Mutes un deguna aizsegu varēs nelietot persona, kas ir pārslimojusi Covid-19, kā arī pie konkrētiem nosacījumiem apmeklētāji tādos pasākumos, kuros ir fiksētas vai personalizētas sēdvietas, vienlaikus sejas maska turpmāk būt jāvelk arī taksometru pasažieriem un vadītājiem.

To paredz šodien spēkā stājušies grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Veselības ministrijā skaidro, ka nav precīzu pierādījumu, cik noturīga ir imunitāte pēc Covid-19 pārslimošanas, bet aplēses liecinot, ka sešu mēnešu laikā pēc pārslimota Covid-19 atkārtoti inficēties ar jauno koronavīrusu praktiski nav iespējams.

Ņemot vērā minēto, tiek noteikts, ka, ja persona, uzrādot antivielu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātus un izrakstu no pacienta slimības vēstures, var pierādīt, ka ir pārslimojusi Covid-19 pēdējo sešu mēnešu laikā un šo faktu apliecina ārsta izsniegta izziņa, persona var nelietot mutes un deguna aizsegu.

Veselības ministrija rosina sejas vairogus vairs neklasificēt kā mutes un deguna aizsegus, tos ļaujot lietot tikai kombinācijā ar medicīnisko vai nemedicīnisko sejas masku, liecina valdības dienas kārtībā iekļautais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts.

Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka sabiedriskās vietās iekštelpās jāvalkā mutes un deguna aizsegs - medicīniskā sejas maska, nemedicīniskā (higiēniskā vai auduma) sejas maska vai sejas vairogs.

VM skaidro, ka šobrīd ir pierādīts, ka gan vienreizlietojamo medicīnisko sejas masku, gan daudzreizlietojamo nemedicīnisko sejas masku lietošana samazina risku pārnest Covid-19 infekciju no cilvēka uz cilvēku. Savukārt sejas vairogu efektivitāte nav pierādīta.

Ministrijā uzsver, ka mutes un deguna aizsega lietošanas mērķis sabiedriskās vietās primāri ir novērst SARS-CoV-2 piesārņoto elpošanas ceļu pilienu nokļūšanu apkārtējā vidē, tādēļ mutes un deguna aizsegam cieši ir jāpieguļ sejai, ko nodrošina sejas maska, savukārt gar vairoga malām elpošanas ceļu pilieni brīvi nokļūst apkārtējā vidē.

Valdība atbalstījusi Veselības ministrija (VM) rosinājumu sejas vairogus vairs neklasificēt kā mutes un deguna aizsegus, tos ļaujot lietot tikai kombinācijā ar medicīnisko vai nemedicīnisko sejas masku.

Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredzēja, ka sabiedriskās vietās iekštelpās jāvalkā mutes un deguna aizsegs - medicīniskā sejas maska, nemedicīniskā (higiēniskā vai auduma) sejas maska vai sejas vairogs.

VM skaidroja, ka šobrīd ir pierādīts, ka gan vienreizlietojamo medicīnisko sejas masku, gan daudzreizlietojamo nemedicīnisko sejas masku lietošana samazina risku pārnest Covid-19 infekciju no cilvēka uz cilvēku. Savukārt sejas vairogu efektivitāte nav pierādīta.

Ministrijā uzsvēra, ka mutes un deguna aizsega lietošanas mērķis sabiedriskās vietās primāri ir novērst SARS-CoV-2 piesārņoto elpošanas ceļu pilienu nokļūšanu apkārtējā vidē, tādēļ mutes un deguna aizsegam cieši ir jāpieguļ sejai, ko nodrošina sejas maska, savukārt gar vairoga malām elpošanas ceļu pilieni brīvi nokļūst apkārtējā vidē.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas pārvaldības likumā, kas nosaka no 20.novembra ieviest sodu par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās, kur to lietošanu prasa normatīvie akti.

Valdībā iepriekš atbalstītos grozījumus sagatavojusi Tieslietu ministrija (TM) un tie nosaka, ka par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu 10 līdz 50 eiro apmērā.

Tāpat no likuma grozījumiem izriet, ka valsts sagādātos individuālos aizsardzības līdzekļus jeb maskas maznodrošinātajiem no 20.novembra būs jāizdala pašvaldību iestādēm. Likumā arī noteikts līdzīgs regulējums, ka pašvaldības nodrošina, ka no 20.novembra trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi. Kā skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina, šai vajadzībai ir paredzēts iegādāties vairākkārt lietojamās maskas divu eiro vērtībā, kuras varēs mazgāt vismaz 30 reizes.

Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas paredz, ka policija par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās iedzīvotājiem piemēro brīdinājumu vai līdz 50 eiro lielu naudas sodu, pastāstīja TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu redakcija ir saskaņota Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadītajā Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Minētās sankcijas paredzētas tajos gadījumos, kur saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem mutes un deguna aizsegi jālieto obligāti, norādīja Medina.

Patlaban Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no 7.oktobra līdz 6.novembrim sabiedriskajā transportlīdzeklī transportlīdzekļa vadītāji, kuri nav atdalīti ar fizisku barjeru no pasažieriem, kā arī pasažieri, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam, lieto mutes un deguna aizsegus.

Tāpat no 14.oktobra līdz 6.novembrim iedzīvotāji, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam, darbinieki, kuri no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru, lieto mutes un deguna aizsegus kultūrvietās un izstāžu norises vietās, tirdzniecības vietās un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanas vietās. Tāpat mutes un sejas aizsegi jālieto reliģiskās darbības veikšanas vietās, ja tur netiek rīkots pasākums.

Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, valdība otrdien lēma noteikt lielākus pulcēšanās ierobežojumus, uzdot valkāt sejas maskas tirdzniecības vietās, stacijās un citviet, kā arī aizliegt uz laiku iekštelpās rīkot kolektīvos sporta treniņus.

Prasība attiecībā uz sejas maskām stāsies spēkā 14.oktobrī, bet citi papildu ierobežojumi - no 17.oktobra, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka Covid-19 izplatība ir saistīta ar to, ka sabiedrībā neievēro noteiktos piesardzības pasākumus. Īpaši tas notiekot neorganizētos pasākumos, kur nav atbildīgā, kas rūpētos par piesardzības pasākumu plānošanu un ieviešanu.

Līdz ar to tiek noteikts, ka privātos pasākumos drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku. Minētais skaits tiek pielīdzināts iepriekš noteiktajām cilvēku grupām, kas drīkstēja pulcēties, neievērojot distancēšanos, sporta treniņos, bērnu nometnēs un tamlīdzīgi. Tāpat tiek noteikts, ka privātos pasākumos ārtelpās nedrīkst pulcēties vairāk nekā 300 cilvēku.

Pacientiem durvis vērusi jauna ārstniecības iestāde – LOR Klīnika, kuras galvenā kompetence ir ausu, kakla un deguna slimību diagnostika un ārstēšana gan pieaugušajiem, gan bērniem.

LOR klīnika atrodas Pārdaugavā, Vienības gatvē 51, informē klīnijas pārstāvji.

Kopā ar piesaistīto investīciju no riska kapitāla fonda FlyCap, LOR klīnikas izveidē investēti vairāk nekā 400 tūkstoši eiro. Ieguldītos naudas līdzekļus klīnika plāno atpelnīt 3-5 gadu laikā, taču vienlaikus arī augot, paplašinoties un investējot klīnikas attīstībā. Klīnikas izveidē ieguldīti gan pašu SIA LOR Klīnika akcionāru naudas līdzekļi, gan riska kapitāla fonda FlyCap piesaistītais finansējums, gan arī bankas līzings, skaidroja Ģirts Milgrāvis, FlyCap partneris.

Ņemot vērā, ka nereti LOR slimības saistītās arī ar citām saslimšanām, klīnikā strādās arī pediatrs, logopēds, alergologs, gastroenterologs un citi speciālisti.

Nākas atzīt, ka notiekošais saistībā ar fotoradaru ieviešanu Latvijā nu jau kļūst arvien interesantāks, pamazām sākot iegūt trīcošus ceļgalus izraisošu mistikas žanra seriāla statusu. Un šoreiz runa ir nevis par to, cik precīzi jaunie radari mēra ātrumu, ir vai nav pareizi sodīt auto īpašnieku, nevis vadītāju, un tamlīdzīgām lietām, bet gan par valsts noslēgto līgumu ar šo radaru uzstādītāju Vitronic Baltica.

Tikai šīs nedēļas īsais «sēriju» izklāsts... Vispirms viens no Valsts policijas augstākās vadības pārstāvjiem Guntars Marķitāns paziņoja, ka policija lauzīs sadarbības līgumu ar privāto partneri Vitronic. Jau tās pašas dienas vakarā augstākstāvoša amatpersona - iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nāca klajā ar atziņu, ka Vēl ir pāragri runāt, ka līgums ar Vitronic tiks lauzts, lai gan ir skaidrs, ka arī kārtējā noteiktajā termiņā tas savas saistības nespēs izpildīt. Nu, varētu vēl uzskatīt, ka Marķitāns ir pārcenties ar preses konferences sasaukšanu, tur apspriežamo jautājumu neapspriežot ar augstāko vadību, par ko iekšlietu sistēmā var draudēt pat visai nopietnas nepatikšanas. Taču vēl interesantāk kļuva nākamajā dienā, kad tas pats Marķitāns pauda viedokli, ka, laužot līgumu ar uzņēmumu Vitronic par fotoradaru uzstādīšanu un apkalpošanu, pasliktināšoties ceļu satiksmes kontrole uz Latvijas ceļiem...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) savus paziņojumus, ka plāno vērtēt savu turpmāko darbošanos ministra amatā, neuzskata par mirkļa vājumu.

«Tas nav nekas nepārdomāts vai neplānots. Tā ir ļoti rūpīgi pārdomāta pozīcija,» sacīja ministrs. Viņš skaidroja, ka ar šādu rīcību vēlas parādīt, ka vakardienas noraidošais balsojums Saeimā par kriminālvajātu pašvaldības deputātu darbības ierobežošanu ir nopietns jautājums.

Tagad politiķis ir gandarīts, ka jautājums atkal ir nonācis dienaskārtībā. Šo jautājumu koalīcijas partijas skatīs gan savu valžu sēdēs, gan arī pirmdien, 13.maijā, koalīcijas padomes sēdē partneri lems, kā rīkoties tālāk. «Izskatījās, ka pēc balsojuma Saeimā šo jautājumu tūlīt paslaucīs zem paklāja un iebāzīs atvilktnē, kur tas tā arī paliks,» sacīja Sprūdžs.

ASV federālā tiesa piespriedusi 50 gadus ilgu cietumsodu pērn sabrukušās investīciju pakalpojumu kompānijas Peregrine Financial Group vadītājam Raselam Vesendorfam (Russell Wasendorf) par krāpniecību lielos apmēros.

Peregrine Financial Group sabruka aizvadītā gada jūlijā, kad atklājās 215 miljonu ASV dolāru liels iztrūkums klientu uzticētajos pārvaldāmajos līdzekļos. Atklājumu veicināja R. Vesendorfa pašnāvības mēģinājums. Peregrine Financial Group bijušais vadītājs bezsamaņā tika atrasts automašīnā pie kompānijas galvenās ēkas, bet blakus viņam bija pēcnāves vēstule, kurā viņš atzinās, ka gandrīz divu desmitgažu laikā zadzis klientu naudu – slepenībā to izņemot un viltojot dokumentāciju. Dokumentus R. Vesendorfs viltojis izmantojot Photoshop fotogrāfiju apstrādes programmu un vienkāršus printerus. Savos nodarījumos viņš arī atzinies tiesā.

Vai virtuāla briļļu uzlaikošana ir tikpat uzticama, kā īstu, sataustāmu rāmju uzlikšana uz acīm?

Pāris mēneši izolācijā krietni pamainījuši cilvēku paradumus. Lietas, kas vēl ziemā šķita neiedomājamas, pavasara nogalē jau ir pašsaprotamas. Kāds sācis pasūtīt uz mājām pārtiku, kāds attālināti apmeklējis dakteri un vēl kāds virtuāli trenējas sporta klubā, nepārkāpjot mājas slieksni. Šajā jaunumu plūdumā iespēja internetā piemērīt un pasūtīt brilles vairs pat nešķiet ievērības cienīga, lai gan vēl pērn tika drīzāk uztverta kā eksperiments uz neikdienišķāku rīcību tendētajiem.

Cik "dzīvotspējīga" ir šāda ideja tagad? To nolēmām pārbaudīt, notestējot uzņēmuma "Smart Vision" piedāvāto virtuālās 3D briļļu piemērīšanas platformu. Tā darbojas kopš pagājušā gada, solot palīdzēt pircējiem piemeklēt piemērotus briļļu rāmjus un lēcas, un saņemt tās, neejot uz veikalu.

Ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežots veikalu darbalaiks darbadienās un būs atvērti muzeji, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja trešdien medijiem izplatīja precizētu informāciju par otrdien valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Atšķirībā no iepriekš vēstītā, Valsts kancelejā norādīja, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības darba dienās drīkstēs strādāt ierastajā darbalaikā un to darbība netiks ierobežota no plkst.6 līdz 20, kā tika ziņots otrdien.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem būs pieejami muzeji, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts kancelejā precizēja, ka bērniem skolās sejas maskas būs jānēsā sākot no nākamā gada 4.janvāra, bet no septiņu gadu vecuma sabiedriskajā transportā jau no 7.decembra.

Nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot distancēšanās prasības, darba vietā vai vienā telpā varēs tikties ne vairāk kā 20 cilvēki, kuri ir vakcinēti vai ir pārslimojuši Covid-19, paredz valdības pieņemtie Veselības ministrijas iesniegtie noteikumu grozījumi.

Vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušās personas varēs brīvāk pulcēties slēgtā un kontrolētā vidē, piemēram, darba kolektīvi darba telpās un sanāksmēs, amatiermākslas kolektīvi un sporta komandas.

Visas epidemioloģiskās prasības jāievēro, ja telpā ir kaut viena persona, kuras vakcinēšanās vai pārslimošanas statuss nav zināms. Prasības jāievēro arī ārpus noteiktās telpas jeb koplietošanas telpās.

Šie grozījumi neattiecas uz lielākiem pasākumiem virs 20 cilvēku apmērā un grupām, kas nav pastāvīgas.

Veselības ministrija norāda, ka pēc šī principa var atsākt strādāt amatieru mākslas un amatieru sporta kolektīvi.

Līdz 1.jūnijam slēgtos un kontrolētos ne vairāk kā 20 cilvēku lielos kolektīvos apliecināt vakcinācijas un Covid-19 pārslimošanas faktu varēs, uzrādot vakcinācijas kartīti, e-veselības izdruku vai izziņu no ģimenes ārsta vai vakcinācijas iestādes.

Sabiedriskajā transportā pasažieru skaita maksimālā ietilpība palielināta līdz 80% līdzšinējo 65% vietā, savukārt komerciālo maršrutos pārvadātājiem, kā arī valstspilsētu pārvadātājiem būs ļauts organizēt pārvadājumus, kuros uzņems pasažierus tikai ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.

To paredz valdībā otrdien atbalstītie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Maksimālās ietilpības palielināšana saistīta ar skolnieku mācību atsākšanos klātienē no 1.septembra, kas būtiski ietekmēs pasažieru plūsmas apmērus, skaidro satiksmes ministrija.

Savukārt, ievērojot pašreiz noteiktos ierobežojumu attiecībā uz pārvadājamo pasažieru apjomu sabiedriskajos transportlīdzekļos, Satiksmes ministrija prognozē būtisku pasažieru plūsmas pieaugumu, kas var radīt pārvadātājiem problēmas ar visu pasažieru nogādāšanu nepieciešamajā galapunktā.

"Maršruta tīklā daudzi maršruti ir pielāgoti, lai savlaicīgi nogādātu skolēnus un studentus uz mācību iestādēm, ievērojot mācību laika sākumu un beigas. Līdz ar to šādi maršruti ir pieprasīti tieši mācību laikā un to izmanto kā skolēni, tā citi pasažieri un attiecīgi tajos transportlīdzekļu piepildījums tuvojas maksimāli atļautajam," norāda SM

Personas bez sejas maskām nedrīkstēs ielaist publiskās iekštelpās, savukārt pakalpojuma sniedzējs nevarēs apkalpot personu bez sejas maskas.

To paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka joprojām ir personu loks, kas iekštelpās, piemēram, tirdzniecības centros nelieto vispār vai neatbilstoši lieto mutes un deguna aizsegus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, tādējādi pakļaujot gan sevi, gan arī citas personas inficēšanās riskam ar Covid-19 infekciju.

"Līdz ar to, lai pēc iespējas novērstu attiecīgu komercdarbību veidu aizliegšanu vai pārlieku ierobežošanu, ir nepieciešams noteikt, ka pasākuma organizatoram vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam ir aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro pasākuma organizatora vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzēja lūgumu ievērot epidemioloģiskās drošības prasības," atzina VM.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

No nākamās nedēļas, 1.septembra, friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem, kā arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem būs obligāti jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem.

Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu sniegšana atsevišķā telpā, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez Covid-19 sertifikāta, pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams.

Šādā režīmā vienai mājsaimniecībai var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

"Ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs varēs apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, personas varēs nelietot mutes un deguna aizsegus, kā arī nebūs jāievēro drošai pakalpojumu sniegšanai noteikto telpas ierobežojumu vienam apmeklētājam un starplaiku starp pakalpojumu saņēmējiem. Šādā gadījumā pakalpojumi tiek sniegti visdrošākajā, proti, "zaļajā" režīmā," norāda ministrijā.

ASV zinātnieki Pensilvānijas Universitātē un biotehnoloģiju uzņēmumā "Regeneron" pēta, vai gēnu terapijai izstrādāta tehnoloģija var tikt izmantota, lai radītu deguna aerosolu, kas novērstu inficēšanos ar jauno koronavīrusu.

Zinātnieku ideja ir izmantot novājinātu vīrusu, lai nodotu ģenētiskas instrukcijas šūnām degunā un rīklē, kas savukārt radītu spēcīgas antivielas pret jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 invāziju cilvēka organismā.

"Mūsu pieejas priekšrocība ir tā, ka nav vajadzīga pietiekama imūnsistēma, lai tas būtu efektīvs," sacīja Pensilvānijas Universitātes medicīnas mācībspēks Džeimss Vilsons, kurš vada šo projektu.

Tehnoloģija pašlaik tiek izmēģināta uz dzīvniekiem. Ja tā būs veiksmīga, šī aerosola viena doza, iesmidzināta degunā, varēs sniegt cilvēkiem aizsardzību pret jauno koronavīrusu uz apmēram sešiem mēnešiem un tādējādi papildināt vakcīnas, kuras drīz var tikt apstiprinātas.

Pēdējos mēnešos Latvijas ekonomisko vidi ir sašūpojuši vairāki nepatīkami notikumi, kas var būt ar visai nopietnām sekām visai tautsaimniecībai, neskatoties uz to, ka vadošie politiķi mums turpina stāstīt, ka ekonomikā viss aug griezdamies un turpmāk būs tikai labāk.

DB esam publicējuši un turpināsim publicēt reālu uzņēmēju sacīto par to, ar kādām problēmām bizness saskaras. Viena no šā brīža uzņēmēju asākajām sāpēm ir saistīta ar Latvijā esošo, īpaši skandināvu, banku attieksmi, kas piepeši pieprasa vairākiem uzņēmumiem slēgt kontus, pārcelt tos citur, atmaksāt kredītsaistības utt. Pirmā par šo graujošo situāciju sāka runāt Latvijas tautsaimniecībai ievērojamu pievienoto vērtību nesošā tranzīta nozare. Taču tiem, kas cenšas šo problēmu minimizēt, atvēcinoties, ka tas jau skar tikai dažus specifiskas nozares uzņēmumus, sankciju pārkāpējus, Krievijas oligarhu firmas, kas atmazgā naudu un vēl ir turklāt arī čaulas kompānijas, varu teikt, ka pie DB ir vērsušies arī Latvijā strādājoši rietumvalstu uzņēmumi, kuriem Latvijā esošās bankas liek šķēršļus pavisam normālam un legālam biznesam (sīkāk par to šodienas laikraksta Dienas Bizness 4.lpp.).

Valdniekam jārīkojas kā bitei, kas savāc medu, nenodarot sāpes augam. /Mahābhārata/

Ko Latvija varētu darīt ar EUR 1 miljardu gadā? Varbūt pajautāsim skolotājiem, policistiem, ierēdņiem? Man pašam kā prioritāte šķiet, ka varētu reformēt VID, lai tur strādātu perspektīvākie jaunieši un spējīgākie nodokļu speciālisti un saņemtu konkurētspējīgākas algas un bonusus, ja ir izpildīti gada sākumā ieplānotie mērķi un ja VID klienti – nodokļu maksātāji – sniegtu atsauksmes, ka saņēmuši labāko servisu, kāds vien iespējams. Tad VID auditā skaidrotu, kur uzņēmums kļūdījies, kā pareizi samaksāt un sodītu tikai, ja VID konstatē ļaunprātību, piemēram, ja uzņēmums atkārtoti ignorē VID norādes par nekorektu rīcību.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Maksātnespējīgie cilvēki nezina procesu un nemāk sevi aizstāvēt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazāk turīgajiem iedzīvotājiem nav daudz iespēju noskaidrot maksātnespējas procesa nianses, tāpēc sūdzības par maksātnespējas procesu tiek iesniegtas ne tikai Maksātnespējas administrācijai un Tieslietu ministrijai, skaļākos gadījumos arī tiesās, tiesībaizsardzības iestādēs un valsts augstākajām amatpersonām.

Mazāka uzmanība

Skaļākie gadījumi ir par turīgu juridisku personu maksātnespēju un administratora rīcību tajā, tomēr daudz mazāka uzmanība ir pievērsta maksātnespējīgu fizisku personu, kurām nav milzīgu īpašumu vai citu aktīvu, maksātnespējas procesiem un tajos notiekošajam. Viens no tādiem ir maksātnespējīgas fiziskas personas Elanas Savickas lieta. E. Savicka ar sūdzību par viņas administratores Māras Beķeres darbībām Maksātnespējas administrācijai un Tieslietu ministrijai iesniedza šā gada februārī, vienlaikus lūdzot administratorus uzraugošo iestādi lemt par administratora nomaiņu. «Esmu šokā par to, kas ir noticis pēdējā pusotra gada laikā, kad tika pasludināta mana maksātnespēja un uzsākta bankrota procedūra,» skaidro E. Savicka. Viņasprāt, ja neviens neko nedarīs, tad arī nekas nemainīsies un kādam jākļūst par slikto.

#Sony brīvroku sistēma WI-1000X reti sastopamā dizainā tiecas apvienot lietošanas ērtumu un augstu skaņas kvalitāti

Sony brīvroku sistēma WI-1000X reti sastopamā dizainā tiecas apvienot lietošanas ērtumu un augstu skaņas kvalitāti

Iepriekšējo paaudžu mūzikas cienītāji šodienas melomānus var tikai apskaust. Neizsmeļami mūzikas krājumi sasniedzami dažu sekunžu laikā, tos atskaņo mūždien kabatā esošais viedtelefons, arī austiņas pieejamas visdažādākajām gaumēm. Sākot no milzīgām, pusi galvas aizsedzošām un beidzot ar pavisam nemanāmiem ausī ievietojamiem bezvadu puļķīšiem.

Pēdējie ir jaunākais modes kliedziens, jo neprasa stiept vadus no tālruņa līdz ausīm. To vislabāk var novērtēt tieši ziemā, kad jāvelk vairākas apģērba kārtas un vienmēr jāpatur prātā, kā vadu novietot tā, lai smagā virsjaka vai šalle nerautu austiņas ārā no ausīm. Taču no bezvadnieku iegādes daudzus attur bažas, ka tie var izkrist no auss un pazust, kā arī neilgais akumulatora darbības laiks. Kompromiss varētu būt pērnā gada nogalē Sony prezentētā apkakles formas brīvroku sistēma WI-1000X. Tai nav vajadzīgs vads uz tālruni, taču austiņas ir «piesietas» ap kaklu apliekamai stīpai.

Īpaša sajūta pārņem, Latvijas dzimšanas dienā ap kaklu liekot latvisku šalli ar Lielvārdes jostas rakstiem. Tādas, diplomētas adītājas Ineses Škutānes darinātas, top Daudzevā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Inese Škutāne uz tikšanos atnāk ar tieši šādu šalli ap kaklu. To rādot, jaunā sieviete atklāj: šādas šallītes sākusi adīt tikai pirms pāris mēnešiem pēc kādas paziņas ieteikuma — viņa tādu šalli ieraudzījusi un, zinādama Ineses aizraušanos ar rokdarbiem, ierosinājusi: vari man tādu noadīt? Arī draudzene jau sen sev tādu gribējusi, bet Inese atteikusi, ka adāmmašīnas perfokarte ar šādu rakstu ir dārga, bet tad apdomājusi: ja ir pieprasījums, tātad vajag arī piedāvājumu!

«Šo Lielvārdes jostas rakstu man izkniedēja kāda sieviete, no kuras to pirku. Tulkojumu rakstam gan nemeklēju,» stāsta Inese. «Šis raksts ir 240 rindas garš. Tā ir apmēram pusotru metru gara perfokarte, savēr­pju riņķī, un tā arī adu. Var teikt — divi pilni apļi, un šalle gatava. Pēc tam to sašuju, mazgāju un žāvēju, arī tam vajag laiku.» Adītāja atklāj, ka pirmo šalli adījusi kādas trīs dienas, tagad vienu jau varot noadīt dienas laikā.

Izplatoties informācijai par kornavīrusu, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām, kā rezultātā patlaban "Mēness aptieku" krājumos tās ir izsīkušas, informēja uzņēmuma pārstāve Līga Ribkinska.

Savukārt "Apotheka" valdes locekle Nora Krauja informēja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri un februāri pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām pieaudzis aptuveni astoņas reizes. Abu aptieku tīklu novērojumi liecina, ka visbiežāk tās iegādājas iedzīvotāji, kuri gatavojas doties ceļojumā, kā arī Latvijā ieceļojušie tūristi.

Vislielākais pieprasījums novērojams tieši "Apotheka" filiālēs lidostas virzienā, Rīgas centrā un Vecrīgā, stāstīja Krauja.

Papildus sejas maskām pieaugusi interese arī par dezinfekcijas līdzekļiem un antibakteriāliem līdzekļiem deguna dobumam, kas tradicionāli tiek izmantoti, lai izvairītos no vīrusu iekļūšanas organismā, klāstīja "Apotheka" valdes locekle.