Jaunākais izdevums

Globālā uzņēmuma ienākuma nodokļa reforma, nosakot minimālo maksājamo apmēru lielajiem tehnoloģiju gigantiem, var skart arī Latvijā strādājošus uzņēmumus, Jānis Zelmenis, AS BDO Latvia partneris.

No 2023. gada ieviešot minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām, valsts kase iegūs papildu ienākumus, taču arī Latvijā reģistrētajiem lielajiem uzņēmumiem, iespējams, būs cita peļņas nodokļa sistēma.

Tādu pozīciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) panākto vienošanos par starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu pauž AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka jauninājums attieksies arī uz daudznacionālajām uzņēmumu grupām, kuru apgrozījums pārsniedz 750 milj. eiro.

“Šiem uzņēmumiem minimālā efektīvā nodokļa likme paredzēta 15% apmērā, un, ja ietilpstošo uzņēmumu grupu dalībnieki to rezidences valstī tiek aplikti ar UIN ar efektīvo likmi, kas ir zemāka par 15%, starpību nāksies segt galvenajam mātes uzņēmumam. Bet Latvijā pašlaik esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma paredz tā maksāšanu tikai tad, ja tiek veikta dividenžu sadale, un tas nozīmē, ka Latvijai līdzās esošajai peļņas nodokļa sistēmai būs jārada blakus vēl viena – tāda pati, kāda tā bija līdz šī nodokļa reformai 2018. gadā,” uzsver J. Zelmenis.

Viņš atgādina, ka atšķirībā no Latvijas Igaunijā jau pastāv paralēla uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura darbojas jau no 2018. gada (kad Latvija reformēja savu peļņas nodokļa sistēmu) attiecībā uz regulāriem dividenžu izmaksātājiem, kam tiek piemērota šī nodokļa likme 14% apmērā, kaut arī standarta likme ziemeļu kaimiņvalstī ir 20% un peļņas nodoklis, tāpat kā Latvijā, jāmaksā tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai veikti tam pielīdzināmi maksājumi.

Būs pārejas periods

Savukārt Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka pēc ilgstošām diskusijām Igaunijas un Latvijas prasību rezultātā tika panākta vienošanās arī attiecībā uz risinājumu efektīvās nodokļa likmes noteikšanai valstīm, kuras piemēro nodokli peļņas sadales brīdī (Latvijas un Igaunijas UIN sistēma). Tiek noteikts, ka četru gadu periodā efektīvās nodokļa likmes aprēķināšanai uzņēmumu grupa var palielināt faktiski samaksāto nodokli par lielumu, kāds nepieciešams, lai faktiski samaksātais nodoklis atbilstu nodoklim, kas samaksāts pēc 15% likmes, vienlaikus uzņēmumu grupai jāveic faktiska nodokļa samaksa palielinājuma apmērā pēc minētā četru gadu perioda beigām (Latvijas gadījumā – uzņēmumam jāveic peļņas sadale atbilstošā apmērā).

“Pagaidām nav zināmi kritēriji, un līdz ar to arī nav skaidrs, cik daudzām Latvijā reģistrētajām kompānijām varētu nākties pāriet no reinvestētās peļņas neaplikšanas uz klasisko peļņas nodokļa maksāšanu vai, citiem vārdiem sakot, atgriezties pie vecās sistēmas, kura darbojās līdz 2018. gadam,” tā J. Zelmenis. Viņš prognozē, ka peļņas nodokļa reforma varētu skart finanšu sektorā arī tos, kuri savus produktus un pakalpojumus pārdod ārzemēs. Pēc SIA Lursoft datiem, Latvijā pēc neto apgrozījuma lielākā kompānija bija apgrozījusi 1,8 miljardus eiro.

Visu rakstu lasiet 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vienojas par globālu minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli vismaz 15% līmenī

LETA--AFP, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstis sestdien finanšu ministru apspriedē Londonā vienojušās globālā mērogā noteikt minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi vismaz 15% līmenī, lai iegrožotu lielo starptautisko korporāciju centienus maksāt pēc iespējas mazāk nodokļu.

"Esmu gandarīts paziņot, ka pēc gadiem ilgām diskusijām G7 finanšu ministri panākuši vēsturisku vienošanos reformēt globālo nodokļu sistēmu, pieskaņojot to globālajam digitālajam laikmetam," norādījis Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks, pateikdamies kolēģiem.

Pēc viņa teiktā, tas palīdzēs nodrošināt, ka "pareizās kompānijas maksās pareizos nodokļus pareizajās vietās".

Briest jauns globāls režīms 

ASV pēdējā laikā aktīvi runā par nepieciešamību pasaulē ieviest jaunu kārtību, kas...

"Tās ir ļoti labas ziņas no taisnīguma un fiskālās solidaritātes viedokļa, bet sliktas ziņas nodokļu paradīzēm," atzinis Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs. "Uzņēmumi nu vairs nevarēs izvairīties no savu fiskālo saistību pildīšanas, viltīgi pārskaitot peļņu uz valstīm ar necaurskatāmu nodokļu struktūru."

Apspriedē Londonā piedalās "Lielā septiņnieka" valstu - ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Japānas - finanšu ministri.

Vācija un Francija atbalsta globālu minimālo UIN 21% apmērā 

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu...

Kā norādīts sestdien izplatītajā ministru paziņojumā, galīgo vienošanos šajā jautājumā iecerēts panākt jūlijā paredzētajā G20 valstu ministru apspriedē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 15.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.
  • Statistika - ilgtspējīgu investīciju nozīme mainās.
  • Ilgtspējas indekss - līderis Latvenergo.
  • Biznesa ideja - attīsta biznesa klases laivošanu.
  • Spēles noteikumi - konkurence izjūt koronavīrusa nospiedumu.
  • Tendences - pārtika, mājoklis un transportēšana - tikai dārgāka.
  • Portrets - SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja un īpašniece.
  • Finanses - viena kārtība, viens nodoklis visiem.
  • Globālā UIN reforma un Latvijas intereses.
  • Brīvdienu ceļvedis - Georgijs Krasovickis, VIA SMS Group valdes loceklis un līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru