DB Viedoklis

Veikali nav vakcinēšanas veicināšanas instruments

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal dzīvojam neskaidrībā par to, kādi ierobežojumi var tikt ieviesti, lai mazinātu Covid-19 izplatību, un, ja tādi tiktu ieviesti, tad uz ko tie attiektos (tikai uz nevakcinētajiem vai kaut kādā situācijā arī vakcinētajiem), vai šie ierobežojumi būs loģiski, pamatoti, saprotami, vai varbūt atkal tik vispārīgi, ka sāpīgi skars arī zema riska jomās esošos (kā pērn ziemā mēbeļu salonus, kuros ļaužu pūļi nemēdz būt).

Atslēgas vārdi tātad ir: lai būtu loģiski, pamatoti, saprotami. Un vēl arī savlaicīgi. Lai bizness tiem var pielāgoties, kaut vai neiepērkot kādas preces, ja paredzama veikalu daļēja vai pilnīga slēgšana. Un lai spēles noteikumi tik bieži nemainās, kā jau to diemžēl nācies piedzīvot. Jau pērn ar to saskārāmies, ka tikai rudens pusē, kad saslimšanas līmenis ar Covid-19 strauji kāpa, politiķi sāka spriedelēt, ko nu darīt. Toreiz visi atzina, ka rīcības scenārijiem bija jābūt izstrādātiem jau vasarā. Bet nebija.

Nu šoruden ir tāda kā deja vu sajūta, jo atkal nekas nav sagatavots, nekas nav pieņemts, un par to, kas būtu jādara, vēl tikai spriedelē, lai arī jau brīžiem šķiet, ka panikas iespaidā, jo pat vakcīnu pieejamības situācijā jau septembrī sasniegts pērnā gada nogales saslimušo skaita līmenis. Toties parādās tādas demokrātijai bīstamas tendences kā aizvien biežāk dzirdamās prasības pēc stingrākas ierobežojumu izpildes kontroles, bargākiem sodiem utt.

Tiešām Covid sērgas dēļ tik ļoti mainās cilvēku izpratne par Rietumu pasaules pamatvērtībām, ka gribas nu dzīvot kā Baltkrievijā vai vēl trakāk – Ziemeļkorejā?

Un, protams, jautājums arī par to, kurš ir tas, ko vajadzētu sodīt, – to senioru, kas nelāgi jūtas ar aizklātu degunu un tāpēc masku valkā vien uz pazodes, vai, teiksim, veikala, kādas iestādes vadību, publiskā transportlīdzekļa vadītāju, kas savā teritorijā ļauj uzturēties tādiem daļēji maskotiem?

Proti, vai no šīm lielākas kontroles prasībām, tās ieviešot, atkal necietīs bizness, kam jau tāpat jāuzņemas papildu slogs ar telpu zonēšanām, groziņu lietošanas un sertifikātu pārbaudes kontrolēm. Uz visa šī fona aizvien pārsteidz no politiķu puses dzirdētā bieži vien nievājošā attieksme pret uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem, kas tieši to arī prasa – lai netiktu ieviesti nepārdomāti, neloģiski, nesaprotami, sabiedrībai nepieņemami un tāpēc praksē bieži vien ignorēti ierobežojumi. Ka kaut kādiem pasākumiem jābūt, lai mazinātu vīrusa izplatību, tas skaidrs, bet bizness saka: „Mīļie politiķi, tikai nedariet muļķības!” Kāda ir politiķu reakcija uz to? “Tas biznesa lobijs atkal ir pret ierobežojumiem!”

Tiešām nesaprot, par ko ir runa, vai speciāli negrib saprast? Dīvains ir arī arguments, ko lēmumu pieņēmēji lieto, kaut vai lai pamatotu lielveikalu slēgšanu nevakcinētajiem, – lai cilvēki būtu motivēti vakcinēties. Piedodiet, bet vai jau tā tukšajiem veikaliem par piedalīšanos šādā motivācijas kampaņā kāds piemaksās, kompensēs tiem faktiski valsts nodarītos zaudējumus?

Ja cilvēki kādu iemeslu dēļ nevakcinējas, lai tad paši cieš no tā sekām, kāpēc viņu dēļ ciešanas jārada biznesam? Turklāt veidā, kas itin nekādi nav saistīts ar izsargāšanos no saslimšanas. Jau ir noteikts, cik daudzi cilvēki var vienlaicīgi būt katrā veikalā, ka telpās jālieto maskas, tāpat zināms, ka lielveikalos ventilācijas sistēmas ir teju vai simtkārt labākas nekā vairumā skolu. Kāpēc atkal ķeras pie veikalu darbības ierobežošanas? Jo tā vieglāk demonstrēt, ka kaut ko dara?

Mēdz teikt, ka kaut ko panākt var ne vien ar pātagu, bet arī burkānu. Vara pie mums pārlieku aizrāvusies ar pātagas (dažādu aizliegumu, ierobežojumu) vicināšanu un moralizēšanu, diemžēl par stimuliem, kas motivētu vakcinēties, nedomā. Un pat, ja domā, tad kaut kā galīgi greizi, proti, par normālu dzīves standartu tiek uztverta nevis cilvēku brīvība, bet dzīve ierobežojumu vidē, no kuras tad atsevišķām cilvēku kategorijām ir iespēja kontrolēti izkļūt (uzrādot sertifikātu, lai sēdētu pie galda kafejnīcas iekštelpā, piemēram).

Gluži kā atļauja izbraukt uz kādu sociālisma valsti no PSRS tās pastāvēšanas pēdējās desmitgadēs. Normāli? Protams, ka nē! Skaidrs, ka epidemioloģiski labi pamatoti ierobežojumi var būt, taču, lai stimulētu cilvēkus vakcinēties, noteikti jālieto citas metodes. Kaut vai samaksājot katram par vakcinēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Fragments no intervijas

Romāns Meļņiks: Ir vesela rinda valstu, ar kurām biznesam ir apgrūtināta sadarbība. Uzņēmēji tā arī saka – pārceļam biznesu uz Lietuvu vai Igauniju un varam strādāt! Ārvalstu investori, kuri eksportē preces uz Krieviju, Kazahstānu vai citām valstīm, arī norāda, ka filiāli šādai darbībai labāk atvērt Lietuvā vai Igaunijā. Tur kontrolējošie dienesti neradot iespaidu, ka nauda varētu tikt atņemta. Kā jūs skaidrotu šo reakciju, vai mums ir citi spēles noteikumi nekā pārējā ES?

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma...

Ilze Znotiņa: Jau ilgstoši mēģinu izskaidrot to, ko dara FID, un to, ko dara citas iestādes sistēmā. Par visu sistēmu atbildēju līdz 2020. gada februārim, kad Latvijai bija jāizkļūst no potenciālā riska tikt iekļautai Moneyval pelēkajā sarakstā. Vadīju gan darba grupu, gan delegāciju (Moneyval), un man bija mandāts runāt par jebkuru no tēmām, kas ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumam. Tagad es to jau vairāk nekā gadu nedaru, jo man šāda mandāta runāt par visu nav. Līdz ar to kontrolējošā institūcija, runājot par banku sektoru, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un tai ir jāsniedz atbildes par to, vai prasības attiecībā uz banku klientiem ir stingrākas vai mazāk stingras. Tas, ko esmu novērojusi, – ir kaut kāda uzņēmēju daļa, kura līdz šim varbūt nav bijusi tik ieinteresēta pilnībā sniegt visu informāciju bankām, un banku prasības ir strauji mainījušās. Tas liek domāt, ka vienai daļai uzņēmēju ir vieglāk pārreģistrēt savus bankas kontus citā ES valstī, nekā palikt šeit!

R.M.: Sakiet kā eksperte, vai tas, jūsuprāt, ir pareizi, ka atšķiras prasības ES valstīs un vietām var darboties uzņēmums bez kāda satraukuma, bet pie mums to nevar?

I.Z.: Tas nav pareizi! Kāpēc? Nepareizi rīkojas nevis Latvija, bet nepareiza ir situācija, kurā pat Eiropas Savienībā, kur ir tikai 27 valstis, ir dažāda pieeja šiem jautājumiem! Ir dažādas stingrības prasības ES, un ir vairākas valstis, kuras nav ieviesušas pat tā saucamo ceturto AML direktīvu, kurai bija jābūt ieviestai jau 2017. gada jūnijā. Tās ir pat ļoti lielas valstis.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru