Citas ziņas

Valsts radaru partneri meklē dīvainā slepenībā

, 12.10.2009

Jaunākais izdevums

Iekšlietu ministrija plāno uz ceļiem izvietot vēl simts jaunus fotoradarus. Fotoradarus uzstādīs Iekšlietu ministrijas izraudzīts privāts partneris, taču, pēc kādiem kritēijiem to izvēlēsies, Iekšlietu ministrija slēpj.

LTV raidījums De Facto centies noskaidrot, kāpēc ir šāda slepenība.

«Pie mums tikai retais autovadītājs ievēro atļauto ātruma ierobežojumu, tāpēc iespējas uz Latvijas ceļiem uzstādīt simts fotoradarus kādam uzņēmējam sola fantastiskas biznesa iespējas, jo ienākumi šeit varētu būt mērāmi miljonos latu. Nenoliedzami, ka ļoti gards kumoss. Tikai dīvaini, ka valdība ļoti lielā slepenībā lemj, kurš pie šī gardā kumosa tiks,» secinājis De Facto.

Ministru kabinets ziņojumu par plānoto fotoradaru iepirkumu uzklausīja septembra beigās valdības sēdes slēgtajā daļā. Pie radariem plāno tikt, izmantojot privāto, publisko partnerību. Un aptuveni tas varētu notikt šādi: valsts izaugās kādu uzņēmēju, kurš uz Latvijas ceļiem uzstāda simts fotoradarus, radaru izmaksas sedz partneris, ne valsts. Uzņēmēja izdevīgums rodas soda naudās, proti, tajās valsts un uzņēmējs dalās. Taču pagaidām nekas konkrētāks nav zināms, jo par radaru iegādi atbildīgās amatpersonas Iekšlietu ministrijā un arī Valsts policijā interviju De Facto vairākkārt atteikušas.

Pēc vairāk nekā gadu ilgas spriešanas joprojām neesot skaidrs, kādi būs radaru iegādes nosacījumi.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) stāstījusi: «Konceptuālais lēmums paredz, ka šie radari būs. Pateikt precīzi - kad, nevaru, un arī precīzi, kādi tie risinājumi būs, šobīd nevaram.»

Uz jautājumu: «Kāds varētu būt sadarbības modelis?» L. Mūrniece atbildējusi: «Es nezinu. Mēs neesam tādā stadijā, lai slēgtu jebkādu līgumu. Par to jautājumu vēl ir tik daudz. Mēs gribam izdarīt visu pēc iespējas labāk, pareizāk un tā, lai nav nekādu ne tehnisku problēmu, ne finansiālu poblēmu pēc tam. Man liekas tā labā ziņa ir tā, ka valsts neieguldīs absolūti nevienu santīmu. Tajā pašā laikā būs nodrošināta satiksmes drošība un arī ieņēmumi no soda naudām paliek valsts kasē.»

Atbildīgais par radaru projektu ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Viktors Elksnis. Viņš interviju De Facto atteicis, aizbildinoties, ka viss vēl tikai esot procesā. Ar līdzīgu atrunu interviju atteicis arī bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, kurš no policijas puses vadījis sarunas.

Patnerības nosacījumiem vajadzētu būt pilnībā atklātiem - kaut vai tam, cik lielu soda naudu daļu iegūs privātais partneris, cik valsts, akcentē raidījums. Tā aprēķini rāda, ka radaru uzstādītājam ienākumi varētu būt sešciparu un pat lielāki. Ja pieņem, ka jaunie simts radari būs tikpat ražīgi kā pašreiz Latvijā esošie, tad soda naudas var sasniegt gandrīz deviņus miljonus latu. Ja partnerim tiek kaut vai tikai desmitā daļa, tas jau ir pirmais miljons uzņēmuma kabatā, secinājis De Facto.

Uz jautājumu, kāpēc par radaru iepirkšanu jālemj valdības slēgtajā sēdē, L. Mūrniece atbildējusi: «Tāpēc, ka, loģiski, mēs negribam izstāstīt visai valstij tehniskās nianses, kur kāds radars atradīsies, kādi ir apakšā vēl atzinumi par to, kādi dati tiek izmantoti. Es nemāku to komentēt. Nu slēgts materiāls.» Ministre minējusi, ka slepenība saistīta ar procesā iesaistītajām citām drošības struktūrām, piemēram, Drošības policiju. Tā esot viena no šī stāsta dīvainībām - kāda interese radaros varētu būt slepenajām drošības iestādēm? Otra dīvainība esot saistīta ar pašu iepirkuma procedūru - partneri Iekšlietu ministrija bija plānojusi sameklēt pati, uzrunājot konkrētus radaru ražotājus. Iekšlietu sistēmā runājot, ka ir atrasts gan ražotājs, gan uzņēmējs, kurš radarus Latvijā būtu gatavs uzturēt, taču pēc mediju intereses partneri uzdots meklēt konkursā. Konkurss būs, nevis atklāts, bet slēgts - tas nozīmē, ka pieteikties varēs visi gribētāji, bet ministrija sarunas tik un tā turpinās ar pašu nolūkotu kandidātu. To varēs darīt bez īpaša pamatojuma un joprojām slepeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pauls Timrots: ja uz man piederošas zemes gribētu uzstādīt radaru, es arī pasūtītu

Lelde Petrāne, 21.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radaru izvietošana tiek asi kritizēta, tie tiek demolēti, iedzīvotāji savas zemes īpašumtiesības izmanto, lai stātos pretī radaru uzstādīšanai, autovadītāji viens otru visādos veidos brīdina par uzstādītajiem radariem. Tādēļ laikraksts Diena mēģinājis rast atbildi uz jautājumu, kāpēc tauta tā nīst fotoradarus.

Autožurnālists Pauls Timrots laikrakstam sacījis, ka nemiera cēloņus saskata tieši radaru ieviešanas procesā: «Valsts attieksme šajā jautājumā ir bijusi sabiedrībai uzspļaujoša, uzstādot radarus dīvainās vietās un līdz galam nepaskaidrojot, kādēļ radaram jābūt tieši tur. Nav brīnums, ka sabiedrība spļauj pretī, piemēram, ja uz man piederošas zemes kāds to radaru gribētu uzstādīt, arī es viņu pasūtītu.»

Arī sociologs Aigars Freimanis norādījis uz necaurskatāmo radaru ieviešanas procesu un komunikācijas kļūmēm, kas radījušas iespaidu, ka policija šajā jautājumā aizstāv privātuzņēmuma, nevis plašākas sabiedrības intereses. Tomēr viņš aicina palūkoties dziļāk, jo pašos pamatos, noslēdzot ar privātfirmu līgumu par radaru ieviešanu, tajā esot iekļauts «ētiski kropls» pieņēmums, kas daudzos radījis dziļa aizvainojuma sajūtu. «Absurdi ir ielikt līgumā ideju, ka firma dzīvo no tā, ka ir pārkāpēji. Tas nozīmē, ka firma nemaz nevar būt ieinteresēta tajā, lai autovadītāji būtu godīgāki, jo tādā gadījumā firma būtu pagalam, un policija, kam būtu jābūt godīguma balstam, noslēdzot šo līgumu, ir pateikusi, ka firmu atbalsta,» viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien darba grupai, kurai bija jāizstrādā principi turpmākai fotoradaru ieviešanai, tie jāiesniedz valdībā. Šķiet, šoreiz teikt, ka valsts no savām kļūdām nemācās, būtu nevietā - kā saprotams no darba grupā iesaistīto amatpersonu teiktā, ar šiem principiem tiks novērstas teju visas nepilnības, kuru dēļ iepriekšējo radaru ieviešanas mēģinājumu firmas Vitronic izpildījumā nemitīgi vajāja aizdomas un neapmierinātība, raksta laikraksts Diena.

Kad valsts nākamreiz ķersies pie radaru ieviešanas, tai tiks noņemts slepenības plīvurs, pirmos ieviesīs tieši stacionāros, nevis pārvietojamos radarus, un nekādi procenti no iekasētajām soda naudām privātiem komersantiem vairs nepienāksies, skaidro laikraksts.

Speciāli izveidotā Satiksmes un Iekšlietu ministrijas darba grupa ar sava darba rezultātu iesniegšanu vadībā gan varētu aizkavēties par dažām dienām, bet vēlākais nākamās nedēļas sākumā tiem jākļūst publiski pieejamiem. Kā Dienai atzinusi darba grupas vadītāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, galvenie principi ir skaidri jau tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iepirkuma specifiku, fotoradaru iegādei izvēlēts slēgtā konkursa mehānisms. Savukārt pašu radaru uzstādīšanu finansēs konkursā uzvarējušais komersants, kurš atlīdzību par to saņems no iekasētajām soda naudām.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai iesniegti grozījumi likumā, kas noteiks fotoradaru iegādes principu. Jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrija iecerējusi projektu finansēt no iekasētajām soda naudām. « No valsts viedokļa, tas ir efektīvs problēmas risinājumu, jo tai nav jāiegulda liela apjoma investīcijas tehniskajā aprīkojumā un tā atjaunošanā, netiek tērēti valsts stingri ierobežotie resursi tehniskā aprīkojuma uzturēšanā un darbības nodrošināšanā. Tāpat ar komersantu noslēgtā līguma darbības laikā valsts neuzņemas finanšu risku gadījumā, ja faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem ir mazāki par plānotajiem,» skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Papildināts - Ierosināta Vitronic tiesiskās aizsardzības procesa lieta; līguma laušanu neaptur

Lelde Petrāne, 31.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un Partneri finansiālās grūtības, 2012.gada 26.jūlijā tiesā ir iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, liecina radaru uzstādītāja šorīt medijiem izplatītais paziņojums. Šis fakts neaptur Valsts policijas (VP) īstenoto līguma laušanas procedūru, informē VP.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3.panta pirmajai daļai «tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks», tāpēc Vitronic Baltica un Partneri izmantoja likumā noteiktās tiesības savu un kreditoru interešu aizsardzībai, teikts paziņojumā.

2012.gada 27.jūlijā tiesā ir ierosināta Vitronic Baltica un Partneri tiesiskās aizsardzības procesa lieta un saskaņā ar tiesas lēmumu Vitronic Baltica un Partneri divu mēnešu laikā ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Policijas pataloģiskā atkarība no fotoradaru uzstādītājiem

Dienas Bizness, 01.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir zināmas dažādas atkarības, kuras vairāk vai mazāk sekmīgi ar medicīniskām metodēm tiek mēģināts ārstēt - no alkohola, no tabakas, no narkotiskajām vielām utt. Latvijas iekšlietu sistēmas gadījumā faktiski ir izdevies atklāt jaunu atkarības formu - no līdzšinējā fotoradaru uzstādītāja un apsaimniekotāja neatkarīgi no tā nosaukuma - Vitronic vai pašreizējā versijā V-Traffic.

Domājams, jebkuram ir skaidrs, ka šī kompānija daudzu mēnešu laikā ir pierādījusi savu nespēju strādāt ar fotoradariem.

Vispirms stacionāro radaru vietā tika atvesti pārvietojamie, tad tos nekādi nesanāca savlaicīgi uzstādīt un liela daļa tā arī nav ieraudzījusi dienas gaismu, un visbeidzot izrādījās, ka daļa no šīm tehnoloģisko ierīču būvēm nav nodotas ekspluatācijā, kas automātiski nozīmējot, ka sodu piemērošana par to fiksētajiem ātruma pārkāpumiem nav leģitīma. Citiem vārdiem sakot, laba ideja, kuras sekmīga realizācija ļautu ierobežot karstgalvju ālēšanos uz ceļiem, ir izbojāta tik lielā mērā, cik vien iespējams. To visu ņemot vērā, tikai loģisks ir lēmums pārtraukt līgumu ar Vitronic/ V-Traffic un noteikt, ka turpmāk visos etapos ar radariem būs jāstrādā valsts institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķuzis: būtu labs variants, ja fotoradarus apsaimniekotu Satiksmes ministrija

Dienas Bizness, 04.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radaru darbības nepārtrauktība būtu labākais variants, bet kā tas tiks risināts – šobrīd vēl ir grūti pateikt. Būtu labs variants, ja radaru apsaimniekošanu uzņemtos Satiksmes ministrija, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Uz jautājumu, vai radaru darbības nodrošināšanu varētu nodarboties pati Valsts policija, viņš norādīja, ka policijas uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un apkarot noziedzību.

«Mūsu kompetencē ietilpst radaru dislokācijas noteikšana, protokolu izsūtīšana, pārsūdzēto sodu izskatīšana un tamlīdzīgas lietas, bet mēs neesam saimnieciskā darba veicēji,» sacīja I. Ķuzis.

Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka, ja radarus apsaimniekotu Satiksmes ministrija, nepastāvētu problēmas ar to, ka radaru apsaimniekotājs nepakļaujas policijas vadības prasībām.

I. Ķuzis norādīja, ka līdzšinējā sadarbība starp valsti un privāto sektoru fotoradaru uzstādīšanas un apsaimniekošanas jomā neesot attaisnojusies un turpmāk ar to būtu jānodarbojas valsts struktūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa pret fotoradariem Latvijā nav beigusies un turpinās, palielinot apgriezienus. Nevis pret personām, kas izstrādāja un parakstīja tādus radaru ieviešanas un apkalpošanas noteikumus, ka to uzstādīšanas beigu datumu joprojām grūti nojaust, bet gan pret pašām iekārtām.

Par apgriezienu pieņemšanos spēkā šajā jomā liecina kaut vai fakts, ka Satversmes tiesa ir apņēmusies vai likuma normas, kas paredz, ka par braukšanas ātruma pārsniegšanu sodīts tiek automašīnas īpašnieks, nevis faktiskais pārkāpējs, atbilst pamatlikumam. Protams, tikai pašas Satversmes tiesas ziņā ir tās pieņemtie lēmumi, un, lai ko tā arī nolemtu, to nāksies respektēt. Tomēr jāņem vērā, ka situācija šajā jomā var izveidoties visnotaļ interesanta.

Pieņemsim, ka tiek noteikts - radaram fiksējot, ka automašīna X kustas ar ātrumu, kas pārsniedz attiecīgajā vietā atļauto, policijas darbiniekiem jānoskaidro, vai braucamajam pie stūres tiešām ir bijis tās oficiālais īpašnieks, un gadījumā, ja nu tomēr nav, jāatrod cilvēks, kurš konkrētajā brīdī bijis pie stūres, un jāpierāda viņa vaina. Nenoliedzami nākas piekrist tiesībsargam Jurim Jansonam, kurš ir attiecīgās sūdzības autors, ka iespējams tas ir. Lai noskaidrotu, vai veiktā pārkāpuma brīdī pie auto stūres ir bijis pats tā īpašnieks, katrā konkrētajā gadījumā policijas darbiniekam ir jāgūst viņa piekrišana, ja tādas nav - jādodas pie potenciālā vainīgā, uz ko norāda īpašnieks, un jāzīlē, ko darīt tālāk, ja norādītā persona neatzīstas, ka vispār kādreiz būtu vadījusi attiecīgo automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pašlaik Rīgā un tuvākajos pagastos ik dienu dežūrē 34 pārvietojamie radari. Policijas mājaslapā atrodamā «radaru izvietojuma karte» atspoguļo tikai iespējamību, nevis reālo situāciju,» raksta izdevums Ir.

Uz lūgumu iepazīstināt, kur tieši atrodas katrs radars, tas saņēmis kategorisku atteikumu. «Tā ir policijas iekšējā informācija. Neviens nevar iejaukties policijas darbā,» sacījis Valsts policijas prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Kad izdevums iebildis, ka tādējādi nevar objektīvi salīdzināt, vai radari izvietoti pilsētas bīstamākajās vietās, vai arī tur, kur vieglāk iekasēt sodu, Zivtiņš ieteicis «uzticēties».

Balstoties uz analītiskā dienesta vērtējumu, Zivtiņš izvēlas, kur stāvēs radari, un Vitronic Baltica tos tur arī novietojot. Radaru izvietojums varot mainīties reizi nedēļā, bet dažos gadījumos - vēl retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jāņa sētas kartēs iPhone un internetā norādīti policijas radari

Sanita Igaune, 16.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karšu izdevniecība Jāņa sēta ir laidusi klajā jaunu iPhone lietotnes BalticMaps 1,1 versiju, kurā norādītas policijas radaru atrašanās vietas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Db informē karšu izdevniecības Jāņa sēta projektu vadītājs Visvaldis Gercāns.

Policijas radaru atrašanās vietas Latvijas kartē norādītas atbilstoši Valsts policijas sniegtajai informācijai par 82 iespējamajām 15 pārvietojamo radaru izvietošanas vietām. Kartē norādīta 21 stacionārā radara atrašanās vieta Igaunijā un 138 stacionāro radaru izvietojums Lietuvā.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta gatavo un 2012. gada sākumā plāno izlaist lietojumprogrammas BalticMaps versiju telefoniem un iekārtām, kas darbojas uz Android operētājsistēmas bāzes. Tālāk nākotnē tiks turpināts darbs pie programmatūras funkcionalitātes attīstības, paplašināta kartes informācija un ieviestas jaunas iespējas satiksmes informācijas izmantošanā. Bezmaksas versijā BalticMaps lietotājiem būs iespēja brīdināt citus lietotājus par satiksmes sarežģījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens «fotoradars» Latvijā drīz vien būs kļuvis par lamuvārdu. Ne tikai tāpēc, ka daudzi ar saviem spēkratiem tagad vairs bez maksas nevar pārvietoties tik lielā ātrumā, kā varbūt gribētos, par ko vispār uztraukuma nekāda, bet arī tādēļ, ka mūsu iekšlietu sistēmas darboņi ar fotoradaru uzstādītājiem acīm redzami ir noslēguši tādu līgumu, ka visu vajadzīgo stacionāro radaru nav joprojām, bet ar to uzstādītājuzņēmumu Vitronic Baltica notiek auklēšanās kā mammai ar jaundzimušu bērnu - pasarg die's, ka tikai kaut kas nenotiek.

Jāatgādina, ka stacionāro radaru uzstādīšanai Latvijā vajadzēja sākties jau pagājušā gada oktobrī, bet to vietā parādījās tikai kaudze ar pārvietojamajiem fotoradariem. Tātad līgums jau netika izpildīts.

Būdami ļoti pretimnākoši cilvēki pēc savas dabas, mūsu iekšlietu sistēmas darbinieki deva iespēju laboties, 110 stacionāros radarus uzstādot līdz šā gada 20. maijam. Jau pagājušajā nedēļā bija skaidrs, ka visus 110 radarus noteiktajā laikā Vitronic Baltica neuzstādīs gan. Un tad Valsts policijas šefs Ints Ķuzis pat pamanījās apgalvot, ka minētajam uzņēmumam esot objektīvi attaisnojumi, kāpēc darbs nav izpildīts laikā, - piemēram, Latvijas krājbankas krahs… Un tas nekas, ka pirmajiem stacionārajiem fotoradariem vajadzēja sākt strādāt jau pērnā gada oktobrī, bet Krājbankas krahs bija novembrī. Informācijai tiem, kas nav pamanījuši, - oktobris ir pirms novembra. Turklāt pat gadījumā, ja tiešām izrādītos, ka radaru uzstādīšana nav bijusi iespējama tāpēc, ka Vitronic Baltica naudiņa palikusi Krājbankā, tam nevajadzētu būt par pamatīgu traucēkli, lai vismaz vienotos ar zemes īpašniekiem par tiesībām uzstādīt šos radarus, kā arī nokārtot ar būvniecības darbu uzsākšanu saistītās formalitātes, jo tas nekādus lielos līdzekļus neprasa. Taču, kā jau ir plaši izskanējis, tas nav izdarīts, proti, vienā otrā pašvaldībā tā arī nav skaidrības par to, kur tad šos radarus iebetonēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pirmais stacionārais fotoradars drīzumā tiks uzstādīts Krasta ielā

Gunta Kursiša, 08.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazāk nekā divas nedēļas pirms Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža noteiktā stacionāro fotoradaru uzstādīšanas termiņa – 20. maija – uzņēmums Vitronic Baltica un Partneri paziņojis par būvdarbu sākšanu pirmā fotoradara uzstādīšanas vietā – Krasta ielā 101, Rīgā.

Būvdarbus Krasta ielā 101 veic Vitronic Baltica un Partneri sadarbības partneris SIA Latvijas Energoceltnieks.

Intenīvs darbs tuvākajās dienās turpināsies arī citās stacionāro radaru izvietošanas vietās, piemēram, otrdien, 8. maijā, darbs turpināsies divās vietās uz Dienvidu tilta. Pirms stacionārajām mērierīcēm tiks uzstādītas arī brīdinošas ceļa zīmes.

Informācija par to, kurās vietās tiks veikti būvdarbi, regulāri tiks papildināta, norāda Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile.

«Pati stacionāro radaru montāža ir pietiekami vienkāršs un relatīvi ātrs process, lielāko laika daļu fotoradaru uzstādīšanai aizņem projektu izstrāde un saskaņošana. Stacionāro radaru komplektu sastāvdaļu un papildu materiālu piegāde pašlaik notiek saskaņā ar grafiku,» norādīja uzņēmuma pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās var tikt lauzts līgums ar radaru nodrošinātāju Vitronic Baltica un partneri.

Tas var notikt tādā gadījumā, ja Vitronic Baltica un partneri divu mēnešu laikā nenovērsīs trūkumus radaru jomā. Proti, 23. maijā Valsts policija (VP) konstatēja, ka stacionārie fotoradari nav uzstādīti tādā daudzumā, kā to paredz līgums, tāpēc dienu vēlāk - 24. maijā VP priekšnieks Ints Ķuzis uzņēmumam Vitronic Baltica un partneri nosūtīja otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. «Tas paredz, ka divu mēnešu laikā komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības. Konkrētas sankcijas līguma laušanas gadījumā līgumā nav noteiktas, iesaistītās puses ir atbildīgas par nodarītajiem zaudējumiem,» DB paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte. «Iekšlietu ministriju neapmierina līguma izpildes gaita. No izpildītāju puses līgumā paredzētie darbi netiek veikti ne noteiktajos termiņos, ne arī paredzētajā apjomā,» DB norādīja Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš. Tomēr viņš atzīmē, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu VP ir jāturas pie iepriekšējās valdības laikā noslēgtā līguma nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija šobrīd vērtē 10 potenciālos pretendentus, kuri pēc gada varētu uzstādīt vairāk nekā 100 foto radaru uz valsts ceļiem. Lai gan uz papīra uzņēmumi ir desmit, izpētot izrādās, ka tās ir vienu un to pašu pretendentu dažādas kombinācijas. To vadībā ir cilvēki, kas saistīti gan ar policiju, gan apsardzi, gan apdrošināšanu, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 12.februārī, Latvijā darba režīmā sāks darboties pirmie stacionārie fotoradari, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka informācija par fiksētajiem pārkāpumiem tiks sūtīta Valsts policijai lēmuma pieņemšanai un autovadītāji saņems paziņojumu par fiksēto pārkāpumu. Kā pirmie savu darbību uzsāks radars uz ceļa Rīga – Jelgava pie pagrieziena uz Brankām un uz jaunā Rīga – Koknese ceļa pie satiksmes mezgla ar ceļu Inciems – Sigulda – Ķegums (radaru karte: http://ej.uz/ctsu). Līdz šim radari darbojās testa režīmā un paziņojumi autovadītājiem netika sūtīti.

Jau tagad varam uzskatīt, ka stacionāro radaru izvietošana ir sevi attaisnojusi, uzsver CSDD. Radaru uzstādīšanas vietās šobrīd ir samazinājies plūsmas ātrums un tiek fiksēts neliels skaits ātruma pārkāpēju. Pirms katras stacionārā fotoradara atrašanās vietas ir izvietotas braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes ar papildzīmi par fotoradara darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā un Lietuvā jau domā par cita veida ātruma pārkāpumu fiksēšanu; Latvijā kontrolēšana varētu sākties janvāra beigās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijā divus gadus pēc neveiksmīgās Vitronic (vēlāk V-Traffic) fotoradaru ieviešanas vēl tikai tiek testēts pirmais stacionārais fotoradars, kaimiņvalstīs jau izskata iespēju, kā sodīt pārkāpējus nevis par ātruma pārkāpšanu konkrētā momentā, bet gan garākā ceļa posmā.

«Šobrīd Gatso tipa radaru uzstādīšana (autoceļa Rīga–Ventspils 22,5. kilometrā pie Varkaļu kanāla) notiek saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar CSDD. Pirmais radars ir uzstādīts pagājušajā gadā un šobrīd darbojas testa režīmā. Vēl seši radari tiks uzstādīti 21. janvārī,» DB norāda fotoradaru uzstādītājas SIA Reck valdes priekšsēdētājs Viesturs Kaģis. Pēc viņa teiktā, visi uzstādītie radari būs verificēti atbilstoši Latvijas likumdošanai. Savukārt pārējie radari tiks uzstādīti tiklīdz Reck saņems radaru uzstādīšanai atbilstoši sagatavotas vietas, kā tas paredzēts līgumā. Par radaru uzstādīšanas vietu nodrošināšanu un sagatavošanu atbilstoši tehniskajām prasībām Reck neatbild. Pirmais fotoradars varētu sākt fiksēt pārkāpumus jau janvāra beigās, pieļauj CSDD pārstāve Agnese Korbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Sakarā ar radaru skandālu vēlas atkāpties Igaunijas policijas šefs

Gunta Kursiša, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes vadītājs Raivo Kūts (Raivo Küüt) saistībā ar pagājušajā nedēļā uzplaiksnījušo radaru skandālu paziņojis par savu atkāpšanos no amata. Pirms neilga laika atklājies, ka Igaunijas policisti apzināti un nelegāli izrakstījuši ātrumpārkāpuma kvītis saskaņā ar nepareiziem radaru rādījumiem, vēsta Igaunijas mediji.

Skandāla dēļ policija izpelnījusies sabiedrības nopēlumu un kritiku, atzina R. Kūts, paziņojot, ka pametīs savu amatu, lai mazinātu saspīlējumu. Iekšlietu ministrs Kens Marti Vahers (Ken-Marti Vaher) neatbalsta, ka R. Kūts pamestu amatu, jo neticot, ka viņš esot zinājis par šiem pārkāpumiem un centās tos slēpt, ziņo ERR.

Radaru skandāls Igaunijā sākās pagājušajā nedēļā, kad televīzijas ETV pārraide pauda – 2011. gada sešos mēnešos policija piešķīrusi 178 sodus par ātruma pārkāpšanu, pamatojoties uz nepareizi noregulētiem radariem. Pārraide apgalvo, ka, pateicoties iekšējam auditam, policijas vadība ir bijusi informēta par pārkāpumiem un nelegāli uzliktajiem sodiem vismaz astoņu mēnešu garumā, bet neko nedarīja, lai problēmu novērstu un cerēja, ka pārkāpumi nenonāks atklātībā. Savukārt bijušais Policijas satiksmes departamenta vadītājs Alvars Otokars (Alvar Ottokar) teicis policistiem turpināt izmantot bojāto radaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 20 vietām, kurās plānots izvietot stacionāros fotoradarus un kuras jau iezīmētas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapas interaktīvajā kartē, šobrīd reāli darbojas pieci radari. Valsts policija (VP) pirmo rezultātu apkopojumu sola ap marta vidu, kad būs apritējis mēnesis kopš pirmo divu radaru uzstādīšanas. Taču visas zīmes rāda, ka jaunais mēģinājums ieviest fotoradarus varētu būt veiksmīgāks nekā iepriekšējais, kas beidzās, 2012. gadā laužot līgumu ar firmu V-Traffic (pirms tam Vitronic Baltica un partneri), ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Diena jau ziņoja, pirmie divi fotoradari sāka darboties 12. februārī, bet vēl trīs – apmēram nedēļu vēlāk. VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava Dienai stāsta, ka pirmos datus varētu apkopot nākamnedēļ. Taču pirms šo datu publiskošanas CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa kā labo piemēru jau min fotoradaru, kas atrodas uz autoceļa A8 pie pagrieziena uz Ozolniekiem – ja 2014. gada monitoringa rezultāti rādījuši, ka ātrumu šai vietā par 10 km/h un vairāk pārsnieguši ap 65% autovadītāju, tad pēc radara uzstādīšanas pārkāpēju esot tikai 5–7%. «Process ir sācies lēnām un stabili,» par radaru uzstādīšanu saka I. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Autobraucējiem, kuri mīl pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu, jāsāk piebremzēt

Zanda Zablovska, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā laikā uz Latvijas ceļiem parādīsies Valsts policijas automašīnas ar jaunajiem radariem.

Jāatgādina, ka vakar valdība atbalstīja 518,4 tūkstošu latu piešķiršanu Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošanai ar radariem. Valsts policijā DB stāsta, ka policija gaidījusi šo «zaļo gaismu» un jau šīs nedēļas laikā tiks sākta policijas automašīnu aprīkošana ar jaunajām ierīcēm un veco radaru modernizācija.

Aprīkošanas process ilgu laiku neaizņem, tādējādi ar jaunajiem radariem aprīkotās policijas automašīnas uz ielām parādīsies tuvākajā laikā, informē Valsts policijā.

DB jau rakstīja, ka 518,4 tūkst. latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar policijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī transportlīdzekļos uzstādīto radaru pārbūvi un modernizāciju. Tostarp 80 Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošana ar radariem un video ieraksta sistēmu izmaksās 292,6 tūkst. latu, bet 46 transportlīdzekļos uzstādītā aprīkojuma renovācija izmaksās 225,8 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākas dienas publiskajā telpā nerimst diskusija par fotoradaru izvietošanas principiem. Jāatzīst, ka arī mēs ar paziņām ik pa brīdim spriedelējam, kur tie radari atrodas, kas ir tie stacionārie un kas pārvietojamie, kur tā īstā un solītā radaru karte un kad galu galā tos radarus beidzot uzstādīs? Respektīvi, daudz jautājumu, tikpat daudz atbilžu, skaidrības nekādas, bet nav jau arī būtiski, tas tik tā - papļāpāšanas pēc.

Bet ja tēmā tomēr iedziļinās, tad šādi tādi vērā ņemami secinājumi veidojas. Pirmkārt, pasākums ir tā kā nedaudz ieildzis. Konkursa uzvarētājs tika noskaidrots teju pirms gada – 2011. gada martā. Kā noprotams no amatpersonu paziņojumiem, tad pašlaik autovadītājiem ir «pieejami» tikai pārvietojamie radari. Tātad tie, kurus var atpazīt pēc blakus stāvošiem bulku vāģiem. Stacionārie vēl tikai būšot, uzstādītāja firma nekur nesteidzas, ignorē līguma nosacījumus, jo sods par to neesot būtisks. Policija sūdzas, ka kļuvusi par situācijas ķīlnieci, jo konkursu rīkoja Iekšlietu ministrija, pati atbildīgā ministre tagad strādā kādā privātā izdevniecībā, visi gali ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgtajam konkursam par fotoradaru ieviešanu, uzstādīšanu un apkalpošanu ir pieteikušies kandidāti, liecina informācija Iekšlietu ministrijas mājaslapā.

Konkursam ir pieteikušies: SIA Signum, AS Vitronic Baltica, Vitronic Dr.-Ing.Stein kopā ar SIA Komerccentrs DATI grupa, AS Vitronic Baltica, Vitronic Dr.-Ing.Stein kopā ar SIA Citrus Solutions, Personu apvienība SIA Armgate un SIA BMS Tehnoloģija, SIA Lattelecom, SIA Selkoms, PS Fima Group, Personu apvienība AS Inkomerc Holding un SIA Nameks, kā arī Alarmtec Aktsiaselts un SIA Belss.

Zināmi fotoradaru iepirkuma konkursa kandidātiDb jau ziņoja, ka ņemot vērā iepirkuma specifiku, fotoradaru iegādei tika izvēlēts slēgtā konkursa mehānisms. Savukārt pašu radaru uzstādīšanu finansēs konkursā uzvarējušais komersants, kurš atlīdzību par to saņems no iekasētajām soda naudām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Indīgās partnerības strīds vēršas plašumā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 14.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija vilcinās ar ASV brīvās tirdzniecības līguma publiskošanu. Ja tas tiešām abām pusēm ir tik izdevīgs, kāpēc tāda slepenība?

Kad Eiropas Komisijas pārstāvjiem uzdod jautājumus par ilgi slīpēto un spodrināto transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, kam jānodrošina brīva preču plūsma starp ASV, Kanādu un ES, slavinājumi plūst kā no pārpilnības raga. Tas nodrošināšot izaugsmi un labklājību, mazināšot birokrātiju un izdevumus, kā arī radīšot jaunas darba vietas – vismaz 700 tūkstošus Eiropas Savienībā un kādu miljonu ASV. Vairāku ES valstu pilsoņi gan ir skeptiski par šī līguma solītajām piena un medus upēm un turpina regulāri rīkot protesta akcijas, prasot līgumu pārskatīt vai vismaz atklāt tā saturu. Viņiem pievienojas arī atsevišķi politiskie spēki ES dalībvalstīs, kas var radīt nopietnus šķēršļus šī līguma darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kopš savas darbības sākuma stacionārie fotoradari fiksējuši 1013 pārkāpumus

LETA, 19.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš savas darbības sākuma stacionārie fotoradari fiksējuši 1013 pārkāpumus un lielākais antirekords fiksēts uz ceļa Tīnūži-Koknese, kur spēkrats traucies ar ātrumu 167 kilometri stundā, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Pirmais stacionārais fotoradars sāka darboties 12.februārī, bet šobrīd darbojas kopumā jau deviņas stacionārās mērierīces.

Visbiežāk ātrumu pārkāpuši BMW, Audi un Volkswagen automašīnu vadītāji. Visbiežāk pārkāpumi fiksēti otrdienās un trešdienās.

Lielākā daļa šoferu ātrumu pārsnieguši par 20 kilometriem. Četros gadījumos autovadītāji braukuši ar 140 kilometriem stundā lielu ātrumu.

Bez stacionārajiem radariem joprojām darbojas 2008.gadā iegādātie Valsts policijas pārvietojamie fotoradari. Tehnisku iemeslu dēļ šobrīd strādā tikai divi. Šīs mērierīces kopš gada sākuma fiksējušas 885 ātruma pārkāpumus. Pārkāpumi visbiežāk konstatēti sestdienās un svētdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iespējams, «ienesīgākais» fotoradars Hipokrātu ielā fiksē aptuveni 350 pārkāpumus dienā

Elīna Pankovska, 26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs bērnudārzi, skola, veco ļaužu pansionāts un slimnīca – tās ir iestādes, kas atrodas aptuveni 600 metru garajā Hipokrāta ielas ceļa posmā, kurā noteikts 30 km/h ātruma ierobežojums. Taču, neskatoties uz šiem apstākļiem, vadītāji šeit traukušies pat ar ātrumu 92 km/h, informē policija.

Jau vairāk nekā mēnesi ar mainīgu intensitāti un darba laiku Hipokrāta ielā, strādā viens no Valsts policijas četriem pārvietojamiem radariem. Policija informē, ka vidēji vienā dienā Hipokrāta ielā pie nama numur seši esošais fotoradars fiksē 300 līdz 350 pārkāpumus un šis skaits, laikam ejot, nav sarucis.

Absolūtais ātruma rekords šajā vietā fiksēts 11. janvārī, kad kāds vadītājs traucies ar ātrumu 92 km/h. Pāris dienas vēlāk fiksēts ātrums 75 km/h.

Policija joprojām turpina darbu pastiprinātā režīmā – ātruma pārkāpēji tiek kontrolēti gan ar ceļu policijas ekipāžu, gan rokas radaru, gan līdzšinējo četru policijas pārvietojamo radaru palīdzību, kas turpina fiksēt ātruma pārkāpumus visā valsts teritorijā – gan Rīgas reģionā, gan ārpus tā. VP atgādina, ka atļautais braukšanas ātrums nav mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotajā konkursā par 16 Doplera principa stacionāro fotoradaru piegādi uzvarējis uzņēmums Reck un pirmās mērierīces uz Latvijas ceļiem būs jau šogad, apliecināja CSDD.

Atbilstoši iepirkumam tiks piegādātas Nīderlandes uzņēmuma "Gatso" iekārtas, kas savus uzdevumus pilda jau vairākus desmitus gadu apmēram 60 pasaules valstīs. Šo iekārtu piegādi veiks "Reck", kuram fotoradaru darbības uzturēšana jānodrošina vēl piecus gadus pēc to nodošanas ekspluatācijā. Iepirkuma līgumcena ir 896 786 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LETA jau ziņoja, ka Reck piedāvājums mērierīču piegādei bija lētāks nekā otrā pretendenta - uzņēmuma Doma.

Fotoradaru iepirkumam bija vēl otra daļa, kas paredz, ka valsts iegādāsies četras transportlīdzekļu ātruma kontroles stacionārās iekārtas ar lāzera skeneri. Arī šajā daļā, tāpat kā Doplera principa iekārtu piegādē, pieteicās Reck un Doma. CSDD pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA skaidroja, ka šajā daļā lēmums par uzvarētāju tiks pieņemts tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru