Jaunākais izdevums

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Tāpat ministrija aicinājusi koordinācijas grupu izvērtēt iespēju starptautisku sporta sacensību vakcinētiem dalībniekiem atcelt obligātu prasību veikt regulāru testēšanu. Tāpat ministrija iecerējusi, ka starptautiskās sporta sacensības un pēc tam vietējā līmeņa spēles skatītājiem varētu būt skatāmas arī klātienē.

Vispārējā izglītībā ministrija aicina bērniem 1.- 6.klašu grupā atļaut nelietot mutes un deguna aizsegus, ja pedagogs un tehniskie darbinieki ir vakcinējušies pret Covid-19. Sejas maskas nebūtu nepieciešamas, ja mācību telpā ir pietiekama vēdināšana vai ventilācija. Savukārt ja nav pastāvīgas ventilācijas, tad varot izlīdzēties ar vēdināšanu starpbrīžos, kas esot pietiekami gari, un pēc iespējas arī ar vēdināšanu mācību procesa laikā.

Tāpat IZM rosina koordinācijas grupai izsvērt atļauju mācību procesu rīkošanu klātienē 10.-12.klasēm, ja 90% attiecīgās klases izglītojamo ir vakcinējušies.

Profesionālajā un pieaugušo izglītībā IZM rosina atļaut mācību process klātienē pieaugušajiem, tai skaitā, vecāko kursu izglītojamiem profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmās, kas vakcinēti pret Covid-19, profesionālās izglītības programmās un neformālās izglītības programmas, tai skaitā arī apmeklēt praktiskās nodarbības bez sejas maskām.

Tāpat profesionālās izglītības iestādēs pedagogi un darbinieki, kuri būs vakcinējušies, varētu vadīt mācību procesu - nodarbības un praktiskās mācības bez mutes un deguna aizsega, kā arī varētu strādāt bez mutes un deguna aizsega, varētu rīkot sapulces un piedalīties semināros klātienē. Minētās personas varētu doties uz citām valstīm (semināri, apmaiņas programmas) un pēc atgriešanās neievērot karantīnu.

Kā iecerējusi IZM, augstākajā izglītībā, ja vismaz 70% no augstākās izglītības iestādes vai zinātniskās institūcijas darbiniekiem būs vakcinēti pret Covid-19, tad visi darbinieki varētu strādāt klātienē, vienlaikus ievērojot spēkā esošās epidemioloģiskās drošības prasības. Ja imunitāti pret Covid-19 ir ieguvuši vismaz 90% no darbiniekiem, tad nebūtu nepieciešams lietot individuālos līdzekļus aizsardzībai pret infekciju.

Lai varētu norisināties mācību process klātienē bez studējošo skaita un studiju kursu īstenošanas ierobežojumiem augstskolās un koledžās, kurās personāls strādā klātienē, būtu jābūt pilnībā vakcinētiem vismaz 70% no klātienē studējošo skaita, vienlaikus ievērojot spēkā esošās epidemioloģiskās drošības prasības. Ja pilnībā vakcinēti būtu vismaz 90% personāla un studējošo, tad nebūtu nepieciešams lietot individuālos līdzekļus aizsardzībai pret Covid-19 saslimšanu.

IZM izteikusi lūgumu regulējumā iekļaut atvieglojumus akadēmiskajam personālam apmeklēt zinātniskās konferences un doties uz citām valstīm sadarbības projektu izpildei, tostarp ilgākā termiņā, nepiemērojot mājas karantīnu pēc atgriešanās Latvijā, ja persona pirms izbraukšanas ir izgājusi pilnu vakcinācijas kursu un ievērojusi imunitātes izveidošanās termiņu pēc pēdējās vakcinācijas.

Tāpat ministrija izteikusi lūgumu atļaut ārvalstu zinātnieku, akadēmiskā personāla un studējošo ieceļošanu, neievērojot karantīnas pasākumus Latvijā, ja tie var uzrādīt Latvijā atzītu sertifikātu par imunizāciju pret Covid-19, gan Eiropas Savienības (ES)/Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) izsniegtu, gan arī citās valstīs vai valstu grupās, ja tas tiek atzīts Latvijā.

Priekšlikumos IZM aicinājusi koordinācijas grupas ekspertiem paredzēt nosacījumu, ka studējošie var izbraukt no Latvijas apmaiņas programmās tikai tad, ja tie ieguvuši pilnvērtīgu imunitāti pret Covid-19 saslimšanu, un imunitātes sagaidāmais pastāvēšanas periods nosedz visu vai lielāko daļu no paredzamās uzturēšanās ārvalstīs. IZM norāda, ka studējošie var izmantot dienesta viesnīcas pakalpojumus tikai tad, ja tie izgājuši pilnu vakcinācijas kursu, iegūstot imunitāti pret Covid-19, kā arī vakcinācijas kritēriju var aizstāt laboratoriski apstiprināta pilnvērtīga imunitāte pēc vīrusa pārslimošanas.

Darbā ar jaunatni IZM rosina atļaut darbu klātienē, tostarp - telpās, ja grupas dalībnieki ir vakcinēti pret Covid -19 vīrusu. Ja jaunatnes darbinieks un 70% dalībnieku ir vakcinēti pret Covid -19 vīrusu, IZM aicina atļaut strādāt grupu darbu ar jaunatni klātienē grupā līdz 30 personām ārā, ievērojot spēkā esošās epidemioloģiskās drošības prasības.

Tāpat IZM iecerējusi, ka jaunieši un pieaugušie, kuri ir vakcinēti pret Covid -19 vīrusu, drīkstētu piedalīties programmas "Erasmus+" un programmas "Eiropas Solidaritātes korpuss" projektu un mācību klātienes aktivitātēs, neievērojot pašizolāciju, iebraucot no ārvalstīm, kā arī nelietojot sejas maskas un neievērojot distancēšanos.

Savukārt, ja nometnes personāls būs vakcinēts pret Covid-19, bērni līdz 12 gadu vecumam drīkstētu nelietot sejas maskas nodarbībās telpās, kuras ir labi ventilētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mācībām klātienē skolēniem vajadzēs Covid-19 sertifikātu vai negatīvu testu

LETA, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gaidāmajā 2021./2022.mācību gadā skolēni gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās varētu piedalīties klātienes mācībās, viņiem būs nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests, otrdien nolēma Ministru kabinets.

IZM grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai izstrādāti ar mērķi noteikt izglītojamo testēšanu kā priekšnoteikumu izglītības procesa īstenošanai klātienē, sākot 2021./2022.mācību gadu.

Ja skolēniem netiks veikta minētā testēšana, attiecīgais skolēns nevarēs nedz uzsākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē. Ņemot vērā izglītības ieguves obligātumu un vecāku atbildību par tās ieguvi, tad šādā gadījumā pamatizglītības ieguve būs jāturpina ģimenē. Covid-19 testu neveiks izglītojamiem ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apliecinājumu papīra vai digitālā formā būs jāuzrāda izglītības iestādes atbildīgajai personai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaidāma diskusija par zināmu pienākumu vakcinēties pret Covid-19 atsevišķās profesijās

LETA, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā ir gaidāma diskusija par "zināmu pienākumu" vakcinēties pret Covid-19 atsevišķās profesijās, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, atsevišķās profesijās strādājošo obligāta vakcinācija būtu nepieciešama, lai klientiem būtu droša kontaktēšanās un saslimstība nepārnestos tieši klientu kontaktu brīdī.

Ministru prezidents norādīja, ka šobrīd eksperti strādā pie šī jautājuma un viņš rītdienas valdības sēdē par to sagaida diskusiju. Dienu pirms valdības sēdes Kariņš nevēlējās nosaukt konkrētas profesijas, jo nezinot, kāds tieši būšot ekspertu piedāvājums. Iespējams, obligāto vakcināciju dalīs pēc situācijas saistībā ar kontaktiespējām.

Iepriekš politiķu runās izskanējuši piedāvājumi, ka par obligātu vakcinēšanās pienākumu varētu noteikt mediķiem, sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, policistiem, iespējams, pedagogiem un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas spēļu izstrādātāja Beetroot Lab pasaules līmeņa veiksmes stāsts

Db.lv, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas spēļu izstrādātāja "Beetroot Lab" radītā mobilā spēle “Dystopia: Contest of Heroes” ir kļuvusi par pasaules līmeņa Latvijas veiksmes stāstu 2021.gadā un visu laiku veiksmīgāko mobilo stratēģijas spēli, kas radīta Eiropā.

Par spēles varoni, reklāmas seju un partneri kļuvis UFC cīņu čempions Konors Makgregors, kurš šobrīd ir viens no populārākajiem sportistiem pasaulē.

Kopš spēles izlaišanas visā pasaulē pērn novembrī, tā guvusi milzīgus panākumus un piesaistījusi spēlētāju uzmanību visā pasaulē. Huawei to ir nosaucis par labāko mobilo stratēģijas spēli Eiropā, tā ir pieminēta Apple App Store lietotņu veikala sadaļā “Top-5 Games We Love” (angļu val. Piecas iemīļotākās spēles) un parādīta Google Play un Samsung App Store lietotņu veikalu galvenajās lapās.

Konors Makgregors ar Dystopia ir ceļā uz 2021. gada labākās spēles balvas titula iegūšanu pasaulē

Spēle tika izlaista visā pasaulē vairāk nekā 20 valodās 2020. gada 18. novembrī, sadarbojoties ar cīņas sporta zvaigzni un starptautisko fenomenu Konoru Makgregoru un Paradigm Sports Management.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Veselības ministrija (VM) atsevišķi nesniegs nekādus konkrētus ierobežojumus, ieteikto virzienu vidū būs arī pārvietošanās ierobežojumu ieviešana, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš skaidroja, ka gaidāmie ierobežojumi varētu būt saistīti ar attālinātā darba nodrošināšanu, pakalpojumu pieejamību, pārvietošanās ierobežošanu, kontroles un komunikācijas pasākumiem, kā arī finansiālā atbalsta pasākumiem. Tāpat tiks domāts par to, "kas notiks ar izglītības iestādēm", sacīja ministrs.

Vaicāts par ierobežojumiem, ministrs izteicās, ka "es esmu veselības, nevis ierobežojumu ministrs", piebilstot, ka VM var tikai ieteikt, bet pie specifiskiem risinājumiem būs jāstrādā valdībai un ministrijām kopā.

Runājot par pārvietošanās ierobežojumiem, kas, piemēram, citās valstīs paredz aizliegumu konkrētās situācijās pārvietoties starp pašvaldībām, Pavļuts sacīja, ka tā ir viena no ierobežojumu grupām, kas tiek izmantota visā pasaulē, tomēr tā arī prasa lielus resursus un tostarp arī atbalstu iedzīvotājiem, kā arī kontroles mehānismus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome otrdien apstiprināja 1,82 miljardu eiro apjomīgo Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā, un kā pirmā atbalstu saņems veselības nozare, kurā jau ir uzsākta projektu sagatavošana.

"Eiropas Komisija atzina, ka Latvijas plāns aptver plašu, savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Padome bija minējusi Latvijai 2019.gada un 2020.gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt izaicinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde, uzņēmējdarbības vide, cīņa ar ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju," informēja FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ atsāksies mācības sākumskolās, taču vismaz līdz 7.februārim mācību process notiks attālināti, otrdien ierakstā "Twitter" paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Jau pašlaik attālināti mācās skolēni no 5.klases, profesionālo skolu audzēkņi un studenti augstskolās. Sākotnēji bija iecerēts, ka jaunāko klašu skolēni mācībās varētu atgriezties klātienē, tāpēc viņiem par trim nedēļām tika pagarināts ziemas brīvlaiks, tomēr pirms mācību atsākšanas lēmums ticis mainīts.

Šuplinska tagad skaidro, ka mācību process tomēr notiks attālināti, gaidot Covid-19 epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī.

No 4.janvāra attālināti mācīties atsāka 7.- 12.klašu skolēni un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, bet speciālo izglītības iestāžu skolēni mācības organizē klātienē.

Nodarbības profesionālajā un augstākajā izglītībā, interešu izglītība, visa veida kursi un profesionālā pilnveide, amatieru mēģinājumi jau notiek attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan epidemioloģiskā situācija Lietuvā neuzlabojas, pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām tiks atcelti, otrdien paziņojis veselības ministrs Arūns Duļķis.

Kā preses konferencē pastāstījis ministrs, pārvietošanās ierobežojumi, kas Covid-19 dēļ noteikti līdz šodienai ieskaitot, vairs netiks pagarināti un no pusnakts visā valsts teritorijā atkal būs atļauts brīvi pārvietoties.

Vienlaikus viņš atzinis, ka epidemioloģiskā situācija valstī nebūt neuzlabojas un situācija drīz atkal var kļūt kritiska, tomēr norādījis, ka ierobežojumi savu paveikuši un to sniegtās iespējas ir izsmeltas.

"No pusnakts var atsākties brīva kustība neatkarīgi no situācijas atsevišķās pašvaldībās," žurnālistiem sacījis ministrs.

Pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām Lietuvā tika ieviesti decembra vidū, bet no 16.marta palika spēkā tikai pašvaldībās ar vissliktāko epidemioloģisko situāciju. Tomēr nedēļu pirms Lieldienu brīvdienām valdība nolēma tos līdz 6.aprīlim atjaunot visā valstī, ņemot vērā, ka saslimstība atkal sākusi pieaugt. Tikmēr pērn 7.novembrī ieviestā karantīna pašlaik ir spēkā līdz 30.aprīlim, un valdība trešdien gatavojas lemt par iespējamajiem grozījumiem pašreizējā režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma vēl neļaut 1. un 2.klašu skolēniem atgriezties klātienē, vienlaikus paredzot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādās reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai, preses konferencē žurnālistiem pavēstīja izglītības un zinātnes ministre ilga Šuplinska (JKP).

Ministre norādīja, ka valdībā uz 9.februāri plānots iesniegt reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai. Sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) IZM izstrādās reģionālo pieeju un otrdien valdībai piedāvās savu skatījumu uz klātienes mācību atjaunošanu tajos novados, kuros epidemioloģiskā situācija būs gana droša.

"Ņemot vērā, ka jau augustā izstrādātas rekomendācijas, kā rīkoties katrā skolā, ļoti ceram uz šo reģionālo pieeju," uzsvēra Šuplinska.

Šodien valdībai bija jālemj par 1. un 2.klašu skolēnu mācību atsākšanu klātienē. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka balstoties uz VM ekspertu ieteikumiem, pieņemts lēmums vēl nesteigties un šo jautājumu atlikt, kamēr uzlabosies epidemioloģiskā situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par Saeimas uzdevumu valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie cilvēki klātienē varētu skatīties pasaules hokeja spēles.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, Kariņš "Saeimas paziņojumu" par skatītāju klātbūtni hokeja čempionātā ar savu rezolūciju ir nodevis Veselības ministrijai (VM).

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam, VM būšot jāizvērtē Saeimas paziņojumā paustais un nepieciešamības gadījumā jāsniedz priekšlikumi valdībai.

Valdības ārkārtas sēde netiek plānota, teiks Kariņa paziņojumā.

Komentējot Kariņa paziņojumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pauda cerību, ka, ja ne šodien, tad nākamās nedēļas sākumā tomēr sekos vai nu valdības ārkārtas sēde vai arī aptaujas kārtībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai izpildītu Saeimas pausto gribu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienu pirms hokeja čempionāta Saeimā vēl gaidāmas cīņas par skatītāju ielaišanu

LETA, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, dienu pirms pasaules hokeja čempionāta, Saeimā vēl varētu būt gaidāmas debates par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē.

Līdz šim viedokļi par šo jautājumu bijuši pretrunīgi. Otrdien valdība nelēma par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu, kā rezultātā Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura vada par sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju, solīja šo jautājumu pārskatīt Saeimā.

Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tikšot meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.

Sākotnēji tika runāts, ka uz spēlēm varētu ielaist cilvēkus, kas pabeiguši vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu cilvēku pašlaik Latvijā vēl ir relatīvi maz - pārsvarā mediķi un seniori. Kā liecināja aģentūras LETA rīcībā esošais IZM noteikumu projekts, valdībai tika piedāvāts jau cits risinājums - ministrija piedāvāja uz spēlēm ielaist zināmu skaitu cilvēku, kuri uzrādītu pēdējo divu dienu laikā veiktus negatīvus Covid-19 testus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu otro DevOps centru ārpus Šveices. Investīciju projekts realizēts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices pieņemts saskaņā ar "Swisscom" stratēģiju līdz 2025. gadam uzņēmuma paspārnē izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Pieprasījums pēc IT pakalpojumiem un inovācijām arvien pieaug, bet piesaistīt nepieciešamos profesionāļus šī pieprasījuma apmierināšanai kļūst arvien sarežģītāk, tādēļ lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices ir loģisks solis, kā turpināt savu attīstības ceļu. Latvijai un, jo īpaši, Rīgai ir starptautiski laba reputācija kā strauji augošam tehnoloģiju attīstības un programmatūras izstrādes centram. Valsts iegulda kvalificētu IT speciālistu izglītībā, kas veido labu pamatu tam, lai Latvija veidotos par nozīmīgu digitalizācijas izcilības centru, norāda LIAA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajiem kruīzu kuģiem no 1.augusta būs aizliegts iebraukt Venēcijas centrā, otrdien paziņoja Itālija pēc gadiem ilgas brīdināšanas, ka šie kuģi var nodarīt nelabojamu postu vēsturiskajai pilsētai.

Lēmums par aizliegumu pieņemts dažas dienas pirms ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sanāksmes. UNESCO bija ierosinājusi pievienot Venēciju apdraudēto mantojuma objektu sarakstam.

"Šodien pieņemtais dekrēts ir svarīgs solis Venēcijas lagūnas sistēmas aizsardzībai," paziņoja Itālijas premjerministrs Mario Dragi pēc dekrēta pieņemšanas ministru kabineta sanāksmē.

Viņš piebilda, ka būtu jāpiešķir nauda, lai mazinātu šī aizlieguma ietekmi uz nodarbinātību.

Lielākie kuģi tiks novirzīti uz Venēcijas rūpniecisko ostu Margeru. Tas tomēr tiek uzskatīts par pagaidu risinājumu, un ministri aicināja izteikt idejas par jaunu pastāvīgu termināli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc 1.oktobra būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku

LETA, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku, paredz trešdien Ministru kabineta sēdē atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.

Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits norāda uz nepieciešamību izveidot tieslietu akadēmiju.

Pirmdien Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē Levits pauda, ka līdz šim prokuratūras darbības rezultāti nebija pietiekami, neskatoties uz to, ka prokuroru skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir pietiekams.

Valsts prezidenta ieskatā, ja problēmas prokuratūras darbā turpinās, tad ir jāievieš zināmas reformas. Levits piebilda, ka jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns saprot reformu nepieciešamību un viņš ir gatavs tās ieviest.

Vienlaikus Levits uzsvēra, ka reformas nevar būt atkarīgas no ģenerālprokurora labās gribas, bet gan nepieciešams ieviest institucionalizētus risinājumus, tāpēc svarīga arī Ministru kabineta un Saeimas iesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no ceturtdienas, 1. jūlija, atcelt karantīnu, kas pērn novembrī tika noteikta Covid-19 dēļ, tomēr valstī joprojām paliks spēkā ārkārtējā situācija un liela daļa pašreizējo ierobežojumu un rekomendāciju.

Tādu ieteikumu pagājušajā nedēļā valdībai sniedza Valsts ārkārtējo situāciju komisija (VESK), norādot, ka nevar izslēgt jauna pandēmijas viļņa iespējamību.

Kā norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, līdzšinējos atbalsta pasākumus pandēmijas skartajai uzņēmējdarbībai paredzēts turpināt.

Pēc viņa teiktā, pašreizējo normatīvo regulējumu attiecībā uz piesardzības pasākumiem nav paredzēts būtiski mainīt, jo riski joprojām pastāv, lai gan pašlaik epidemioloģiskā situācija jūtami uzlabojusies.

"Mums ir [jaunā koronavīrusa] Delta paveids, vakcinācijas process palēninājies - mēs vienkārši adaptējam tiesisko regulējumu," skaidrojis ministrs.

Uzklausot VESK ieteikumu, valdība lēmusi, ka tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos darbs organizējams saskaņā ar ārkārtējās situācijas vadītāja noteikto kārtību, ievērojot prasības attiecībā uz apmeklētāju plūsmu regulēšanu, distancēšanos un higiēnas noteikumu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izskatīšanai nodod likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

LETA, 04.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 4.augustā nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likuma grozījumi nodoti skatīšanai parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kuras sēde paredzēta jau šodien.

Jau vēstīts, ka koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.

Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad savukārt opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.

Jau vēstīts, ka autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.

Pēc nozares un sociālo partneru paustās kritikas par ostu reformu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka visas puses ir vienisprātis par nepieciešamajām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo līdzšinējais ostu biznesa modelis nedarbojas.

Vienlaikus premjeram ir "procedurāla iebilde" par šī jautājuma virzību, tāpēc viņš aicināja ostu reformu divu nedēļu laikā atkārtoti pārrunāt Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Mums ir politiski skaidra vienošanās par ostu reformas nepieciešamību. Tomēr respektēsim sociālo partneru aicinājumu," pauda Kariņš, piebilstot, ka viņš necer uz visu pušu vienprātību jautājumā par ostu reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru