Jaunākais izdevums

Uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu nodokļu parādu piedziņas jomā un pilnveidojot nodokļu piedziņā piemērojamos nodokļu normatīvos aktus, ir izdevies panākt, ka šā gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug, informē VID.

Būtiski palielinājušās arī piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas – šī gada astoņos mēnešos piedzīti 189,6 miljoni latu, kas ir par 34% vairāk nekā 2012.gada astoņos mēnešos.

Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā nodokļu parādu apjoma pieaugums bija 10%, bet šā gada astoņos mēnešos – 0,6%.

Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu dienestā ietekmējuši arī tādi faktori kā nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana un VID iniciētās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos.

2012.gada 1.janvārī darbu uzsāka jaunizveidotā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, centralizējot parāda piedziņas procesus un nodrošinot vienveidīgu un vienādas intensitātes piedziņas darbu visā valsts teritorijā attiecībā uz visiem VID administrēto maksājumu veidiem.

Viena no Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes prioritātēm ir darbs ar jaunajiem nodokļu parādniekiem un nodokļu maksātājiem, kuri pirmo reizi nonākuši nodokļu parādnieku sarakstā. Konstatējot šādus nodokļu parādus, Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes darbinieki mēneša laikā sazinās ar nodokļu maksātāju un informē par parāda apmēru un nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību, par iespējām parādu samaksāt, kā arī informē nodokļu maksātāju par iespēju lūgt piešķirt samaksas termiņa pagarinājumu. Tādējādi ir izdevies jau pirmā mēneša laikā atgūt ap 60% jauno parādu.

Šā gada 11.janvārī pēc VID iniciatīvas tika pieņemti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas deva VID tiesības nepiedzīt iekšzemes nodokļu parādus, kas ir mazāki par 10 latiem, kā arī dzēst parādus, kas ir mazāki par 10 latiem un vecāki par trim gadiem. Tādējādi nodokļu parādi tika dzēsti apmēram 10 tūkstošiem nodokļu maksātāju.

VID Klientu servisa programmas ietvaros nākamā gada sākumā ir plānots ieviest nodokļu maksātāju – Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju - automātisko brīdināšanu par nodokļu parādiem. Brīdinājums par nodokļu parādiem parādīsies ik reizi pēc pieslēgšanās elektroniskās deklarēšanas sistēmai līdz brīdim, kad parāds pilnībā tiks dzēsts. Vienlaikus ir paredzēta iespēja, norādot iespējamo parāda apmaksas datumu, uzzināt nodokļu parāda, nokavējuma naudas un soda naudas kopējo apmēru norādītajā potenciālajā apmaksas datumā.

Kopējais VID administrēto nodokļu parāds uz 1.septembri ir 1,029 miljardi latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,38 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada maija sākumā bija 406,106 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,2% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,539 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,735 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.maijā veidoja 58,8% no kopējās parādu summas jeb 504,605 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.maijā bija atzīti parādi 2,393 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 833,058 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.jūnijā bija 376,13 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā maija sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 282,646 miljonus eiro, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 174,282 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā veidoja 60,7% no kopējās parādu summas jeb 505,962 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,395 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,096 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kā arī par 4,9% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada jūlija sākumā bija 575,457 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,594 miljonus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 212,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.jūlijā veidoja 56,1% no kopējās parādu summas jeb 614,389 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,019 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 847,075 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada jūnija sākumā bija 401,106 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,2% salīdzinājumā ar maija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,791 miljonu eiro, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 165,178 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 3,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.jūnijā veidoja 59,2% no kopējās parādu summas jeb 501,171 miljonu eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,407 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,014 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk turpinājis pieaugt sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda apmērs. Parādi valsts pamatbudžetam šogad jūlija sākumā bija 524,012 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,51 miljonu eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 198,726 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% vairāk.

Vienlaikus aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.jūlijā veidoja 53,9% no kopējās parādu summas jeb 547,006 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 250 240 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā augusta sākumā veidoja 1,001 miljardu eiro

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,0001 miljarda eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad augusta sākumā bija 509,008 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,9% salīdzinājumā ar jūlija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 293,684 miljonus eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 198,229 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.augustā veidoja 52,9% no kopējās parādu summas jeb 529,269 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.augustā bija atzīti parādi 256 230 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,958 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 1,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada jūlija sākumā bija 402,672 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 289,852 miljonus eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 165,433 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 0,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.jūlijā veidoja 60,4% no kopējās parādu summas jeb 518,645 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,419 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 994,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad septembra sākumā bija 497,345 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,3% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,322 miljonus eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 202,497 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,1% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.septembrī veidoja 52,5% no kopējās parādu summas jeb 521,996 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 285 500 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,093 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 4,7% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada septembra sākumā bija 574,187 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 310,233 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 208,666 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.septembrī veidoja 56,5% no kopējās parādu summas jeb 617,585 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,062 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 851,809 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,8% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada septembra sākumā bija 394,398 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,1% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 293,769 miljonus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,643 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.septembrī veidoja 61,7% no kopējās parādu summas jeb 525,599 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,446 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,077 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 3,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada novembra sākumā bija 562,145 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,8% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 305,214 miljonus eiro, kas arī ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 209,559 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.novembrī veidoja 57,2% no kopējās parādu summas jeb 615,689 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,154 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 856,471 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,3% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada oktobra sākumā bija 398,696 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,1% salīdzinājumā ar septembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 290,089 miljonus eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 167,686 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.oktobrī veidoja 63,1% no kopējās parādu summas jeb 540,406 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.oktobrī bija atzīti parādi 2,457 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 863,343 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada novembra sākumā bija 399,227 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,784 miljonus eiro, kas ir par 0,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 172,333 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.novembrī veidoja 62,3% no kopējās parādu summas jeb 537,698 miljonus eiro.

VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,466 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 949,73 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad novembra sākumā bija 473,832 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,5% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 285,576 miljonus eiro, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 190,321 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.novembrī veidoja 52,7% no kopējās parādu summas jeb 500,433 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 476 310 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā maija sākumā sasniedza 954,5 miljonus eiro

LETA, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 954,542 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk audzis sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu apmērs.

Parādi valsts pamatbudžetam šogad maija sākumā bija 507,547 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 8,1% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 276,712 miljonus eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,283 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,1% vairāk.

Vienlaikus atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.maijā bija 58,3% no kopējās parādu summas jeb 556,743 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.maijā bija atzīti parādi 291 340 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 859,002 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada decembra sākumā bija 398,146 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3% salīdzinājumā ar novembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 289,086 miljonus eiro, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 171,769 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.decembrī veidoja 62,1% no kopējās parādu summas jeb 533,69 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.decembrī bija atzīti parādi 2,851 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 862,329 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,6% mazāk nekā pagājušā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.janvārī bija 398,316 miljonu eiro apmērā, kas ir līdzīgi kā decembra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 288,026 miljonus eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 175,987 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī veidoja 63,2% no kopējās parādu summas jeb 545,301 miljonu eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.janvārī bija atzīti parādi 2,362 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad marta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,296 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 825,692 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 0,1% salīdzinājumā ar februāra sākumu, 307,393 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 0,3% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,148 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.martā bija 58,7% no kopējās parādu summas jeb 760,541 miljons eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.martā bija atzīti parādi 10,075 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad marta sākumā bija atzīti parādi 750,465 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 152,667 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 597,799 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 595,669 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 2,13 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,378 miljardi eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 893,71 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 3,2% salīdzinājumā ar marta sākumu, 320,575 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 1% mazāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,858 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.aprīlī bija 68,21% no kopējās parādu summas jeb 939,964 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.aprīlī bija atzīti parādi 8,811 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,13 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 672,715 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 9,6% salīdzinājumā ar augusta sākumu, 303,012 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 153,928 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,4% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.septembrī bija 65,8% no kopējās parādu summas jeb 743,635 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.septembrī bija atzīti parādi 1,838 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 932,305 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 516,115 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir pieaugums par 0,5% salīdzinājumā ar maija sākumu, 277,195 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 1,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 138,994 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā bija 59,4% no kopējās parādu summas jeb 554,133 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūnijā bija atzīti parādi 237,9 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopējie nodokļu parādi Latvijā novembra sākumā - 885,9 miljoni eiro

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 885,946 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 481,144 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, 273,764 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,2%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 131,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.novembrī bija 61,5% no kopējās parādu summas jeb 544,6 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.novembrī bija atzīti parādi 259,8 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru