciest zaudējumus, ilgtermiņa attīstības vārdā. VIZULO uzsāka apjomīgāk eksportēt 2016. gadā (līdz tam bijām realizējuši atsevišķus eksporta projektus) - tas bija ES fondu plānošanas starp periods un bija vērojams zināms būvniecības panīkums Latvijā. Patiesībā, lai cik smagi mums tobrīd klātos, tas bija izšķirošais brīdis, kas noteica VIZULO tālāko eksporta kursu un attīstību – tātad krīze kopumā mums nāca par labu. Tāpēc domājot, par P. Strautiņa prognozēm Eiropas ekonomikai, gribētos atzīmēt, ka krīze var būt arī potenciāls izaugsmes avots daudziem Latvijas ražotājiem, ja vien spēsim laikus pārorientēties uz eksporta tirgus apgūšanu.

Efektivitāte, digitalizācija un automatizācija

Neskatoties uz to, ka šie jēdzieni ir daudzkārt piesaukti, tomēr praksē zemās efektivitātes un produktivitātes dēļ nereti Latvijas uzņēmumu ražošanas izmaksas ir pat augstākas kā Rietumeiropas, neskatoties uz to, ka strādājošo atalgojums ir vairākas reizes zemāks. Jāatzīst, ka daļa pašmāju uzņēmumu, tostarp arī VIZULO ir vēl tikai ceļā uz patiešām efektīvu un rietumu standartiem atbilstošu ražošanu - ir vēl daudz darāmā, tomēr katru gadu investējot ražošanas procesu uzlabošanā – gan IT programmatūrās, gan konveijera līnijā, u.c, mērķis var tikt sasniegts. Viens no potenciālajiem mērķiem varētu būt kāpināt ražošanas ātrumu, palielināt izlaides apjomu, vienlaikus ievērojami nepalielinot nodarbināto skaitu, jo atalgojums tomēr ir viena no vislielākajām izmaksām. Rietumeiropā ražotnes ir praktiski tukšas – telpās viens strādājošais apkalpo vairākas automatizētas iekārtas, jo caur to tiek samazinātas ražošanas izmaksas.

Aprīkojot darba vidi ar datoriem var automatizēt datu uzskaiti, kā arī iegūstot reāla laika datus un datu analītiku, kas palīdzēs izstrādāt jaunas metodes ražošanas ātruma un efektivitātes uzlabošanai, kā arī produkcijas izsekojamībai produkta dzīves cikla laikā. Digitalizācija padara procesus caurspīdīgus un ikvienam ražošanā iesaistītajam saprotamus.

Investīciju pieejamība Latvijas ražotājiem

Šogad VIZULO ražotni Iecavā apmeklēja Starptautiskā valūtas fonda delegācija, kuras mērķis bija klātienē apskatīt vietējo ražotāju un iepazīties ar uzņēmumu attīstības jautājumiem. Viens no aktīvāk apspriestajiem sarunu tematiem bija par investīciju pieejamību jaunajiem uzņēmumiem Latvijā. Šķiet ikvienam ir skaidrs, ka ražotāji ar augstu pievienoto vērtību ir viens no stabilas ekonomiskās izaugsmes veicinošajiem faktoriem - jo vairāk un straujāk augoši ir šādi ražotāji, jo vairāk nodokļus valsts var iekasēt un nodrošināt savu iedzīvotāju labklājību. Diemžēl nācās atzīt, ka, lai gan Latvijā pieejamas atsevišķas investīciju piesaistes programmas, tomēr atvēlētais finansējums ir nepietiekams nopietna izmēra un kapitālietilpīgu ražošanas uzņēmumu izveidei un attīstībai. Pēcapmaksas noteikumu nodrošināšana saviem tirdzniecības partneriem ir kopējā uzņēmējdarbības prakse, eksportējot preces uz attīstītajām valstīm. Augot eksporta apjomiem par 50% un vairāk procentiem gadā, nepieciešams atbilstoši palielināt arī ražotāju apgrozāmos naudas līdzekļus - tas nereti ir viens no lielākajiem šķēršļiem strauja eksporta izaugsmes tempa nodrošināšanai Latvijas ražotājiem.

Vadītājiem un darbiniekiem ir jābūt nepārtrauktā attīstībā un izaugsmē

Veiksmīgu apgrozījuma pieaugumu un augšupejošu dalību eksporta tirgū uzņēmums var sasniegt tad, ja arī vadītāji un darbinieki ir nepārtrauktā attīstībā un izaugsmē. Nepieciešams strādāt ar katru darbinieku, ceļot darba ražīgumu un arī viņa pievienoto vērtību – lasot atbilstošu literatūru, apmeklējot kursus un citādi izglītojoties, sekojot līdzi norisēm pasaulē. Lielākā daļa lielo uzņēmumu ir saistīti ar inženierzinātnēm un IT jomu. Tai pat laikā Latvijā ir izteikts darbinieku trūkums, kuriem būtu zināšanas un izpratne tieši eksaktajos priekšmetos. Tas arī ir svarīgs faktors uzņēmuma attīstībā uz eksportu, taču šobrīd ir izteikts speciālistu trūkums darba tirgū. Mēs kopš dibināšanas brīža esam sadarbojušies ar Rīgas Tehnisko Universitāti (RTU), kā rezultātā tieši no šīs augstskolas ir nākuši visi mūsu izpētes un attīstības nodaļas inženieri. Jāsaka milzīgs paldies RTU, jo viņi tiešām spēj sagatavot augsta līmeņa speciālistus.

Ir ļoti svarīgi, ka valsts strādātu pie pastiprinātas eksakto priekšmetu apmācības skolās, jo tur sagatavo mūsu potenciālos darbiniekus. Laikā no 2014. līdz 2018. gadam aktīvi tika spriests par nepieciešamību veikt izmaiņas vidusskolas eksāmenu sistēmā, par obligātu nosakot eksāmenu kādā no dabaszinībām, taču mācību satura reforma iesaldēja turpmāku kustību šai jautājumā. Taču problēma nekur nav pazudusi un izglītotu darbinieku, speciālistu trūkums tikai pieaug. Ir nepieciešams atkārtoti pacelt šo jautājumu un sakārtot to, pretējā gadījumā sekas šai eksakto priekšmetu nedraudzīgajai sistēmai izjutīsim arī turpmāk.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 05. februāris plkst. 8:35

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas...

2018. gada 26. janvāris plkst. 11:42

Francijas slēpošanas kūrorta Kurševelas (Courchevel) nakts trases šoziem izgaismos Latvijas uzņēmuma...

2016. gada 16. novembris plkst. 9:10

SIA Vizulo ielas gaismekļus piegādā pašvaldībām dažādās pasaules valstīs, un attālākā...

2015. gada 14. oktobris plkst. 10:57

Pirms trim gadiem dibinātais energoefektīva apgaismojuma ražotājs SIA Vizulo aug ļoti strauji,...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2019. gada 28. augusts plkst. 12:00

Reprezentatīvā auto iegādes vērtībā iekļausim arī papildu aprīkojuma iegādes izmaksas....

2019. gada 26. augusts plkst. 14:11

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem...

2019. gada 21. augusts plkst. 6:07

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nule kā ir paziņojis, ka koalīcijas partijas, lai...

2019. gada 20. augusts plkst. 10:14

No 20.augusta iedzīvotājiem, kas pārvietojas ar vilcienu, elektroniski apmaksātas pasažieru vilciena...

2019. gada 19. augusts plkst. 18:13

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem...

2019. gada 14. augusts plkst. 12:38

Lai gan nereti viesu vēlme pēc asākām izjūtām pārspēj vēlmi pēc komforta...

2019. gada 12. augusts plkst. 10:03

Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados pastāvīgi pieaug. Lūk, pāris pierādījumu: pie mums sarūk...

2019. gada 09. augusts plkst. 6:24

Jaunākie «Olainfarm» finanšu dati norāda uz būtisku pārdošanas apjomu kritumu uzņēmuma mērķa...

2019. gada 05. augusts plkst. 9:39

Lai arī palielinot akcīzes nodokli degvielai, var šķist, ka valsts budžetā būs papildu ieņēmumi,...

2019. gada 29. jūlijs plkst. 10:21

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek...