Šā gada DnB NORD Latvijas barometra maija aptaujas dati liecina, ka pāris mēnešus ilgušās vārgās uzlabojumu cerības, ko sabiedrībai deva Valda Dombrovska valdības izveide, ir izdzisušas: sabiedriskās domas indikatoru pozitīvā virzība maijā kopumā ir apstājusies, un daļa no tiem atkal jau uzrāda negatīvu izmaiņu dinamiku.

Mēneša laikā būtiski nav mainījušies indikatori, kas rāda Latvijas ekonomiskā stāvokļa vērtējumu. Dinamiku uzrāda vienīgi Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena vērtējums - iedzīvotāji aizvien biežāk norāda uz, viņuprāt, vērojamu stāvokļa stabilizāciju: vērtējumu «nemainās» maijā izvēlējušies jau 30% respondentu (aprīlī: 27%, martā 26%). Taču tā nav stabilizācija, par kuru būtu pamats priecāties, jo vienlaicīgi 89% iedzīvotāju maijā Latvijas ekonomikas tā brīža stāvokli novērtējuši kā sliktu.

Diemžēl to ģimeņu īpatsvars, kas savu finansiālo stāvokli vērtē kā sliktu, maijā ir pieaudzis un atkal sasniedzis 51% atzīmi (šāds līmenis jau bija vērojams šī gada janvārī un februārī). Vienlaicīgi to ģimeņu īpatsvars, kas savu finansiālo stāvokli vērtē kā labu, maijā ir sasniedzis savu vēsturiski viszemāko vērtību - tikai 4%. Vēl aprīlī tam pozitīvus vērtējumus deva 7% iedzīvotāju.

Ķīlnieku krīze ASV Maiami apkaimē beigusies ar septiņu cilvēku, ieskaitot uzbrucēja, nāvi.

43 gadus vecais Pedro Alberto Vargas vispirms aizdedzinājis savu dzīvokli, bet, kad ēkas pārvaldnieks un viņa sieva ieradušies noskaidrot ugunsgrēka iemeslus, viņš tos nošāvis. Pēc tam uzbrucējis nogalinājis trīs savus kaimiņus un kādu garāmgājēju. Tad P. Vargas iebarikādējies savā dzīvoklī ar diviem ķīlniekiem, kurus atbrīvojot, sestdienas rītā, policija uzbrucēju nošāvusi.

Vietējās varasiestādes pagaidām nav izvirzījušas pieļāvumus par uzbrucēja motīviem, tomēr tiek pieļauts, ka notikušā iemesls ir iepriekš noticis strīds ar ēkas pārvaldnieku, kurš centies P. Vargasu izlikt no dzīvokļa.

Mājokļu pieejamība šā gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojusies diezgan strauji un aizvien bija visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina jaunākais Swedbank Mājokļu tirgus apskats.

Pieejamības uzlabojumu veicināja gan samērā spēcīgs algu kāpums, gan vidējās dzīvokļu cenas kritums pret attiecīgo periodu pērn. Arī Tallinā pieejamība spēji uzlabojusies, galvenokārt straujas algu izaugsmes dēļ. Savukārt Viļņā pieejamība augusi pavisam nedaudz – lai arī algu kāpums bijis spēcīgs, pieejamības uzlabojumu kavēja teju līdzvērtīgs pieaugums dzīvokļu cenās

Šī gada 1.ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis pieaugt un atkal sasniedzis augstāko vērtību kopš 2005. gada – 166,5, kas ir par 15,1 punktu vairāk nekā gadu iepriekš. Indeksa vērtība 166,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) kopējie ienākumi bija par 66,5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir COVID-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (angļu do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju “hroniskā” Brexit problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās Brexit gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

Izrādās, ka ir vēl Latvijā arī ļaudis, kas par ekonomisko krīzi, algu samazināšanu un vispārēju cenu kritumu neko nav dzirdējuši. Piemēram, tādi šķiet vairāku Gaujas pieturvietu jaunie apsaimniekotāji, kas par ūdenstūristu apmešanos labiekārtotajās piestātnēs ir iecerējuši iekasēt visnotaļ nesaprotamas summas.

Līdz ar dižķibeles turpināšanos diezgan bieži ir dzirdams par dažādiem tūrisma objektiem, kuros sāk iekasēt vai paaugstina apskates maksu. Pirms kāda laika apmeklētāju sašutumu izraisīja summas, kas tika prasītas par gadatirgus un Jāņu svinību apmeklējumu Brīvdabas muzejā, vai fakts, ka ir jāmaksā par tādu objektu kā Abavas rumba apskate. Savukārt tagad par nepatīkamu pārsteigumu laivotājiem ir kļuvis fakts, ka, sākot no 1. jūlija, vairākas laivotāju iecienītās piestātnes vietas pie Gaujas kļūs par maksas piestātnēm. Ciešot no līdzekļu trūkuma, pieturvietu līdzšinējais apsaimniekotājs - Gaujas nacionālā parka administrācija - par vairāku piestātņu apkopšanu un sakopšanu ir noslēgusi līgumus ar privātiem uzņēmējiem.

Zemnieku Saeima par šā gada lielāko neizdarību uzskata to, ka nav panākti nekādi konstruktīvi uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, tikai palielināts nodokļu slogs un darbs grāmatvežiem.

Šogad bija izvirzītas prioritātes – mazināt birokrātisko un administratīvo slogu lauksaimniekiem, kas dotu iespēju attīstīties mazajiem ģimenes uzņēmumiem reģionos. Tika solīts strādāt pie fiksētā nodokļa projekta mikrouzņēmumiem, kas varētu būt ikgadēja valsts nodeva, apvienojot gan ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli, gan, iespējams, arī citus nodokļus, kas ievērojami atslogotu mazos mājražotājus un mikropakalpojumu sniedzēju darbu, veicinātu mikrouzņēmumu veidošanos, samazinātu milzīgo bezdarbu. Diemžēl strukturālās reformas, par kurām iestājās uzņēmēji, tā arī nav iesāktas, bet to vietā notiek cirpšana, vēsta Zemnieku Saeima.

llgstoši augstās inflācijas dēļ, kuru virknē uzņēmumu pavada arī algu kāpums, daudzās nozarēs vienā brīdī redzēsim patēriņa un uzņēmumu apgrozījuma kritumu, prognozēja konsultāciju kompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ārvalstu tirgos preces un pakalpojumus vairs tādā apjomā nepieprasīs un arī vietējie patērētāji vairs nevarēs atļauties tik daudz kā iepriekš. Ja nozare pieaug par 5% gadā, tad, ņemot vērā inflāciju, tas jau ir 10-15% mīnusā. Uzņēmumiem tas var radīt daudz izaicinājumu, jo sabalansēt zaudējumu modeli straujas inflācijas kāpuma laikā ir problemātiski. Daudziem uzņēmumiem šobrīd būtu jāpārdomā darbības modeļi, stratēģija, lai pelnītu tikpat, cik iepriekš apjoma krituma apstākļos. Atsevišķās nozarēs apgrozījuma kritumu mēs varam novērot jau šobrīd," norādīja Krols.

Viņš gan pauda cerību, ka inflācija samazināsies, jo būtiskākais tās iemesls bija energoresursu cenu pieaugums, kas tagad ir apstājies, un energoresursu cenas krīt pietiekami strauji.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pērnā gada rudenī iniciētajos grozījumos OCTA likumā ir paredzēts atvieglot CSNg cietušo personu tiesības ātrāk saņemt apdrošināšanas atlīdzību, informē LTAB.

Sagatavotie grozījumi paredz arī virkni citu uzlabojumu un precizējumu OCTA likumā, tādēļ ir pamats diskusijām par ierosinātājiem grozījumiem un to virzīšanu tālākai skatīšanai, un ātrākai apstiprināšanai parlamentā, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka otrdien medijos izteiktais priekšlikums par nepieciešamību uzsākt diskusiju par grozījumiem OCTA likumā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu tiesības savlaicīgi saņemt apdrošināšanas atlīdzību, saskan ar LTAB jau pērnā gada rudenī iniciētajiem priekšlikumiem.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

Kopš pagājušā gada sākuma pasaule piedzīvoja rekordaugstas pārtikas cenas, tās līdz pagājušā mēneša sākumam pakāpeniski devās arvien zemākos līmeņos. Piemēram, kopš pagājušā gada februāra Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) apkopotā FAO pārtikas cenas indeksa vērtība ir samazinājusies jau vairāk nekā par 14%. Turklāt maijā minētā indeksa vērtība gozējās pie 204 punktu atzīmes, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada septembra.

Minētā indeksa (tas ietver piecu galveno pārtikas izejvielu cenu kustību), vērtība gan šogad sarukusi krietni mazākos tempos - kopš decembra par 3,2%. Turklāt ļoti iespējams, ka tuvāko mēnešu laikā var būt novērojams galveno pārtikas izejvielu kāpums - lielā daļā gadījumu tas jau ir atsācies. Cenas sevišķi strauji jūnijā augušas graudaugiem.

Prognozējot cenu izmaiņas, jāņem vērā neskaidrības, kas saistītas ar pasaules ekonomiku. Tas, ka vārguļo attīstīto valstu ekonomika, nav nekāds jaunums. Bet pēdējā laikā tiek saņemtas ziņas, ka arī lielākās attīstības valstis piedzīvo ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos. Šiem faktoriem un tam, ka pēdējo mēnešu laikā ievērojami sarukusi arī naftas cena, būtu jāspēlē par labu pārtikas cenas kritumam.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās izšķirsies vai Baltā nama saimnieka godu saglabās republikāņu pārstāvis Donalds Tramps, vai arī viņu nomainīs demokrātu izvirzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens.

Tomēr, kampaņai beidzoties, tā arī nav skaidrs, kad kļūs zināmi galīgie vēlēšanu rezultāti, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ krasi pieaugušo balsošanu pa pastu, kā arī iespējamo rezultātu apstrīdēšanu tiesā.

Gan šie faktori, gan nepieredzētā ASV sabiedrības polarizācija radījusi bažas arī par iespējamajiem nemieriem.

Kamēr neparasti asās debates novedušas pie šķelšanās pat atsevišķu ģimenes locekļu starpā, dažviet veikalnieki jau steidz aizklāt skatlogus ar dēļu vairogiem.

Apliecinājums tam, cik lielas emocijas šoreiz raisījušas vēlēšanas, kā arī, iespējams, tam, cik lielā mērā amerikāņus ir iebiedējusi pandēmija, iepriekšējā balsošanā šogad gan pa pastu, gan iecirkņos nobalsojuši vairāk nekā 93 miljoni vēlētāju.

Šā gada Nobela prēmiju literatūrā saņēmis Peru rakstnieks Mario Vargass Losa (Mario Vargas Llosa) par ieguldīto darbu politiskās skatuves ietekmes struktūru kartogrāfijas izstrādē.

Tāpat komisija uzsvēra arī dzēlīgos indivīda pretošanās, sacelšanās un sakāves tēlus M.V. Losa darbos.

74 gadus vecais Peru rakstnieks, kurš ir viens no populārākajiem spāniski runājošo lasītāju vidū, ir pirmais Latīņamerikas rakstnieks, kurš saņēmis Nobela prēmiju literatūrā kopš 1982. gada, kad šo balvu pēdējo reizi bija saņēmis Latīņamerikas rakstnieks Gabriels Garsijaa Markess.

Db.lv jau vēstīja, ka Nobela prēmiju fizikā šogad saņēma Mančestras Universitātes profesori Andrē Geims un Konstantīns Novoselovs par panākumiem eksperimentos ar divdimensionālo materiālu grafēnu. Nobela prēmiju medicīnā šogad saņēmis mākslīgās apaugļošanas procedūras izstrādātājs Roberts Edvardss. Savukārt Nobela prēmiju ķīmijā saņēma zinātnieki Ričards Heks (Richard Heck) un japāņi Eiiči Negisi (Ei-ichi Nrgishi) un Akira Suzuki (Akira Suzuki), kuri attīstījuši metodes sarežģītu oglekļa molekulu savienojumu veidošanā.

Vispirms tiek atrasti tirgi un tad tiem tiek ražotas preces. Latvijas politiķi piedāvā, ka varētu arī otrādi, tomēr ekonomikas loģika šādām manipulācijām nepadodas

Ģeopolitiskajā kontekstā viens no Latvijas politiķu pēdējā laikā ļoti bieži skandētiem vārdu savirknējumiem ir «tirgus diversifikācija». Izteiksmes formas atšķiras, bet galvenā vadošo politiķu paustā doma ir tāda: ko jūs, uzņēmēji, tagad žēlojaties, vajadzēja meklēt citus tirgus, nevis Krieviju. Viņiem piebasē arī vairāki ļoti neatkarīgi eksperti un vienkārši objektīva viedokļa paudēji, kas gan, kāda sagadīšanās, paši neko neražo un naudas pelnīšana šiem cilvēkiem asociējas vienkārši ar algas «ieripošanu» kontā konkrētā datumā. Daļa no viņiem savu atalgojumu saņem no turīgām ES institūcijām, Latvijā viņus nemaz tik bieži neredz, bet tas jau netraucē spriedelēt un gudri pamācīt.

Vismaz viens miljards eiro no Eiropas Savienības (ES) palīdzības finansējuma Kongo Demokrātiskajai republikai ticis iztērēts nelietderīgi, atklāts veiktajā auditā.

Luksemburgā bāzētā Eiropas revīzijas palāta atklājusi, ka no 16 palīdzības programmām, kuras laika posmā no 2003. līdz 2011. gadam saņēmušas finansējumu 1,9 miljardu eiro apmērā, tikai mazāk nekā pusē gadījumu tiks sasniegti galvenie izvirzītie mērķi, vēsta Euobserver. Savukārt tie projekti, kas sasniegs savu mērķi, ilgtermiņa nekādu iespaidu uz vietējām sabiedrībā neatstāšot.

Eiropas revīzijas palātas pārstāvji Eiropas naudas nelietderīgu tērēšanu Kongo Demokrātiskajā republikā ilustrēja ar cietuma kompleksa celtniecību valsts austrumu reģionā. ES apmaksājusi jauna cietuma un tiesas būvniecību, taču ēku komplekss ir tik milzīgs, ka Kongo varasiestādēm nav iespēju to uzturēt. Savukārt 2005. gadā ES apmācījusi un apbruņojusi aptuveni tūkstoš policistu, bet, kad palātas pārstāvji 2012. gadā ieradās valstī, lai pārbaudītu vienības darbības progresu, visi apmācītie policisti bija izgaisuši.

«Es... Tagad visi to izlasīs... Es tiešām ļoti raudāju pirmos gadus, kad sāku strādāt Valsts kontrolē. Psiholoģiski tas bija ļoti, ļoti smags laiks, ko radīja vide, jaunas komandas veidošana,» intervijā izdevumam Ieva atklājusi valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Tajā laikā tiešām daudz raudāju, bet pēc cita dzīves perioda, kurā daudz ko pārdomāju un sevī pārkārtoju, tas viss man ir kā ar roku noņemts. Un ticu - Dievs visu manu smagumu ir paņēmis pie sevis,» viņa turpinājusi.

Vaicāta, kāds ir viņas redzējums par to, kas pašlaik notiek Latvijā, I. Sudraba stāstījusi: «Latviju izjūtu enerģētiski, un pašlaik Latvija enerģētiski iztukšojas. Man ir žēl, ka tā notiek, jo ar labu un stipru enerģētiku piepildīta Latvija mums visvairāk vajadzīga. Enerģija no Latvijas aiziet projām tāpēc, ka esam ļoti sašķelta sabiedrība. Mums nav kopēja mērķa par savu valsti, un nespējam būt saimnieki savā zemē. Mums tā iespēja ir dota, bet mēs neprotam un negribam būt saimnieki savā zemē. Runājam sliktu, domājam sliktu. Arī par savu valsti. Mana pārliecība: vārdi, ko izsakām, pēc tam dzīvo reālu dzīvi. Runājot sliktu, pievelkam ļauno un negatīvo, tāpēc mums jārunā spēcīgi, pozitīvi vārdi.»

«Jums nav citas izejas, kā pieņemt faktu, ka pasakainās izaugsmes temps ir beidzies, atkal nostāties uz savām kājām, turpināt dzīvot un tērēt tikai to naudu, ko esat nopelnījuši,» atzīmē Deutsche Bank galvenais ekonomists Norberts Valters.

Komentējot ekonomisko situāciju Latvijā LTV1 pētnieciskajam seriālam Naudas Zīmes, Deutsche Bank galvenais ekonomists atzīmējis, ka «iepriekšējo gadu laikā tikuši pieņemti finanšu lēmumi, kas nebija saprātīgi izsvērti un tagad, loģiski, ir jāpiedzīvo grūti laiki. Jaunas investīcijas ir grūti piesaistīt, un diemžēl brīnišķīgā izaugsme, ko Latvija un pārējās Baltijas valstis piedzīvoja, tagad ir apstājusies».

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte starp jaunattīstības un attīstīto valstu kompānijām pērn sarukusi līdz rekordzemam līmenim un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies par 17,3%, liecina jaunākais KPMG pētījums.

Kā raksta Reuters, tas liecina, ka uzņēmumi aizvien ir piesardzīgi vārgās ekonomikas atveseļošanās dēļ un augošās politiskās neskaidrības dēļ.

ASV kompānijas pērn veikušas 220 darījumus, salīdzinot ar 226 darījumiem.

Kopumā pērn visā pasaulē starp jaunattīstības un attīstīto valstu uzņēmumiem notikuši 1682 darījumi, salīdzinot ar 2033 darījumiem iepriekšējā gadā.

Otrajā pusgadā notika 810 darījumi, un šajos darījumos iesaistīts mazākais jaunattīstības valstu kompāniju skaits kopš 2005.gada, kad KPMG sāka apkopot datus.

ASV uzņēmumu skaits, kuri noslēdza darījumus, otrajā pusgadā saruka līdz 98, salīdzinot ar 122 pirmajā pusgadā, kas ir mazākais ASV uzņēmumu vadītais iegādes darījumu skaits kopš aptaujas sākuma.

Pērn pie zvērinātiem notāriem noslēgti 11, bet 2015. gadā 21 cerības pirkuma līgums, un tie galvenokārt saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Kas ir cerības pirkuma līgums?

Visbiežāk cerību pirkuma līgumu noslēdz par mantotajiem nekustamajiem īpašumiem reizēs, kad ir skaidri zināms, ka ir tikai viens likumiskais mantinieks un tam ir nolūks mantojamo īpašumu tūlīt pēc mantošanas pārdot. «Pastāv gadījumi, kad darījuma priekšmeta vēl nav, bet tas radīsies nākotnē – šādā gadījumā tiek slēgts cerības pirkuma līgums. Tā ir rakstveida vienošanās – cerība pircējam par līgumā ierakstīto summu savā īpašumā iegūt dzīvokli, tiklīdz pārdevējs saņems to mantojumā. Savukārt pārdevējam tā ir cerība, ka īpašumam, kuru tas mantos, uzreiz būs pircējs,» skaidro Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja.

Šā gada 3. ceturksnī Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kur mājokļu pieejamība ir uzlabojusies, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, liecina jaunākais Swedbank mājokļu pieejamības indeksa pārskats.

Vidējās neto algas pieaugums un aizdevuma procentu likmju samazinājums veicināja mājokļu pieejamības uzlabojumu.

Tallinā mājokļu pieejamība nedaudz pasliktinājusies augstāku aizdevuma procentu likmju iespaidā, bet Viļņā jau otro ceturksni pēc kārtas pieejamība samazinās, strauji augot vidējām dzīvokļu cenām.

2016. gada 3. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā gada griezumā atkārtoti uzlabojies. MPI sasniedzis vērtību 162,5, kas ir par 2.3 punktiem vairāk nekā 3. ceturksnī pērn. Indeksa vērtība 162,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 62.5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Uzlabojumu veicināja mājokļu kredītu procentu likmju sarukums par 15 bāzes punktiem, kā arī vidējās neto algas pieaugums par 1,7%, lai gan algu pieauguma temps mazinās jau otro ceturksni pēc kārtas. Vidējā darījuma cena kvadrātmetrā auga par 2,2%, un darījuma cenu pieaugums novērojams visos dzīvokļu segmentos.

Google ir liegusi mobilo telefonu lietotājiem, kuri izmanto Android operētājsitēmu, kopēt Facebook kontaktus tālruņa adrešu grāmatiņā, vēsta BBC.

Google skaidro, ka kompānija tā rīkosies, jo tā vairs negrib lai Facebook būtu ekskluzīvs izņēmumu tās datu apmaiņas noteikumos.

Facebook izstrādātā aplikācija ļauj lietotājem papildināt telefona adrešu grāmatu ar Facebook sociālā tīkla kontaktiem. Tomēr lietotāji nevar tos pārnest no tālruņa uz citām ierīcēm.

«Tā kā Facebook kontakti nevar tikt pārvietoti no telefona, tiek radīta maldīga vīziju par datu pārnesamību,» paziņoja Google. Kā piebilst BBC, Google šādu situāciju ilgi nevarēja paciest.

Līdz šim Google ir izplatījusi uzlabojumu, kas paredzēts tiem telefoniem ar Gingerbread Android versiju. Šis uzlabojums no telefona īpašnieka adrešu grāmatas izmet visus saglabātos Facebook kontaktus. Šobrīd vienīgie telefoni ar Gingerbread ir tikai Google ražotie Nexus S un Nexus One.

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 1.ceturksnī uzlabojies, bet uzlabojuma temps kļuvis lēnāks. Pieejamībai labvēlīgas bija straujāk augošās algas un sarūkošās kredīta procentu likmes, taču ātrāk augošās vidējās mājokļu darījumu cenas ierobežoja kopējo pieejamības uzlabojumu. Mājokļu cenu kāpums arī turpmāk varētu iegrožot pieejamības uzlabojumu, atsaucoties uz Swedbank Mājokļu pieejamības indeksu norāda Swedbank mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska.

Šī gada 1.ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 171,2. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 094 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017.gada 1.ceturksnī bija par 71,2% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojies par 5 punktiem. Straujāku vidējo mājokļu darījumu cenu izaugsmi spēja atsvērt ātrāks neto algu kāpums (par 6,3%) un būtisks hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājums (par 61 bāzes punktu gada griezumā).

Paredzams, ka 2015.gadu obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas nozare kopumā noslēgs ar lieliem finanšu zaudējumiem, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Jau 9 mēnešu rezultāti parādīja, ka zaudējumi ir ievērojami lielāki nekā iepriekšējos gados (7,3 miljoni eiro 2015.gada 9 mēnešos pret 2,8 miljoniem eiro tādā pašā laika periodā 2014.gadā). Situācija ir kļuvusi ievērojami negatīvāka, salīdzinot ar 2014.gada 9 mēnešiem, jo kopējie zaudējumi tirgū ir gandrīz 2,6 reizes lielāki nekā 2014. gada attiecīgajā periodā. Šis rādītājs ir noteikts, nevērtējot LAAS Balva zaudējumu apjoma ietekmi uz kopējiem OCTA tirgus rezultātiem.

OCTA tirgus tik lielu zaudējumu apmēru pēdējo reizi uzrādīja 2007. gadā. Ir pasliktinājies OCTA tirgus zaudējumu rādītājs, ko lielā mērā ietekmēja piekritušo atlīdzību prasību neto summas pieaugums par 15,7% un citu tehnisko neto izdevumu pieaugums par 52,3%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, skaidro J. Stengrevics.

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Uzņēmumu reģistra (UR) Rīgas reģionālās nodaļas klientiem turpmāk būs iespēja iepriekš pieteikties uz konkrētu klātienes pakalpojumu sev izdevīgā laikā, informē UR pārstāve Baiba Danovska.

UR norāda, ka lielākā daļa klientu ar iestādi sadarbojas attālināti, izmantojot elektronisko pakalpojumu sniegtās iespējas. Taču saglabājas noteikts klientu loks, kas UR pakalpojumus izvēlas saņemt klātienē.

Iepriekšējs pieraksts uz klātienes pakalpojumiem ir nepārprotama tendence apkalpošanas sfērā visā pasaulē.

Piesakoties pakalpojumam UR tīmekļa vietnē, klients saņems identifikatoru QR koda formā, kuru nolasīs pie rindu sistēmas termināļa ierodoties UR Rīgas reģionālajā nodaļā.

Jaunās sistēmas ieviešana sniedz nozīmīgu uzlabojumu arī paša UR procesu plānošanā un uzturēšanā. Sistēmas ieviešana ļaus daudz produktīvāk plānot personāla noslodzi klientu apkalpošanā, prognozēt klientu pieplūdumu, kā arī automatizēs funkcijas, kurām līdz šim ticis izmantots cilvēku resurss. Sistēma nodrošinās precīzus statistikas datus par klientu apkalpošanu, kas noderēs turpmāku uzlabojumu plānošanā.