Jaunākais izdevums

Vanšu tilta pārbūve izmaksās 69 802 998 eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Pašvaldība par Vanšu tilta pārbūves, projektēšanas un autoruzraudzības iepirkuma uzvarētāju izvēlējusies piegādātāju apvienību "Vanšu tilts". Tajā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Pilsētas mērs Viesturs Kleinbergs (P) norāda, ka šoreiz piedāvājums ir būtiski izdevīgāks, jo pērn pārtrauktajā iepirkumā vienīgais iesniegtais piedāvājums bija gandrīz 100 miljoni eiro.

Viņš arī uzsver, ka "pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā".

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,6 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Projekts paredz atjaunot asfalta segumu brauktuvei, izbūvēt dalītu gājēju zonu un veloinfrastruktūru. Gājēju ietvju platums vienā tilta pusē ir paredzēts 1,7 metri, otrā - 1,9 metri. Tilta margas tiks atjaunotas iepriekšējā augstumā - 1,3 metri.

Veloceļa platums abās tilta pusēs būs 2,5 metri, un tas no gājēju ietvēm tikšot nodalīts ar paaugstinājumu.

Plānotā tilta paplašināšana tiks īstenota, izmantojot inovatīvu UHPC betona tehnoloģiju gājēju ietvei un veloceļam, informē pašvaldība. Šī tehnoloģija ļaušot paplašināt konstrukciju, būtiski nepalielinot tilta pašsvaru, vienlaikus uzlabojot tā stabilitāti un paildzinot ilgmūžību.

Projektā paredzēta arī vanšu nomaiņa. To kopējais svars būs 385,5 tonnas. Paredzēta arī jaunu aizsargapvalku uzstādīšana esošajām un jaunajām vantīm 3084 metru garumā, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa izturību un aizsardzību pret apkārtējās vides ietekmi.

Līgums ar atklātā konkursa uzvarētāju tiks slēgts pēc rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigām.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Hanza Construction Group" apgrozījums 2024. gadā bija 37 861 377 eiro, bet peļņa - 9 404 114 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Aleksejs Bakanovs.

"Tilta" apgrozījums pērn sasniedzis 54 115 683 eiro, bet peļņa bija 3 733 369 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Artjoms un Sergejs Gridņevi.

Savukārt Aleksandram Varavvam piederošā "Baltijas mākslīgo būvju projektēšnas biroja "Vektors T"" apgrozījums 2024. gadā bija 708 624 eiro, bet peļņa sasniedza 2654 eiro.

LETA jau ziņoja, ka tilta pārbūves konkursā pieteicās divi pretendenti.

Piegādātāju apvienība "Vanšu tilts" iesniedza piedāvājumu par 69 802 998 eiro, bet personu apvienība "BBVA", kurā ietilpst SIA "Baltijas būve", SIA "Abora", Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un pilnsabiedrība "3A", piedāvāja tilta pārbūvi veikt par 70 327 026 eiro.

Pērn rīkotais pirmais tilta pārbūves iepirkums tika pārtraukts, jo pieteicās tikai viens pretendents, kura piedāvājums pārsniedza Rīgas domes finanšu iespējas.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, pirmajā konkursā tika iesniegts piedāvājums par aptuveni 100 miljoniem eiro.

Ņemot vērā pirmā iepirkuma rezultātu, tika pārskatītas un precizētas atklāta konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot "projektē un būvē metodi", kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem - būvdarbiem.

Rīgā kopumā ir 145 tilti, pārvadi un gājēju tuneļi. Daļa no tiem savu laiku ir nokalpojuši - par to liecina to vizuālais izskats un tehniskie rādītāji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretendenti Vanšu tilta pārbūvi piedāvā veikt par aptuveni 70 miljoniem eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Šie piedāvājumi ir par aptuveni 30 miljoniem eiro mazāki, nekā pērns saņemtais.

LETA jau ziņoja, ka tilta pārbūves konkursā pieteikušies divi pretendenti.

Piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", kurā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"" iesniedzis piedāvājumu par 69 802 998 eiro.

Savukārt personu apvienība "BBVA", kurā ietilpst SIA "Baltijas būve", SIA "Abora", Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un pilnsabiedrība "3A", piedāvājusi tilta pārbūvi veikt par 70 327 026 eiro.

Jau ziņots, ka pērn rīkotais pirmais tilta pārbūves iepirkums tika pārtraukts, jo pieteicās tikai viens pretendents, kura piedāvājums pārsniedza Rīgas domes finanšu iespējas.

Eksperti

Nepietiekamas inovācijas, kas noved pie liekām uzturēšanas izmaksām: Latvijas būvniecības realitāte

Jurģis Vašuks, SIA “Compor” valdes loceklis,27.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem – sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu. Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur – Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007. gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli – koks, metāls, betons – pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?