SIA Pata AB, iegādājoties SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums 90% kapitāldaļu, kļuvis par lielākā a/s Saldus mežrūpniecība akcionāra īpašnieku.

SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums ar 44 % ir lielākais a/s Saldus mežrūpniecība akcionārs.

Skaidrība 3. jūlijā

Uz jautājumu, vai a/s Saldus mežrūpniecība padomē un valdē varētu būt kādas pārmaiņas, SIA Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns ieteica pagaidīt līdz 3. jūlijam, kad notiks uzņēmuma akcionāru pilnsapulce, tad būs zināms jaunais padomes sastāvs un arī valdes sastāvs. Vairāki aptaujātie atzīst, ka a/s Saldus mežrūpniecība līdzšinējā vadībā, konkrēti tās ilggadējais valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns, no uzņēmuma ar parādiem un nepilnu 0.45 milj. Ls lielu apgrozījumu, to uzaudzējis līdz 12.47 milj. Ls un tīro konsolidēto peļņu - 0.38 milj. Ls 2007. gadā.

Saldus pilsētas iedzīvotāji atbalsta vairākstāvu dzīvojamo ēku būvniecību pilsētā, bet neapmierināti ir ar jaunu, apjomīgu un ar pilsētas vēsturisko apbūvi konfliktējošu komerciestāžu parādīšanos Saldus centrā, rāda aptauja, kas veikta Saldus teritorijas plānojuma grozījumu izstādes ietvaros.

Novembrī notikušās aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par Saldus pašreizējo attīstību un teritorijas izmantošanu nākotnē. Jautāts tika par Saldū veiksmīgākajiem, kā arī sabiedrības akceptu neguvušajiem projektiem, iedzīvotāju vēlmēm pēc dzīvojamās apbūves un inženierkomunikāciju tīkla paplašināšanas pilsētā un jauniem sabiedriskās, izglītības, ražošanas un atpūtas objektiem.

Respondenti uzskata, ka pēdējos gados veiksmīgākā attīstība ir notikusi Saldus centrā, kur atjaunotas vēsturiskās ēkas, uzceltas vairākas jaunas būves un sakārtota sabiedriskā zona. Kā veiksmīgi piemēri minēta Cieceres dabas takas izveide, Saldus jaunā bibliotēkas ēka, jaunais sporta komplekss, tirgus rekonstrukcija, ražošanas zonas attīstība pie apvedceļa, kā arī uzceltā daudzdzīvokļu ēka Veides nami.

AS Saldus mežrūpniecība akcionārs Uldis Mierkalns savu līdzdalību netiešā veidā ar SIA SIA Pata AB starpniecību palielinājis līdz 15,88%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tādēļ tagad Ulda Mierkalna netiešā līdzdalība kopā veido 87,47% no AS Saldus mežrūpniecība akcijām.

Konkurences padome (KP) februārī atļāva uzņēmumam Kubit iegūt netiešu izšķirošu ietekmi pār Saldus mežrūpniecību. KP pieņēma pozitīvu lēmumu, jo konkurence ietekmētajos tirgos netiks būtiski samazināta. KP informēja, ka Kubit netiešā veidā pieder 44% Saldus mežrūpniecības akciju, savukārt darījuma rezultātā uzņēmums no SIA Juridiskais birojs Merkants iegādāsies papildu 27% balsstiesīgo akciju, tādējādi iegūstot kontroli pār 71% Saldus mežrūpniecības akciju.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Flyvision liek uzsvaru uz pakalpojumu sniegšanu, ne lidaparātu ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu pilots konsultants un netaisos mēroties spēkiem ne ar Ķīnas fabrikām, ne Latvijas uzņēmumiem, bet varu pārdot savas zināšanas, iesakot, kā, ko un ar ko darīt multirotoru sistēmu (MRS) jomā,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda Flyvision īpašnieks, vadītājs un pilots vienā personā Gvido Puķe. Viņš nav izvēlējies MRS (pasaulē tiek ieviests termins – tālvadības gaisa kuģu sistēmas – RPAS) «skarbo» ražotāja un tirgotāja ceļu, cerot, ka kādu dienu pārdošana būs veiksmīga.

G. Puķes gaitas šajā jomā sākušās pirms septiņiem gadiem kā vieglās aviācijas pilotam. Savukārt MRS jomā izglītība gūta «Youtube akadēmijā un internetā», jo par to pagaidām nekur nemācot. Nozare strauji attīstās, un ir nepieciešami lieli līdzekļi, lai visus jaunievedumus izmēģinātu. Vaicāts par Rīgas Tehniskās universitātes kompetenci, viņš norāda, ka nezinot nevienu tur izveidotu MRS. Viņaprāt, līdzīgi, kā nevienu neiemāca būt par biznesmeni, tāpat arī šajā jomā ir jābūt kaut kam vairāk par formālu izglītību, lai veiksmīgi darbotos. Tai pašā laikā Latvijā esot pietiekami daudz gudru cilvēku, kas spēj piesaistīt ievērojamu finansējumu savām idejām kā, piemēram, Air Dog gadījumā.

Teritorijas plānošanas uzņēmums Metrum kopīgi ar Saldus pilsētas domi ir uzsācis Saldus pilsētas teritorijas plānojuma 2006. – 2012. gadam grozījumu izstrādi, informēja Metrum sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ševele. Tajā paredzēts precizēt atsevišķu teritoriju zonējumu, aktualizēt informāciju par privātīpašumu robežām, ietvert infrastruktūras perspektīvās attīstības risinājumus un citu pilsētas attīstībai būtisku informāciju.

Plānojumā tiks aktualizētas pašreiz noteiktās zemes īpašumu robežas Saldus pilsētā, par pamatu ņemot jaunāko kadastra karti, kā arī tiks norādītas teritorijas, kur turpmāk būs nepieciešams izstrādāt detālplānojumus būvniecības uzsākšanai. Grozījumi plānojumā ietvers arī precizējumus pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos un papildinājumus ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumtīklu, gāzes apgādes, telekomunikāciju, transporta un aizsargjoslu shēmās.

„Plānojuma grozījumos tiks noteiktas ielu sarkanās līnijas, doti detalizētāki apbūves noteikumi centra apbūvei, kas pieguļ Kuldīgas un Lielai ielai. Liela uzmanība tiks pievērsta pilsētas vēsturiskā centra un kultūras pieminekļu saglabāšanai, kā arī aizsargjoslu pārskatāmākam un precīzākam attēlojumam un kartogrāfiskā materiāla sakārtošanai kopumā,” norāda Līga Vasiļevska, Saldus pilsētas domes arhitekte – plānotāja.

A/s Saldus mežrūpniecība koncerna 2006.gada 12 mēnešu konsolidētā peļņa no saimnieciskās darbības pēc nodokļu nomaksas ir 235 733 LVL un savukārt konsolidētā peļņa uz vienu a/s Saldus mežrūpniecība emitēto akciju – 0.61 LVL.

Kopnsolidētā peļņa ir mazāka nekā tā ir tikai no a/s Saldus mežrūpniecība (261 333 LVL) darbības, jo reāli visu 2006.gadu darbojušies uzņēmumi ar 100% a/s Saldus

mežrūpniecība kapitālu peļņu nedeva - OOO SALDUS nostrādāja bez peļņas, bet SIA Pakuļu sporta bāze ar 25 037 LVL zaudējumu pēc nodokļiem. OOO SALDUS nostrādāja bez peļņas, jo uzņēmums iepirka tikai 50% no plānotā zāģbaļķu apjoma un mežizstrādi veica tikai 30% no plānotā. Mežizstrādes apjoms tik krasi atšķiras no plānotā, jo netika ievesta mežizstrādes tehnika, kā bija plānots 2006.gada

sākumā.

Sakārtojot ražošanas un vadības procesus 2006.pārskata gadā a/s Saldus mežrūpniecība ir ieguvusi ISO 9001:2000 kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu, ISO 14001:2004 vides pārvaldības sistēmas sertifikātu un OHSAS 18001:1999 profesionālās veselības un drošības novērtēšanas sistēmas sertifikātu. Domājot par kvalificētu darbaspēka resursu pietiekamību, uzņēmumu darbiniekiem tiek sniegtas profesionālās apmācības, kā arī domāts par darbinieku materiālo labklājību un motivācijas iespējām (t.i. iemaksas pensiju fondos, atpūtas pasākumi, …).

Dievs saldeniekus esot žēlojis, jo pašvaldības vadība nekad nav traucējusi uzņēmējiem strādāt. «Lielajās pilsētās parādās pārvaldes institūciju regulācijas vai ietekmes. Pie mums nav nekādu ļaunu prasību un nekā tāda, kas varētu atbaidīt uzņēmējus,» laikrakstam Diena, kas turpina aplūkot uzņēmējdarbības vidi dažādās Latvijas pilsētās, sacījis Saldū ietekmīgais uzņēmējs Argods Lūsiņš.

Kā norāda laikraksts, Saldus ir ģeogrāfiski izdevīgā vietā - tranzīta ceļu krustojumā starp Liepāju, Ventspili un Rīgu, tā ir novērtēta kā investīcijām pateicīga pilsēta, kas ļāva iemantot arī Norvēģijas investoru uzticību. Stikla šķiedras izstrādājumu ražošanas uzņēmums Norplast ir viens no tiem, ar kuriem dome lepojas. Kaimiņu Brocēnu novadā ir viens no lielākajiem cementa ražotājiem un betona piegādātājiem pasaulē, kā teikts uzņēmuma CEMEX mājaslapā. Tas dod darba vietas arī saldeniekiem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Kuldīga un Saldus esot bijušas līdzīgās starta pozīcijās. Tad daudz ko noteica pašvaldību attieksme, teicis Kuldīgas uzņēmējs, SIA Agrotehnika valdes priekšsēdis Artūrs Cimoška, kuram ir bizness arī Saldū. Viņš atminējies, ka 90. gados Saldū uzņēmēji tika laipni sagaidīti, viņiem piedāvāja telpas, tika gādāts par nepieciešamo infrastruktūru.

AS Saldus mežrūpniecība akcionāres SIA Pata AB martā izteiktā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā uzņēmējs Uldis Mierkalns netiešā veidā ieguvis kontroli pār 94,35% uzņēmuma akciju, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Mierkalna īpašumā esošais Pata AB obligātā akciju atpirkšanas rezultātā ieguvis 13 472 jeb 3,48% mērķa sabiedrības akciju. Atpirkšanas cena bija 18,98 eiro par vienu akciju.

Pata AB rīkojās savā un šādu akcionāru - SIA Saldus Mežrūpniecības uzņēmums, SIA Kubit, SIA Pienjāņi, SIA JL Index, Renagium Alliance Limited un Jāņa Bertrāna - vārdā.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

Vētras dēļ cilvēki Liepājā nav cietuši – Centrālās slimnīcas traumpunktā pēc palīdzības šajā sakarā neviens nav vērsies, bet vētra pilsētā nogāzusi vairāk nekā 60 kokus, Db.lv informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Vētras dēļ būtiski transporta kustības traucējumi vai elektrības padeves pārtraukumi Liepājā nav bijuši.

Naktī uz pirmdienu, kad Liepājā plosījās stiprs vējš, pilsētā ir izgāzts vairāk nekā 60 koku, apmēram desmit pilsētas ielu apgaismes stabu un daudzviet – arī žogi.

Vētra apmēram 100 kvadrātmetru platībā ir norāvusi Latviešu biedrības nama jumtu Rožu laukuma un Pumpura iela stūrī.

Vienā gadījumā koks ir uzkritis uz mājas pagalmā atstātās vieglās automašīnas.

Dažāda rakstura un pakāpes postījumi ir nodarīti apsaimniekošanas uzņēmuma Vecliepāja apsaimniekotajiem namiem. Postījumus, ko vētra nodarījusi Jaunliepājas un Karostas rajona dzīvojamam fondam, namu apsaimniekošana uzņēmumi šobrīd vēl apzina un novērtē.

Aizvadītās nedēļas nogalē pāri Baltijai brāzās spēcīga vētra, kas īpaši lielus postījumus nodarīja Lietuvā. Kaimiņvalsts apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus vairāk nekā 2,2 miljonu litu (436 tūkstošu latu) apmērā.

Latvijā vētras postījumi bijuši salīdzinoši nelieli, informē apdrošināšanas sabiedrība Balta. Apdrošinātāja aplēses liecina, ka Latvijā vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus piecu tūkstošu latu apmērā. Tomēr, tā kā pēc dabas stihijām pieteikumi parasti turpina ienākt ilgākā laika posmā, Balta eksperti prognozē, ka zaudējumu apmērs vēl palielināsies.

Vētra Latvijā skārusi lielākoties Latgales daļu – Daugavpilī apdrošinātājs saņēmis vairākus pieteikumus par kritušiem kokiem, kas sabojājuši automašīnas un ēkas. Krāslavā ticis bojāts saimniecības ēkas jumts. Saņemts arī pieteikums par privātīpašumam uzkritušu koku Jelgavā, kā arī par līdzīgiem zaudējumiem Rīgā, liecina Balta atlīdzību pieteikumu dati.

SIA Deloitte Latvija auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības.

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

A/s Tukuma Mežrūpniecības saimniecība (MRS), pret kuru šogad aprīlī ierosināta maksātnespējas lieta un kas izslēgta no biržas, nav sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatējusi, ka Tukuma MRS pretēji Finanšu instrumentu likumam nav sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci, kas uzņēmuma valdei vai padomei bija jāizdara mēneša laikā pēc izslēgšanas no biržas. Šajā sapulcē bija jāizskata jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, lēmumu pieņemot ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu.

Tukuma MRS akcijas no biržas izslēgtas jau 2008. gada oktobrī, jo sabiedrība pēc atkārtota pieprasījuma nebija samaksājusi biržas noteikto kotēšanas maksu.

2008. gada pavasarī, kā liecināja kompānijas paziņojums biržā, Tukuma MRS apsvēra iespēju prasīt tiesisko aizsardzību un atteicās no uzņēmuma darbības pārstrukturizācijas.

Nākotnē Saldus novada attīstību ir iecerēts balstīt uz jau šobrīd spēcīgām nozarēm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Saldus novadā dzīvo gandrīz 26,8 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 2290 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir kokapstrādes un pārtikas ražošanas, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.

«Mums ir aktīvi iedzīvotāji, rosība ir tiešām nopietna. Bezdarba rādītājs pat uz Kurzemes fona ir labs – 7,5%,» saka Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja.

Nākotnē Saldu viņa vēlētos redzēt kā pilsētu, kur cilvēkiem ir patīkami dzīvot, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu sasniedzamā attālumā, kā arī visiem būtu darbs. «Varbūt būtu vairāk vajadzīgs darbs sievietēm,» viņa saka. Nozarēs, kas novadā ir spēcīgas un kas nodarbina samērā daudz darbinieku, piemēram, lauksaimniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē vairāk strādā vīrieši. Sievietes vairāk nodarbinātas šūšanas un pārtikas uzņēmumos, kā arī, piemēram, Bites zvanu centrā.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi atklātu konkursu par autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma rekonstrukciju, par uzvarētāju paziņojot SIA Saldus ceļinieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka uzņēmums veiks autoceļa rekonstrukciju posmā no 92,84 līdz 115,30 kilometram par vairāk nekā 5,978 miljoniem Ls.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza desmit komersanti, bet SIA Saldus ceļinieka piedāvātā līgumcena bija viszemākā, kas arī bija galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs.

Pēdējo piecu mēnešu laikā SIA Saldus ceļinieks uzvarējis arī citos, mazāk apjomīgos iepirkumu konkursos, piemēram, Saldus novada pašvaldības konkursā par ielas apgaismojuma rekonstrukciju Rīgas ielā par 110,8 tūkst. Ls, Viļānu novada pašvaldības konkursā par Kaupres ielas remontdarbu veikšanu 29,9 tūkst. Ls apmērā un Kandavas novada domes 306 tūkst. Ls apjomīgajā konkursā par tranzītielu sakārtošanu.

Ārvalstu tirgos aizvien vairāk meklē Latvijas produktus, kas ražoti no dabīgām izejvielām, norāda piena konfekšu Gotiņa ražotāja SIA Saldus Pārtikas kombināts vadītāja Līga Grīsle.

Grīsle stāstīja, ka uzņēmums ir eksportējis vienmēr. «"Saldus Pārtikas kombināts" pastāv kopš 1960.gada, kad bijām pieraduši ražot tikai Gotiņu, ko vagoniem sūtīja uz padomju republikām. Pēc neatkarības atjaunošanas uzņēmums lielākoties eksportēja uz Krieviju un NVS valstīm, bet pēdējos gadus aktīvāk pārdodam Eiropas Savienības valstīs,» sacīja uzņēmēja.

Ar laiku Saldus Pārtikas kombināts sapratis, ka eksporta tirgos nevar pārdot tikai Gotiņu, tāpēc nācies domāt par plašāku produkcijas sortimentu - īrisa konfektēm, šerbetu, konfekšu krēmu, marmelādes konfektēm, lai ārvalstu pircējiem būtu ko izvēlēties.

Saldus kultūras centra ēkas tālāka ekspluatācija kļuvusi bīstama, tādēļ no 1.oktobra tā tiks slēgta, aģentūru LETA informēja Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Latvijas Reģionu apvienība).

«Vienkārši sakot, ēkas pagrabā krājas ūdens, bet novecojusī elektroinstalācija ir kritiskā stāvoklī, tādēļ no 1.oktobra kultūras centra ēka tiks slēgta,» atzina Rassa.

Pašvaldība sākusi darbu pie kultūras centra ēkas rekonstrukcijas projekta, piesaistot tam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējusmu, taču no pašvaldības neatkarīgu iemeslu dēļ projekta īstenošana kavējas - iepirkuma konkursā saņemtas sūdzības.

Skaidrs, ka noteiktajā termiņā - līdz 2015.gada 31.janvārim - projektu neizdosies realizēt. Pašlaik tiek gaidīta atbilde, vai šo termiņu ir iespējams pagarināt. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir ap sešiem miljoniem eiro, no kuriem 430 000 eiro būtu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums. Rekonstrukcijas laikā Saldus kultūras centra ēkai, kas atrodas Brīvības ielā 16, Saldū, plānots veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kā arī koncertzāles korpusa sakārtošanu un daudzfunkcionālas zāles un skatuves izbūvi. Paredzēts veikt arī pagraba sienu siltināšanu un hidroizolācijas ierīkošanu, kā arī inženiertīklu, ieskaitot novecojušo elektrotīklu, nomaiņu.

Maizes un miltu izstrādājumu ražotājs SIA "Cannelle Bakery" iegādājusies SIA "Saldus maiznieks", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis darījuma summu neatklāja, jo uzņēmumi vienojušies to neizpaust.

Vaicāts, kādēļ nolemts iegādāties minēto kompāniju, Skrebelis sacīja, ka šis lēmums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt "Cannelle Bakery" ražošanas jaudas, kas pašreizējās telpās vairs nav iespējams. Piedāvājums iegādāties "Saldus maiznieka" kapitāldaļas bija pieņemamākais risinājums, jo kompānija nevēlējās pārcelt darbību uz citu pilsētu izveidotā profesionālā kolektīva dēļ.

Taujāts par pārmaiņām, kas sagaida "Saldus maiznieka" darbību un kolektīvu, "Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka uzņēmums turpinās ražot un piegādāt līgumos paredzēto produkciju un pildīt citus pienākumus. Visiem "Saldus maizniekā" strādājošajiem tiks saglabātas arī darbavietas.

Valdība šodien nolēma piešķirt 400 159 latus Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām jūlijā lietusgāžu izraisīto plūdu laikā radīto postījumu novēršanai. Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots pārskaitīt finansējumu Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām tikai pēc tam, kad pašvaldības būs iesniegušas izdevumu pamatojošos dokumentus, kas apliecina, ka tās ir nodrošinājušas ne mazāk kā 30% no finansējuma, kas nepieciešams radīto postījumu novēršanai un zaudējumu kompensēšanai.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimu par apropriācijas palielināšanu budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 400 159 latu apmērā un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebilst pret apropriācijas palielināšanu, palielināt likumā Par valsts budžetu 2011.gadam noteikto apropriāciju budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots informēt Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par apropriācijas palielināšanu.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Grupa Prāta Vētra, kas 17.jūlijā uzstāsies Positivus festivālā Salacgrīvā, īpaši gatavojas savam vienīgajam šā gada koncertam Latvijā. Festivāla organizatori esot saņēmuši grupas idejas skatuves uzbūvei, un tehniskajā ziņā tā būšot krietni iespaidīgāka nekā iepriekšējos festivālos redzētā.

Informēja Positivus festivāla sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Andžāne.

Jūnija vidū Prāta Vētra plānojot klajā laist jaunu singlu.

Prāta Vētra savu vienīgo koncertu šovasar izvēlējusies sniegt Positivus festivālā. Kā galvenie mākslinieki Prāta Vētra uzstāsies festivāla pirmajā dienā, 17.jūlijā. Grupas uzstāšanās sāksies ap plkst. 23:00 uz festivāla galvenās - TELE2 skatuves.

Gaismas tehnikas apjoms, ko savā šovā izmantos gan Prāta Vētra, gan festivāla otrās dienas galvenais mākslinieks MOBY, būšot krietni lielāks un iespaidīgāks nekā iepriekšējos Positivus festivālos redzētais.

Otrdien 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā tika pasniegtas Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas 2008. Prāta Vētra, kā jau pēdējos gados ierasts, saņēma visvairāk balvas.

Prāta Vētra tika apbalvota četrās kategorijās - Labākais popmūzikas albums, Labākais videoklips, Labākais koncertieraksts un Labākā dziesma. Grupas dziesma Ja tikai uz mani tu paskatītos uzvarēja arī tirdzniecības parka Alfa gada dziesmas balsojumā.

Labākais rokmūzikas albūms aizceļoja pie Dona par albūmu Lelle, savukārt Ellas albūms Welcome to the club tika atzīts par Labāko deju mūzikas albumu.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Aldis Ermanbriks.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas 2008:

Labākais pop albums - Prāta Vētra, Tur kaut kam ir jābūt;

Labākais roka albums - Dons, Lelle;

Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada desmit mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11.32 milj. kubikmetri koksnes (5.16 milj. kubikmetri valsts mežos un 6.16 milj. kubikmetri pārējos mežos*), Db.lv informēja Valsts meža dienests.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem, ir samazinājies par 1.75 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 0.44 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1.31 milj. kubikmetriem.

Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst 11.66 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 340 tūkst. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1.75 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 1.33 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1.31 milj. kubikmetriem vairāk kā 2006. gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada deviņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,69 milj. kubikmetri koksnes (5,04 milj. kubikmetri valsts mežos un 5.65 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,84 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 0,42 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1,42 milj. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst 11,10 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 410 tūkst.. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1, 84 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 1,34 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1,42 milj. kubikmetriem vairāk kā šajā gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.