Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Šonakt Latviju sasniegs vētra, liecina Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija. Vakarā pēc plkst. 18:00 dienvidrietumu vējš sāks pieņemties spēkā, nakts pirmajā pusē Baltijas jūras piekrastē brāzmās jau sasniedzot 25 m/s. Nakts vidū un otrajā pusē arī Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 m/s. Savukārt Rīgā pēc pusnakts ir gaidāmas vēja brāzmas līdz 20-23 m/s.

[Papildināta ar 8. - 9. rindkopu]

VUGD aicina cilvēkus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem. Savukārt Latvenergo meitasuzņēmumi uzsākuši darbu paaugstinātā gatavībā.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

- Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Dienests norāda, ka spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības, bet tieši mobilais telefons palīdzēs sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112;

Sendijas sekas ASV būs jūtamas vēl labu laiku pēc vētras norimšanas - Sendija nodarījusi nopietnus postījumus, liekot valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr nevajadzētu cerēt, ka tas liks ekonomikai uzplaukt. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem pēc vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba, raksta business.time.com.

Ekonomisti gan nedomā, ka Sendijas radītās postažas «uzkopšana», rekonstrukcijas darbi un valdības papildus piešķirtie līdzekļi radīs visaptverošu, ilgnoturīgu stimulu ekonomikai. «Pēc vētras Katrīna Ņūorleānā ieplūda «tonnām federālās naudas», bet vai jūs tādēļ novērojāt ekonomikas uzplaukumu?», Philadelphia Inquier citē ekonomistu Kevinu Džilenu (Kevin Gillen), kurš salīdzina vētras Sendiju un Katrīnu, kas plosījās 2005. gadā.

Tomēr ir dažas nozares, kuru uzņēmumi no Sendijas jau guvuši labumu vai arī tuvākajā laikā gūs, apkopojis Times:

1. Telefonu būdiņu uzņēmumi. Ņujorkā normālos apstākļos viena telefonu būdiņa dienas laikā gūst aptuveni divus ASV dolārus, taču vētras laikā būdiņām ieņēmumi pieauga līdz 50 ASV dolāriem dienā. Daudzi gados jauni cilvēki pēc tam atzina, ka telefonu būdiņā viņi zaudēja naudu, jo nezināja, kā to pareizi lietot, informēja Wall Street Jornal.

Gan Mērsraga osta, gan Skultes osta plāno prasīt kompensācijas par vētras nodarītajiem postījumiem, biznesa portālam Db.lv stāstīja ostru pārvaldnieki.

Pagājušajā gadā Mērsraga osta saņēmusi kompensāciju 30 tūkstošu latu apmērā no Eiropas Savienības par 2005.gada janvāra vētras postījumiem, tomēr tādējādi tikusi segta tikai neliela daļa no 100 tūkstošus vērtajiem zaudējumiem, ko ostai radījusi vētra, informēja Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika. Kompensēti esot tikai postījumi, ko vētra radījusi kuģu kanālam. Arī par šīs vētras nodarītajiem postījumiem osta prasīšot kompensāciju. "Ja jau zemnieki tādas var saņemt, kāpēc mēs esam sliktāki," stāstīja J. Budreika, norādot, ka mazajām ostām tikpat kā nav brīvu līdzekļu, ko novirzīt postījumu novēršanai.

Lai pilnībā apzinātu vētras nodarītos postījumus ostai, esot nepieciešams laiks, jo joprojām esot liela viļņošanās, stāstīja J. Budreika. Tomēr pieredze liecinot, ka vētras ietekmē veidojas sanesumi. Patlaban jau esot skaidrs, ka vētra ir noskalojusi krastu un piestātnes, postījumi skāruši arī topošā industriālā parka teritoriju.

Apdrošināšanas sabiedrības saņēmušas jau vairākus desmitus pieteikumu par atlīdzību saņemšanu vētrā cietušiem īpašumiem un automašīnām, turklāt prognozējams, ka to skaits vēl augs. Tādēļ šie zaudējumi ir vieni no lielākajiem vētras nodarītajiem zaudējumiem vēsturē, norāda kompāniju pārstāvji.

BTA Insurance Company SE līdz pusdienlaikam saņēmis 30 īpašumu apdrošināšanas un vairākus desmitus KASKO apdrošināšanas pieteikumus. Klientu pieteikto apdrošināšanas gadījumu informācija liecina, ka apdrošināšanas atlīdzību apmērs par pagājušās nakts vētras nodarītajiem postījumiem būs ievērojami lielāks nekā pērn visa gada laikā, kad par vētras postījumiem BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzībās 35 tūkstošus latu, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Vērtējot klientu īpašumiem nodarītos bojājumus, šī vētra varētu būt vispostošākā, nodarot vislielākos zaudējumus klientu īpašumiem BTA 20 gadu pastāvēšanas vēsturē.

Līdz šīs dienas pēcpusdienai kopumā BTA saņēmusi jau vairāk nekā 320 zvanus un vairākus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus.

Raksturīgākie pieteikumi saistīti ar automašīnu, māju jumtu un žogu bojājumiem, ko izraisījuši krītoši koki vai to zari. Piemēram, Ventspilī vējš uzpūtis atkritumu konteineru virsū automašīnai, to bojājot, Babītes pagastā kādai mājai vētras laikā izgāzts žogs, Rīgā, Berģos, vētras nogāzts koks bojājis žogu, Grobiņā vētra sabojājusi mājas jumtu, bet Rīgā uz automašīnas aizmugurējā stikla uzkritis koks, kā arī vētras rezultātā no ēkas sienas norauta ar trosēm piestiprināmā reklāma.

Joprojām BTA turpina saņemt apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par vētras radītiem postījumiem.

BTA klienti interesējoties par to, kādi var būt riski un kā no tiem pasargāties, pagaidām atlīdzību pieteikumus kompānija vēl nav saņēmusi, bet sagaida, ka tādu noteikti būs, Db.lv informēja kompānijā.

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

«Latsin pēc vētras vispirms izstrādāja postījumus savās ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, pēc tam turpināja sniegt mežizstrādes pakalpojumus Kurzemē, kur vētra zemē noguldījusi visvairāk,» uzsver SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Latsin pērn vējgāzēs izstrādājis ap 350 000 m3 koksnes, turklāt ar to savākšanu nodarbojies līdz pat rudenim. Kopumā Latsin pērn izstrādāja 709 000 m3, kas ir par 94 000 m3 vairāk nekā 2004. gadā. V. Sīpols redz arī vētras radītās problēmas, kuras būs jārisina šogad, proti, daudzviet vētras lauztās/gāztās cirsmās būs problemātiski sagatavot augsni meža atjaunoošanai, jo atstātie celmi ir pārāk augsti un tie traucē kvalitatīvai augsnes sagatavošani. «Augsnes sagatavošana vētras postītajos valsts mežos ir jāizdala atsevišķā konkursā,» uzskata V. Sīpols. Lai arī pērn dabas apstākļi nebija labvēlīgi egļu astoņzobu mizgraužu straujam pieaugumam, tomēr šo kukaiņu briesmas vēl pilnībā nav izgaisušas. «Lai arī oficiāli tiek pasludināts, ka vētras postītās cirsmas ir savāktas, tomēr reāli joprojām daudzviet Latvijā tās nav savāktas, kaut vai, piemēram, pie Engures utt.,» secina V. Sīpols. Tieši tāpēc, viņaprāt, bija pārsteidzīgi atcelt esošo vētrā cietušas koksnes ciršanas apliecinājumu saņemšanas kārtību. Tādēļ arī šā gada janvārī tika bremzēts process saistībā ar šo vētras seku likvidēšanu, jo, lai saņemtu ciršanas atļauju Valsts meža dienesta cilvēkiem vajadzēja vēlreiz pārvērtēt tās vētrā nogāztās platības, kuras pirms tam jau bija novērtētas un par to arī samaksāts, skaidro V. Sīpols.

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

Latvija piedzīvojusi kārtējo vētru un, visticamāk, šajā nedēļā gaidāma vēl viena, daudz stiprāka dabas stihija nekā jau tā bija pirms dažām dienām.

Vienīgais, kas pārsteidz, ir apstāklis, ka stipras vētras Latviju piemeklē aizvien biežāk, un paralēli iepriecinātajiem dabas stihiju cienītājiem, diemžēl atstāj postījumus un materiālus zaudējumus, kā tas ir noticis arī šoreiz.

Ja saglabāsies tendence, ka Latviju aizvien biežāk piemeklēs spēcīga vētra, turklāt zinātnieku pētījumi apstiprina šādu scenāriju, cilvēkiem vajadzētu vairāk pievērst uzmanību drošībai ekstremālos laika apstākļos.

Katru reizi pēc spēcīgākām vēja brāzmām tiek ziņots par elektroenerģijas padeves traucējumiem. Tā notika arī šoreiz, kad bez elektrības valstī palika vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Lai vai kā elektroenerģijas piegādātāji nodrošinātos pret vētras postījumiem, elektrolīniju bojājumi būs arī turpmāk, jo 100% izsargāties no vētras postījumiem nav iespējams. Tāpēc gan iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas dzīvo attālākos Latvijas nostūros vai laukos, gan uzņēmumiem un valsts iestādēm ir nepieciešams apgādāties ar autonomiem elektroenerģijas avotiem. Diemžēl daļa saimniecību nebija mācījušās no 2005. gada 9. janvāra vētras un joprojām neuzskata par nepieciešamu iegādties ģeneratoru, tā radot sev problēmas.

Populārā Latvijas grupa «Prāta vētra» nākamā gada 20.jūlijā uzstāsies Liepājā, apstiprina grupas menedžmenta pārstāve Ieva Liepa.

«Skārdu bungu tūres» turpinājuma koncerts notiks Liepājas stadionā «Daugava». Grupas pārstāve norāda, ka nākamajā gadā tā būs mūziķu vienīgā uzstāšanās reize Latvijā, kā arī papildu koncerti Liepājā netiks rīkoti.

Iepriekšējo reizi grupa Liepājā uzstājās 2016. gadā. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Prāta vētras» menedžmenta pārstāve, koncerti Liepājā jau kļuvuši gandrīz par tradīciju.

Viņa norāda, ka pilsētai piemīt kāda īpašā enerģija, tāpēc mūziķi labprāt tur atgriezīsies arī nākamajā gadā. Aizvadītajā koncertā 2016. gadā stadionā «Daugava» Liepājā pulcējās aptuveni 28 000 skatītāju.

LASI ARĪ:

Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijai zaudējumi

Jaunpils pils, viens no ievērojamākajiem Tukuma novada un Latvijas kultūras pieminekļiem, gada laikā piedzīvoja būtiskus atjaunošanas darbus, kas bija nepieciešami un nekavējoties uzsākti pēc postošās 2023.gada 7.augusta vētras radītajiem bojājumiem.

Darbi ir veiksmīgi pabeigti šī gada septembrī. Pils ir pilnībā sagatavota, droša un pieejama apmeklētājiem.

Vētra, kas skāra Jaunpili un tuvējās teritorijas, izraisīja nopietnus bojājumus vēsturiskajam Jaunpils pils kompleksam. Spēcīgais vējš un lielgraudu krusa kopā ar lietusgāzēm smagi sabojāja jumtu, fasādes elementus un pils tornīša senlaicīgās konstrukcijas, kā arī pils dienvidu spārnā izsita lielāko daļu logu un sabojāja to rāmjus. Savlaicīga pašvaldības rīcība un sadarbība ar profesionāļiem ļāva ātri novērtēt situāciju un sākt nepieciešamu atjaunošanu. Darbu apjoms bija ievērojams un izrādījās krietni lielāks nekā sākotnēji plānots, taču, pateicoties profesionālai komandai un sadarbībai, būvniekiem izdevās saglabāt pils vēsturisko autentiskumu, vienlaikus nodrošinot tās ilgtspējību nākotnē.

Lielbritāniju naktī uz pirmdienu sasniegusi spēcīga vētra, un patlaban zināms, ka tā paņēmusi četru cilvēku dzīvības. Britu sinoptiķi norāda, ka situācija, vētrai pametot Lielbritāniju sāk normalizēties.

[Papildināta ar jaunāko informāciju]

Vētras laikā mirusi 17 gadus veca pusaudze un 50 gadus vecs vīrietis, ziņo BBC. Savukārt Londonā divi cilvēki gājuši bojā gāzes eksplozijā.

Pusaudze guvusi letālus ievainojumus, krītot kokam Idenbridžā (Edenbridge). Arī vīrieša nāvē vainojams krītošs koks – nelaimes gadījums noticis Hertfordšīrā (Hertfordshire), kokam uzgāžoties automašīnai. Londonā koks uzgāzies kādai ēkai, izraisot gāzes eksploziju, kurā gājis bojā vīrietis un sieviete.

Patlaban bez elektroapgādes palikušo mājsaimniecību skaits ir pārsniedzis 270 tūkstošus, tāpat kritušo koku dēļ vairāki dzelzceļa uzņēmumi, piemēram, First Capital Connect, Greater Anglia, Gatwick Express, paziņojuši, ka pasažieru pārvadājumi pagaidām nenotiks. Patlaban uz dzelzceļa līnijām atrodas aptuveni simts nokrituši koki. Lielbritānijas dzelzceļa uzņēmums Network Rail atklājis, ka vētras postījumi bijuši spēcīgāki nekā iepriekš prognozēts, bet šobrīd situācija sākusi uzlaboties.

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Vētra Sendija, kas nodarīja ASV austrumkrastam vismaz 50 miljardu ASV dolāru lielu postu, vētras skartās automašīnas pārvērtusi par vrakiem. Ņujorkā un citās Sendijas skartajās pilsētās un reģionos vēl aizvien redzamas vētras sabojātās automašīnas, ziņo Reuters.

Jau rakstīts, ka ASV vēl aizvien jūtamas vētras sekas – lai arī Sendijas nodarītie postījumi likuši valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr analītiķi neparedz, ka papildus finanšu «injekcija» liks uzplaukt reģionu ekonomikai. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba – vieni no šīs nozares uzņēmumiem ir automašīnu «kapsētas». Sākoties vētras seku novēršanas un būvniecības darbiem, Sendijas skartajos reģionos nepieciešama vieta atlūzām un atkritumiem, tai skaitā plūdos cietušajām automašīnām, kurām jāatrod vieta.

Pērnā gada janvāra vētras postījumu un to radīto seku dēļ 2006. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 7.47 miljoni m3, kas ir tikai par 1.35 milj. m3 jeb 15.4 % mazāk nekā analogā laikā pērn. Šis kritums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, kur ir plānots cirst par 1.63 milj. m3 jeb 32 % mazāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegtais koksnes daudzums valsts mežos ir lielāks nekā pērn par 0.28 milj. m3. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 36 242, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 76 514 ciršanas apliecinājumi, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis kritums tiek saistīts ar vētras sekām. Proti, privātmežu īpašniekus pēc apaļkoksnes sortimentu cenu krituma esot samērā grūti iekustināt un izņemt ciršanas biļeti, turklāt vairāku apaļķoku iepircēju reklamēto cenu straujā lēkāšana esot «atsitusi apetīti» nevienam vien īpašniekam cirst mežu. Pirmo reizi pēdējo gadu laikā ciršanai uzrādītais plānotais apjoms privātīpašnieku mežos ir gandrīz vai par 0.5 milj. m3 mazāks nekā valsts mežos, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Valsts meža dienesta dati rāda, ka no pērnā gada pirmajā ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītā kopējā plānotā cērtamās koksnes apjoma 8,82 milj. m3, teju vai puse — 4,08 milj. m3 koksnes tika plānots cirst vētras nopostītajās mežaudzēs. Līdz ar to var arī secināt, ka 2006. gada I ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms platībās, kas nav vētras skartas, ir 7.47 milj. m3, tas ir par gandrīz 3 milj. m3 lielāks nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. m3.

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» apgrozījums 2017.gadā sasniedzis 235,27 tūkstošus eiro, kas ir par 47,36% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Klientu portfeļa informācija.

Uzņēmums vienādās daļās pieder grupas «Prāta Vētra» mūziķiem Jānim Jubaltam, Renāram Kauperam, Mārim Mihelsonam un Kasparam Rogam.

Vairāk nekā pusi jeb 63,76% no SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» pagājušajā gada apgrozījuma nodrošināja ieņēmumi no koncertdarbības, bet vēl 17,48% - pakalpojumi un preces uz ES un trešajām valstīm. Gadu iepriekš, 2016.gadā, šī pozīcija veidoja 61,30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, kas 2016.gadā bija 446,98 tūkstoši eiro.

Gada pārskatā publicētā informācija rāda, ka 2017.gadu SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» noslēdza ar 125,83 tūkstošu eiro zaudējumiem pretstatā 260,97 tūkstošu eiro peļņai 2016.gadā. VID administrētajos nodokļos uzņēmums pagājušajā gadā samaksājis 193,12 tūkstošus eiro.

Otrdien rimstoties spēcīgajai vētrai, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) nekavējoties sāka meža ceļu atbrīvošanu, lai varētu apsekot LVM dabas parka Tērvetē teritoriju un apjaust vētras nodarītos postījumus.

Vētras radītais posts ir vēl lielāks, nekā sākotnēji prognozēts - nogāzti vismaz 4000 koki un nopietni bojāta tūrisma infrastruktūra. Parkā šobrīd atrasties ir bīstami, tāpēc apmeklētāji aicināti uz slēgto parku nedoties.

"Apsekojot parka teritoriju, diemžēl jāsecina, ka šī vētra nesusi vislielākos postījumus parka pastāvēšanas vēsturē. Ja pērn lielākoties bija sagāzti tikai koki, tad šogad ievērojami bojājumi nodarīti arī parka infrastruktūras objektiem - tiltiem, laipām, mazajiem namiņiem, skulptūrām un žodziņiem. Cietusi visa rekreācijas zona 400 ha platībā. Veicot teritorijas apsekošanu, LVM plānotājs konstatējis, ka bojāti un nogāzti ir vismaz 4 tūkstoši koku. Šobrīd tiek gatavots ciršanas apliecinājuma pieprasījums Valsts meža dienestam," skaidro LVM rekreācijas vadītājs Kristaps Didže.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija turpina apkopot informāciju par stiprā vēja radītajiem zaudējumiem pašvaldībām. Jaunākie aprēķini liecina, ka Latvijas pašvaldībām vētra nodarījusi 1,2 miljonus latus zaudējumus.

Ar ministrijas jaunāko apkopoto informāciju reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien iepazīstinās valdību.

Pēc šobrīd saņemtajām ziņām, vislielākie vētras radītie zaudējumi ir Rīgas pilsētai - 522 220 latu apmērā. Lielākie vērtas postījumi ir Vidzemes priekšpilsētas, kur kanāla ielas aizsargdambja atjaunošanai nepieciešami aptuveni 185 000 latu.

Savukārt Liepājas pilsētai un rajonam vētra radījusi 197 600 latu zaudējumus. Embūtes pagastā stiprā vēja dēļ apgāzās ūdenstornis. Pagasta padome aprēķinājusi, ka postījumu novēršanai būtu nepieciešami aptuveni 28 000 latu.

Ventspils pilsētā un rajonā vētras radīto zaudējumu summa - 172 650 latu. Ventavā apgāzts ūdens tornis un postījumu novēršanai būtu nepieciešami 60 000 latu. Stiprā vēja dēļ Ventspils Kultūras centram "Jūras vārti" norauta un vietām izsista daļa ēkas stiklotās fasādes.

Lai arī vētras seku likvidācijas laikā mežizstrādātāji rāvušies melnās miesās un par darba trūkumu neesot sūdzējušies, tomēr, ja tehnikas pircējam neesot skaidrs, ko darīt pēc tam, tad varot gaidīt problēmas. Tiesa, pēc Ponsse mežtehnikas pārdošanas un servisa a/s Baltijas meža mašīnas tirdzniecības vadītāja Jāņa Brikuļa teiktā, bankas un līzinga kompānijas, izsniedzot aizdevumus, vērtējušas uzņēmēja iespējas sniegt mežizstrādes pakalpojumus ne tikai vētras seku likvidācijas laikā, bet gan ilgtermiņā — līgumi (nodomu protokoli) ar mežu apsaimniekotājiem, īpašniekiem, cirsmu pircējiem utt. Turklāt naudas aizdevēji izvērtējuši konkrētās tehnikas piesātinājumu Latvijas tirgū, jo vismaz pagaidām Latvijā nav pārsātināts tirgus ar mežtehniku, kā tas bijis Igaunijā, skaidro J. Brikulis. Viņš atzina, ka Igaunija no situācijas izgāja, sūtot sapirkto mežtehniku peļņā uz Krieviju. Turklāt vētras seku likvidācijas laikā Igaunijas mežtehnika strādājusi ne tikai Zviedrijā, bet arī Latvijā, stāsta J. Brikulis. Pēc J. Brikuļa teiktā, Ponsse ar savām ražošanas jaudām joprojām netiekot līdzi tirgus pieprasījumam, kas ir lielāks par saražoto vienību skaitu, tāpēc tiekot meklēti visdažādie ceļi, kā apmierināt pieprasījumu. «Ja rūpnīca spētu piegādāt, tad arī šogad Ponsse pārdotās jaunās mežtehnikas vienību skaits Latvijā būtu krietni lielāks,» uzsver J. Brikulis. Viņš savu teikto pamatoja ar to, ka pēc janvāra vētras — februārī un martā nākuši potenciālie klienti ar vēlmi nopirkt jaunu mežizstrādes tehniku, taču uzņēmums varējis piedāvāt tikai ierobežotu skaitu lietotas tehnikas. Faktiski minimālās izvēles iespējas radīja situāciju, kad klients vai nu pērk tas, ko piedāvā Ponsse, vai jādodas pie šī ražotāja konkurentiem, secina J. Brikulis.

Iepriekšējās nakts vētras laikā bojāta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunā ēka, kurai bojātas trīs stikla virsmas, vēsta Latvijas Televīzija.

Kā skaidroja LNB projekta būvuzraugs Valdis Koks, pēc jumta darbu pabeigšanas pie ēkas atstātas divas alpīnistu virves ar karabīnēm, lai varētu regulāri apsekot jumtu. «Šīm virvēm apakšējā daļā ir piestiprinātas karabīnes - pretbremzes -, pie kurām stiprinās cilvēki, kāpjot augšā. Šīs karabīnes pārpūta pāri parapeta malai, un tika sabojātas stikla paketes,» stāstīja Koks.

Koks apgalvoja, ka stikla paketes «normālos apstākļos neplīsīs». Vētras radītais bojājums ir mehānisks, tas radies vētras ietekmē, uzsvēra Koks.

Jau ziņots, ka naktī no svētdienas uz pirmdienu vētras laikā daudzās mājsaimniecībās bija traucēta elektroapgāde un bojāta viena no divām Rīgas pils jumta pagaidu pārseguma kārtām.

Vakar elektroapgāde pēc vētras bija atjaunota 90% klientu. Naktī uz trešdienu turpinot darbus, otrdienas rītā bez elektroenerģijas piegādes vēl ir aptuveni septiņu tūkstoši mājsaimniecību, Db.lv uzzināja uzņēmumā Sadales tīkls.

Naktī uz trešdienu uzņēmums atjaunoja elektroapgādi aptuveni vēl trim tūkstošiem mājsaimniecību. A/s Sadales tīkls mērķis ir atjaunot elektroenerģijas piegādes 100% apmērā, vienīgie izņēmumi varētu būt Kuldīgas, Talsu un Tukuma apkaime, jo tur bija radušies ļoti ievērojami bojājumi, ko, visticamāk, trešdienas laikā, vēl neizdosies novērst, Db.lv uzzināja uzņēmumā.

Salīdzinot ar 2005. gadu, kad arī plosījās līdzīga stipruma vētra, šogad darbi rit operatīvi. Tāpat salīdzinoši ātra vētras seku novēršana Latvijā šogad notiek, salīdzinot ar igauņiem, stāstīja uzņēmumā.

Lai novērstu vētras radītās sekas pastiprinātā režīmā strādā 414 elektromontieru brigādes, 1115 cilvēku. Brigādes no vētras mazāk skartajiem reģioniem tiekot pārvietotas uz Ziemeļkurzemes novadiem, kur vētra radījusi lielākus postījumus.