Bijušais Latvijas basketbola izlašu direktors Māris Jučmanis vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), vainojot Latvijas Basketbola savienību (LBS) ar tās ģenerālsekretāru Edgaru Šnepu priekšgalā šantāžā un mēģinājumos izspiest Ministru kabineta piešķirto prēmiju par izciliem sasniegumiem sportā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Šneps aģentūrai LETA Jučmaņa apgalvojumus par prēmijas izspiešanu nodēvēja par meliem. Viņš skaidro, ka Jučmanis, beidzot darbu, ir atstājis finansiālas saistības, kuras negrib nokārtot.

Tomēr Šnepa skaidrojums par Jučmaņa it kā atstātām saistībām izbrīna LBS valdes loceklis Edgaru Jaunupu, kurš aģentūrai LETA teica, ka LBS ir noslēgusi pagājušo finanšu gadu, bet ģenerālsekretārs ne par kādiem līdzekļu pārtēriņiem nav informējis. Gluži pretēji - Šneps esot ziņojis, ka viss ir kārtībā.Jučmanis LBS strādā kopš 2010.gada un joprojām ir šīs organizācijas darbinieks, taču kopš pagājušā gada 14.oktobra ir bērna kopšanas atvaļinājumā un savus pienākumus varētu atsākt veikt nākamā gada februārī.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) valde izskatījusi jūnijā Rīgā paredzētā 2019. gada Eiropas sieviešu basketbola čempionāta sagatavošanas gaitu un brīdina par riskiem.

Ņemot vērā Nacionālās sporta padomes (NSP) 28. marta sēdes lēmumu nepiešķirt līdzekļus Eiropas sieviešu basketbola čempionāta rīkošanai, kā arī Rīgas domes lēmumu sacensību rīkošanu līdzfinansēt tikai 25% apmērā no tāmē paredzētās summas, valde rosina sasaukt LBS padomes ārkārtas sēdi šī jautājuma izskatīšanai, kā arī informēt Starptautisko Basketbola federāciju (FIBA) par apdraudējumiem čempionāta norisei Latvijā.

2017. gadā LBS likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un NSP pieteica ieceri rīkot 2019. gada Eiropas sieviešu čempionātu basketbolā, kas vienlaikus ir nozīmīgs posms cīņā par ceļazīmēm uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. Provizoriskajā tāmē bija paredzēts valsts līdzfinansējums 600 000 eiro apmērā.

Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlasi stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien preses konferencē pavēstīja Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Valdis Voins.

Papildināts viss teksts

Jau ziņots, ka Latvijas izlase basketbolā pagājušajā nedēļā Bagatska vadībā ar piekto vietu Stambulā noslēdza dalību Eiropas čempionāta finālturnīrā, kas ir komandas labākais rezultāts kopš neatkarības atgūšanas.

Bagatskim pēc Eiropas čempionāta noslēdzās līgums par izlases trenēšanu, taču vienošanās netiks pagarināta.

Kā norādīja Voins, 27.septembrī notiks LBS valdes ārkārtas sēde, kurā tiks spriests par izlases jauno galveno treneri.

«Mēģināsim atrast jaunu galveno treneri, izvēloties starp vairākiem kandidātiem,» žurnālistiem sacīja LBS vadītājs.

Voins atklāja, ka LBS valde izlases startu nesenajā Eiropas čempionātā novērtējusi kā «ļoti labu».

Valsts varētu segt Latvijas basketbola zvaigznes, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks spēlētāja Kristapa Porziņģa apdrošināšanas izmaksas dalībai Eiropas čempionātā (EČ) basketbolā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs skaidroja, ka Latvijas Basketbola savienība (LBS) informējusi par to, ka ir vairāki izlases kandidāti, kuriem ir ļoti augstas apdrošināšanas summas. Kopumā LBS apdrošināšanas izmaksām lūgusi vairāk nekā 200 000 eiro.

Kā pastāstīja Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, padome atbalstīja apdrošināšanas summas papildu piešķiršanu Latvijas Basketbola savienībai (LBS) 135 000 eiro apmērā, tādējādi sedzot Porziņģa apdrošināšanas izmaksas.

Taču pārējo basketbolistu apdrošināšanai LBS jāmeklē pašai, norādīja Vrubļevskis, piebilstot, ka finansējums pašiem, nepaļaujoties uz valsts atbalstu, būs jāmeklē arī Porziņģa apsarga apmaksai.

Latvijas Basketbola savienība (LBS), rīkojot Eiropas basketbola čempionātu sievietēm 2009. gadā, ir veikusi vairākus pārkāpumus, tādējādi ievērojami palielinot tā izmaksas. Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka kopumā izšķērdēti 290 tūktsoši latu, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

VK revīzijas dati liecina, ka «kaut kur» pazuduši 140 tūkst. latu un vēl 150 tūkst. latu izlietoti neatļauti vai nelietderīgi.

Pirms čempionāta LBS bija jāiemaksā 140 tūkst. latu liela drošības nauda starptautiskajā organizācijā FIBA Europe Properties GMBH. Šo summu LBS saņēma no valsts budžeta. Pēc čempionāta beigām atpakaļ saņemtā nauda bija jāatdod valstij, taču tas nav izdarīts.

Edgars Jaunups, kurš pirms Eiropas čempionāta sievietēm bija LBS ģenerālsekretārs, laikrakstam nav varējis paskaidrot, kāpēc bijis nepieciešams jaunais dibinājums un kur šī organizācija tērēja līdzekļus.

Būvinženieris Ivars Sergets, kuram Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) pēc Zolitūdes traģēdijas anulēja sertifikātu, ir vērsies tiesā ar prasību par sertifikāta atjaunošanu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Pēc lielveikala Maxima sagrūšanas, kas nogalināja 54 cilvēkus, LBS anulēja sertifikātus diviem no lielveikala projektā iesaistītajiem būvspeciālistiem - Andrim Gulbim un Sergetam.

LBS ekspertīzēs atklājās, ka slodze uz lielveikala sijām bijusi vairākkārt lielāka, nekā savā projektā paredzējis Sergets. Tas arī bija iemesls viņa sertifikāta anulēšanai.

Tomēr Sergeta pārstāvis, advokāts Artūrs Zvejsalnieks apšauba šo ekspertīžu objektivitāti, jo tās esot veiktas pēc lietā ieinteresētu pušu pasūtījuma. Viņš apgalvo, ka Sergets pie tām nesošo konstrukciju daļām, kuru sabrukšana, visticamāk, izraisīja traģēdiju, nemaz neesot strādājis.

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Valsts segs Latvijas basketbola zvaigznes, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks spēlētāja Kristapa Porziņģa apdrošināšanas izmaksas dalībai Eiropas čempionātā (EČ) basketbolā 135 000 eiro apmērā, otrdien lēma Ministru kabinets.

Naudas līdzekļi Porziņģa apdrošināšanai tiks ņemti no divām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta apakšprogrammām - 73 220 eiro nāks no apakšprogrammas Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi, bet 61 780 eiro - no pasākumam Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā piešķirtā finansējuma.

Iepriekš IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs skaidroja, ka Latvijas Basketbola savienība (LBS) informējusi par to, ka ir vairāki izlases kandidāti, kuriem ir ļoti augstas apdrošināšanas summas. Kopumā LBS apdrošināšanas izmaksām lūgusi vairāk nekā 200 000 eiro.

Kā pastāstīja Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, padome atbalstīja apdrošināšanas summas papildu piešķiršanu LBS 135 000 eiro apmērā, tādējādi sedzot Porziņģa apdrošināšanas izmaksas. Taču pārējo basketbolistu apdrošināšanai LBS jāmeklē pašai, norādīja Vrubļevskis, piebilstot, ka finansējums pašiem, nepaļaujoties uz valsts atbalstu, būs jāmeklē arī Porziņģa apsarga apmaksai.

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valde, kura pārstāv gandrīz 700 savu biedru – būvinženieru intereses, kategoriski iebilst pret sasteigtu Būvniecības likumprojekta virzīšanu Valsts sekretāru sanāksmei pēc iespējas ātrākai apstiprināšanai, jo pašreizējā redakcijā šāds likumprojekts grauj būvniecības nozares pamatus, Db pavēstīja LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Viņš norāda, ka Būvinženieru savienībai zināms, ka pret pašreizējā likumprojekta redakciju iebildumus izteikusi arī virkne būvuzņēmēju, Pašvaldību savienība, Lielo valsts pilsētu asociācija u.c.

M. Straume norāda, ka Ekonomikas ministrija ignorē LBS izstrādātos priekšlikumus un likumprojekta izskatīšanai, un kārtējo priekšlikumu izteikšanai atvēl laiku, ko varētu dēvēt par ņirgāšanos, proti, piektdien pulksten 16:55 palūdz, lai likumprojektu izskata līdz pirmdienai, labojumos neiekļaujot nosūtītos priekšlikumus.

LBS uzskata, ka pašreizējos apstākļos var darboties pastāvošais Būvniecības likums un nav saprotams, kāpēc neprofesionāļi būvniecībā rada jaunu likumprojektu, ja iepriekšējam nav bijusi analīze un izteikti pamatoti argumenti par tā nelietderību.

Starptautiskās Basketbola federācijas Eiropas nodaļas (FIBA Europe) valdes sēdē nolemts Eiropas 2015.gada vīriešu čempionāta finālturnīru no Ukrainas pārcelt uz citu vietu. Tuvākajās dienās tiks izsludināts konkurss uz sacensību rīkošanas tiesībām ar pieteikšanās termiņu līdz 31.jūlijam, iespēju pieteikties pašlaik apsverot arī Latvijai, informē Latvijas Basketbola savienība (LBS).

Ukrainā valdošās nestabilās situācijas dēļ neskaidrības par turnīra norisi šajā valstī bijušas jau ilgāku laiku. Kā potenciālo palīgu sacensību rīkošanā sevi neoficiāli jau laikus pieteica arī Latvija, bet lēmumu par turnīra pārcelšanu no Ukrainas pieņēmusi jaunā FIBA Europe valde, kurā maijā tika iebalsots arī LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps.

Nedēļas sākumā FIBA Europe jaunais prezidents Turgajs Demirels un ģenerālsekretārs Kamils Novāks viesojās Ukrainā, kur tikās ar valsts premjerministru Arsēniju Jaceņuku un vietējās basketbola federācijas vadītāju Aleksandru Volkovu. Pārrunājot Ukrainas iespējas pēc 14 mēnešiem uzņemt 24 Eiropas labākās basketbola izlases, FIBA Europe vadītāji secināja, ka politiskās krīzes un Ukrainas austrumos notiekošo militāro sadursmju dēļ kvalitatīva sagatavošanās čempionātam un sacensību normāla norise ir ļoti nopietni apdraudēta.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers, kurš nesen nonāca mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, ir nolēmis atstāt amatu, liecina LOK trešdien izplatītais paziņojums.

Šādu lēmumu viņš esot pieņēmis, "uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem".

Tikmers norāda, ka pēdējā laikā ap viņa vārdu tikušas "prasmīgi organizētas puspatiesībās balstītas runas un izteiktas aizdomas", radot greizu priekšstatu par viņu un LOK darbu. Viņaprāt, šādi izpaudusies cīņa par krēsliem LOK un resursu pārdali, kas tai sekošot.

"Aizkulišu cīņas, savstarpējie aizvainojumi un aizdomu ēna noteikti neveicina veselīgu sportisku garu un rezultātu sasniegšanu. Ir skaidrs, ka laiks, kad visi vienoti strādājām komandā, ir noslēdzies," norāda Tikmers.

Viņš atzīst, ka savā darbā ir pieļāvis kļūdas, taču esot strādājis godprātīgi un neesot pārkāpis nevienu normatīvo aktu, kā arī nekad neesot turējies pie krēsla, jo prioritārs esot darbs Latvijas sportistu sasniegumu atbalstam.

Viens no šī brīža Latvijas vadošajiem basketbolistiem Kristaps Valters iesniedzis tiesā maksātnespējas pieteikumu, liecina Maksātnespējas administrācijas (MNA) sniegtā informācija.

Pieteikums iesniegts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Valtera administratores pienākumiem izvirzīta Margarita Mjadzelica.

Kā aģentūrai LETA izteicās sportista tēvs Valdis Valters, šāda rīcība, visticamāk, ir saistīta ar savulaik iegādātajiem īpašumiem un kredītsaistībām, kuras basketbolists vairs nav spējīgs pildīt.

«Tā mūsu valstī ir normāla prakse,» uzsvēra Valdis Valters, piebilstot, ka nekādu citu iemeslu šādai rīcībai nav un nevar būt.

Arī pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Valtera maksātspējas problēmas varētu būt saistītas ar ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.

Alus darītava Baltika kļuvusi par Latvijas Basketbola savienības (LBS) atbalstītāju 2011. gada sezonā, kas oficiāli apliecināts trešdien abu pušu parakstītajā līgumā, kura termiņš ir viens gads, informē LBS.

Kā norāda LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps, Baltika sadarbība ar Latvijas Basketbola līgu (LBL) ļaus popularizēt basketbola attīstību Latvijā. «Varam apgalvot, ka no šīs sadarbības ieguvēji būs visas puses, bet visvairāk - Latvijas basketbols kopumā,» tā viņš.

LBL ietvaros Baltika līdzjutējiem piedāvās dažādas aktivitātes, kuru laikā būs iespējams laimēt arī balvas. Tāpat sadarbībā ar Baltiku LBS 27.februārī Jelgavā rīkos basketbola Zvaigžņu spēli, kā arī Basketbola dienas šā gada aprīlī.

Aldaris, kas ir alus darītavas Baltika oficiālais pārstāvis Latvijā, ir ilggadējs Latvijas hokeja lieldraugs, Aldara ražotais dzeramais ūdens Vichy ir Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības atbalstītājs, bet uzņēmuma pārstāvētais Carlsberg zīmols atbalsta Latvijas Futbola federāciju.

Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) pieprasa atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās termiņu līdz tā un attiecīgi pakārtoto normatīvo dokumentu kvalitatīvai sagatavošanai un pieņemšanai.

LBS nosūtījusi vēstuli vairākām valsts amatpersonām, skaidrojot, ka likums galvenokārt ir vērsts uz pasūtītāju un investoru finanšu ieguldījumu drošības paaugstināšanu un birokrātisko šķēršļu samazināšanu būvniecības sagatavošanas stadijā. Kā galvenais būvju drošības paaugstināšanas garants tajā ir izvirzīta būvniecības dalībnieku profesionālās atbildības apdrošināšana nevis speciālistu kompetences novērtēšanas, darbības uzraudzības un kontroles paaugstināšanas sistēmas uzlabošana, norāda būvinženieri.

Likums, tāpat kā līdz šim, paredz, ka ar būvniecību saistīto procesu reglamentācija būs jārealizē, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, no kuriem tikai daļa vēl ir sagatavošanas un apspriešanas stadijā. Līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim ir jāizstrādā un jāpieņem Vispārīgie būvnoteikumi, 10 speciālie būvnoteikumi, 29 Latvijas būvnormatīvi (LBN), kā arī jāprecizē vairāki desmiti Ministru kabineta noteikumi, norāda LBS.

Miris ilggadējais Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, liecina informācija LBS mājaslapā.

Straume bija sertificēts būvinženieris, maģistrs, LBS biedrs kopš biedrības atjaunošanas 1989.gadā, LBS valdes priekšsēdētāja vietnieks kopš 1997.gada un valdes priekšsēdētājs no 2003. līdz 2021.gadam.

Tāpat Straume bijis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU, tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) un Rīgas Tehniskās universitētes (RTU) Valsts kvalifikācijas komisijas priekšsēdētājs/loceklis, RTU un LLU padomnieku konventa loceklis, LLU Profesoru padomes loceklis, līdz 2020.gadam - Latvijas Būvniecības padomes un Rīgas Galvenā arhitekta kolēģijas loceklis.

Straume 2021.gadā par mūža ieguldījumu būvindustrijā apbalvots ar Būvindustrijas lielo balvu - Pamatakmeni.

Lai gan līdzsvara dēļi ir specifisks nišas produkts, SIA Okrafts darbība liecina, ka pēc tiem ir pieprasījums – šovasar uzņēmums pārdevis jau vairāk nekā 250 dēļu vairākās pasaules valstīs

SIA Okrafts ražo līdzsvara dēļus un garos skrituļdēļus – t.s. longbordus. «Pirms pāris gadiem apmeklējām kādu pasākumu, pirmo reizi izbraucām ar longbordu, un iepatikās. Pirmā doma bija netērēt lielu naudu un uztaisīt pašiem, jo tā būs lētāk. Latvieši taču ir praktiski! Ņēmām un taisījām, protams, galu galā nekas lētāk nesanāca. Bijām uztaisījuši pirmos dēļus, cilvēkiem radās interese,» stāsta Valters Odziņš, SIA Okrafts īpašnieks. Pirms kāda no pasākumiem, kur bija paredzēts rādīt un stāstīt par saviem dēļiem, viņam sapnī radās ideja par līdzsvara dēli – tas ir dēlis uz apaļa ruļļa, uz kura cilvēks stāv un cenšas noturēt līdzsvaru. Valters tādu uztaisīja un paņēma līdzi uz tirdziņu, lai būtu, ar ko nodarboties, kamēr runā ar cilvēkiem. Beigās interese par jauno līdzsvara dēli bija lielāka nekā par garajiem skrituļdēļiem, un radās doma pievērsties to ražošanai. «Cilvēki, kas nāca klāt, interesējās nevis par longbordiem, bet balansa dēļiem, jo tas bija kaut kas neredzēts,» saka Valters.

SIA Apgāds Valters un Rapa valdē notikušas izmaiņas – uzņēmuma valdi ir pametusi tās līdzšinējā valdes locekle Iveta Kondrāte, savukārt uzņēmuma vadībā atkal iecelta valdes locekle Elfrīda Balašova, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izmaiņas amatpersonu sastāvā reģistrētas 5. jūnijā.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada janvārī notikušas izmaiņas SIA Apgāds Valters un Rapa saistītā uzņēmuma SIA Poligrāfijas grupa Valters un Rapa valdē, Andrejam Lipniekam kļūstot par valdes priekšsēdētāju, uzņēmuma valdi pametot E. Balašovai un klāt nākot Andrim Kolvānam.

Apgāda Valteres un Rapa aizsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad grāmatnieks Arturs Valters un komerczinātņu students Jānis Rapa 1912. gadā dibināja komanditsabiedrību A. Valters, J. Rapa un biedri.

Latvijas basketbola savienība (LBS) par latviešu zvaigznes Kristapa Porziņģa apdrošināšanu samaksājusi 123 000 eiro, kas gan nav tik liela summa, cik sākotnēji tika saņemta no valsts, atklāja LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Ņujorkas Knicks spēlētāja Porziņģa apdrošināšanas izmaksu segšanai, lai basketbolists šovasar varētu būt Latvijas izlasē, LBS no valsts saņēmusi 135 000 eiro. Tiesa, no šīs summas tika izmantoti aptuveni 123 000 eiro, bet 12 000 palikuši pāri. Tie novirzīti otra Latvijas NBA spēlētāja Dāvja Bertāna apdrošināšanai.

«Summas bija lielas, Latvijā līdz šim neredzētas. Valsts piešķirtā nauda mūs sasniedza vēlāk, nekā mēs to reāli bijām samaksājuši. Summa, kas bija vajadzīga Porziņģa apdrošināšanai, beigās izrādījās aptuveni par 12 000 eiro mazāka, tāpēc lūdzām valdībai, lai tā ļauj šo pārpalikušo naudu izmantot Bertānam. Tāds bija sākotnējais mērķis - prasījām vairāk, lai varētu apdrošināt abus spēlētājus, kuri nāk no NBA,» norādīja Šneps. «Uzsvars gan bija uz Kristapu, bet nauda nedaudz palika pāri, un varējām to novirzīt Dāvim. Tā gan nebija visa viņa apdrošināšanas summa. Vēl joprojām no valdības gaidām atbildi, vai tie 12 000 eiro mums tomēr nav jāatgriež atpakaļ.»

Režisora Alvja Hermaņa LTV ziņu raidījumā Panorāma izteiktie pārmetumi Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijas projektētājiem neiztur kritiku, tādu viedokli pauž Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

LBS vadības reakcija saistīta ar režisora Alvja Hermaņa televīzijā pausto viedokli saistībā ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju, kad režisors atzina, ka nevēlas, lai JRT projektētu tie paši arhitekti, kas radīja projektus Latvijas Nacionālā teātra un Mihaila Čehova vārdā nosauktā Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijai, jo šajos projektos no arhitektu biroja puses esot pieļautas pārmērības attiecībā uz skatuvju aprīkojumu.

Jāatgādina, ka būvprojekta programmu savā uzdevumā un projektēšanas līgumā projektēšanai definē pasūtītājs, bet projektētājs tikai realizē pasūtītāja ieceres, tādējādi raidījumā izteiktie pārmetumi projektēšanas birojam neiztur kritiku, norāda M. Straume. Viņš uzsver, ka abi pieminētā arhitektu biroja Graf X izstrādātie un būvfirmu RBSSKALS un Re&Re realizētie teātru rekonstrukcijas un restaurācijas būvprojekti Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajos konkursos Gada labākā būve savā kategorijā tika nominēti kā labākie.

Latvijas Basketbola savienība (LBS) piektdien, 10. martā, Starptautiskajai Basketbola federācijai (FIBA) nosūtīja oficiālu pieteikumu 2019. gadā rīkot pirmā posma spēles divām grupām, informē LBS.

Lēmums par EuroBasket Women’2019 norises vietu tiks pieņemts šā gada jūnijā.

Ņemot vērā Eiropas sieviešu un vīriešu čempionātu rīkošanas pieredzi, FIBA akceptējusi iespēju sacensības organizēt vairākās valstīs. Latvija pretendē Rīgā rīkot divu grupu turnīrus ar astoņu komandu līdzdalību, kā arī divas izslēgšanas turnīra spēles. Pieteikumu pieņemšana beigsies 14.martā.

LBS pieteikumu papildinājusi informācija par plānoto sacensību norises vietu un infrastruktūru, kā arī FIBA pieprasītās Ministru kabineta un Rīgas domes garantijas atbalstīt čempionāta norisi atbilstoši starptautiskajiem standartiem.

Šodien Latvijas Būvinženieru savienībā (LBS) tiek prezentēta tikko iznākusī grāmata Tautsaimnieks, tās galvenais varonis ir būvinženieris un LBS biedrs Jānis Lancers. Grāmatas autore ir Lana Jūra, mākslinieks – Māris Ozoliņš.

Būvniecībā Jānis Lancers ir neapstrīdama autoritāte un cienīts profesionālis, kā arī īsts nozares patriots. Tādējādi arī grāmata, lai arī sākotnēji plānota kā būvinženiera Jāņa Lancera dzīves un pieredzes stāsts, pēc viņa paša iniciatīvas tomēr ir tapusi kā vēstījums par Latvijas tautsaimniecību, jo īpaši būvniecības nozari laikmeta griezumā. Jānis Lancers būvniecības nozarei veltījis vairāk nekā 50 savas dzīves gadu, viņš ir bijis viens no Latvijas Būvnieku asociācijas dibinātājiem, kā arī pirmais tās prezidents. J. Lancers ir izgājis visus būvnieka karjeras posmus – no meistara līdz pat Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam un Valsts celtniecības komitejas priekšsēdētāja amatam.

Latvijas Būvinženieru savienības aicinājums apturēt Būvniecības likuma spēkā stāšanos faktiski nozīmētu atgriešanos pie vecās sistēmas būvniecībā, kas pieļāva Zolitūdes traģēdiju, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Ministrija uzskata, ka nepieciešams iespējami ātrāk panākt izmaiņas esošajā būvniecības nozares regulējumā, lai tiktu nodrošināta augstāka būvniecības kvalitāte, speciālistu kompetence un atbildība, kā arī reāla valsts uzraudzības sistēma.

Tādēļ EM uzskata, ka šobrīd nebūtu lietderīgi atlikt jaunā likuma spēkā stāšanās datumu un turpināt būvniecības nozares darbību bez izmaiņām un saskaņā ar veco, spēkā esošo regulējumu. Visas pūles jāvelta jauno vispārējo būvnoteikumu izstrādei, lai nekavētu likuma stāšanos spēkā un uzlabotu būvniecības vidi un kvalitāti Latvijā, norāda ministrijas pārstāvji.

Līdz ar jaunā Būvniecības likuma pieņemšanu Saeimā EM sāka arī aktīvu darbu, lai tiktu izstrādāti visi nepieciešamie pakārtotie normatīvie akti, kas nepieciešami, lai jaunais likums varētu pilnvērtīgi sākt darboties 2014.gada 1.februārī.

Rīgā plānoto sabiedrisko tualešu izbūves izmaksas ir adekvātas, uzskata būvnieki.

Komentējot Rīgas domes plānus tērēt vairāk nekā 700 tūkstošus latu 18 sabiedrisko tualešu infrastruktūras izbūvei galvaspilsētas centrā, būvniecības eksperti uzskata, ka tā ir adekvāta summa šādiem darbiem. «Tā ir normāla summa, ņemot vērā, ka tualete nebūs viena, bet 18,» teica būvuzņēmuma Skonto būve līdzīpašnieks Guntis Rāvis. Esot gan svarīgi, cik labierīkotas būs šīs vietas – vai tās tiks piemērotas arī invalīdiem, vai tur būs domāts par drošību. Bet par to, vai ir liela atšķirība starp Vides un mājokļu departamenta izstrādāto tāmi, kur minētas divas summas, no kurām augstākā ir 900 tūkstošus latu, – G. Rāvis uzskata, ka starp tām nav lielas starpības.

Digitalizācija strauji ienāk dažādās dzīves jomās – arī tajās nozarēs, kuras drīzāk asociējas ar roku vai smagās tehnikas darbu. Ikviena jauna būvniecības iecere Latvijā ir reģistrējama tikai digitāli Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Tā nepieciešama visiem, kas piedalās būvniecības procesā, un ļauj pārraudzīt ne tikai būvniecības norisi, bet arī darba drošību, nodokļu samaksu, patērētāju tiesību aizsardzību un citas jomas. Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai BIS ir neatsverams palīgs būvspeciālistu sertificēšanā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai (LBS BSSI) Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un uzraudzību tādās darbības sfērās kā ēku konstrukciju projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, ceļu, projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, tiltu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, kā arī inženierizpētē. LBS BSSI kā viena no lielākajām būvspeciālistu sertifikācijas institūcijām ir piešķīrusi ap 5600 sertifikātu, no kuriem šobrīd aktīvi ir 4300 sertifikātu. LBS BSSI, pirmkārt, novērtē kompetenci un piešķir sertifikātus jaunajiem būvspeciālistiem, otrkārt, veic regulārās un padziļinātās pārbaudes jau sertificētiem būvspeciālistiem un, treškārt, izvērtē sūdzības par būvspeciālistu profesionālās darbības iespējamajiem pārkāpumiem. Vēl nesenā pagātnē šis darbs nozīmēja milzīgas dokumentu grēdas. Šodien tas nav iedomājams bez digitalizācijas sniegtās palīdzības – Būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

Rīgas pilsētas pašvaldība nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona ielā 99C, kur iepriekš bija paredzēta ebreju skolas būvniecība, plāno rezervēt basketbolam, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Tas ir pašvaldībai piederošs zemesgabals un uz tā ir uzbūvēti pamati, kas bija paredzēti pašvaldības ebreju skolas būvniecībai. Šis projekts netika realizēts, tāpēc pašreiz objekta pamati šeit stāv jau vairākus gadus. Burovs uzsvēra, ka tā nav normāla situācija, ka zemesgabalam blakus ir jaunbūve un apkārtējā teritorija tiek attīstīta, bet konkrētajā īpašumā ir objekts, kuru varētu raksturot kā graustu.

Pašvaldība meklēja veidu, kā izmantot šo īpašumu, savukārt Latvijas Basketbola savienība (LBS) meklē vietu jaunas halles būvniecībai. Pie LBS projekta pašreiz strādā arhitekti, tāpēc pašvaldība piedāvā halles būvniecībai šo zemesgabalu. Pašreiz pieņemts lēmums, ka zemesgabalu varētu rezervēt. Tas nozīmē, ka nākotnē zemesgabals varētu tikt nodots nomā vai lietošanā LBS, lai tā varētu realizēt halles būvniecību.