Jaunākais izdevums

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" samaksās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) piemēroto 5000 eiro lielu sodu par kavēšanos ar gada pārskatu publiskošanu, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

"FKTK lēmumu par piemēroto sodu nekomentēsim, bet sods tik samaksāts, cik ātri vien iespējams," pauda "Valmieras stikla šķiedras" pārstāvji.

Jau ziņots, ka FKTK 30.aprīlī piemērojusi 5000 eiro lielu sodu stikla šķiedras ražotājai AS "Valmieras stikla šķiedra" par kavēšanos ar gada pārskatu publiskošanu.

Valmieras stikla šķiedrai piemēro 5000 eiro sodu 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome lēmusi piemērot akciju sabiedrībai "Valmieras...

FKTK aģentūrai LETA atzina, ka sods uzņēmumam piemērots par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumiem.

Iestādē skaidroja, ka šāds sods tiek piemērots, jo likumā noteiktajos termiņos kapitālsabiedrība nepublicēja 2019.gada revidēto pārskatu un starpperiodu pārskatu par 2020.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tādējādi liedzot ieguldītājiem iepazīties ar "Valmieras stikla šķiedras" finanšu datiem.

Piemērotā soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā.

"Valmieras stikla šķiedra" un tās meitasuzņēmumu konsolidētais 2020.gada neto apgrozījums bija 95,8 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu, grupas apgrozījums samazinājies par 3,3 miljoniem eiro. Koncerna mātesuzņēmuma apgrozījums pērn bija 83,2 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2019.gadu, ir par 6,2% mazāk.

Savukārt koncerna zaudējumi pērn bija 2,26 miljoni eiro, kas ir par 40,6% mazāki nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka šogad februārī Luksemburgas fonds "Duke" iegādājās "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi. Vienas akcijas cena darījumā bija 0,5483 eiro, tādējādi kopējai darījuma summai veidojot 10 896 209,63 eiro. Pēc darījuma "Valmieras stikla šķiedras" 83,14% akciju īpašnieks ir "Duke I S.à r.l.", 10,5% akciju pieder "P-D Management Industries Technologies GmbH", bet vēl 6,36% citiem akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Luksemburgas fonds Duke iegādājies VSŠ akciju kontrolpaketi

LETA, 19.02.2021

"Šis solis, kā arī ar to saistītais finansiālais nodrošinājums dod mums iespēju vēl vairāk paplašināt uzņēmējdarbības modeli un nodrošināt uzņēmumam nepieciešamās investīcijas, kas nebija iespējams pēdējos gados," paziņojumā biržai norāda "Valmieras stikla šķiedras" valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Foto: valmiera-glass.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14% akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījumā pārdotas 19 872 715 "Valmieras stikla šķiedras" akcijas. Vienas akcijas cena darījumā bija 0,5483 eiro, tādējādi kopējai darījuma summai veidojot 10 896 209,63 eiro.

Pēc darījuma "Valmieras stikla šķiedras" 83,14% akciju īpašnieks ir "Duke I S.à r.l.", 10,5% akciju pieder "P-D Management Industries Technologies GmbH", bet vēl 6,36% citiem akcionāriem.

Valmieras stikla šķiedra likvidējusi ASV meitasuzņēmumus 

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera...

"Duke" ir "Warwick" alternatīvo ieguldījumu fonda "European Opportunities Fund III LP", kuru pārvalda "Warwick Capital Partners LLP", Luksemburgas meitasuzņēmums. "Warwick" ir Londonā bāzēts ieguldījumu pārvaldnieks, kas darbību koncentrē uz Eiropas "special situations" jeb īpašos apstākļos nokļuvušiem uzņēmumiem, un tā pārvaldīto fondu pārvaldībā esošie aktīvi pārsniedz divus miljardus eiro.

"Šis solis, kā arī ar to saistītais finansiālais nodrošinājums dod mums iespēju vēl vairāk paplašināt uzņēmējdarbības modeli un nodrošināt uzņēmumam nepieciešamās investīcijas, kas nebija iespējams pēdējos gados," paziņojumā biržai norāda "Valmieras stikla šķiedras" valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Warwick Capital Partners" līdzdibinātājs Īans Burgess paziņojumā norāda, ka "Warwick" atbalstīs "Valmieras stikla šķiedru" finanšu pārstrukturēšanā un nākamajā izaugsmes posmā.

Burgess min, ka "Valmieras stikla šķiedra" ir viens no vadošajiem stikla šķiedras izstrādājumu ražotājiem Eiropā un "Warwick" centīsies nostiprināt šo pozīciju un paplašināt produktu piedāvājumu.

Darījumā ietverta arī "Danske Bank" prasījuma tiesību pret "Valmieras stikla šķiedru" pārņemšana. Ar darījuma noslēgšanās brīdi uzņēmuma otrs lielākais kreditors ir "Duke I S.à r.l." ar kopējo saistību summu 45 568 799,35 eiro uz pieciem gadiem ar procentu likmi 4,5%.

Jau vēstīts, ka 2020.gada oktobra beigās "Valmieras stikla šķiedras" akcionāru vairākums nolēma pārdot 83,14% uzņēmuma akciju "Duke".

Tāpat ziņots, ka "Valmieras stikla šķiedras" koncerns pērn deviņos mēnešos strādāja ar 78,312 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas zaudējumi saruka par 42,9% un bija 3,482 miljoni eiro. Savukārt koncerna mātesuzņēmums "Valmieras stikla šķiedra" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 66,398 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kamēr kompānijas peļņa samazinājās 3,1 reizi un bija 915 096 eiro.

"Valmieras stikla šķiedras" lielākie īpašnieki pērn februāra beigās bija Vācijas uzņēmumi "P-D Glasseiden GmbH Oschatz" (26,07%), "P-D Management Industries-Technologies GmbH" (23,93%) un "P-D Aircraft Composites GmbH" (22,82%), kā arī Beatrise Preisa-Daimlere (17,47%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās Luksemburgas fonda "Duke" īpašumā ir 84,07% stikla šķiedras ražotājas AS "Valmieras stikla šķiedras" akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pirms obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas "Duke" piederēja 19 872 715 "Valmieras stikla šķiedras" akcijas, kas veidoja 83,14% no kompānijas akciju kopskaita.

Obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā "Duke" piedāvāja atpirkt 4 030 490 akcijas un pēc piedāvājuma noslēgšanās "Duke" īpašumā ir 20 095 064 "Valmieras stikla šķiedras" akcijas jeb 84,07% no to kopskaita.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 14.aprīlī atļāva Luksemburgas fondam "Duke" izteikt stikla šķiedras ražotāja "Valmieras stikla šķiedra" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

FKTK informēja, ka komisija ir atļāvusi "Duke" izteikt "Valmieras stikla šķiedras" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, apvienojot tajā divus akciju atpirkšanas piedāvājumus, jo fonds ir ieguvis 83,14% no "Valmieras stikla šķiedras" balsstiesīgo akciju skaita un akcionāru ārkārtas sapulcē kā vienīgais akcionārs balsoja par kompānijas akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi Luksemburgas fondam "Duke" izteikt stikla šķiedras ražotāja "Valmieras stikla šķiedra" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, informē FKTK.

FKTK informēja, ka komisija ir atļāvusi "Duke" izteikt "Valmieras stikla šķiedras" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, apvienojot tajā divus akciju atpirkšanas piedāvājumus, jo fonds ir ieguvis 83,14% no "Valmieras stikla šķiedras" balsstiesīgo akciju skaita un akcionāru ārkārtas sapulcē kā vienīgais akcionārs balsoja par kompānijas akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā noteikta 0,54 eiro.

FKTK atzīmēja, ka vienas akcijas atpirkšanas cenas noteikšanā ņemts vērā, ka "Valmieras stikla šķiedra" ir piemērots tiesiskās aizsardzības process un atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā akcijas atpirkšanas cena ir likvidācijas vērtība. Ņemot vērā, ka likvidācijas vērtība ir 0 eiro, "Duke" piedāvā atpirkt akcijas par tuvāko monetāro vērtību, kas atbilst vairākuma akciju paketes iegādes vidējai cenai par vienu akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien "Valmieras stikla šķiedras" akcionāru sapulcē apstiprināts uzņēmuma 2019.gada pārskats, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Tāpat akcionāri apstiprināja 2019.gada zaudējumus 397 962 eiro apmērā un pieņēma lēmumu 2019.gadā radušos zaudējumus pilnā apmērā segt no nākamo gadu peļņas.

Uzņēmuma 2020.gada pārskata revīzijai akcionāri nolēma ievēlēt zvērinātu revidentu komercsabiedrību "KPMG Baltics". Atlīdzība par 2020.gada pārskata revīzijas veikšanu nevar pārsniegt 100 000 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Akcionāri arī nolēma par padomes locekļa pienākumu pildīšanu 2020.gadā un 2021.gadā katram padomes loceklim noteikt fiksēto atlīdzību 3000 eiro par katru apmeklētu padomes sēdi.

Biržas "Nasdaq Riga" valde trešdien nolēma veikt izmaiņas "Valmieras stikla šķiedrai" piemērotajā uzraudzības statusā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla šķiedras ražotājas AS "Valmieras stikla šķiedra" akcijas jūnija vidū izslēgs no biržas "Nasdaq Riga" Baltijas Otrā saraksta, otrdien nolēma "Nasdaq Riga".

Par pēdējo akciju kotācijas dienu noteikts 2021.gada 18.jūnijs.

"Valmieras stikla šķiedra" pirmdien iesniedza biržai "Nasdaq Riga" iesniegumu par akciju izslēgšanu no "Nasdaq Riga" Baltijas Otrā saraksta.

Šāds iesniegums iesniegts balstoties uz 2021.gada 29.marta ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu.

"Valmieras stikla šķiedra" akcionāri 29.martā ārkārtas sapulcē ar nepieciešamo balsu vairākumu atbalstīja kompānijas akciju izslēgšanu no biržas "Nasdaq Riga".

"Valmieras stikla šķiedra" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 28,445 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,4% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, un guva peļņu 3,236 miljonu eiro apmērā, kas ir 1,5 reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedras akcionāri atbalsta uzņēmuma akciju izslēgšanu no biržas

LETA, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla šķiedras ražotājas AS "Valmieras stikla šķiedra" akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē ar nepieciešamo balsu vairākumu atbalstīja kompānijas akciju izslēgšanu no biržas "Nasdaq Riga", teikts uzņēmuma paziņojumā biržai.

Vienlaikus kompānijas akcionāri apstiprināja "Valmieras stikla šķiedras" padomi jaunā sastāvā. Atbilstoši akcionāru lēmumam kompānijas padomē uz trīs gadu termiņu no jauna iecelts Īens Džefrijs Bērdžess, Pīters Džons Bentlijs, Alvaro Luiss Estevans Belsuss, bet darbu tirpinās Stefans Aleksanders Preiss-Daimlers un Andris Oskars Brutāns.

Tādējādi darbu "Valmieras stikla šķiedras" padomē neturpinās Ainārs Ozols un Teiss Klaubergs.

Atbilstoši akcionāru lēmumam kompānijas kopadomes locekļiem nav noteikta atlīdzība par padomes locekļa pienākumu pildīšanu.

Jau vēstīts, ka Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14% akciju. Vienlaikus 10,5% "Valmieras stikla šķiedras" akciju šobrīd pieder "P-D Management Industries Technologies GmbH", bet vēl 6,36% - citiem akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedra noslēdz tiesiskās aizsardzības procesu

Db.lv, 14.07.2021

Akciju sabiedrības “Valmieras stikla šķiedra” valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Valmieras stikla šķiedra” informē, ka 2021. gada 21. jūnijā ir veikusi pilnā apmērā visus tiesiskā aizsardzības procesa plāna (TAP) termiņā paredzētos maksājumus TAP kreditoriem.

2021. gada 25. jūlijā TAP plāna Uzraugs sniedza savu atzinumu par TAP plāna izpildi pirms termiņa.

28. jūnijā AS Valmieras stikla šķiedra iesniedza Vidzemes rajona tiesā pieteikumu par akciju sabiedrības “Valmieras stikla šķiedra” tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. 13. jūlijā Vidzemes rajona tiesa pieņēma lēmumu izbeigt tiesisko aizsardzības procesu.

Duke īpašumā ir 84,07% Valmieras stikla šķiedras akciju 

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās Luksemburgas fonda "Duke" īpašumā...

2018. gadā ierosinot TAP, mērķis bija izstrādāt atbilstošu rīcības plānu, kas nodrošinās iespēju uzņēmumam turpināt ilgtspējīgu attīstību, ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Tā kā visi TAP noteikumi tika izpildīti, uzņēmums ir noslēdzis šo posmu ātrāk kā paredzēts. Sākotnēji TAP tika noslēgts uz diviem gadiem un bija plānots, ka šis process noslēgsies 2021. gada oktobrī.

Luksemburgas fonds Duke iegādājies VSŠ akciju kontrolpaketi 

Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14%...

"Gandrīz divus gadus pēc tam, kad mēs nolēmām veikt sarežģīto TAP soli, tagad varam paziņot par tā izbeigšanu. Ar mūsu jauno akcionāru, mūsu finansēšanas partneru palīdzību un, galvenokārt, ar mūsu darbinieku lielisko darbu, mums izdevās izbeigt TAP divus mēnešus pirms noteiktās procedūras beigām un parādīt, ka esam spēcīgā tirgus pozīcijā. Mēs sagaidām, ka šis priecīgais notikums pozitīvi ietekmēs arī attiecības ar mūsu biznesa partneriem un ka mēs atkal varēsim izbaudīt liela un ilgstoša klienta priekšrocības. Tajā pašā laikā vajadzētu uzlaboties mūsu darbinieku finansēšanas iespējām ar vietējām bankām," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Valmieras stikla šķiedras" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 28,445 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,4% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, un guva peļņu 3,236 miljonu eiro apmērā, kas ir 1,5 reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

2020.gadā "Valmieras stikla šķiedras" koncerna apgrozījums bija 95,84 miljoni eiro, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2019.gadā, bet grupas zaudējumi no turpinātajām darbībām veidoja 2,26 miljonus eiro. Vienlaikus pašas "Valmieras stikla šķiedras" apgrozījums pērn bija 83,206 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 3,475 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība skatīs ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas apvienošanu saistītus likumprojektus, liecina valdības sēdes dienaskārtība.

Ministri spriedīs par Latvijas Bankas likumprojekta, grozījumu likumā par Latvijas Banku un grozījumu FKTK likumā tālāku virzību.

Ministru kabinets 26.maijā pauda konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai.

Šā gada gada 21.septembrī Latvijas Banka un FKTK iesniedza Finanšu ministrijai (FM) likumprojektu "Latvijas Bankas likums" un ar to saistīto 25 likumprojektu pakotni. 5.oktobrī konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai pauda arī koalīcijas partneri.

Vienlaikus Ministru kabinetam tika dots uzdevums abu institūciju apvienošanai nepieciešamos likumprojektus iesniegt Saeimā līdz šā gada 31.oktobrim, tomēr tas netika izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome lēmusi piemērot akciju sabiedrībai "Valmieras stikla šķiedra" soda naudu 5 000 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumiem.

Šāds sods tiek piemērots, jo likumā noteiktajos termiņos kapitālsabiedrība nepublicēja 2019. gada Revidēto pārskatu un starpperiodu pārskatu par 2020. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tādējādi liedzot ieguldītājiem iepazīties ar AS "Valmieras stikla šķiedra" finanšu datiem.

FKTK atļāvusi Duke izteikt VSŠ akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi Luksemburgas fondam "Duke" izteikt stikla...

Piemērotā soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020.gadā bankās veikusi 12 pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā un secinājusi, ka kopumā bankas ir veikušas būtiskus pasākumus iekšējo kontroles sistēmu pilnveidošanai.

Iepriekšējos gados lielākā daļa pārbaužu noslēdzās ar administratīvo lietu ierosināšanu un soda naudas piemērošanu, savukārt 2020.gadā FKTK par administratīvās lietas rosināšanu vai sankciju piemērošanu bija jālemj tikai atsevišķos gadījumos.

Nav izredžu uz taisnīgu un objektīvu tiesu  

Pieci advokāti nosūtījuši atklātu vēstuli ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ar aicinājumu Ģenerālprokuratūrai...

FKTK darba prioritātes finanšu noziegumu apkarošanas jomā 2020.gadā bija uz risku izvērtējumu balstītas pieejas stiprināšana un Latvijas finanšu sektora dalībnieku un FKTK darba procesā sekmēt vienotu izpratni par normatīvo aktu prasībām NILLTFN un sankciju piemērošanas jomā, tostarp rokasgrāmatas un skaidrojuma par pamatkontu izstrāde un publicēšana.

2020.gadā FKTK būtiski mainīja savu pieeju pilna apjoma pārbaužu veikšanā, koncentrējot uzmanību uz iekšējās kontroles sistēmas elementu padziļinātu izvērtēšanu. Arī 2021.gadā FKTK turpinās pilnveidot pārbaužu metodiku un tās piemērošanas efektivitāti, lai pēc iespējas objektīvāk un kvalitatīvāk spētu novērtēt kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai. Tāpat tiks turpināts darbs, lai stiprinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu finanšu iestādēs.

Ņemot vērā, ka bankas arvien plašāk izmanto klientu neklātienes identifikāciju, FKTK 2020.gadā bankās veikto pārbaužu laikā pārliecinājās par to, kā tiek nodrošināta Ministru kabineta noteikumu par neklātienes identifikāciju prasību izpilde, kā arī apzināja labāko praksi un identificēja trūkumus neklātienes identifikācijas piemērošanā. Banku sniegto informāciju FKTK izmantos ieteikumu izstrādē bankām par klientu neklātienes identifikāciju.

Papildus tam bankas FKTK regulāri iesniedz izstrādātās procedūras jauna produkta vai pakalpojuma attīstīšanai. FKTK pēc šo procedūru izvērtēšanas sniedz savas rekomendācijas trūkumu novēršanai, lai jau preventīvi nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu izveidi un ieviešanu.

2020.gadā FKTK trīs bankām ir piemērojusi soda naudu par pārkāpumiem NILLTPFN jomā 2.03 milj. eiro apmērā, kā arī noteikusi tiesiskos pienākumus ar mērķi novērst konstatētos trūkumus un pilnveidot banku iekšējās kontroles sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "Rietumu Banka" piemērot soda naudu 5,85 miljoni eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Bankai arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

FKTK 2019. gadā veica klātienes pārbaudi AS "Rietumu Banka" un 2019. un 2020. gadā mērķa pārbaudes NILLTPF novēršanas jomā, kuru laikā vērtēja, kā banka ievēro NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasību izpildi un vai tajā darbojas iekšējās kontroles sistēma, kas spēj identificēt riskus, lai banka varētu veikt turpmākās nepieciešamās darbības šo risku vadīšanai, nepieļaujot bankas un Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF.

Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu un risku pārvaldību, tostarp secināja, ka banka nebija atbilstoši izvērtējusi riskus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārvalstu, darbību, un atsevišķos gadījumos klientam NILLTPF risks noteikts zemāks nekā tam faktiski piemītošais risks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11. martā, Ministru kabinets izskatīs likumprojektus, kas saistīti ar plānoto Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrāciju no 2023. gada 1. janvāra. Par iecerētajām pārmaiņām šā gada 26. februārī saņemts pozitīvs Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinums, informē Finanšu ministrija.

FKTK pievienošana Latvijas Bankai notiks, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets jau atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī grozījumus likumā "Par Latvijas Banku" un grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā. Ievērojot ECB atzinumā izteiktos priekšlikumus, paredzēts tehniski precizēt jauno Latvijas Bankas likumu. Tad šie trīs likumprojekti vienotā paketē kopā ar 24 pavadošajiem likumprojektiem tiks iesniegti Saeimā, kas pieņems galīgo lēmumu par Latvijas Bankas un FKTK integrāciju.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Šis solis mazinās birokrātiju un izmaksas, būs iespējams operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām," atzīst finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmija nav vienīgā uzņēmējdarbības problēma, risinājumus gaida arī citas

Db.lv, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, valdībai ir jārisina arī tādas ielaistas problēmas kā iedzīvotāju emigrācija, kvalificēta darba spēka trūkums un arvien augošais birokrātijas slogs.

Tā, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, sprieduši Vidzemes biznesa vides pārstāvji

Diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauda bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēra reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas amatpersonas par ASV plāniem pret ABLV Bank zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma

LETA, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš noraidītā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasība saistībā ar valsts nesaimnieciski pārdotajām AS "Grindeks" akcijām, ir nepamatots, absurds un netaisnīgs un noteikti tiks pārsūdzēts, aģentūrai LETA pavēstīja "Grindeks" akcionārs Kirovs Lipmans.

Viņš paziņoja, ka 2019.gadā tieši Rīgas apgabaltiesa identisku prasību noraidīja. "Tas, ka viena un tā pati tiesa vienā un tajā pašā lietā ar vieniem un tiem pašiem pierādījumiem ar divu gadu starpību pieņem divus diametrāli pretējus spriedumus, jau pats par sevi rada pamatotas un smagas aizdomas par iespējamu tiesas un tiesnešu sastāva ietekmēšanu un varbūt pat koruptīvu motivēšanu," pauda Lipmans.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

Uzņēmējs norādīja, ka tiesa, kas bija paziņojusi, ka trešdien rakstveida procesā izskatīs šo lietu, ir burtiski pāris stundu laikā spējusi sagatavot spriedumu uz 20 lappusēm. Pēc Lipmana minētā, šis fakts pastiprina aizdomas, ka iznākums bija saskaņots un zināms jau iepriekš.

"Šāda "ekspressprieduma taisīšana" liecina par politisku vai cita veida pasūtījumu, kuru tiesa, iespējams, ir īstenojusi. Šādi vismaz dīvaini spriedumi, kas faktiski vēršas pret labticīgiem uzņēmējiem un ar kuriem tiek piesegta valsts institūciju un amatpersonu krimināla nolaidība, neizdarība vai ļaunprātīga rīcība, grauj Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Nav brīnums, ka tā rezultātā ārvalstu uzņēmēji ļoti bieži nolemj neuzsākt biznesu Latvijā, bet mūsu valsts uzņēmēji reģistrē savus uzņēmumus ārzemēs un arī nodokļus maksā citu valstu budžetos," klāstīja Lipmans.

Pēc viņa minētā, tikai Latvijā ir iespējams tāds absurds, kad vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā oficiālā vēstulē paziņo, ka Filipu Lipmanu [Kirova Lipmana dēlu] neuzskata par Kirova Lipmana ģimenes locekli, bet pēc tam mēģina sodīt par to, ka viņš rīkojies tā, kā to oficiālā vēstulē atļāva FKTK.

"Tikai Latvijā tiek mēģināts sodīt uzņēmējus, kas paļāvās uz oficiālā valsts institūcijas vēstulē rakstīto, nevis tiek sauktas pie atbildības amatpersonas, kas neticami lēti pārdeva valstij piederošās "Grindeks" akcijas, radot aizdomas par iespaidīgas "dāvanas" pasniegšanu "savējiem"," uzsvēra Lipmans.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība uz notiekošo vienkārši noskatās vai pat "bezkompromisu tiesiskuma" apstākļos atbalsta šādu negodīgu praksi un nerūpējas par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, tā vietā graujot tautsaimniecību un aizņemoties aizvien jaunus miljonus, kas kādreiz būs jāatdod Latvijas iedzīvotājiem.

"Šādos apstākļos sprieduma pārsūdzēšana ir vienīgais iespējamais risinājums. Cerams, Augstākā tiesa (Senāts) nebūs tik viegli ietekmējama," piebilda Lipmans.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien apmierināja "Possessor" prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā.

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja "Possessor" jeb tobrīd Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā. Privatizācijas aģentūra par šo tiesas lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Tāpat ziņots, ka FKTK veica "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēra pārbaudi, konstatējot, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016.gada 5.septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 21.februāra sēdē pieņemtajam lēmumam Privatizācijas aģentūra ir pilnvarota Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pamatojoties uz IPAS "PNB Asset Management" iesniegumu, anulējusi IPAS "PNB Asset Management" izsniegtās licences, kā arī ierakstu reģistrā, informē FKTK.

Pēc IPAS "PNB Asset Management" lūguma FKTK 08.06.2021. ir anulējusi tai izsniegto licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai, licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, kā arī anulējusi ierakstu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā par IPAS "PNB Asset Management".

FKTK informē, ka sabiedrība ir nokārtojusi savas saistības pret fondu ieguldītājiem un citiem tās klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm sāgā parādās Osinovska vārds

Guntars Gūte, Diena, 22.07.2021

Pēdējo mēnešu laikā Oļegs Osinovskis Čehijas galvaspilsētā Prāgā ticies ar Olainfarm pārņemšanas mēģinājumā iesaistītā uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvjiem un, iespējams, veicis pārrunas par Black Duck Invest iegādi vai arī jau vienojies par tā iegādi, ja iestātos noteikti nosacījumi, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Olainfarm iegūšanu, iespējams, cīnās arī Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, 22.jūlijā vēsta laikraksts Diena.

Lai gan pēc jūnijā notikušās a/s Olainfarm akcionāru pilnsapulces un padomes nomaiņas šķita, ka uzņēmumā iestājies miers un stabilitāte, jaunākā informācija par notikumiem šajā jomā liecina, ka cīņā par ietekmes gūšanu pār vienu no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem Baltijas reģionā cenšas iesaistīties bēdīgi slavenais Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis un viņa līgava, kosmētikas ražošanas uzņēmuma H. A. Brieger (bijusī a/s Dzintars) īpašniece Anastasija Udalova.

Kā liecina Dienas rīcībā nonākusī informācija, jau kopš jūnija sākuma iepriekš Olainfarm jautājumos publiski neiesaistītu cilvēku grupa centusies ietekmēt vairākas valsts amatpersonas, lai ar viņu starpniecību liegtu uzņēmuma akcionāru vairākumam pieņemt lēmumus akcionāru sapulcē, tostarp stratēģiski nozīmīgo lēmumu par Olainfarm padomes locekļu nomaiņu, ņemot vērā, ka vismaz divi padomes locekļi – Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers – bija zaudējuši akcionāru vairākuma uzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā ir demonstrējis labu noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par banku sektora darbības rādītājiem 2020. gadā.

Vērtējot kopējos Latvijas banku sektora darbības rādītājus, jāņem vērā, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgta vairāku kredītiestāžu darbība Latvijā un attiecīgi tās izslēgtas no kopējiem banku sektora rādītājiem, skaidro FKTK. Īstenojot grupas stratēģisko lēmumu par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā, tika pārtraukta Danske Bank un Svenska Handelsbanken AB filiāļu darbība Latvijā.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 18. februārī pieņēma lēmumu anulēt licenci AS PNB Banka, kuras darbība faktiski bija apturēta kopš 2019. gada 15. augusta.

Neraugoties uz minēto kredītiestāžu darbības pārtraukšanas ietekmi, kopējais Latvijas banku sektora aktīvu apmērs gada laikā ir audzis par 1.9 miljardiem eiro jeb 8.4%. Izslēdzot iepriekš minēto ietekmi no kredītiestāžu darbības pārtraukšanas, aktīvu pieaugums sasniedza 10.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru