Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Pēdējo mēnešu laikā policija visā Latvijā saņem arvien vairāk iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri cietuši no starptautiskām krāpšanu shēmām, informē Valsts policijā.

Visbiežāk noziedznieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, zvana un izkrāpj banku piekļuves datus, uzdodas par finanšu speciālistiem un piedāvā ieguldīt naudu finanšu platformās, izsūta krāpnieciskus e-pastus un pat iesaistās privātās sarakstēs sociālajos tīklos ar potenciālajiem upuriem, cenšoties iegūt uzticību un lūdzot pārskaitīt naudu neapskaužamu sadzīves situāciju risināšanai, kurās it kā nokļuvuši.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā tika konstatēts jauns noziedzīgs veids - nelikumīga piekļuve bankas kontiem un krāpšana, kas tendēta uz Smart-ID lietotājiem. Proti, daudzi iedzīvotāji kopš šā gada septembra ir saņēmuši viltus zvanus no personām, kas uzdodas par banku darbiniekiem, runā krievu valodā un mēģina iegūt bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un aplikācijas Smart-ID kodus.

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija aicina iedzīvotājus uzmanīties no nelicencētiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri interneta sludinājumos piedāvā izsniegt auto līzingu vai kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu.

Asociācijas apkopotā informācija liecina, ka šobrīd tiešsaistē tiek publicēti sludinājumi, kuros nelicencēti komersanti maldina patērētājus, norādot, ka ir licencēti nebanku kredītdevēji. Turklāt krāpnieki aicina noformēt kredītu, pakalpojumus solot arī personām ar "ļoti sabojātu kredītvēsturi".

"Ekonomiskās neskaidrības laiks ir augsne krāpniekiem, kuri aktīvi mēģina izdomāt veidus, kā piekļūt klientu datiem, lai veiktu krāpniecības. Lai izvairītos no šādiem incidentiem, ieteicams ievērot piesardzības pasākumus, pārbaudot visu pieejamo informāciju par pakalpojumu sniedzēju. Vienlaikus būtiska ir arī personīgo datu aizsardzība, kas ir atkarīga no pašu klientu atbildīgas rīcības," norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas.

Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.

Turpinot izmeklēšanu tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā aizvien notiek aktīvs darbs, Valsts policija aizvien atturas no plašākiem komentāriem, tostarp par aizturēto personu un izmeklēšanas niansēm.

Vienlaikus Valsts policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju un negaidīt, kad šajā lietā kriminālpolicija pieklauvēs pie jūsu durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Maijā tika vēstīts, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir gan noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, gan šodien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

Arī pasta pakalpojumu uzņēmums "Omniva" brīdina iedzīvotājus par krāpnieku mēģinājumiem izkrāpt maksājumu karšu datus, informē uzņēmumā. Par līdzīgu krāpniecības shēmu informējis arī sūtījumu piegādes uzņēmums "DPD Latvija".

Lai īstenotu nolūku, krāpnieki izrāda interesi no privātpersonām iegādāties sludinājumu platformās piedāvātās preces, bet kā norēķina veikšanas apstiprinājumu norāda it kā "Omniva" apliecinājumu par apmaksas veikšanu un aicinājumu viltus mājaslapā saņemt maksājumu, informē uzņēmumā.

Taču šādu pakalpojumu "Omniva" nenodrošina un aicina individuālos preču pārdevējus uzmanīties, kā arī, saskaroties ar krāpšanas mēģinājumiem, vērsties Valsts policijā.

Par aizdomīgām īsziņām vai e-pastiem kompānija aicina ziņot uzņēmuma atbalsta centram pa tālruni 27042424 vai rakstot uz [email protected], kā arī ziņot Valsts policijai.

Arī "DPD Latvija" pārstāvji infomēja, ka saņemti vairāki ziņojumi par jaunu shēmu, kurā krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kas dažādās interneta tirdzniecības platformās ir izvietojuši preces pārdošanai, ar mērķi it kā iegādāties konkrēto preci, izmantojot kurjera pakalpojumus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” aicina savus klientus būt uzmanīgiem, jo šobrīd ir aktivizējušies krāpnieki, kas zvana uzņēmuma klientiem, uzdodas par “Tele2” darbiniekiem un cenšas iegūt pašapkalpošanās portāla mans.tele2.lv kodu.

Krāpnieki, kas sarunu ar klientu uzsāk svešvalodā, visbiežāk kā pamatojumu koda iegūšanai izmanto it kā pieteiktu numura maiņu, kā arī to, ka ar attiecīgo numuru ir veiktas kādas nelikumīgas darbības. Turklāt krāpnieki mēdz zvanīt, izmantojot arī dažādas mobilās lietotnes.

“Tele2” atgādina, ka uzņēmuma darbinieki sarunu ar klientu neuzsākt svešvalodā un uzņēmums nekad nezvana klientiem, izmantojot tādas lietotnes kā WhatsApp, Viber, FaceTime u.tml.

Tāpat “Tele2 nekad neveiks izmaiņas klienta datos bez klienta iniciatīvas, un, veicot izmaiņas pakalpojumos, par to klientu informēs vismaz 30 dienas iepriekš. Tāpat uzņēmuma darbinieki nesteidzina pieņemt lēmumus sarunas gaitā, kas ir raksturīga metode dažāda veida krāpniekiem.

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī saņemti iesniegumi no personām, kuras, vēloties iegādāties kokskaidu briketes vai granulas, kļuvušas par krāpnieku upuriem.

Valsts policija aicina iedzīvotājus rūpīgāk pārbaudīt sludinājumu portālos ievietoto informāciju un neveikt avansa maksājumus par preci, kuru nav redzējuši.

Ņemot vērā, ka pieaug koksnes kurināmā cena, ir saprotama vēlme pēc iespējas laicīgāk un lētāk iegādāties kokskaidu briketes vai granulas nākamajai apkures sezonai. Diemžēl, šo situāciju izmanto krāpnieki, kuri internetā izvieto sludinājumus un par izdevīgu cenu piedāvā iegādāties kokskaidu briketes vai granulas. Savstarpējā komunikācija notiek līdz brīdim, kad potenciālais klients veic avansa maksājumu par preces saņemšanu.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī jūnijā sākts viens kriminālprocess par gadījumu, kad, atsaucoties sludinājumam interneta vietnē reklama.bb.lv, vīrietis veica 1240,36 eiro pārskaitījumu kādam uzņēmumam par kokskaidu granulu piegādi, tomēr līdz šim nav saņēmis ne pasūtīto preci, ne arī viņam atgriezta jau iemaksātā nauda.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī ir saņemta informācija no trim personām par to, ka viņiem, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas.

Iesniedzēji paskaidroja, ka viņiem telefoniski tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties biržās un ieguldot naudu dažādās akcijās. Viņiem tika dotas norādes lejupielādēt kādu aplikāciju. Kā vēlāk noskaidrots, šī aplikācija ļauj krāpniekiem attālināti piekļūt datoriem. Sarunas laikā viņiem tika dotas norādes – ielogoties savā banka kontā.

Kad tas tika izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaitīja lielas naudas summas – pēdējā gadījumā liepājniecei no bankas konta pazuda septiņi tūkstoši eiro. Jāpiebilst, ka cietušie savos datoru ekrānos neredz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu. Tāpat cietušie šos pārskaitījumus paši apstiprināja «Smart ID» aplikācijā.