Eksperti

Vai tiešām ārējo ekspertu piesaistīšana ir drošības risks jeb no kā patiesībā baidās uzņēmēji?

Līna Lāsa, “Deel” paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Sadarbošanās un uzticēšanās citiem, īpaši citu valstu iedzīvotājiem, vienmēr uz sevi paļāvīgajiem un „visu paši“ latviešiem dažkārt mēdz būt izaicinājums. Tostarp arī biznesa vidē, jo nezināmais tiek uztverts ar lielāku piesardzību un saistīts ar lielāku risku.

Lielā mērā to var attiecināt arī uz ārvalstu darbaspēku. Bet vai tam ir pamats un vai to maz varam atļauties?

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa 2021. gada dati parāda, ka 48% Latvijas uzņēmumu ir saskārušies ar grūtībām atrast kvalificētus un savām prasībām atbilstošus IT speciālistus. Vienlaikus globālajā darba tirgū ir pietiekami daudz augsta līmeņa IT speciālistu, kuri būtu gatavi “atvieglot” Latvijas darbaspēka krīzi ar pārrobežu risinājumiem. Tādējādi problēmai ir risinājums – ārvalstu IT speciālistu algošana, par kuru Latvijas biznesa vidē un arī valsts mērogā tiek runāts jau daudzus gadus. Taču uzņēmumi joprojām neizvēlas “glābšanas riņķi” un turpina slīkt. Kāpēc tas tā notiek?

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka galvenā problēma ir tā, ka Latvijā uzņēmēji vienkārši nevienam neuzticas. Tiek uzskatīts, ka programmatūras izstrādātājs no Turcijas, Ukrainas, Austrālijas vai jebkuras citas vietas pasaulē patiesībā ir vilks aitas ādā, kurš pēc iespējas ātrāk pārdos visus viņam uzticētos komercnoslēpumus un pēc tam pazudīs bez pēdām. No vienas puses bailes ir saprotamas. Galvenais ārvalstu speciālists jūsu uzņēmumā parasti strādā tūkstošiem kilometru attālumā, citā laika joslā un arī citā kultūras telpā. Un patiesi, cik daudz jūs varat uzzināt un saprast video intervijas vai parastas darba tikšanās laikā, kāds patiesībā ir šis cilvēks? Tā kā šie speciālisti nesēž jums blakus kabinetā un jūs nevarat ikdienā sekot līdzi viņu darbam, kā tad lai viņiem uztic datus un informāciju, kas, iespējams, var negatīvi ietekmēt visa uzņēmuma darbu, ja nonāk nepareizās rokās?

Taču vienlaikus īpašā uzmanības pievēršana drošības riskiem var būt vienkārši obligāta. Lielais vairums IT kompāniju noteikti spēj radīt sistēmas, kas aizsargā uzņēmuma datus un neļauj darbiniekiem izplatīt sensitīvu informāciju pa visu pasauli. Tātad patiesībā aktuālā problēma var būt bailes no kultūras atšķirībām, ar kurām neizbēgami jāsaskaras, algojot darbiniekus, kuri dzīvo citās valstīs.

Tomēr trešā un ne mazāk svarīga problēma var slēpties pašos darbinieku atlases speciālistos. Lai veiksmīgi vadītu darba interviju ar cilvēku, kura dzimtā valoda nav latviešu valoda un kura mītnes valsts nav Latvija, turklāt to visu vēl darīt tiešsaistē, ir nepieciešama noteikta pieredze. Taču patlaban Latvijā nav daudz pieredzējušu starptautisku talantu atlases speciālistu. Turklāt, ja cilvēkam trūkst šādas pieredzes, viņš, visticamāk, nevēlēsies uzņemties atbildību, ja viņa izvēlētā persona izrādīsies nekompetents speciālists vai, vēl ļaunāk, krāpnieks.

Lai samazinātu minētos riskus, ir pieejami rīki, kas izslēdz gandrīz visu no situācijas vienādojuma. Ir svarīgi izvēlēties uzticamu partneri personāla atlasei, bet vēl svarīgāk ir rūpīgi pārdomāt līgumus ar darbiniekiem. Fakts ir tāds – ja kāds vēlas kopīgot sensitīvus datus ar trešajām personām, viņš vienalga varēs to izdarīt, taču ir svarīgi būt tam gatavam un radīt iespēju likumīgi aizsargāt savas tiesības pēc tam. Piemēram, intelektuālā īpašuma likumu prasības dažādās valstīs ļoti atšķiras, tāpēc, slēdzot darba līgumu ar jebkuru ārvalstu darbinieku, līgums ir jāpielāgo, ņemot vērā reģionālās atšķirības. Piemēram, uzņēmums Deel ierobežo riskus un ir izstrādājis divpakāpju līgumus, lai aizsargātu klienta biznesu, nodrošinot, ka visas intelektuālā īpašuma īpašumtiesības paliek klienta uzņēmumam.

Tāpēc aicinu kolēģus no biznesa vides un īpaši IT nozares: mācīsimies uzticēties jaunām darba formām un darba iespējām, jo tas ir vienīgais veids, kā sasniegt mērķus un nodrošināt kontroli pār algu un darbaspēka radīto spiedienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā darbību izvērš attālinātas darbinieku nolīgšanas platforma Deel

Db.lv, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā attālinātas darbinieku nolīgšanas platforma Deel paplašina darbību Latvijā.

Platforma atvieglo pastāvīgu un ārštata darbinieku pieņemšanu darbā 150 valstīs, piedāvājot ātru risinājumu vairāk nekā 6000 klientu visā pasaulē, tostarp tādiem uzņēmumiem kā Dropbox, Shopify, Coinbase un citiem. Savukārt Latvijā Deel pakalpojumus jau izmanto tādi vietējie “vienradži” kā Printful un Printify, un citi uzņēmumi.

“Deel palīdz klientiem, kas jau atraduši piemērotus kandidātus dažādās valstīs attālinātam darbam savā uzņēmumā – sakārtojam formalitātes bez nepieciešamības tērēt laiku, lai iedziļinātos citas valsts darba likumos. Klients var justies drošs, ka līgumi atbilst visām prasībām, nodokļi nomaksāti pareizi, darbiniekam tiek nodrošinātas visas tiesības un priekšrocības, kas aktuālas valstī, kurā viņš dzīvo. Neesam darbinieku rekrutēšanas platforma, bet gan atbalsts uzņēmumiem noalgot darbiniekus jebkur pasaulē, pēc kā strauji pieaug pieprasījums, jo uzņēmēji ir sapratuši, ka talantu piesaiste ārpus savas valsts ir izšķirošs faktors viņu globālās konkurētspējas veicināšanā. Vienlaikus tas saistīts ar darba devēju un darba ņēmēju abpusēju izpratni, ka jebkurš darbs, ko var veikt pie datora, var būt 100% attālināts darbs. Turklāt arvien vairāk pieaug digitālo nomadu skaits, cilvēkiem dzīvesvietu izvēloties pēc dzīves kvalitātes, nevis darba vietas atrašanās kritērija,“ stāsta Līna Lāsa (Liina Laas), Deel paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem jau vairākus gadus būtiski pārsniedz piedāvājumu, visbiežāk tiek meklēti vidējā un vecākā līmeņa speciālisti, stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Šobrīd CV-Online karjeras portālā cv.lv IT jomas vakances ierindojas pirmajā vietā pēc pieprasījuma, veidojot apmēram 10% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, atzīmē A. Brodiņš.

Viņš norāda, ka pēdējā gada laikā vidējais publicētais IT vakanču skaits portālā mēnesī ir palielinājies par vairāk nekā trešdaļu, taču pieteikumu skaits nav būtiski mainījies. Uz vienu vakanci vidēji piesakās četri, pieci interesenti, kas ir gandrīz trīs reizes mazāk, nekā vidēji citām vakancēm, skaidro CV-Online Latvia vadītājs. Ilgstoša problēma Lielā pieprasījuma un konkurences dēļ IT sektora uzņēmēji šobrīd saskaras ar grūtībām piesaistīt kvalificētus speciālistus, teic A. Brodiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru