Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Ministru kabinets ceturtdien vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Valdība ceturtdien atbalstīja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tostarp paredzot regulējumu attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

Operatīvā vadības grupa piedāvāja Ministru kabinetam lemt par konkrētu datumu - 28.aprīlis - no kura varētu sākt apsvērt iespēju pārskatīt ierobežojumus ēdināšanas nozarei. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas, ka esošajā epidemioloģiskajā situācijā nebūtu korekti noteikumos paredzēt konkrētu datumu.

Valdība atteicās noteikumos paredzēt konkrētu datumu, bet turpmāk par ierobežojumu mīkstināšanu Ministru kabinets lems pakāpeniski.

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi bāri Rīgā, nespējot samaksāt nomas maksu izvākušies no telpām, un gaida brīdi, kad situācija valstī uzlabosies, lai darbu varētu atsākt, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

Viņš norādīja, ka nozare pašreiz cer, ka situācija līdz aprīļa beigām patiešām uzlabosies, jo tad pastāv cerība, ka ēdināšanas iestādes, tai skaitā arī bāri, varēs apmeklētājus sākt apkalpot pie āra galdiņiem. Uz tādu iespējamību esot norādījusi arī Ekonomikas ministrija (EM). "Tagad jau ārā īpaši arī nepasēdēs, temperatūra nedaudz virs plus viena grāda," sacīja Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzina, ka tie uzņēmumi, kuri kvalificējās Covid-19 krīzes valsts atbalstam pagaidām var izdzīvot, tomēr ne visi tam atbilda. "Tie, kas nekvalificējās, tiem tagad iet sliktāk," teica Bikšus.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem bāriem ēkas īpašnieki nākuši pretim, par telpām liekot maksāt tikai komunālos maksājumus, bet ne īri. Tomēr kas tāds ne visos gadījumos bijis iespējams, jo ēkas īpašnieki konkrēto ēku bieži vien iegādājušies kredītā, tādēļ neredzēja iespēju ļaut nomniekiem nemaksāt īres maksu.

Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" uzdots ekonomikas ministram noteikt sociālās distancēšanās prasības sabiedriskās ēdināšanas vietās un maksimālo apmeklētāju skaitu, kas vienlaicīgi var atrasties sabiedriskās ēdināšanas vietā.

Ar Ekonomikas ministrijas rīkojumu noteikts, ka no šā gada 31. marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem. Pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi. Kases un apkalpošanas zonā jāietur divu metru distance no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja ar norobežojošām zīmēm.

Maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits ēdināšanas zālē - viens apmeklētājs uz vismaz 4m2 no kopējās ēdināšanas zāles platības. Jānodrošina iespēja iegādāties ēdienus arī līdzņemšanai.

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Turpinot dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas līnijā, Latvijas dzelzceļš (LDz) trešdien, 28.oktobrī, uzsāks būvdarbus nu jau 11.dzelzceļa stacijā – Vaivaros, informē uzņēmumā.

Šīs stacijas modernizācijas ietvaros, vēsturiskā Vaivaru stacijas ēka tiks saglabāta kā kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis un pārvietota tālāk, Skautu ielas malā, blakus jaunajai modernizētajai gājēju pārejai.

Veco ēku funkcionāli vairs nav iespējams izmantot dzelzceļa pieturas punkta vajadzībām, jo paaugstinot peronu, tā atrastos ievērojami zemāk par peronu, un pasažieriem būtu apgrūtināta nokļūšana stacijā.

Taču, respektējot industriālo mantojumu un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) prasības, ēka tiks saglabāta un pārvietota uz piemērotu laukumu LDz teritorijā, kas atrodas blakus dzelzceļam, pārsimts metrus tālāk no līdzšinējās vietas. Ēkas pārvietošanas būvprojektu ir saskaņojuši gan VKPAI, gan Jūrmalas būvvalde. Ēkas pārvietošana notiks sertificēta būvuzrauga vadībā – tā vispirms tiks izjaukta, katra detaļa tiks numurēta un nogādāta noliktavā. Līdz nākamā gada jūnija beigām ēka tiks atjaunota līdzšinējā veidolā un novietota jaunajā vietā. Pēc tam tai konkursa kārtībā tiks meklēts piemērots nomnieks, kas, respektējot ēkas vēsturisko mūžu, varēs dot tai otro elpu.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai klātienē ārtelpās, informē Ekonomikas ministrijā.

Atgādinām, ka, apstiprinot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Saeima lēmusi, ka no š.g. 7. maija pastiprinātos drošības apstākļos tiek atļauts atsākt sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās.

Sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās, pakalpojuma sniedzējam jāievēro šādi nosacījumi:

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar digitālo Covid-19 sertifikātu uzņēmēji vērtē divējādi - aptaujātie ēdinātāji no vienas puses pauž prieku par iespēju atsākt darbu lielākā apjomā, no otras puses bažas rada sistēmas praktiskā puse.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa skaidroja, ka valdības lēmums atļaut sniegt ēdināšanas pakalpojumus arī restorāna iekštelpās vērtējams pozitīvi, taču neizprotama šķiet prasība pēc divu metru distances ievērošanas un sejas aizsargmasku lietošanas personām ar derīgu Covid-19 sertifikātu.

"Sajūta, ka ar vienu roku mums dod, bet ar otru atkal atņem, jo šādi nosacījumi tomēr atkal jau ir stipri ierobežojoši, un nevaram cerēt uz pirmskrīzes ierastās klientu plūsmas un dinamikas atjaunošanu," piebilda Auziņa.

Atļauj ēdināšanu iekštelpās 

No otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu...

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela atzina, ka lēmums viennozīmīgi ir pozitīvs solis visai ēdināšanas nozarei, ļaujot nosacīti atgriezties pirmspandēmijas darbības režīmā. Tomēr bažas sagādā sistēmas praktiskā puse.

"Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kā šī kontroles sistēma strādās praktiski un kādas papildu funkcijas būs jāveic mūsu restorānu darbinieku komandām, taču esam gatavi pielāgoties, lai mūsu klienti varētu baudīt maltītes restorānu iekštelpās," pauda Salmela.

Arī restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pauda atzinīgu vērtējumu par valdības lēmumu. Viņš gan sacīja, ka gadījumā, ja vakcinētiem būs jābūt arī visiem darbiniekiem, ne tikai apmeklētājiem, tas varētu radīt sarežģījumus, jo līdz šim no kompānijā strādājošajiem vēlmi vakcinēties izrādījuši aptuveni 70%. Savukārt atlikušie 30% no vakcīnas attiekušies.

Tāpat Bērziņš piebilda, ka "Vairāk saules" ir ģimenes restorāns, tādēļ to varētu ietekmēt noteiktie vecuma ierobežojumi. Taču kopumā restorānu līdzīpašnieks pauda prieku, ka sabiedriskās ēdināšanas nozare var lēnām atgriezties ierastajā ritmā.

Kopumā no septiņiem "Vairāk saules" restorāniem patlaban atvērti ir seši, savukārt septītais durvis vērs pēc mēneša. Šim restorānam nav terases, tādēļ tā darbiniekiem tika piešķirts mēneša atvaļinājums. "Par šo [atļauju ēdināt iekštelpās] varēja lemt nedaudz laicīgāk," komentēja līdzīpašnieks.

"Lido" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka nav skaidrības kā šī sistēma darbosies, taču patlaban tiek rūpīgi plānots, kā kompānijai strādāt jauno noteikumu apstākļos.

Savukārt Bērziņš piebilda, ka kopumā sistēmai nevajadzētu radīt lielas sarežģītības, it īpaši ja attiecīgo dokumentu pārbaude notiks elektroniski. Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka būs arī tādi cilvēki, kas mēģinās šmaukties un apmeklēt sabiedriskos ēdinātājus bez nepieciešamās dokumentācijas.

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās, paredz ceturtdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Paredzēts, ka ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

EM skaidroja, ka patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts ēdienu izsniegt līdzņemšanai vai ēst ārā. Tāpat, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī un ņemot vērā, ka būtiskai daļai sabiedriskās ēdināšanas vietu nav ārā vai to kapacitāte nav pietiekama ekonomiski pamatotai darbības atsākšanai, kā arī, laika apstākļi ne vienmēr paredz komfortablu iespēju atrasties terasē, EM uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt epidemioloģiski drošas, atbildīgas un fizisko un emocionālo veselību veicinošas atpūtas iespējas iekštelpās.

Veselības ministrijas (VM) rosinājums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, atzina Restorānu biedrības prezidents, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ievēro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu rekomendētās vadlīnijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, proti, tiek ievērota prasītā distance starp galdiņiem, tiek ievērotas visas dezinfekcijas prasības, kā arī ēdinātāji seko līdzi darbinieku veselībai.

Pēc Jenža teiktā, rosinājums, ka ēdināšanas iestādēs pie viena galdiņa varēs būt ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, jo, pēc SPKC epidemiologu sacītā, patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās nav konstatēta vīrusa izplatība. "Ja kompānijā ir seši cilvēki - ne no vienas mājsaimniecības, bet ir tuvi draugi, paziņas - nav loģiski viņus šķirt vai neļaut apmeklēt restorānu," viņš sacīja.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam «Breksita» vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu.

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku «Breksita» vienošanās satura izklāstu.

ĪRIJAS JAUTĀJUMA PAGAIDU RISINĀJUMS

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

Dziesmu un deju svētku ēdināšanas nodrošināšanā vislielākās raizes raisa loģistikas ceļu nodrošināšana, jo Rīgā notiek daudzi ceļu remonti.

Tā sacīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas konkursā uzvarējušā SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Tāpat starp potenciālajiem sarežģījumiem ēdināšanas nodrošināšanā svētku dalībniekiem valdes priekšsēdētājs minēja produktu piegādes loģistikas iespējamos aizkavējumus un konkrētu pārtikas produktu nepieejamību. Trūkstot arī darba roku, kas vērojams visā Latvijas tirgū.

"Esam ar ilggadēju Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pieredzi kā Latvijā, tā Igaunijā, tāpēc apzināmies iespējamos riskus," sacīja Kaugars.

Taujāts par to, kā plānots nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, Kaugars pauda, ka uzņēmums sadarbosies ar pastāvīgiem un ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem un loģistikas partneriem. Ēdiens tiks gatavots vairākās virtuvēs, kuras arī ikdienā nodrošina ēdināšanu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska – tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019. gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika – kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019. gada ir palielinājušies par 183%, norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.

“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) Nozīmīgo tirgotāju savienība aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī ēdināšanas pakalpojumiem, informē LTA.

Tāds secinājums radās apspriežot jauno lēmumu par samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% attiecībā uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzņēmēji uzskata, ka arī ēdināšanas apkalpojumiem jāsamazina PVN (izņemot alkoholu). Tas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un vienlaikus palīdzētu palielināt darbaspēka un sociālo iemaksu apjomu budžetā.

Nosakot PVN samazināšanu tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, ēdināšanas sektorā uzņēmēji tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā, norāda LTA. Proti, ja ēdienu gatavošainai nepieciešamajam iepirkumam samazinās PVN, bet pārdodot tālāk patērētājam ēdināšanas iestādē, PVN ir paaugstinātā līmenī, uzņēmējam šī starpība nodokļos būs jāpiemaksā no savas kabatas. Piemēram, iepērkot kartupeļus uzņēmējs maksās 5% PVN, bet sagatavojot tos ēdienā nākas jau piemērot 21% PVN, kas jāsamaksā valstij. Ja PVN būtu vienādi, tad nerastos šī starpība.

Ministru kabineta š.g. 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi 2020. gada 9. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", cita starp mazinot ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbībai.

Līdz ar grozījumiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem (kafejnīcām, restorāniem, bāriem un citiem) sabiedriskās ēdināšanas vietās turpmāk jānodrošina, ka publiski pieejamā platība uz vienu apmeklētāju iekštelpās ir ne mazāka kā 3 m2.

Tāpat līdz ar grozījumiem no augusta līdz 3000 palielināts maksimālais cilvēku skaits, kas vienlaikus var uzturēties pasākumos ārtelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka kā 1000 m2; savukārt netiek mainīts maksimālais cilvēku skaits pasākumos iekštelpās - ne vairāk kā 250 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir mazāka kā 1000 m2, un 500 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka kā 1000 m2.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vērsusies pie finanšu ministra Arvila Ašeradena un, informējot arī Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu, atkārtoti lūdz sadzirdēt nozares palīgā saucienus un aicina, veidojot nākamā gada Valsts budžeta priekšlikumus, iekļaut priekšlikumu par samazinātu 12% PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem.

Šodien, 3.augustā LRB un LVRA ir nosūtījusi vēstuli finanšu ministram A.Ašeradenam, informējot par to arī Ministru prezidentu A.K.Kariņu un ekonomikas ministri I.Indriksoni, kurā apkopota informācija par situāciju nozarē un riskiem ēdināšanas pakalpojumu nozares iznīkšanai Latvijā. Nozares asociācijas norāda uz šobrīd galēji nepieciešamo risinājumu sekot citu Eiropas Savienības dalībvalstu piemēram un piemērot ēdināšanas pakalpojumiem samazinātu PVN procentu likmi.

“Latvijā ir otra augstākā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem Eiropas Savienībā, kā arī Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nozarei COVID-19 pandēmijas laikā netika piemērota samazināta PVN likme. Aptuveni 85% ES dalībvalstu šobrīd ir spēkā samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā pandēmijas laikā tika noteikta samazinātā PVN likme 9% apmērā ēdināšanai un tā ir pagarināta līdz 31.12.2023. Šāds solis kaimiņvalstī deva būtisku atbalstu nozarei, jo Lietuvā jau 2021. gada 3. ceturksnī ēdināšanas pakalpojumu sezonāli izlīdzinātais apgrozījums pieauga par ~60%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Samazināta PVN likme dotu iespēju arī mūsu uzņēmējiem atjaunot savu konkurētspēju, veiksmīgāk nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus kā arī saglabāt un radīt jaunas darba vietas, nodrošinot adekvātu atalgojumu darbiniekiem un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē”, norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Ēdināšanas uzņēmums SIA Lage Ko, kam iepriekš piederēja restorāni Gan Bei, 2017.gadā būtiski reorganizējis savu darbību, nododot saistītajiem uzņēmumiem 17 no 20 uzņēmuma restorāniem, veikaliem un kafejnīcām, kā rezultātā SIA Lage Ko ēdināšanas pakalpojumus sniedz tikai trīs iestādēs tirdzniecības centrā Origo, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā sabiedrība optimizēja savu darbību, likvidējot 17 no savām 20 struktūrvienībām, nododot tos saistītajām sabiedrībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tādējādi SIA Lage Ko struktūrvienību sarakstā vairs nav atrodami Gan Bei restorāni, restorāns Thali, un veikali Lage Gastronomija. Gada pārskatā gan nav norādīts, tieši kuriem saistītajiem uzņēmumiem restorāni, veikali un kafejnīcas nodoti.

Līdz ar darbības optimizēšanu 2017.gadā uzņēmums samazinājis darbinieku štatu vairāk nekā par pusi no 2016.gadā nodarbināto cilvēku skaita, sacīts SIA Lage Ko gada pārskatā. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 253 darbiniekus un divus valdes locekļus, kamēr 2016,gadā uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un trīs valdes locekļus.

Tirdzniecības centrs "Rīga Plaza" ēdināšanas zonas rekonstrukcijā ieguldījis 500 tūkstošus eiro.

Uzlabotās ēdināšanas zonas platība ir 1500 kvadrātmetri un tā vienlaikus spēj uzņemt vairāk nekā 400 apmeklētājus. Šobrīd ēdināšanas zonas iekārtojums ir pielāgots epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai.

"Ēdināšanas zonas piedāvājums veidots tā, lai būtu saistošs strauji augošās Mūkusalas ielas apkārtnes biroju centru darbiniekiem kā pusdienošanas vieta un arī kā vakariņu un brīvdienu ēdināšanas piedāvājums ģimenēm Pārdaugavā," informē "Rīga Plaza" apsaimniekotāja "CBRE Baltics" aktīvu pārvaldes direktore Iveta Priedīte.

"Jaunākās tendences viesmīlībā ir piedāvāt apmeklētajiem maksimāli plašas un personalizētas izvēles iespējas, jo vienlaikus jāprot piedāvāt gan sātīgs, gan veselīgs, gan veģetāriešiem/vegāniem piemērots uzturs. "Food Plaza" to varēs nodrošināt," uzskata I. Priedīte.

Eiropas Savienība (ES) gatavojas no Londonas uz citu pilsētu blokā pārcelt Eiropas Banku iestādi pēc tam, kad Lielbritānijas vēlētāji referendumā atbalstīja valsts izstāšanos no bloka, atsaucoties uz anonīmiem avotiem vēstīja ziņu aģentūra Reuters, norādot, ka sacensībā par jauno regulatora mājvietu līderes ir Parīze un Frankfurte.

Eiropas Banku iestādē Londonā ir 159 darbinieki, kas nodarbojas ar banku sektora noteikumu izstrādi un koordināciju visā blokā. Viņu pārcelšana uz citu ES pilsētu gaidāma tuvākajā laikā, Reuters atklājušas divas ES amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas.

Lielbritānijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK) Džonatans Hils sestdien paziņoja, ka atkāpsies no amata, un viņa pienākumi tiks uzticēti EK viceprezidentam Valdim Dombrovskim, kas, ka norāda Reuters, apliecina, ka Londonas finanšu centrs, visticamāk, tiks izslēgts no ES finanšu regulējuma un iespējams arī no Eiropas kapitāla tirgiem, kas gan būs atkarīgs no Lielbritānijas izstāšanās no ES noteikumiem.

Pandēmija, karš Ukrainā, nepieredzētā inflācija, darbaspēka sadārdzināšanās un deficīts ir likusi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem pārvērtēt savu nākotnes attīstības stratēģiju, kā rezultātā būtiski sarucis nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, kā arī nozarē nodarbināto cilvēku daudzums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņaprāt, lai nozare spētu nostāties uz kājām un atgūties no pēdējo gadu skarbajiem triecieniem, ir nepieciešams samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējās 21% likmes līdz 12% un šo starpību novirzīt viesmīļu, pavāru, trauku mazgātāju, virtuves strādnieku darba samaksas palielināšanai, kā rezultātā ieguvēji būtu gan ēdinātāji, gan šī pakalpojuma saņēmēji, gan arī valsts.

Kāda ir situācija nozarē pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem un Krievijas invāzijas Ukrainā pērn?

Situācija savā ziņā ir unikāla, jo abi minētie faktori ir būtiski ietekmējuši sabiedrisko ēdināšanu, jo īpaši restorānus un viesnīcas, viesu mājas visā Latvijā. Būtībā Covid-19 pandēmija ir novājinājusi nozari. To skāra pietiekami lieli saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā ietekmē tika pazaudēti darbinieki un pamatīgi cieta uzņēmumu finansiālā rocība. Ja pandēmijas laikā Latvijā izzuda ārvalstu tūristi, tad Krievijas invāzija Ukrainā to atgriešanos aizkavēja, jo kāda daļa no potenciālajiem ārvalstu viesiem vienkārši neatbrauca. 2022. gada sākumā iecerētā nozares atgūšanās neīstenojās. Un jārēķinās, ka pandēmijas laikā tika apturēta prāmju satiksme Rīga–Stokholma. Lai arī ļoti labus rezultātus ārvalstu tūristu piesaistē deva uz salīdzinoši īsu brīdi izveidotā prāmju satiksme maršrutā Rīga–Helsinki, tomēr pašlaik Rīgai prāmju satiksmes nav nedz ar Helsinkiem, nedz Stokholmu, un nav zināms, vai tāda vispār tiks atjaunota. Prāmju nodrošinātājs Tallink savu darbību ir pārtraucis. Tādēļ ārvalstu tūristu skaits joprojām ir neliels salīdzinājumā ar to, kāds tas varētu būt bijis. Līdztekus minētajiem faktoriem nozari būtiski ietekmējusi inflācija – proti, straujš izmaksu pieaugums komplektā ar vietējo klientu maksātspējas kritumu, jo nenoliedzami situācijā, kad cilvēkiem trūkst naudas, tad ļaudis pirmkārt atsakās no tēriņiem tūrisma un izklaides jomā, nepusdieno ārpus mājas. Respektīvi – gatavo paši un mazāk patērē sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus. Viss minētais ne tikai ietekmē ēdināšanas nozari, bet arī to turpinās ietekmēt nākotnē. Joprojām ir bažas par to, cik maksās elektrība, cik – dabasgāze, cik – pārtikas produkti, vienlaikus jāmaksā lielākas algas darbiniekiem, un tas savukārt noteikti ietekmē maltītes – ēdināšanas pakalpojuma cenu, jo īpaši, ja pēc pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā ārvalstu tūristu skaits atkal ir mazāks, nekā varētu būt. Diemžēl pēdējo gadu laikā, Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas dēļ, ēdināšanas nozare ir zaudējusi savu svaru tautsaimniecībā uz veseliem diviem gadiem (DB: no 1,4% līdz 0,9% pēc pievienotās vērtības), tāpat sarucis tajā nodarbināto skaits (DB: par aptuveni 5000) un arī kopējais šajā nozarē strādājošo uzņēmumu skaits.